37 attiecības: Aita, Ala, Andi, Augi, Auss, Baltā krāsa, Centimetrs, Diena, Dienvidamerika, Dzīvnieki, Ekvadora, Folklenda Salas, Folklendu vilks, Galva, Grauzēji, Jūra, Kāja, Krēpjvilks, Lietus mežs, M, Maita, Matriarhāts, Mežs, Patagonija, Pavasaris, Pelēkā krāsa, Peru, Plēsēji, Populācija, Putni, Rudā lapsa, Sala, Suņu dzimta, Trusis, Ugunszeme, Zorro, 19. gadsimts.
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Aita · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Ala · Redzēt vairāk »
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Andi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Augi · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Auss · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Ekvadora
Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Ekvadora · Redzēt vairāk »
Folklenda Salas
Folklenda Salas, sauktas arī par Malvinu salām, ir Apvienotās Karalistes kolonija Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz kuru pretendē arī Argentīna.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Folklenda Salas · Redzēt vairāk »
Folklendu vilks
Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Galva · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Jūra · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Kāja · Redzēt vairāk »
Krēpjvilks
Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Krēpjvilks · Redzēt vairāk »
Lietus mežs
Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Lietus mežs · Redzēt vairāk »
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un M · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Maita · Redzēt vairāk »
Matriarhāts
Egejas civilizācijas dievība (Iraklijas arheoloģijas muzejā, Krēta)Gimbutas, Marija: The Civilization of the Goddess, Harper&Row, San Francisco 1991. Matriarhāts (māter — ‘māte’ un, arché — ‘vara’) ir laikmets, kad pirmatnējās kopienas iekārtā radniecību ģintī nosaka pēc mātes līnijas un sievietei ir vadošā loma saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Matriarhāts · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Mežs · Redzēt vairāk »
Patagonija
Visbiežāk lietoto Patagonijas robežu karte NASA satelītattēls ziemā Jūrasziloņi Valdes pussalā Torres del Paine Perito Moreno ledājs Patagonija ir ģeogrāfisks reģions pašos Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Patagonija · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Pelēkā krāsa
Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Pelēkā krāsa · Redzēt vairāk »
Peru
Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Peru · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Populācija · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Putni · Redzēt vairāk »
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Sala · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Trusis · Redzēt vairāk »
Ugunszeme
Ugunszeme ir arhipelāgs pašos Dienvidamerikas dienvidos, kurš sastāv no apmēram 40 tūkstošiem salu.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Ugunszeme · Redzēt vairāk »
Zorro
Zorro (Lycalopex) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem. Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos bieži sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām. Zorro ģints dzīvo tikai Dienvidamerikā, un galvenokārt kontinenta rietumu pusē. Tie ir sastopami pašos dienvidos, Argentīnā un līdz Ekvadorai ziemeļos.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un Zorro · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Kolpeo lapsa un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Andu lapsa, Kolpeo, Kulpeo, Lycalopex culpaeus, Pseudalopex culpaeus.