139 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Aleutu salas, Amūra, Angara, Arhangeļska, Astrahaņa, Astrahaņas hani, Augusts, Austrumromas impērija, Azovas jūra, Ņerčinskas līgums, Ņižņaja Tunguska, Ņižņijnovgoroda, Baikāls, Baltijas provinces, Boriss Godunovs, Bulgārija, Cars, Centrālāzija, Cjinu dinastija, Dānija, Eiropa, Evenki, Fjodors I, Fjodors II Godunovs, Fjodors III Romanovs, Gruzija, Holmogori, Irkutska, Irtiša, Islāms, Ivans III, Ivans IV, Ivans V Romanovs, Jakuti, Jakutska, Jaunie laiki, Jeņiseja, Jermaks, Kama (upe), Kamčatka, Kasimovas hani, Kaukāzs, Kazaņa, Kazaņas hani, Kazaņas haniste, Kazaki, Kārtu pārstāvniecība, Kijivas Krievzeme, Konstantinopoles krišana, ..., Krievija, Krievijas Amerika, Krievijas Impērija, Krimas haniste, Kuriļu salas, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas—Maskavijas kari, Maskava, Maskavas kremlis, Maskavija, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Mongoļu impērija, Muroma, Oba, Ohotska, Oktobris, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Pareizticība, Pēteris I, Perma (zeme), Romanovu dinastija, Romas impērija, Rublis, Rurika dinastija, Ruriks, Sabulis, Septembris, Sibīrija, Sibīrijas haniste, Simeons Bekbulatovičs, Sloboda, Sofija Romanova, Tatāri, Tjumeņa, Toboļska, Tomska, Tvera, Vasilijs III, Vasilijs IV Šuiskis, Vecticība, Viltusdmitrijs I, Vladislavs IV Vāsa, Vojevoda, Zelta Orda, Zviedrija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, 1530. gads, 1547. gads, 1551. gads, 1552. gads, 1557. gads, 1575. gads, 1576. gads, 1581. gads, 1582. gads, 1584. gads, 1587. gads, 1589. gads, 1595. gads, 1596. gads, 1598. gads, 1605. gads, 1606. gads, 1610. gads, 1612. gads, 1613. gads, 1616. gads, 1629. gads, 1645. gads, 1648. gads, 1657. gads, 1661. gads, 1666. gads, 1672. gads, 1676. gads, 1682. gads, 1689. gads, 1696. gads, 17. janvāris, 1704. gads, 1721. gads, 1725. gads, 26. janvāris, 28. marts. Izvērst indekss (89 vairāk) »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleutu salas
Aleutu salas ir ap garš arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Aleutu salas · Redzēt vairāk »
Amūra
Amūra vai Heilundzjana (Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Amūra · Redzēt vairāk »
Angara
Angara ir upe Krievijā, Jeņisejas lielākā labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Angara · Redzēt vairāk »
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Arhangeļska · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Augusts · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Azovas jūra · Redzēt vairāk »
Ņerčinskas līgums
Ņerčinskas līguma pamatteksts latīņu valodā. Albazinas ''Albasin'') cietokšņa aplenkums (1686). Ņerčinskas līgums bija starptautisks līgums, kas izbeidza 1685.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ņerčinskas līgums · Redzēt vairāk »
Ņižņaja Tunguska
Ņižņaja Tunguska vai Lejastunguska ir upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ņižņaja Tunguska · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Baikāls · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Boriss Godunovs
Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Boriss Godunovs · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Cars · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Cjinu dinastija
Ķīnas dienvidu iekarošana Impērijas izplešanās, 1820 Impērijas centrālās haņu provinces un ārējās provinces, 1912 Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā imperiālā Ķīnas dinastija, kas valdīja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijās no 1644.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Cjinu dinastija · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Dānija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Eiropa · Redzēt vairāk »
Evenki
Evenki (evenkīl), agrāk zināmi arī kā tungusi, ir viena no Ziemeļāzijas tautām, dzīvo galvenokārt Sibīrijā un Ķīnas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Evenki · Redzēt vairāk »
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Fjodors I · Redzēt vairāk »
Fjodors II Godunovs
Fjodors II Godunovs (dzimis, miris) 49 dienas bija Krievijas cars pēc sava tēva Borisa Godunova nāves 1605.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Fjodors II Godunovs · Redzēt vairāk »
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Fjodors III Romanovs · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Gruzija · Redzēt vairāk »
Holmogori
Holmogoru katedrāle un klosteris (1874. gada zīmējums). Holmogori ir bijusī pilsēta Krievijā, Ziemeļdvinas kreisajā krastā, tagad Arhangeļskas apgabala ciems aptuveni 75 km uz dienvidaustrumiem no apgabala galvaspilsētas Arhangeļskas.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Holmogori · Redzēt vairāk »
Irkutska
Irkutska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla pie Transsibīrijas dzelzceļa.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Irkutska · Redzēt vairāk »
Irtiša
Irtiša (Erqisi) ir upe Sibīrijā, Obas lielāka pieteka, kas sākas Džungārijas kalnos.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Irtiša · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Islāms · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ivans III · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »
Jakuti
Nav apraksta.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Jakuti · Redzēt vairāk »
Jakutska
Jakutska, arī Ģokūskaja, ir Sahas Republikas galvaspilsēta Ļenas upes krastā Krievijas Federācijas austrumos, 8468 km no Maskavas.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Jakutska · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jeņiseja
Jeņiseja ir liela Sibīrijas upe Krievijas Federācijas vidienē.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Jeņiseja · Redzēt vairāk »
Jermaks
Jermaks Timofejevičs (dzimis apmēram 1532. gadā (iespējams vēlāk, līdz 1542. gadam), miris) bija kazaku atamans.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Jermaks · Redzēt vairāk »
Kama (upe)
Kama ir upe Krievijas Federācijā, Volgas kreisā krasta pieteka un lielākā no tās pietekām.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kama (upe) · Redzēt vairāk »
Kamčatka
Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kamčatka · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kazaņas hani · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kazaki · Redzēt vairāk »
Kārtu pārstāvniecība
Kārtu pārstāvniecība — etaps sabiedrības attīstībā ceļā uz parlamentārismu lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, kad valsts pārvaldē ar padomdevēja tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce (protoparlaments).
