Satura rādītājs
160 attiecības: Afganistāna, Aizkaukāza SFPR, Alašas autonomija, Aleksandrs Kerenskis, Aleksandrs Kolčaks, Antans Smetona, Antante, Antons Deņikins, Armēnija, Armēnijas Pirmā republika, Armēnijas PSR, Austroungārija, Azerbaidžāna, Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika, Azerbaidžānas PSR, Azovas jūra, Ļevs Trockis, Čeļabinska, Čehoslovāku leģioni, Balkānu pussala, Baltā kustība, Baltijas landesvērs, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Bjalistoka, Boļševiki, Brīvprātīgo armija (Krievija), Brestļitovskas miera līgums, Buhāra, Centrālās lielvalstis, Centrālāzija, Dņipro, Doņecas akmeņogļu baseins, Donas armija, Donas karaspēka apgabals, Dzelzsdivīzija, Grodņa, Gruzija, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gruzijas PSR, Harkiva, Hiva, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas darba komūna, Irāna, Irkutska, Jakovs Sverdlovs, Jaroslavļa, Jānis Judiņš, ... Izvērst indekss (110 vairāk) »
- 1917. gada Krievijas revolūcija
- Kari ar Osmaņu impēriju
- Kari ar PSRS
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Afganistāna
Aizkaukāza SFPR
Aizkaukāza SFPR jeb Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad 1920. — 1921.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Aizkaukāza SFPR
Alašas autonomija
Alihans Bukeihanovs 1906. gadā Alašas autonomija jeb Alašorda bija pašpasludināta valsts mūsdienu Kazahstānas teritorijā, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Alašas autonomija
Aleksandrs Kerenskis
Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Aleksandrs Kerenskis
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Aleksandrs Kolčaks
Antans Smetona
Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Antans Smetona
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Antante
Antons Deņikins
Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Antons Deņikins
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Armēnija
Armēnijas Pirmā republika
Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Armēnijas Pirmā republika
Armēnijas PSR
Armēnijas PSR bija padomju republika, Aizkaukāza PFSR (1922–1936), un vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936–1991).
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Armēnijas PSR
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Austroungārija
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Azerbaidžāna
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika pastāvēja mūsdienu Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas teritorijās no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Azerbaidžānas PSR
Azerbaidžānas PSR, bija padomju republika.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Azerbaidžānas PSR
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Azovas jūra
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ļevs Trockis
Čeļabinska
Čeļabinska ir Krievijas Federācijas pilsēta Dienvidurālu austrumu nogāzēs pie Miasas upes, Čeļabinskas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Čeļabinska
Čehoslovāku leģioni
Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Balkānu pussala
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Baltā kustība
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Baltijas landesvērs
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Baltkrievijas Tautas Republika
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Bjalistoka
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Boļševiki
Brīvprātīgo armija (Krievija)
Brīvprātīgo armijas vienība, 1918. gada janvāris Ar angļu piegādātu tanku "Ģenerālis Drozdovskis" (1919). Maksimālā balto armiju kontrolētā teritorija Krievijas dienvidos, 1919. gada oktobris Brīvprātīgo armija (krievu: Добровольческая армия) bija viena no pirmajām organizētajām bruņotajām vienībām, kas sāka militāru pretestību boļševiku Oktobra revolūcijai, tādējādi iesākot Krievijas Pilsoņu karu.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Brīvprātīgo armija (Krievija)
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Brestļitovskas miera līgums
Buhāra
Buhāra ir pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajeta administratīvais centrs pie Zarafšonas upes.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Buhāra
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Centrālās lielvalstis
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Centrālāzija
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Dņipro
Doņecas akmeņogļu baseins
Tipiska Donbasa industriālā ainava 20. gadsimta vidū Doņecas akmeņogļu baseins jeb Donbass ir plašs akmeņogļu iegulu rajons Eiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Doņecas akmeņogļu baseins
Donas armija
Donas armija bija īslaicīgi pastāvējušās Donas Republikas (oficiālā nosaukumā Vislielā Donas karapulka) militārie spēki un daļa no Baltās kustības Krievijas pilsoņu karā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Donas armija
Donas karaspēka apgabals
Donas karaspēka apgabals bija Krievijas Impērijas administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas kazaki kā īpaša etnosociāla grupa.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Donas karaspēka apgabals
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Dzelzsdivīzija
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Grodņa
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Gruzija
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Gruzijas Demokrātiskā Republika
Gruzijas PSR
Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika (sakartvelos sabch'ota sotsialist'uri resp'ublik'a) bija padomju republika un Aizkaukāza PFSR (1922-1936), vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936-1991).
