Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Aktivitāte, Alumīnijs, Alva, Atmosfēra (mērvienība), Ūdeņradis, Ūdens, Cementīts, Cinks, Dzelzs, Eļļa, Elektriskā strāva, Elektroķīmija, Gaisa mitrums, Gaisma, Gaiss, Gāze, Gumija, Hidrīdi, Hlorūdeņradis, Hlors, Hroms, Izturība, Kobalts, Korpuss (kuģa), Krāsa, Krekings, Laka, Līdzstrāva, Magnijs, Metāli, Metāns, Nafta, Neelektrolīti, Nemetāli, Nerūsošais tērauds, Niķelis, Ogleklis, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, PH, Plastmasas, Rūsa, Sakausējums, Sērūdeņradis, Skābeklis, Skābes, Slāpeklis, Spiediens, Tērauds, Tehnika, Varš.
Aktivitāte
Aktivitāte ķīmijā un fizikā ir jēdziens, kuru lieto, lai neideāliem (reāliem) šķidrumiem un gāzēm varētu lietot aprēķinu formulas, kas ir paredzētas ideāliem šķidrumiem vai gāzēm.
Jaunums!!: Korozija un Aktivitāte · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Korozija un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Korozija un Alva · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Korozija un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Korozija un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Korozija un Ūdens · Redzēt vairāk »
Cementīts
Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.
Jaunums!!: Korozija un Cementīts · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Korozija un Cinks · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Korozija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Korozija un Eļļa · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Korozija un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektroķīmija
Džons Frederiks Denjelss un angļu fiziķis Maikls Faradejs tiek uzskatīti par elektroķīmijas pamatlicējiem Elektroķīmija ir fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējās sakarības.
Jaunums!!: Korozija un Elektroķīmija · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Korozija un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Korozija un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Korozija un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Korozija un Gāze · Redzēt vairāk »
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Jaunums!!: Korozija un Gumija · Redzēt vairāk »
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Korozija un Hidrīdi · Redzēt vairāk »
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Korozija un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Korozija un Hlors · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Korozija un Hroms · Redzēt vairāk »
Izturība
Izturība - cietas vielas spēja pretoties sagrūšanai.
Jaunums!!: Korozija un Izturība · Redzēt vairāk »
Kobalts
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Jaunums!!: Korozija un Kobalts · Redzēt vairāk »
Korpuss (kuģa)
Korpuss ir lielākā kuģa sastāvdaļa, kura nodrošina kuģa peldamību.
Jaunums!!: Korozija un Korpuss (kuģa) · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Korozija un Krāsa · Redzēt vairāk »
Krekings
butēnu — šī ir tipiska ogļūdeņražu disproporcionēšanās reakcija Krekings (no — sašķelt) ir piesātināto ogļūdeņražu (alkānu) termiskās pārvērtības.
Jaunums!!: Korozija un Krekings · Redzēt vairāk »
Laka
Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.
Jaunums!!: Korozija un Laka · Redzēt vairāk »
Līdzstrāva
Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.
Jaunums!!: Korozija un Līdzstrāva · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Korozija un Magnijs · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Korozija un Metāli · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Korozija un Metāns · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Korozija un Nafta · Redzēt vairāk »
Neelektrolīti
Par neelektrolītiem sauc vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, jo tās šķīdumā nedisociē jonos.
Jaunums!!: Korozija un Neelektrolīti · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Korozija un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Nerūsošais tērauds
No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis. Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs.
Jaunums!!: Korozija un Nerūsošais tērauds · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Korozija un Niķelis · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Korozija un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Korozija un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Korozija un PH · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Korozija un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Rūsa
Rūsa Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē.
Jaunums!!: Korozija un Rūsa · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Korozija un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Korozija un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Korozija un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Korozija un Skābes · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Korozija un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Korozija un Spiediens · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Korozija un Tērauds · Redzēt vairāk »
Tehnika
Tehnika (— 'māksla, meistarība, māka') ir cilvēka darbības līdzekļu (rīku, ierīču, aparātu, mašīnu) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā (sabiedrības ražotājspēku sastāvdaļa) un neražojošajā sfērā (kultūras, sadzīves un citu vajadzību apmierināšanai).
Jaunums!!: Korozija un Tehnika · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Korozija un Varš · Redzēt vairāk »
