Satura rādītājs
137 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Aleutu salas, Amūra, Angara, Arhangeļska, Astrahaņa, Astrahaņas hani, Augusts, Austrumromas impērija, Azovas jūra, Ņerčinskas līgums, Ņižņaja Tunguska, Ņižņijnovgoroda, Baikāls, Baltijas provinces, Boriss Godunovs, Bulgārija, Cars, Centrālāzija, Cjinu dinastija, Dānija, Eiropa, Evenki, Fjodors I, Fjodors II Godunovs, Fjodors III Romanovs, Gruzija, Holmogori, Irkutska, Irtiša, Islāms, Ivans III, Ivans IV, Ivans V Romanovs, Jakutska, Jaunie laiki, Jeņiseja, Jermaks, Kama (upe), Kamčatka, Kasimovas hani, Kaukāzs, Kazaņa, Kazaņas hani, Kazaņas haniste, Kazaki, Kārtu pārstāvniecība, Kijivas Krievzeme, Krievija, Krievijas Amerika, ... Izvērst indekss (87 vairāk) »
- Bijušās valstis
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Skatīt Krievijas cariste un Aleksejs I Romanovs
Aleutu salas
Aleutu salas ir ap garš arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos.
Skatīt Krievijas cariste un Aleutu salas
Amūra
Amūra vai Heilundzjana (Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos.
Skatīt Krievijas cariste un Amūra
Angara
Angara ir upe Krievijā, Jeņisejas lielākā labā krasta pieteka.
Skatīt Krievijas cariste un Angara
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Skatīt Krievijas cariste un Arhangeļska
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas cariste un Astrahaņa
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Skatīt Krievijas cariste un Astrahaņas hani
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Skatīt Krievijas cariste un Augusts
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Krievijas cariste un Austrumromas impērija
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Krievijas cariste un Azovas jūra
Ņerčinskas līgums
Ņerčinskas līguma pamatteksts latīņu valodā. Albazinas ''Albasin'') cietokšņa aplenkums (1686). Ņerčinskas līgums bija starptautisks līgums, kas izbeidza 1685.
Skatīt Krievijas cariste un Ņerčinskas līgums
Ņižņaja Tunguska
Ņižņaja Tunguska vai Lejastunguska ir upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka.
Skatīt Krievijas cariste un Ņižņaja Tunguska
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Skatīt Krievijas cariste un Ņižņijnovgoroda
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Skatīt Krievijas cariste un Baikāls
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Krievijas cariste un Baltijas provinces
Boriss Godunovs
Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.
Skatīt Krievijas cariste un Boriss Godunovs
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Skatīt Krievijas cariste un Bulgārija
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Skatīt Krievijas cariste un Cars
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Krievijas cariste un Centrālāzija
Cjinu dinastija
Ķīnas dienvidu iekarošana Impērijas izplešanās, 1820 Impērijas centrālās haņu provinces un ārējās provinces, 1912 Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā imperiālā Ķīnas dinastija, kas valdīja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijās no 1644.
Skatīt Krievijas cariste un Cjinu dinastija
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Krievijas cariste un Dānija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Krievijas cariste un Eiropa
Evenki
Evenki (evenkīl), agrāk zināmi arī kā tungusi, ir viena no Ziemeļāzijas tautām, dzīvo galvenokārt Sibīrijā un Ķīnas ziemeļaustrumos.
Skatīt Krievijas cariste un Evenki
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Skatīt Krievijas cariste un Fjodors I
Fjodors II Godunovs
Fjodors II Godunovs (dzimis, miris) 49 dienas bija Krievijas cars pēc sava tēva Borisa Godunova nāves 1605.
Skatīt Krievijas cariste un Fjodors II Godunovs
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Skatīt Krievijas cariste un Fjodors III Romanovs
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Skatīt Krievijas cariste un Gruzija
Holmogori
Holmogoru katedrāle un klosteris (1874. gada zīmējums). Holmogori ir bijusī pilsēta Krievijā, Ziemeļdvinas kreisajā krastā, tagad Arhangeļskas apgabala ciems aptuveni 75 km uz dienvidaustrumiem no apgabala galvaspilsētas Arhangeļskas.
Skatīt Krievijas cariste un Holmogori
Irkutska
Irkutska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla pie Transsibīrijas dzelzceļa.
Skatīt Krievijas cariste un Irkutska
Irtiša
Irtiša (Erqisi) ir upe Sibīrijā, Obas lielāka pieteka, kas sākas Džungārijas kalnos.
Skatīt Krievijas cariste un Irtiša
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Skatīt Krievijas cariste un Islāms
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Skatīt Krievijas cariste un Ivans III
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Krievijas cariste un Ivans IV
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Krievijas cariste un Ivans V Romanovs
Jakutska
Jakutska, arī Ģokūskaja, ir Sahas Republikas galvaspilsēta Ļenas upes krastā Krievijas Federācijas austrumos, 8468 km no Maskavas.
Skatīt Krievijas cariste un Jakutska
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Skatīt Krievijas cariste un Jaunie laiki
Jeņiseja
Jeņiseja ir liela Sibīrijas upe Krievijas Federācijas vidienē.
Skatīt Krievijas cariste un Jeņiseja
Jermaks
Jermaks Timofejevičs (dzimis apmēram 1532. gadā (iespējams vēlāk, līdz 1542. gadam), miris) bija kazaku atamans.
Skatīt Krievijas cariste un Jermaks
Kama (upe)
Kama ir upe Krievijas Federācijā, Volgas kreisā krasta pieteka un lielākā no tās pietekām.
Skatīt Krievijas cariste un Kama (upe)
Kamčatka
Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.
Skatīt Krievijas cariste un Kamčatka
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Skatīt Krievijas cariste un Kasimovas hani
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Krievijas cariste un Kaukāzs
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Krievijas cariste un Kazaņa
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Skatīt Krievijas cariste un Kazaņas hani
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Skatīt Krievijas cariste un Kazaņas haniste
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Krievijas cariste un Kazaki
Kārtu pārstāvniecība
Kārtu pārstāvniecība — etaps sabiedrības attīstībā ceļā uz parlamentārismu lielākajā daļā valstu vēlajos viduslaikos, kad valsts pārvaldē ar padomdevēja tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo kārtu pārstāvju delegātu kopsapulce (protoparlaments).
Skatīt Krievijas cariste un Kārtu pārstāvniecība
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Krievijas cariste un Kijivas Krievzeme
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Krievijas cariste un Krievija
Krievijas Amerika
Krievijas Amerika bija Krievijas Impērijai piederoša teritorija Komandora salās, Aleutu salās un Aļaskā, kuru pārvaldīja Krievijas-Amerikas kompānija.
Skatīt Krievijas cariste un Krievijas Amerika
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Krievijas cariste un Krievijas Impērija
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Krievijas cariste un Krimas haniste
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Skatīt Krievijas cariste un Kuriļu salas
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Krievijas cariste un Lielais Ziemeļu karš
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Krievijas cariste un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Krievijas cariste un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Krievijas cariste un Livonijas Konfederācija
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Krievijas cariste un Livonijas—Maskavijas kari
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Krievijas cariste un Maskava
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Skatīt Krievijas cariste un Maskavas kremlis
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Krievijas cariste un Maskavija
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Skatīt Krievijas cariste un Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Skatīt Krievijas cariste un Mongoļu impērija
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Skatīt Krievijas cariste un Muroma
Oba
Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.
Skatīt Krievijas cariste un Oba
Ohotska
Ohotska ir Habarovskas novada pilsēta Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas cariste un Ohotska
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Skatīt Krievijas cariste un Oktobris
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Krievijas cariste un Osmaņu impērija
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Krievijas cariste un Otrais Ziemeļu karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Krievijas cariste un Padomju Savienība
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Krievijas cariste un Pareizticība
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Krievijas cariste un Pēteris I
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Skatīt Krievijas cariste un Perma (zeme)
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Krievijas cariste un Romanovu dinastija
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Krievijas cariste un Romas impērija
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Skatīt Krievijas cariste un Rublis
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Skatīt Krievijas cariste un Rurika dinastija
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Skatīt Krievijas cariste un Ruriks
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Skatīt Krievijas cariste un Sabulis
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Skatīt Krievijas cariste un Septembris
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Krievijas cariste un Sibīrija
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Skatīt Krievijas cariste un Sibīrijas haniste
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Skatīt Krievijas cariste un Simeons Bekbulatovičs
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Skatīt Krievijas cariste un Sloboda
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Skatīt Krievijas cariste un Sofija Romanova
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Krievijas cariste un Tatāri
Tjumeņa
Tjumeņa ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, Tjumeņas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas cariste un Tjumeņa
Toboļska
Toboļska ir sena pilsēta Tjumeņas apgabalā Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas cariste un Toboļska
Tomska
Tomska ir pilsēta Krievijā, kas atrodas Sibīrijas rietumos Tomas upes krastā.
Skatīt Krievijas cariste un Tomska
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Skatīt Krievijas cariste un Tvera
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Skatīt Krievijas cariste un Vasilijs III
Vasilijs IV Šuiskis
Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
Skatīt Krievijas cariste un Vasilijs IV Šuiskis
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Krievijas cariste un Vecticība
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Skatīt Krievijas cariste un Viltusdmitrijs I
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632.