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Gruzijas PSR
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Harkiva
Hiva
Hiva ir sena Uzbekistānas pilsēta, ietilpst Horezmas vilajetā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Hiva
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas darba komūna
Igaunijas darba komūna bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Igaunijas darba komūna
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Irāna
Irkutska
Irkutska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla pie Transsibīrijas dzelzceļa.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Irkutska
Jakovs Sverdlovs
Jakovs Sverdlovs 1918. gadā Jakovs Sverdlovs (1885—1919) bija ebreju izcelsmes Padomju Krievijas politiķis, Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildkomitejas (CIK) priekšsēdētājs (1917—1919) un Krievijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas Sekretariāta priekšsēdētājs (1918—1919).
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Jakovs Sverdlovs
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Jaroslavļa
Jānis Judiņš
Jānis Judiņš (—) bija padomju militārais darbinieks.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Jānis Judiņš
Jekaterinburga
Jekaterinburga ir pilsēta Urālu centrālajā daļā pie Isetas upes Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Jekaterinburga
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Josifs Staļins
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Jukums Vācietis
Juzefs Pilsudskis
Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Juzefs Pilsudskis
Kaluga
Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kaluga
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Karls Gustavs Mannerheims
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kaukāzs
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kazaņa
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kazaki
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kārlis Ulmanis
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kijiva
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kompjeņas pamiers (1918)
Konstantīns Petss
Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Konstantīns Petss
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Konstantinopole
Krasnodara
Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Krasnodara
Kremlis
Pazīstamākais no kremļiem — Maskavas kremlis Kremlis ir Krievzemes vēsturiskās pilsētas senākā, visvairāk nocietinātā daļa.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kremlis
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Krievijas Impērija
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Krievijas Pagaidu valdība
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Krievijas Republika
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Krievijas SFPR
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Krima
Kritis kaujā
300px Kritis kaujā (KIA) ir apzīmējums, ko parasti izmanto, lai apzīmētu militārpersonu, personāla nāvi no ienaidnieka vai naidīgu spēku rokām kauju laukā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kritis kaujā
Kronštate
Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotļinas salā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kronštate
Kubaņas Tautas Republika
Kubaņas Tautas Republikas karogs Republikas ģerbonis Kubaņas Tautas Republika bija īslaicīgi pastāvējusi valsts, ko pēc Krievijas Impērijas sabrukuma izveidoja bijušā Kubaņas apgabala un Kubaņas kazaku karaspēka teritorijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kubaņas Tautas Republika
Kurska
Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kurska
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Kurzeme
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Latviešu strēlnieki
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Latvija
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Lavrs Korņilovs
Lavrs Korņilovs (dzimis, miris) bija krievu ģenerālis, ceļotājs un diplomāts.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Lavrs Korņilovs
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Lietuva
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Lietuvas karaliste (1918)
Lietuvas Padomju Republika
Brestļitovskas miera līguma anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī. Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Lietuvas Padomju Republika
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Marija Spiridonova
Marija Spiridonova (dzimusi, mirusi) bija Krievijas Sociālrevolucionāru partijas jeb eseru vadītāja.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Marija Spiridonova
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Maskava
Mihails Aleksejevs
Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Mihails Aleksejevs
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Mongolija
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Muroma
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Narva
Nestors Mahno
Nestors Mahno (dzimis, miris) bija ukraiņu anarhokomunists, kurš no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Nestors Mahno
Nikolajs Judeņičs
Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Nikolajs Judeņičs
Novočerkaska
Novočerkaska ir pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Novočerkaska
Novorosijska
Novorosijska ir Krievijas Federācijas pilsēta Krasnodaras novadā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Novorosijska
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Odesa
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Oktobra revolūcija
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Omska
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Operācija "Dūres sitiens"
Orla
Orla ir pilsēta Krievijā pie autoceļa M2, 368 km attālumā uz dienvidiem no Maskavas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Orla