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kārtu pārstāvniecība · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Konstantinopoles krišana
Nav apraksta.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Konstantinopoles krišana · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Amerika
Krievijas Amerika bija Krievijas Impērijai piederoša teritorija Komandora salās, Aleutu salās un Aļaskā, kuru pārvaldīja Krievijas-Amerikas kompānija.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Krievijas Amerika · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Kuriļu salas · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Krievijas cariste un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Maskavas kremlis · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Mongoļu impērija · Redzēt vairāk »
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Muroma · Redzēt vairāk »
Oba
Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Oba · Redzēt vairāk »
Ohotska
Ohotska ir Habarovskas novada pilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ohotska · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Oktobris · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Perma (zeme) · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Rublis · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Krievijas cariste un Ruriks · Redzēt vairāk »
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Jaunums!!: Krievijas cariste un Sabulis · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Septembris · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Sloboda · Redzēt vairāk »
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tjumeņa
Tjumeņa ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, Tjumeņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Tjumeņa · Redzēt vairāk »
Toboļska
Toboļska ir sena pilsēta Tjumeņas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Toboļska · Redzēt vairāk »
Tomska
Tomska ir pilsēta Krievijā, kas atrodas Sibīrijas rietumos Tomas upes krastā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Tomska · Redzēt vairāk »
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Tvera · Redzēt vairāk »
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Vasilijs III · Redzēt vairāk »
Vasilijs IV Šuiskis
Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Vasilijs IV Šuiskis · Redzēt vairāk »
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Jaunums!!: Krievijas cariste un Vecticība · Redzēt vairāk »
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Vojevoda
17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Vojevoda · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Krievijas cariste un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
1530. gads
1530.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1530. gads · Redzēt vairāk »
1547. gads
1547.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1547. gads · Redzēt vairāk »
1551. gads
1551.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1551. gads · Redzēt vairāk »
1552. gads
1552.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1552. gads · Redzēt vairāk »
1557. gads
1557.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1557. gads · Redzēt vairāk »
1575. gads
1575.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1575. gads · Redzēt vairāk »
1576. gads
1576.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1576. gads · Redzēt vairāk »
1581. gads
1581.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1581. gads · Redzēt vairāk »
1582. gads
1582.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1582. gads · Redzēt vairāk »
1584. gads
1584.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1584. gads · Redzēt vairāk »
1587. gads
1587.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1587. gads · Redzēt vairāk »
1589. gads
1589.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1589. gads · Redzēt vairāk »
1595. gads
1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1595. gads · Redzēt vairāk »
1596. gads
1596.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1596. gads · Redzēt vairāk »
1598. gads
1598.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1598. gads · Redzēt vairāk »
1605. gads
1605.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1605. gads · Redzēt vairāk »
1606. gads
1606.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1606. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads
1610.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1610. gads · Redzēt vairāk »
1612. gads
1612.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1612. gads · Redzēt vairāk »
1613. gads
1613.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1613. gads · Redzēt vairāk »
1616. gads
1616.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1616. gads · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1645. gads
1645.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1645. gads · Redzēt vairāk »
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1648. gads · Redzēt vairāk »
1657. gads
1657.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1657. gads · Redzēt vairāk »
1661. gads
1661.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1661. gads · Redzēt vairāk »
1666. gads
1666.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1666. gads · Redzēt vairāk »
1672. gads
1672.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1672. gads · Redzēt vairāk »
1676. gads
1676.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1676. gads · Redzēt vairāk »
1682. gads
1682.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1682. gads · Redzēt vairāk »
1689. gads
1689.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1689. gads · Redzēt vairāk »
1696. gads
1696.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1696. gads · Redzēt vairāk »
17. janvāris
17.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 17. janvāris · Redzēt vairāk »
1704. gads
1704.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1704. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1725. gads
1725.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 1725. gads · Redzēt vairāk »
26. janvāris
26.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 26. janvāris · Redzēt vairāk »
28. marts
28.
Jaunums!!: Krievijas cariste un 28. marts · Redzēt vairāk »