20 attiecības: Alberts Einšteins, Aleksandrs Frīdmans, Andromedas galaktika, Astronomija, Edvīns Habls, Elementārdaļiņu fizika, Filozofija, Fizika, Galaktika, Kristiāns Volfs, Lielais sprādziens, Lielās debates, Matemātika, Piena Ceļš, Reliģija, Sarkanā nobīde, Singularitāte, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums, Zinātne.
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Frīdmans
Aleksandrs Frīdmans (dzimis, miris) bija krievu fiziķis un matemātiķis, dinamiskā visuma teorijas pamatlicējs.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Aleksandrs Frīdmans · Redzēt vairāk »
Andromedas galaktika
Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Astronomija · Redzēt vairāk »
Edvīns Habls
Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Fizika · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Galaktika · Redzēt vairāk »
Kristiāns Volfs
Kristiāns Volfs (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu filozofs, enciklopēdists, jurists un matemātiķis.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Kristiāns Volfs · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Lielās debates
Andromedas miglāja attēls. Lielās debates bija astronomijas vēsturē nozīmīgs strīds starp astronomiem Hārlovu Šepliju un Heberu Kērtisu par spirālveida miglāju dabu un Visuma izmēru.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Lielās debates · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Matemātika · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Reliģija · Redzēt vairāk »
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »
Singularitāte
Singularitāte ir laiktelpas punkts, kur laiktelpas liekums kļūst bezgalīgs, punkts, kurā blīvums ir bezgalīgs.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Singularitāte · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Visums · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Kosmoloģija un Zinātne · Redzēt vairāk »