Līdzības starp Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni
Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aleksandrs Kolčaks, Antante, Austroungārija, Ļevs Trockis, Čeļabinska, Baltā kustība, Brestļitovskas miera līgums, Centrālās lielvalstis, Irkutska, Jekaterinburga, Jukums Vācietis, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Omska, Sociālistu revolucionāru partija, Vladivostoka.
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Aleksandrs Kolčaks un Krievijas pilsoņu karš · Aleksandrs Kolčaks un Čehoslovāku leģioni ·
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Antante un Krievijas pilsoņu karš · Antante un Čehoslovāku leģioni ·
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Austroungārija un Krievijas pilsoņu karš · Austroungārija un Čehoslovāku leģioni ·
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Krievijas pilsoņu karš un Ļevs Trockis · Čehoslovāku leģioni un Ļevs Trockis ·
Čeļabinska
Čeļabinska ir Krievijas Federācijas pilsēta Dienvidurālu austrumu nogāzēs pie Miasas upes, Čeļabinskas apgabala centrs.
Krievijas pilsoņu karš un Čeļabinska · Čehoslovāku leģioni un Čeļabinska ·
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Baltā kustība un Krievijas pilsoņu karš · Baltā kustība un Čehoslovāku leģioni ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Krievijas pilsoņu karš · Brestļitovskas miera līgums un Čehoslovāku leģioni ·
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Centrālās lielvalstis un Krievijas pilsoņu karš · Centrālās lielvalstis un Čehoslovāku leģioni ·
Irkutska
Irkutska ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla pie Transsibīrijas dzelzceļa.
Irkutska un Krievijas pilsoņu karš · Irkutska un Čehoslovāku leģioni ·
Jekaterinburga
Jekaterinburga ir pilsēta Urālu centrālajā daļā pie Isetas upes Krievijas Federācijā.
Jekaterinburga un Krievijas pilsoņu karš · Jekaterinburga un Čehoslovāku leģioni ·
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jukums Vācietis un Krievijas pilsoņu karš · Jukums Vācietis un Čehoslovāku leģioni ·
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Krievijas SFPR un Krievijas pilsoņu karš · Krievijas SFPR un Čehoslovāku leģioni ·
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Krievijas pilsoņu karš un Latviešu strēlnieki · Latviešu strēlnieki un Čehoslovāku leģioni ·
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Krievijas pilsoņu karš un Omska · Omska un Čehoslovāku leģioni ·
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Krievijas pilsoņu karš un Sociālistu revolucionāru partija · Sociālistu revolucionāru partija un Čehoslovāku leģioni ·
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Krievijas pilsoņu karš un Vladivostoka · Vladivostoka un Čehoslovāku leģioni ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni
Salīdzinājums starp Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni
Krievijas pilsoņu karš ir 160 attiecības, bet Čehoslovāku leģioni ir 44. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 7.84% = 16 / (160 + 44).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Krievijas pilsoņu karš un Čehoslovāku leģioni. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: