Satura rādītājs
341 attiecības: Adigi, Adrijas jūra, Aini, Aizkaukāzs, Aleksandra II tiesu reforma, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Suvorovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Aleksejs I Romanovs, Aleksejs Romanovs, Altaja Republika, Amūra, Amūras apgabals, Angļu-krievu līgums (1907), Anna I, Anna Leopoldovna, Antons Čehovs, Arāla jūra, Armēņu apustuliskā baznīca, Armēnijas Pirmā republika, Astrahaņa, Augusts III Saksis, Austrijas erchercogiste, Austrijas Impērija, Austrumprūsija, Austrumromas impērija, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Azerbaidžāna, Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika, Azovas jūra, Šapsugi, Ķīnas Republika, Ķīnas Republika (1912—1949), Ļevs Tolstojs, Čečeni, Čečenija, Ņerčinskas līgums, Ņižņijnovgoroda, Baku, Balkānu kari, Balkānu pussala, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Baltkrievija, Baltkrievijas guberņa, Baltkrievijas Tautas Republika, Batumi, ... Izvērst indekss (291 vairāk) »
- Bijušās monarhijas
- Bijušās valstis
Adigi
Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.
Skatīt Krievijas Impērija un Adigi
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Skatīt Krievijas Impērija un Adrijas jūra
Aini
Aini ir tauta Japānas salā Hokaido.
Skatīt Krievijas Impērija un Aini
Aizkaukāzs
Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.
Skatīt Krievijas Impērija un Aizkaukāzs
Aleksandra II tiesu reforma
Aleksandra II tiesu reforma tika izstrādāta no 1861.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandra II tiesu reforma
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs Suvorovs
Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandrs Suvorovs
Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksejs I Romanovs
Aleksejs Romanovs
Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.
Skatīt Krievijas Impērija un Aleksejs Romanovs
Altaja Republika
Altaja Republika ir Krievijas Federācijas subjekts Sibīrijas federālajā apgabalā.
Skatīt Krievijas Impērija un Altaja Republika
Amūra
Amūra vai Heilundzjana (Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Amūra
Amūras apgabals
Amūras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Skatīt Krievijas Impērija un Amūras apgabals
Angļu-krievu līgums (1907)
Persijas sadalīšana ietekmes zonās Angļu-krievu līgums (1907) ir līgums, kas tika noslēgts starp Britu un Krievijas impērijām 1907.
Skatīt Krievijas Impērija un Angļu-krievu līgums (1907)
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Krievijas Impērija un Anna I
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Skatīt Krievijas Impērija un Anna Leopoldovna
Antons Čehovs
Antons Čehovs (dzimis, miris) bija krievu īso stāstu rakstnieks un dramaturgs, kā arī ārsts.
Skatīt Krievijas Impērija un Antons Čehovs
Arāla jūra
Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Arāla jūra
Armēņu apustuliskā baznīca
Armēņu apustuliskā baznīca ir viena no senākajām kristīgajām baznīcām, kas veidojusies armēņu apdzīvotajās zemēs.
Skatīt Krievijas Impērija un Armēņu apustuliskā baznīca
Armēnijas Pirmā republika
Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.
Skatīt Krievijas Impērija un Armēnijas Pirmā republika
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Astrahaņa
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Skatīt Krievijas Impērija un Augusts III Saksis
Austrijas erchercogiste
Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.
Skatīt Krievijas Impērija un Austrijas erchercogiste
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Skatīt Krievijas Impērija un Austrijas Impērija
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Krievijas Impērija un Austrumprūsija
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Krievijas Impērija un Austrumromas impērija
Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Krievijas Impērija un Austrumu Pareizticīgā baznīca
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Krievijas Impērija un Azerbaidžāna
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika pastāvēja mūsdienu Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas teritorijās no 1918.
Skatīt Krievijas Impērija un Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Krievijas Impērija un Azovas jūra
Šapsugi
Šapsugi (pašnosaukums — Адыгэ, Шапсыгъ) ir adigu subetniskā grupa, kas agrāk bija viena no lielākajām adigu ciltīm.
Skatīt Krievijas Impērija un Šapsugi
Ķīnas Republika
Suņs Jatsens (1866—1925) Čans Kaiši (1887—1975) Ķīnas Republika jeb Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.
Skatīt Krievijas Impērija un Ķīnas Republika
Ķīnas Republika (1912—1949)
Karogs, 1912-1928 Karogs, 1928-1949 Suņs Jatseņs Čans Kaiši, 1940 Ķīnas Republika apzīmē haotisku posmu Ķīnas vēsturē no 1911.
Skatīt Krievijas Impērija un Ķīnas Republika (1912—1949)
Ļevs Tolstojs
Ļevs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, pedagogs un domātājs.
Skatīt Krievijas Impērija un Ļevs Tolstojs
Čečeni
Čečeni ir tauta, kas apdzīvo Kaukāza ziemeļu daļu un ir radniecīga citām vainahu tautām: ingušiem, baciem un Gruzijas kistiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Čečeni
Čečenija
Čečenijas Republika jeb Čečenija, agrāk Ičkērija, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Skatīt Krievijas Impērija un Čečenija
Ņerčinskas līgums
Ņerčinskas līguma pamatteksts latīņu valodā. Albazinas ''Albasin'') cietokšņa aplenkums (1686). Ņerčinskas līgums bija starptautisks līgums, kas izbeidza 1685.