Skatīt Krievijas cariste un Vladislavs IV Vāsa
Vojevoda
17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.
Skatīt Krievijas cariste un Vojevoda
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Krievijas cariste un Zelta Orda
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Krievijas cariste un Zviedrija
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Skatīt Krievijas cariste un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
1530. gads
1530.
Skatīt Krievijas cariste un 1530. gads
1547. gads
1547.
Skatīt Krievijas cariste un 1547. gads
1551. gads
1551.
Skatīt Krievijas cariste un 1551. gads
1552. gads
1552.
Skatīt Krievijas cariste un 1552. gads
1557. gads
1557.
Skatīt Krievijas cariste un 1557. gads
1575. gads
1575.
Skatīt Krievijas cariste un 1575. gads
1576. gads
1576.
Skatīt Krievijas cariste un 1576. gads
1581. gads
1581.
Skatīt Krievijas cariste un 1581. gads
1582. gads
1582.
Skatīt Krievijas cariste un 1582. gads
1584. gads
1584.
Skatīt Krievijas cariste un 1584. gads
1587. gads
1587.
Skatīt Krievijas cariste un 1587. gads
1589. gads
1589.
Skatīt Krievijas cariste un 1589. gads
1595. gads
1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Skatīt Krievijas cariste un 1595. gads
1596. gads
1596.
Skatīt Krievijas cariste un 1596. gads
1598. gads
1598.
Skatīt Krievijas cariste un 1598. gads
1605. gads
1605.
Skatīt Krievijas cariste un 1605. gads
1606. gads
1606.
Skatīt Krievijas cariste un 1606. gads
1610. gads
1610.
Skatīt Krievijas cariste un 1610. gads
1612. gads
1612.
Skatīt Krievijas cariste un 1612. gads
1613. gads
1613.
Skatīt Krievijas cariste un 1613. gads
1616. gads
1616.
Skatīt Krievijas cariste un 1616. gads
1629. gads
1629.
Skatīt Krievijas cariste un 1629. gads
1645. gads
1645.
Skatīt Krievijas cariste un 1645. gads
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Skatīt Krievijas cariste un 1648. gads
1657. gads
1657.
Skatīt Krievijas cariste un 1657. gads
1661. gads
1661.
Skatīt Krievijas cariste un 1661. gads
1666. gads
1666.
Skatīt Krievijas cariste un 1666. gads
1672. gads
1672.
Skatīt Krievijas cariste un 1672. gads
1676. gads
1676.
Skatīt Krievijas cariste un 1676. gads
1682. gads
1682.
Skatīt Krievijas cariste un 1682. gads
1689. gads
1689.
Skatīt Krievijas cariste un 1689. gads
1696. gads
1696.
Skatīt Krievijas cariste un 1696. gads
17. janvāris
17.
Skatīt Krievijas cariste un 17. janvāris
1704. gads
1704.
Skatīt Krievijas cariste un 1704. gads
1721. gads
1721.
Skatīt Krievijas cariste un 1721. gads
1725. gads
1725.
Skatīt Krievijas cariste un 1725. gads
26. janvāris
26.
Skatīt Krievijas cariste un 26. janvāris
28. marts
28.
Skatīt Krievijas cariste un 28. marts
Skatīt arī
Bijušās valstis
- Abu Sicīliju karaliste
- Afganistānas Demokrātiskā Republika
- Bufervalsts
- Dienvidslāvija
- Dienvidslāvijas Karaliste
- Dženovas Republika
- Fātimiju kalifāts
- Galīcijas un Lodomērijas karaliste
- Galīcijas-Volīnijas kņaziste
- Inku impērija
- Itālijas Karaliste (1805—1814)
- Itālijas Karaliste (1861—1946)
- Kartli-Kahetijas karaliste
- Kastīlijas karaliste
- Krievijas Impērija
- Krievijas PFSR
- Krievijas Pagaidu valdība
- Krievijas cariste
- Lietuvas karaliste (1918)
- Lietuvas lielkņaziste
- Lotaringa
- Maskavija
- Neapoles karaliste
- Pirmā Bulgārijas cariste
- Polijas Otrā republika
- Prūsijas Karaliste
- Rietumfranku valsts
- Rodēzija
- Romas ķēniņvalsts
- Rīfa republika
- Sardīnijas Karaliste
- Senā Lielā Bulgārija
- Sicīlijas karaliste
- Somijas Demokrātiskā Republika
- Ukrainas Tautas Republika
- Ukrainas Valsts
- Zimbabve-Rodēzija
Zināms kā Maskavas cariste.