Orlas-Kromu operācija
Orlas-Kromu kaujas operācija bija Sarkanās armijas pretuzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Orlas-Kromu operācija
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Osmaņu impērija
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Padomju Latvijas armija
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pavlo Skoropadskis
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pāvels Bermonts
Pēteris Slavens
Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pēteris Slavens
Perekopa-Čongaras operācija
Perekopa-Čongaras kaujas operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1920.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Perekopa-Čongaras operācija
Perma
Perma ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Perma
Pilsoņu karš
Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pilsoņu karš
Pjotrs Krasnovs
Pjotrs Krasnovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pjotrs Krasnovs
Pjotrs Vrangelis
Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pjotrs Vrangelis
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Pleskava
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Polijas Karaliste (1916—1918)
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Polijas Otrā republika
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Rahačova
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Rīgas miera līgums
Ribinska
Ribinska ir pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ribinska
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Romāns fon Ungerns-Šternbergs
Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs vai Roberts fon Ungerns-Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Romāns fon Ungerns-Šternbergs
Rostova pie Donas
Rostova pie Donas ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Rostova pie Donas
Samara
Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Samara
Saratova
Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Saratova
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Sarkanā armija
Simons Petļura
Simons Petļura ( —) bija ukraiņu politiskais un militārais darbinieks.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Simons Petļura
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Skrunda
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Sociālistu revolucionāru partija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Somija
Somijas karaliste
Somijas karaliste bija Somijas valsts pārvaldes forma 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Somijas karaliste
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Somijas pilsoņu karš
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika jeb Sarkanā Somija bija padomju varas veidojums pilsoņu kara laikā no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
Taganroga
Taganroga ir pilsēta Krievijas Federācijas Rostovas apgabalā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Taganroga
Tālo Austrumu Republika
Tālo Austrumu Republika (TAR) bija starp Krievijas PFSR un Japānas impēriju īslaicīgi (1920—1922) pastāvoša bufervalsts Tālajos Austrumos un Austrumsibīrijā ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Tālo Austrumu Republika
Tēvijas aizstāvja diena
Tēvijas aizstāvja diena ir svētki, kurus svin Krievijā, Baltkrievijā, Tadžikistānā un Kirgizstānā katra gada 23.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Tēvijas aizstāvja diena
Ufa
Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ufa
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ukrainas PSR
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ukrainas Tautas Republika
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ukrainas Valsts
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Ungārija
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Urāli
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Valka
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Vācijas Impērija
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Veļikijnovgoroda
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Veimāras Republika
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Viļņa
Vilhelms Knoriņš
Vilhelms Knoriņš, arī Vilis Knoriņš (1890—1938), bija latviešu skolotājs, pēc Pirmā pasaules kara viens no Baltkrievijas komunistiskās partijas dibinātajiem.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Vilhelms Knoriņš
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Vladimirs Ļeņins
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Vladivostoka
Volgograda
Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Volgograda
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Voroņeža
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un Zviedrija
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 1917. gada Krievijas revolūcija
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Krievijas pilsoņu karš un 8. armija (Vācijas Impērija)
Skatīt arī
1917. gada Krievijas revolūcija
- 1917. gada Krievijas revolūcija
- Aizkaukāza Komisariāts
- Aurora (kreiseris)
- Februāra revolūcija
- Internacionāle
- Korņilova dumpis
- Krievijas Pagaidu valdība
- Krievijas Republika
- Krievijas pilsoņu karš
- Narodņicisms
- Oktobra revolūcija
- Sovetizācija
Kari ar Osmaņu impēriju
- Francijas revolucionārie kari
- Grieķu neatkarības karš
- Kaukāza operācija
- Krievijas pilsoņu karš
- Krievu—turku karš (1828—1829)
- Krimas karš
- Lielais Ziemeļu karš
- Lielais turku karš
- Osmaņu impērijas kari Eiropā
- Otrais Balkānu karš
- Pirmais Balkānu karš
- Pirmais pasaules karš
- Turcijas neatkarības karš
Kari ar PSRS
- 1956. gada Ungārijas revolūcija
- Afganistānas karš (1979—1989)
- Aukstais karš
- Korejas karš
- Krievijas pilsoņu karš
- Ogadenas karš
- Otrais pasaules karš
- Pirmais Indoķīnas karš
- Turpinājuma karš
- UPA pretpadomju pretestība
- Vjetnamas karš
- Ziemas karš
Zināms kā Pilsoņu karš Krievijā.