Skatīt Krievijas Impērija un Ņerčinskas līgums
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Ņižņijnovgoroda
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Baku
Balkānu kari
Balkānu valstu teritoriālās ambīcijas, 1912 Robežu izmaiņas karu beigās Balkānu kari bija divi konflikti, kas norisinājās 1912.
Skatīt Krievijas Impērija un Balkānu kari
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Krievijas Impērija un Balkānu pussala
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Krievijas Impērija un Baltijas jūra
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Krievijas Impērija un Baltijas provinces
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Krievijas Impērija un Baltkrievija
Baltkrievijas guberņa
Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Krievijas Impērija un Baltkrievijas guberņa
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Krievijas Impērija un Baltkrievijas Tautas Republika
Batumi
Batumi ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā un Adžārijas galvaspilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Batumi
Berlīnes kongress
Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.
Skatīt Krievijas Impērija un Berlīnes kongress
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Skatīt Krievijas Impērija un Besarābija
Besarābijas guberņa
Besarābijas guberņa bija Krievijas impērijas Eiropas daļas dienvidrietumu guberņa, kas aizņēma daļu vēsturiskā Besarābijas apgabala.
Skatīt Krievijas Impērija un Besarābijas guberņa
Bijska
Bijska ir pilsēta Bijas upes krastos, netālu no tās ietekas Katuņas upē, Krievijas Federācijas Altaja novada dienvidaustrumu daļā.
Skatīt Krievijas Impērija un Bijska
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Krievijas Impērija un Boļševiki
Bokseru sacelšanās
Bokseru sacelšanās bija sacelšanās Ķīnā pret ārzemju valstu iejaukšanos Ķīnas iekšējā dzīvē, kas notika no 1899.
Skatīt Krievijas Impērija un Bokseru sacelšanās
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Skatīt Krievijas Impērija un Bosfors
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Krievijas Impērija un Bosnija un Hercegovina
Bosnijas krīze
Balkānu robežas pēc 1878. gada Bosnija un Hercegovina un Novi Pazar sandžaks Turcija spiesta noskatīties uz teritoriju zaudēšanu Bosnijas krīze izvērsās 1908.
Skatīt Krievijas Impērija un Bosnijas krīze
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Krievijas Impērija un Brestļitovskas miera līgums
Brusilova pārrāvums
Brusilova pārrāvums (nosaukta par godu krievu karaspēka komandierim Aleksejam Brusilovam) bija lielākā un veiksmīgākā Krievijas Impērijas realizētā ofensīva Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Krievijas Impērija un Brusilova pārrāvums
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Skatīt Krievijas Impērija un Bulgāri
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Skatīt Krievijas Impērija un Bulgārijas kņaziste
Burjati
Burjatu sievietes Burjati ir mongoļu tautas etniskā grupa, kas dzīvo galvenokārt Krievijas Federācijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā, kā arī Aizbaikāla novadā, kura teritorijā līdz 2008.
Skatīt Krievijas Impērija un Burjati
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Skatīt Krievijas Impērija un Centrālās lielvalstis
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Centrālāzija
Cjinu dinastija
Ķīnas dienvidu iekarošana Impērijas izplešanās, 1820 Impērijas centrālās haņu provinces un ārējās provinces, 1912 Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā imperiālā Ķīnas dinastija, kas valdīja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijās no 1644.
Skatīt Krievijas Impērija un Cjinu dinastija
Dagestāna
Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Krievijas Impērija un Dagestāna
Daliaņa
Daliaņa ir prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnā.
Skatīt Krievijas Impērija un Daliaņa
Dardaneļi
Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Dardaneļi
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Daugavpils
Džungārija
Džungārija (Junghariyä) ir vēsturisks un ģeogrāfisks subreģions Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā Ķīnas Tautas republikas rietumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Džungārija
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Krievijas Impērija un Dņepra
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Krievijas Impērija un Dņipro
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Skatīt Krievijas Impērija un Dekabristu sacelšanās
Derbenta
Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Skatīt Krievijas Impērija un Derbenta
Dievs, sargi Ķeizaru!
Himnas notis un vārdi krieviski Dievs, sargi Ķeizaru! bija Krievijas Impērijas himna no 1833.
Skatīt Krievijas Impērija un Dievs, sargi Ķeizaru!
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Krievijas Impērija un Dzimtbūšana
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Krievijas Impērija un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Krievijas Impērija un Ebreji
Ekonomikas izaugsme
Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.
Skatīt Krievijas Impērija un Ekonomikas izaugsme
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Krievijas Impērija un Elizabete Petrovna
Erevāna
Erevāna ir Armēnijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta, kā arī valsts galvenais kultūras un rūpniecības centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Erevāna
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Krievijas Impērija un Ernsts Johans Bīrons
Eskemena
Eskemena jeb Ustjkamenogorska ir Austrumkazahstānas apgabala galvaspilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Eskemena
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Krievijas Impērija un Februāra revolūcija
Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota
Ferdinands I (dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887.
Skatīt Krievijas Impērija un Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota
Fjodors Dostojevskis
Fjodors Dostojevskis (Фёдор Михайлович Достоевский; dzimis, miris) bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs.
Skatīt Krievijas Impērija un Fjodors Dostojevskis
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Skatīt Krievijas Impērija un Fjodors III Romanovs
Fjodors Ušakovs
Fjodors Ušakovs (dzimis, miris) bija pazīstamākais 18.
Skatīt Krievijas Impērija un Fjodors Ušakovs
Francijas Otrā impērija
Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.
Skatīt Krievijas Impērija un Francijas Otrā impērija
Francijas Pirmā impērija
Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.
Skatīt Krievijas Impērija un Francijas Pirmā impērija
Francijas Pirmā republika
Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.
Skatīt Krievijas Impērija un Francijas Pirmā republika
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Skatīt Krievijas Impērija un Francijas Trešā republika
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Skatīt Krievijas Impērija un Francijas—Prūsijas karš
Gīlāna
Gīlāna (Gīlān) ir viens no Irānas ostāniem.
Skatīt Krievijas Impērija un Gīlāna
Grieķijas Karaliste
Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.
Skatīt Krievijas Impērija un Grieķijas Karaliste
Grieķu neatkarības karš
Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.
Skatīt Krievijas Impērija un Grieķu neatkarības karš
Grigorijs Rasputins
Grigorijs Rasputins (dzimis, miris) bija krievu pareizticīgais sektants un mistiķis.
Skatīt Krievijas Impērija un Grigorijs Rasputins
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Grodņa
Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.
Skatīt Krievijas Impērija un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Skatīt Krievijas Impērija un Gruzijas Demokrātiskā Republika
Gulistānas miera līgums
Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).
Skatīt Krievijas Impērija un Gulistānas miera līgums
Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra
Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra
Harbina
Harbina (Halbin — ‘vieta tīklu žāvēšanai’) ir pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta tajā.
Skatīt Krievijas Impērija un Harbina
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Harkiva
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Helsinki
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Krievijas Impērija un Igaunija
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Krievijas Impērija un Igaunijas guberņa
Inguši
Inguši (Ġalġay) ir nahu tauta Kaukāzā, kas galvenokārt apdzīvo Krievijas Federācijas Ingušijas republiku.
Skatīt Krievijas Impērija un Inguši
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Irāna
Irtiša
Irtiša (Erqisi) ir upe Sibīrijā, Obas lielāka pieteka, kas sākas Džungārijas kalnos.
Skatīt Krievijas Impērija un Irtiša
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Skatīt Krievijas Impērija un Islāms
Islāms Krievijā
Krievijas Federācijas subjekti ar musulmaņu vairākumu Islāms Krievijā (krievu: ислам в России) ir otrā izplatītākā reliģija Krievijas Federācija pēc kristietības.
Skatīt Krievijas Impērija un Islāms Krievijā
Ivans Turgeņevs
Ivans Turgeņevs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.
Skatīt Krievijas Impērija un Ivans Turgeņevs
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Krievijas Impērija un Ivans V Romanovs
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Skatīt Krievijas Impērija un Ivans VI Romanovs
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Skatīt Krievijas Impērija un Janvāra sacelšanās
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Skatīt Krievijas Impērija un Jaroslavļa
Jaunturku revolūcija
Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.
Skatīt Krievijas Impērija un Jaunturku revolūcija
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Skatīt Krievijas Impērija un Jūdaisms
Jūlija krīze (1914)
Vilhelma II paziņojums par kara sākšanu Jūlija krīze ir apzīmējums diplomātiskiem un militāriem lēmumiem Eiropas valstu starpā, kuri noveda pie Pirmā pasaules kara sākuma.
Skatīt Krievijas Impērija un Jūlija krīze (1914)
Jūnija ofensīva
Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.
Skatīt Krievijas Impērija un Jūnija ofensīva
Jozefs II Hābsburgs
Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas ķeizars no 1765.
Skatīt Krievijas Impērija un Jozefs II Hābsburgs
Kabardieši
Kabardieši (pašnosaukums: адыгэ) ir lielākā no adigu (čerkesu) etniskajām grupām.
Skatīt Krievijas Impērija un Kabardieši
Kalmikija
Kalmikijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Skatīt Krievijas Impērija un Kalmikija
Kalmiku stepe
Kalmiku stepes karte, 1864 Kalmiku stepe ir ap kvadrātkilometrus plaša teritorija pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā.
Skatīt Krievijas Impērija un Kalmiku stepe
Karaīti
Karaīti jeb karaīmi ir jūdaisma sekta, kas atzīst tikai rakstīto ebreju Bībeles daļu, un, lai arī nenoliedz Talmūdu, uzskata, ka katram pašam jāstudē Tora un jāpieņem pareizais lēmums.
Skatīt Krievijas Impērija un Karaīti
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Karaļauči
Karš par Austrijas mantojumu
Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.
Skatīt Krievijas Impērija un Karš par Austrijas mantojumu
Karsa
Karsa ir pilsēta Turcijas austrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Karsa
Kartli-Kahetijas karaliste
Kartli-Kahetijas karaliste 18. gadsimtā Kartli-Kahetijas karaliste (gruzīnu: ქართლ-კახეთის სამეფო, kartl-kakhetis samepo) bija gruzīnu valsts veidojums, kas izveidots 1762.
Skatīt Krievijas Impērija un Kartli-Kahetijas karaliste
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Krievijas Impērija un Katoļticība
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Skatīt Krievijas Impērija un Katrīna I
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Krievijas Impērija un Katrīna II Lielā
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Kauņa
Kaukāza operācija
Kaukāza operācija apzīmē karadarbību Kaukāza frontē (krievu: Кавказский фронт, turku: Kafkasya Cephesi), Pirmā pasaules kara laikā starp Krievijas Impērijas un Osmaņu impērijas armijām.
Skatīt Krievijas Impērija un Kaukāza operācija
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Krievijas Impērija un Kaukāzs
Kaukāzs (kalni)
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.
Skatīt Krievijas Impērija un Kaukāzs (kalni)
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Krievijas Impērija un Kazaņa
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Skatīt Krievijas Impērija un Kazahi
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Krievijas Impērija un Kazaki
Kišiņeva
Kišiņeva ir Moldovas galvaspilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Kišiņeva
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Krievijas Impērija un Kijiva
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Krievijas Impērija un Konstantinopole
Kontinentālā blokāde
Kontinentālās blokādes sistēmas valstis Kontinentālā blokāde (franču: Blocus continental) bija ekonomisko un politisko pasākumu kopums, ko 1806.–1814.
Skatīt Krievijas Impērija un Kontinentālā blokāde
Krasnodara
Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.
Skatīt Krievijas Impērija un Krasnodara
Krievijas Amerika
Krievijas Amerika bija Krievijas Impērijai piederoša teritorija Komandora salās, Aleutu salās un Aļaskā, kuru pārvaldīja Krievijas-Amerikas kompānija.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Amerika
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas cariste
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Impērijas armija
Krievijas Impērijas likumu krājums
16. sējuma titullapa Nikolajs I Speranskis Krievijas Impērijas likumu krājums pirmo reizi izdots 1832.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Impērijas likumu krājums
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Impērijas Valsts Dome
Krievijas invāzija Mandžūrijā
Kīnas Austrumu dzelzceļš un Dienvidmandžūrijas dzelzceļš Transsibīrijas un Mandžūrijas dzelzceļa līnijas Pareizticīgo baznīca Harbinā Dzelzceļa pastkarte Portartūra Krievijas invāzija Mandžūrijā bija ekonomisku līgumu un militāru operāciju kopums, kas laikā no 1895.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas invāzija Mandžūrijā
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Pagaidu valdība
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas PFSR
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Republika
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas SFPR
Krievijas slepenpolicija
Sanktpēterburgas sabiedriskās drošības un kārtības aizsardzības nodaļas darbinieku foto (1905) Drošības nodaļa jeb ohrana (krievu: Отделение по охранению общественной безопасности и порядка, jeb vulgāri Oхранка) bija Cariskās Krievijas slepenpolicija 19.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas slepenpolicija
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas Turkestāna
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievijas—Japānas karš
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievu valoda
Krievu—persiešu kari
Ar terminu Krievu—persiešu kari apzīmē vairākus Krievijas Impērijas—Persijas konfliktus 18. un 19. gadsimtā, no kuriem nozīmīgākie bija.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievu—persiešu kari
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu—turku karš (1877—1878)
Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.
Skatīt Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1877—1878)
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Skatīt Krievijas Impērija un Krima
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Krievijas Impērija un Krimas haniste
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Krievijas Impērija un Krimas karš
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Skatīt Krievijas Impērija un Kučuk-Kainardžas līgums
Kubaņa
Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.
Skatīt Krievijas Impērija un Kubaņa
Kumiki
Kumiki (kumiku: къумукъ, къумукълар, kumuk, kumuklar) ir tjurku tauta, vieni no Dagestānas, Čečenijas un Ziemeļosetijas pirmiedzīvotājiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Kumiki
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Skatīt Krievijas Impērija un Kuriļu salas
Kurska
Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Kurska
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Lamaisms
Lamaisms jeb Tibetas budisms ir budisma paveids, daļa no vadžrajānas.
Skatīt Krievijas Impērija un Lamaisms
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Krievijas Impērija un Latvija
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Krievijas Impērija un Lielais Ziemeļu karš
Lielā atkāpšanās (1915)
Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.
Skatīt Krievijas Impērija un Lielā atkāpšanās (1915)
Lielā spēle
Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Lielā spēle
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Krievijas Impērija un Liepāja
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Krievijas Impērija un Lietuva
Lodza
Lodza ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Lodza
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Krievijas Impērija un Luterisms
Maķedonieši
Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Maķedonieši
Maķedonija (reģions)
Aptuvena Maķedonijas reģiona teritorija iezīmēta ar raustītu līniju Maķedonija ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Balkānos.
Skatīt Krievijas Impērija un Maķedonija (reģions)
Mandžūrija
Mandžūrijas teritorija no 17. līdz 19. gadsimtam (ar tumši sarkanu apzīmēta pašlaik Ķīnai piederošā Mandžūrijas daļa) Mandžūrija 1892. gada kartē Mandžūrija ir vēsturiskais nosaukums teritorijai Ķīnas ziemeļaustrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Mandžūrija
Marmora jūra
Marmora jūra ir maza jūra starp Melno jūru un Egejas jūru.
Skatīt Krievijas Impērija un Marmora jūra
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Krievijas Impērija un Maskava
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Krievijas Impērija un Maskavija
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Krievijas Impērija un Melnā jūra
Melnkalnes Karaliste
Karalis Nikola I Petrovičs ar karalieni Milenu Melnkalnes Karalistes proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā Melnkalnes Karaliste bija Balkānu valsts, kas pastāvēja daļā no mūsdienu Melnkalnes teritorijas no 1910.
Skatīt Krievijas Impērija un Melnkalnes Karaliste
Melnkalnes kņaziste
Melnkalnes kņaziste bija Balkānu valsts, kas pastāvēja daļā no mūsdienu Melnkalnes teritorijas no 1852.
Skatīt Krievijas Impērija un Melnkalnes kņaziste
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Skatīt Krievijas Impērija un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mikolajiva
Mikolajiva jeb iepriekš Nikolajeva ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Mikolajiva
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Skatīt Krievijas Impērija un Minska
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Skatīt Krievijas Impērija un Mobilizācija
Modests Musorgskis
Modests Musorgskis (dzimis, miris) bija krievu komponists.
Skatīt Krievijas Impērija un Modests Musorgskis
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Mogiļeva
Mogiļevas metropolija
Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Mogiļevas metropolija
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Krievijas Impērija un Moldāvija
Moldāvijas Demokrātiskā Republika
Republikas karogs Republikas ģerbonis Republikas teritorijas karte Neatkarības deklarācija Deklarācija par pievienošanos Rumānijai Moldāvijas Demokrātiskā Republika sabrūkot Krievijas Impērijai bija izveidota Besarābijas guberņas teritorijā un pastāvēja no 1917.
Skatīt Krievijas Impērija un Moldāvijas Demokrātiskā Republika
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Krievijas Impērija un Mongolija
Mozdoka
Mozdoka ir pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā.
Skatīt Krievijas Impērija un Mozdoka
Nagasaki
Nagasaki (Nagasaki-shi) ir pilsēta Japānas dienvidrietumos, Nagasaki prefektūras lielākā pilsēta un administratīvais centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Nagasaki
Nahčivanas Autonomā Republika
Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs un autonomā republika, kas robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju.
Skatīt Krievijas Impērija un Nahčivanas Autonomā Republika
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Skatīt Krievijas Impērija un Napoleona kari
Napoleona kodekss
1810. gada izdevums Napoleona kodekss (franču: Code Napoléon), arī Civilkodekss, ir fundamentāls Francijas tiesību akts, kas deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs.
Skatīt Krievijas Impērija un Napoleona kodekss
Narača ezers
Narača ezers vai Naračas ezers ir lielākais ezers Baltkrievijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Narača ezers
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma.
Skatīt Krievijas Impērija un Nāvessods
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Krievijas Impērija un Nikolajs I Romanovs
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Krievijas Impērija un Nikolajs II Romanovs
Nikolajs Rimskis-Korsakovs
Nikolajs Rimskis-Korsakovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Krievijas Impērija un Nikolajs Rimskis-Korsakovs
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Nogaji
Nogaju stepe
Nogaju stepe ir ap kvadrātkilometru liels, sauss līdzenumu apgabals Krievijas Federācijas Ziemeļkaukāza reģionā.
Skatīt Krievijas Impērija un Nogaju stepe
Nometinājuma josla
Nometinājuma josla (1791-1917) Nometinājuma josla bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).
Skatīt Krievijas Impērija un Nometinājuma josla
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Skatīt Krievijas Impērija un Novembra sacelšanās
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Odesa
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Krievijas Impērija un Oktobra revolūcija
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Skatīt Krievijas Impērija un Omska
Orenburga
Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Orenburga
Osetīni
Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Osetīni
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Krievijas Impērija un Osmaņu impērija
Oto fon Bismarks
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.
Skatīt Krievijas Impērija un Oto fon Bismarks
Otrais Balkānu karš
Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.
Skatīt Krievijas Impērija un Otrais Balkānu karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Krievijas Impērija un Padomju Savienība
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Skatīt Krievijas Impērija un Padomju Savienības Komunistiskā partija
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Krievijas Impērija un Pareizticība
Pavlodara
Pavlodara ir pilsēta ziemeļaustrumu Kazahstānā.
Skatīt Krievijas Impērija un Pavlodara
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Skatīt Krievijas Impērija un Pārkrievošana
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Skatīt Krievijas Impērija un Pāvils I Romanovs
Pēteris Čaikovskis
Pēteris Čaikovskis jeb Pjotrs Čaikovskis (dzimis, miris), bija krievu komponists vēlajā romantisma periodā, viņa darbi ir vieni no populārākajiem klasiskajā mūzikā.
Skatīt Krievijas Impērija un Pēteris Čaikovskis
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Krievijas Impērija un Pēteris I
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Skatīt Krievijas Impērija un Pēteris II Romanovs
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Krievijas Impērija un Pēteris III
Piejūras novads
Piejūras novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Piejūras novads
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Krievijas Impērija un Pirmais pasaules karš
Pirmā Mazūrijas ezeru kauja
Pirmās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.
Skatīt Krievijas Impērija un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja
Plāns 19
Plāna autors Ģenerālštāba pulkvedis Jurijs Daņilovs. Plāns 19 bija Krievijas Impērijas militārais plāns kara darbībai pret Centrālajām lielvalstīm.
Skatīt Krievijas Impērija un Plāns 19
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Polija
Polijas Karaliste (1815—1915)
Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.
Skatīt Krievijas Impērija un Polijas Karaliste (1815—1915)
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Skatīt Krievijas Impērija un Polijas mantojuma karš
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Skatīt Krievijas Impērija un Polijas Otrā republika
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Krievijas Impērija un Prūsijas Karaliste
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Priesteris
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Krievijas Impērija un Protestantisms
Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.
Skatīt Krievijas Impērija un Pugačova vadītā sacelšanās
Rabīns
Rabīns lūgšanu laikā Rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas cēlies no ivrita vārda "rabbi" vai aramiešu vārda "rabbuni" (meistars, skolotājs).
Skatīt Krievijas Impērija un Rabīns
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Rīga
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Krievijas Impērija un Romanovu dinastija
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas.
Skatīt Krievijas Impērija un Rostova pie Donas
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Skatīt Krievijas Impērija un Rublis
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Skatīt Krievijas Impērija un Rumānijas Karaliste
Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916)
Sacelšanās Krievijas Turkestānā sākās pēc tam, kad 1916.
Skatīt Krievijas Impērija un Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916)
Sahalīna
Sahalīna (— Karafuto-tō) ir sala Āzijas austrumu piekrastē, lielākā Krievijas Federācijas sala tās dienvidaustrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Sahalīna
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Skatīt Krievijas Impērija un Saksijas kūrfirstiste
Samara
Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.
Skatīt Krievijas Impērija un Samara
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Krievijas Impērija un Sanktpēterburga
Saratova
Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Saratova
Sardīnijas Karaliste
Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.
Skatīt Krievijas Impērija un Sardīnijas Karaliste
Sefevīdi
Abāsa I Lielā valdīšanas laikā Sefevīdi bija valdnieku (šahu) dinastija Persijā (mūsdienu Irānā).
Skatīt Krievijas Impērija un Sefevīdi
Semeja
Semeja, iepriekš zināma kā Semipalatinska (līdz 2007. gadam) un Alaškala (1917.—1920.), ir pilsēta Kazahstānā, Abaja apgabala centrs, netālu no Krievijas Federācijas robežas.
Skatīt Krievijas Impērija un Semeja
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Krievijas Impērija un Septembris
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Krievijas Impērija un Septiņgadu karš
Serbijas karaliste
Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.
Skatīt Krievijas Impērija un Serbijas karaliste
Serbijas kņaziste
Serbijas kņazistes karogs Kņazistes ģerbonis Kņazs Aleksandrs I Karadžordževičs Kņazs Milans IV Obrenovičs Serbijas kņaziste pastāvēja no 1815.
Skatīt Krievijas Impērija un Serbijas kņaziste
Sergejs Vite
Sergejs Vite 1880. gados Sergejs Vite (1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).
Skatīt Krievijas Impērija un Sergejs Vite
Sestās koalīcijas karš
Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.
Skatīt Krievijas Impērija un Sestās koalīcijas karš
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Krievijas Impērija un Sibīrija
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Skatīt Krievijas Impērija un Sociālistu revolucionāru partija
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Skatīt Krievijas Impērija un Sofija Romanova
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Krievijas Impērija un Somija
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Skatīt Krievijas Impērija un Somijas lielhercogiste
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Skatīt Krievijas Impērija un Staņislavs Leščiņskis
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Krievijas Impērija un Svētā Romas impērija
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Skatīt Krievijas Impērija un Svētā Savienība
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Tallina
Tannenbergas kauja (1914)
Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības. Tannenbergas kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.
Skatīt Krievijas Impērija un Tannenbergas kauja (1914)
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Krievijas Impērija un Tartu Universitāte
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Krievijas Impērija un Tatāri
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Skatīt Krievijas Impērija un Tālie Austrumi
Tālo Austrumu Republika
Tālo Austrumu Republika (TAR) bija starp Krievijas PFSR un Japānas impēriju īslaicīgi (1920—1922) pastāvoša bufervalsts Tālajos Austrumos un Austrumsibīrijā ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā.
Skatīt Krievijas Impērija un Tālo Austrumu Republika
Tbilisi
Tbilisi (izrunā), līdz 1936.
Skatīt Krievijas Impērija un Tbilisi
Tereka
Tereka (Terk;, Tergi;, Terk;, Terek-suv;, Terka) ir lielākā upe Ziemeļkaukāzā.
Skatīt Krievijas Impērija un Tereka
Tjanšans
Tjanšans jeb Tiaņšaņs (piņjiņā: Tiān Shān;, Tengri Tagh), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Tjanšans
Tjumeņa
Tjumeņa ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, Tjumeņas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Tjumeņa
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Skatīt Krievijas Impērija un Tjurku valodas
Toboļska
Toboļska ir sena pilsēta Tjumeņas apgabalā Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Toboļska
Transsibīrijas dzelzceļš
Baikāla ezera krastā Transsibīrijas dzelzceļš ir dzelzceļu tīkls Krievijā, kas savieno Maskavu ar Tālajiem Austrumiem un Japāņu jūru.
Skatīt Krievijas Impērija un Transsibīrijas dzelzceļš
Tula
Tula ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos.
Skatīt Krievijas Impērija un Tula
Turkestāna
Turkestāna un mūsdienu valstu robežas Turkestāna (no (Torkestân) — 'turku zeme') ir vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.
Skatīt Krievijas Impērija un Turkestāna
Turkmenčajas miera līgums
Krievijas iekarojumi reģionā pēc Gulistānas un Turkmenčajas miera līgumiem. Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti) Turkmenčajas miera līgums parakstīts 1828.
Skatīt Krievijas Impērija un Turkmenčajas miera līgums
Ufa
Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas Impērija un Ufa
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Ukraina
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Krievijas Impērija un Ukrainas Tautas Republika
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Skatīt Krievijas Impērija un Urāla
Vagaršapata
Vagaršapata (no 1945. līdz 1995. gadam — Ečmiadzina (Էջմիածին)) ir 4.
Skatīt Krievijas Impērija un Vagaršapata
Valahijas kņaziste
Valahijas kņaziste jeb Valahijas principāts (rumāņu: Principatul Țării Românești, Principatul Valahiei, arī Țara Românească) bija valsts (1310—1861) Eiropas dienvidaustrumos, mūsdienu Rumānijas teritorijas dienvidos.
Skatīt Krievijas Impērija un Valahijas kņaziste
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Krievijas Impērija un Varšava
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Krievijas Impērija un Vācbaltieši
Vācijas apvienošana
Vācijas impērija no 1871. līdz 1918. gadam. Vācijas apvienošana jeb Vācijas unifikācija ir veikta dažu desmitu neatkarīgu vācu valstu pievienošana Prūsijas karalistei, kuras rezultātā izveidojās Vācijas impērija.
Skatīt Krievijas Impērija un Vācijas apvienošana
Vīnes kongress
Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.
Skatīt Krievijas Impērija un Vīnes kongress
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Krievijas Impērija un Vecticība
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Krievijas Impērija un Viļņa
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Skatīt Krievijas Impērija un Viļņas Universitāte
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Krievijas Impērija un Vidusjūra
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Krievijas Impērija un Vidzemes guberņa
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Krievijas Impērija un Vidzemes landtāgs
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Skatīt Krievijas Impērija un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Vilhelms fon Līvens
Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Skatīt Krievijas Impērija un Vilhelms fon Līvens
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Skatīt Krievijas Impērija un Vilhelms II Hoencollerns
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Vitebska
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Skatīt Krievijas Impērija un Vladivostoka
Volgograda
Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".
Skatīt Krievijas Impērija un Volgograda
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas Impērija un Voroņeža
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Skatīt Krievijas Impērija un Ziemeļkaukāzs
1721. gads
1721.
Skatīt Krievijas Impērija un 1721. gads
1724. gads
1724.
Skatīt Krievijas Impērija un 1724. gads
1725. gads
1725.
Skatīt Krievijas Impērija un 1725. gads
1727. gads
1727.
Skatīt Krievijas Impērija un 1727. gads
1730. gads
1730.
Skatīt Krievijas Impērija un 1730. gads
1740. gads
1740.
Skatīt Krievijas Impērija un 1740. gads
1741. gads
1741.
Skatīt Krievijas Impērija un 1741. gads
1761. gads
1761.
Skatīt Krievijas Impērija un 1761. gads
1762. gads
1762.
Skatīt Krievijas Impērija un 1762. gads
1796. gads
1796.
Skatīt Krievijas Impērija un 1796. gads
1801. gads
1801.
Skatīt Krievijas Impērija un 1801. gads
1812. gada karš
1812.
Skatīt Krievijas Impērija un 1812. gada karš
1825. gads
1825.
Skatīt Krievijas Impērija un 1825. gads
1855. gads
1855.
Skatīt Krievijas Impērija un 1855. gads
1856. gads
1856.
Skatīt Krievijas Impērija un 1856. gads
1881. gads
1881.
Skatīt Krievijas Impērija un 1881. gads
1894. gads
1894.
Skatīt Krievijas Impērija un 1894. gads
1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.
Skatīt Krievijas Impērija un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
19. gadsimts
19.
Skatīt Krievijas Impērija un 19. gadsimts
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Skatīt Krievijas Impērija un 1905. gada revolūcija
1917. gads
1917.
Skatīt Krievijas Impērija un 1917. gads
2. novembris
2.
Skatīt Krievijas Impērija un 2. novembris
Skatīt arī
Bijušās monarhijas
- Abu Sicīliju karaliste
- Abāsīdu kalifāts
- Brandenburga-Prūsija
- Brazīlijas Impērija
- Buhāras emirāts
- Bulgārijas Karaliste
- Burundija
- Cjinu dinastija
- Dienvidslāvija
- Dienvidslāvijas Karaliste
- Dienvidāfrikas Savienība
- Dānija—Norvēģija
- Elba (sala)
- Etiopijas impērija
- Grieķijas Karaliste
- Hivas haniste
- Horvātijas Neatkarīgā valsts
- Ilhanāts
- Kalmāras ūnija
- Kazaņas haniste
- Kokandas haniste
- Krievijas Impērija
- Krimas haniste
- Lietuvas karaliste (1918)
- Malāvija
- Melnkalnes Karaliste
- Mogulistāna
- Rumānijas Karaliste
- Serbijas karaliste
- Serbijas kņaziste
- Somijas karaliste
- Tenerife
- Teodoras valsts
- Ukrainas Valsts
- Vidusfranku valsts
- Volgas Bulgārija
- Vācijas Impērija
Bijušās valstis
- Abu Sicīliju karaliste
- Afganistānas Demokrātiskā Republika
- Bufervalsts
- Dienvidslāvija
- Dienvidslāvijas Karaliste
- Dženovas Republika
- Fātimiju kalifāts
- Galīcijas un Lodomērijas karaliste
- Galīcijas-Volīnijas kņaziste
- Inku impērija
- Itālijas Karaliste (1805—1814)
- Itālijas Karaliste (1861—1946)
- Kartli-Kahetijas karaliste
- Kastīlijas karaliste
- Krievijas Impērija
- Krievijas PFSR
- Krievijas Pagaidu valdība
- Krievijas cariste
- Lietuvas karaliste (1918)
- Lietuvas lielkņaziste
- Lotaringa
- Maskavija
- Neapoles karaliste
- Pirmā Bulgārijas cariste
- Polijas Otrā republika
- Prūsijas Karaliste
- Rietumfranku valsts
- Rodēzija
- Romas ķēniņvalsts
- Rīfa republika
- Sardīnijas Karaliste
- Senā Lielā Bulgārija
- Sicīlijas karaliste
- Somijas Demokrātiskā Republika
- Ukrainas Tautas Republika
- Ukrainas Valsts
- Zimbabve-Rodēzija
Zināms kā Krievijas Impērijas sabrukums, Krievijas imperatore.
, Berlīnes kongress, Besarābija, Besarābijas guberņa, Bijska, Boļševiki, Bokseru sacelšanās, Bosfors, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas krīze, Brestļitovskas miera līgums, Brusilova pārrāvums, Bulgāri, Bulgārijas kņaziste, Burjati, Centrālās lielvalstis, Centrālāzija, Cjinu dinastija, Dagestāna, Daliaņa, Dardaneļi, Daugavpils, Džungārija, Dņepra, Dņipro, Dekabristu sacelšanās, Derbenta, Dievs, sargi Ķeizaru!, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreji, Ekonomikas izaugsme, Elizabete Petrovna, Erevāna, Ernsts Johans Bīrons, Eskemena, Februāra revolūcija, Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota, Fjodors Dostojevskis, Fjodors III Romanovs, Fjodors Ušakovs, Francijas Otrā impērija, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas Trešā republika, Francijas—Prūsijas karš, Gīlāna, Grieķijas Karaliste, Grieķu neatkarības karš, Grigorijs Rasputins, Grodņa, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gulistānas miera līgums, Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra, Harbina, Harkiva, Helsinki, Igaunija, Igaunijas guberņa, Inguši, Irāna, Irtiša, Islāms, Islāms Krievijā, Ivans Turgeņevs, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Janvāra sacelšanās, Jaroslavļa, Jaunturku revolūcija, Jūdaisms, Jūlija krīze (1914), Jūnija ofensīva, Jozefs II Hābsburgs, Kabardieši, Kalmikija, Kalmiku stepe, Karaīti, Karaļauči, Karš par Austrijas mantojumu, Karsa, Kartli-Kahetijas karaliste, Katoļticība, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kauņa, Kaukāza operācija, Kaukāzs, Kaukāzs (kalni), Kazaņa, Kazahi, Kazaki, Kišiņeva, Kijiva, Konstantinopole, Kontinentālā blokāde, Krasnodara, Krievijas Amerika, Krievijas cariste, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas likumu krājums, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas invāzija Mandžūrijā, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas SFPR, Krievijas slepenpolicija, Krievijas Turkestāna, Krievijas—Japānas karš, Krievu valoda, Krievu—persiešu kari, Krievu—turku karš (1735—1739), Krievu—turku karš (1768—1774), Krievu—turku karš (1806—1812), Krievu—turku karš (1877—1878), Krima, Krimas haniste, Krimas karš, Kučuk-Kainardžas līgums, Kubaņa, Kumiki, Kuriļu salas, Kurska, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lamaisms, Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Lielā atkāpšanās (1915), Lielā spēle, Liepāja, Lietuva, Lodza, Luterisms, Maķedonieši, Maķedonija (reģions), Mandžūrija, Marmora jūra, Maskava, Maskavija, Melnā jūra, Melnkalnes Karaliste, Melnkalnes kņaziste, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mikolajiva, Minska, Mobilizācija, Modests Musorgskis, Mogiļeva, Mogiļevas metropolija, Moldāvija, Moldāvijas Demokrātiskā Republika, Mongolija, Mozdoka, Nagasaki, Nahčivanas Autonomā Republika, Napoleona kari, Napoleona kodekss, Narača ezers, Nāvessods, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Rimskis-Korsakovs, Nogaji, Nogaju stepe, Nometinājuma josla, Novembra sacelšanās, Odesa, Oktobra revolūcija, Omska, Orenburga, Osetīni, Osmaņu impērija, Oto fon Bismarks, Otrais Balkānu karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pareizticība, Pavlodara, Pārkrievošana, Pāvils I Romanovs, Pēteris Čaikovskis, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Piejūras novads, Pirmais pasaules karš, Pirmā Mazūrijas ezeru kauja, Plāns 19, Polija, Polijas Karaliste (1815—1915), Polijas mantojuma karš, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsijas Karaliste, Priesteris, Protestantisms, Pugačova vadītā sacelšanās, Rabīns, Rīga, Romanovu dinastija, Rostova pie Donas, Rublis, Rumānijas Karaliste, Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916), Sahalīna, Saksijas kūrfirstiste, Samara, Sanktpēterburga, Saratova, Sardīnijas Karaliste, Sefevīdi, Semeja, Septembris, Septiņgadu karš, Serbijas karaliste, Serbijas kņaziste, Sergejs Vite, Sestās koalīcijas karš, Sibīrija, Sociālistu revolucionāru partija, Sofija Romanova, Somija, Somijas lielhercogiste, Staņislavs Leščiņskis, Svētā Romas impērija, Svētā Savienība, Tallina, Tannenbergas kauja (1914), Tartu Universitāte, Tatāri, Tālie Austrumi, Tālo Austrumu Republika, Tbilisi, Tereka, Tjanšans, Tjumeņa, Tjurku valodas, Toboļska, Transsibīrijas dzelzceļš, Tula, Turkestāna, Turkmenčajas miera līgums, Ufa, Ukraina, Ukrainas Tautas Republika, Urāla, Vagaršapata, Valahijas kņaziste, Varšava, Vācbaltieši, Vācijas apvienošana, Vīnes kongress, Vecticība, Viļņa, Viļņas Universitāte, Vidusjūra, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vilhelms fon Līvens, Vilhelms II Hoencollerns, Vitebska, Vladivostoka, Volgograda, Voroņeža, Ziemeļkaukāzs, 1721. gads, 1724. gads, 1725. gads, 1727. gads, 1730. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1761. gads, 1762. gads, 1796. gads, 1801. gads, 1812. gada karš, 1825. gads, 1855. gads, 1856. gads, 1881. gads, 1894. gads, 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija, 1917. gads, 2. novembris.