Ātrāk nekā pārlūku!
261 attiecības: Afganistāna, Aizkaukāza SFPR, Aizkaukāzs, Aleksandrija, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Amerikas Savienotās Valstis, Antante, Apvienotā Baltijas hercogiste, Astrahaņas hani, Augusta pučs, Aukstais karš, Austrija, Austrumeiropa, Austrumgalindi, Austrumromas impērija, Austrumslāvi, Avāri (senie), Ļevs Trockis, Čečenija, Čehoslovāku leģioni, Ņeva, Ņevas kauja, Ņikita Hruščovs, Āzija, Bads, Baltā kustība, Baltijas jūra, Baltkrievija, Baltkrievijas PSR, Beringa šaurums, Berlīne, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boļševiki, Boriss Jeļcins, Brestļitovskas miera līgums, Buhāras PSR, Bulgāri, Cars, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Centrālās lielvalstis, Centrālāzija, Cilts, Daniels Romanovičs, Daugava, Dņepra, Dņepras balti, Dekabristu sacelšanās, Destaļinizācija, ..., Diktators, Dmitrijs Medvedevs, Donbasa karš, Dzimtbūšana, Eirāzija, Ekonomika, Ekonomikas izaugsme, Februāra revolūcija, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Gardarīke, Glasnostj, Goti, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gulags, Hazāri, Hellēnisms, Holera, Holodomors, Horezmas PSR, Huņņi, Iekšzemes kopprodukts, Igaunija, Industrializācija, Infrastruktūra, Ingrija, Ivans III, Ivans IV, Ivars Vidfamne, Jaroslavs Vladimirovičs, Josifs Staļins, Jurijs Gagarins, Karalis, Karēlija, Kaspijas jūra, Katrīna II Lielā, Kauja pie Smoļinas, Kazaņas haniste, Kazahijas PSR, Kazaki, Kņazs, Kijiva, Kijivas lielkņazi, Kirgīzijas PSR, Klejotāji, Kodolieroči, Konstantinopole, Korupcija, Krievi, Krievija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas cariste, Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Turkestāna, Krievijas—Japānas karš, Krievu Pareizticīgā baznīca, Krievu—turku kari, Krimas karš, Krimas okupācija, Krimas tatāri, Krusta kari, Kuļikovas kauja, Kuba, Kumāni, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lādogas ezers, Ledus kauja, Leonīds Brežņevs, Lielais terors, Lielais Ziemeļu karš, Lielā tautu staigāšana, Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Lovate, Mafija, Maskava, Meščeri, Meņševiki, Melnā jūra, Merieši, Mihails Gorbačovs, Molotova—Ribentropa pakts, Mongoļu impērija, Muroma, Muromieši, Napoleons Bonaparts, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Novgorodas Republika, Oļegs (kņazs), Oktobra revolūcija, Otrais Čečenijas karš, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pagājušo gadu vēsture, Pareizticība, Partizānu karš, Pēteris I, Pečeņegi, Perestroika, Pirmais Čečenijas karš, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Polijas kampaņa, Polijas Karaliste (1916—1918), Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Prūsija, Privatizācija, PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums, PSRS Augstākā Padome, PSRS sabrukums, PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu, Ptolemajs, Rūpnīca, Rietumu pasaule, Romanovu dinastija, Romas pāvests, Rostova, Rurika dinastija, Ruriks, Rusi, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Sarmati, Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm, Sausums, Sāgas, Sīrijas pilsoņu karš, Senā Grieķija, Senā Lielā Bulgārija, Serbija, Sibīrija, Skitija, Skones lēne, Slāvi, Sociālisms, Sociālistu revolucionāru partija, Somijas lielhercogiste, Somugri, Sputnik-1, Staļingradas kauja, Staraja Ladoga, Starptautiskais Valūtas fonds, Stepe, Suzdaļa, Tanaisa, Tatāri, Tālie Austrumi, Tālo Austrumu Republika, Tjurki, Trešais reihs, Turcija, Turkestānas APSR, Turkmēnijas PSR, Ukraina, Ukrainas PSR, Ukrainas Valsts, Uzbekijas PSR, Varšavas pakts, Varjagi, Vācija, Vērmahts, Veļikijnovgoroda, Verdzība, Vidzeme, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Ļeņins, Vladimirs Putins, Vladimirs Svjatoslavičs, Volga, Volhova, Vostok-1, Zaļesje, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Zemes mākslīgais pavadonis, Ziemeļamerika, Ziemeļeiropa, Ziemeļkaukāzs, Zviedrija, 11. gadsimts, 12. gadsimts, 1240. gads, 1380. gads, 14. gadsimts, 1547. gads, 1648. gads, 1682. gads, 1725. gads, 1762. gads, 1796. gads, 1812. gada karš, 1861. gads, 1905. gada revolūcija, 1905. gads, 1916. gads, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1917. gads, 1921. gads, 1970. gadi, 1980. gadi, 1989. gads, 1990. gadi, 1991. gads, 882. gads. Izvērst indekss (211 vairāk) »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Aizkaukāza SFPR
Aizkaukāza SFPR jeb Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad 1920. — 1921.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aizkaukāza SFPR · Redzēt vairāk »
Aizkaukāzs
Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aizkaukāzs · Redzēt vairāk »
Aleksandrija
Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aleksandrija · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Antante · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Augusta pučs
Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Augusta pučs · Redzēt vairāk »
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Aukstais karš · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Austrija · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Austrumgalindi · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Austrumslāvi
Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ļevs Trockis · Redzēt vairāk »
Čečenija
Čečenijas Republika jeb Čečenija, agrāk Ičkērija, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Čečenija · Redzēt vairāk »
Čehoslovāku leģioni
Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Čehoslovāku leģioni · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ņeva · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Āzija · Redzēt vairāk »
Bads
No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Bads · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Beringa šaurums · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Boriss Jeļcins
Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Buhāras PSR
Buhāras PSR, Buhāras Padomju Sociālistiskā Republika, bija īslaicīgi 1924.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Buhāras PSR · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Cars · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Cilts
Cilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Cilts · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Daugava · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Dņepra · Redzēt vairāk »
Dņepras balti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Milohradas kultūra — oranžā krāsā, Dņepras-Daugavas kultūra — tumši oranžā krāsā) Dņepras balti bija baltu grupa, kas līdz 13.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Dņepras balti · Redzēt vairāk »
Dekabristu sacelšanās
G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Destaļinizācija
Staļina piemineklis Budapeštā, 1952 Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956 Destaļinizācija ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Destaļinizācija · Redzēt vairāk »
Diktators
Diktators (- teikt, diktēt, dot priekšrakstus) ir cilvēks, kurš uzspiež savu gribu citiem un nodibina diktatūru.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Diktators · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Medvedevs
Dmitrijs Medvedevs (dzimis) ir Krievijas politiķis un valstsvīrs, juridisko zinātņu kandidāts.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Dmitrijs Medvedevs · Redzēt vairāk »
Donbasa karš
Prokrievisko separātistu un Krievijas karaspēka kontrolētā Ukrainas teritorija 2014. gada oktobrī Donbasa karš jeb Karš Austrumukrainā ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara Ukrainas Donbasa teritorijā (Doneckas un Luhanskas apgabalā), kas sākās pēc Krimas aneksijas 2014.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Donbasa karš · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Ekonomikas izaugsme
Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ekonomikas izaugsme · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Gardarīke · Redzēt vairāk »
Glasnostj
Mihails Gorbačovs 1987. gadā "Glasnostj" (— 'atklātība') bija viens no perestroikas reformu pamatelementiem ("glasnostj — perestroika — uskorenije"), kas paredzēja cenzūras vājināšanu un dažādu informācijas barjeru izbeigšanu Padomju Savienībā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Glasnostj · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Goti · Redzēt vairāk »
Gruzijas Demokrātiskā Republika
Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Gulags · Redzēt vairāk »
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Hazāri · Redzēt vairāk »
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Hellēnisms · Redzēt vairāk »
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Holera · Redzēt vairāk »
Holodomors
Harkivā uz ielas no bada mirstošie zemnieki Holodomors ( — 'bada nāve') ir padomju varas 1932.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Holodomors · Redzēt vairāk »
Horezmas PSR
Horezmas PSR, Horezmas Padomju Sociālistiskā Republika, bija īslaicīgi no 1923.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Horezmas PSR · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Huņņi · Redzēt vairāk »
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Iekšzemes kopprodukts · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Igaunija · Redzēt vairāk »
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Industrializācija · Redzēt vairāk »
Infrastruktūra
Infrastruktūra ir tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēma, kā arī dzīvokļi, skolas, veselības aizsardzības, kultūras, sporta u. tml.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Infrastruktūra · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ivans III · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Ivars Vidfamne
Ķēniņa Ivara Vidfamnes valsts un teritorijas, kas viņam maksāja meslus (655. - 695.). Ivars Vidfamne (Ivars Plašie Apkampieni, Ívarr inn víðfaðmi, †ap 700.) sākotnēji bija Skones ķēniņš tagadējās Zviedrijas dienviddaļā, bet pēc īslandiešu vēsturnieka Snorri Sturlusona (1178 - 1241) hronikas ziņām viņa vadībā 655.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ivars Vidfamne · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Jurijs Gagarins
Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Jurijs Gagarins · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Karalis · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Karēlija · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kazahijas PSR
Kazahijas PSR bija padomju republika un Padomju Savienības sastāvdaļa no 1936.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kazahijas PSR · Redzēt vairāk »
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kazaki · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Kirgīzijas PSR
Kirgīzijas PSR bija padomju republika Padomju Savienības sastāvā no 1936.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kirgīzijas PSR · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Korupcija
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret korupciju Korupcija (— ‘bojāšana, uzpirkšana’) ir dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos (savu vai tuvu cilvēku interesēs), kā arī amatpersonu pērkamība.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Korupcija · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas prezidents
Krievijas Federācijas prezidenta zīme Krievijas Federācijas prezidenta standarts Krievijas Federācijas prezidents ir augstākais valsts amats Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas Federācijas prezidents · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Krievu Pareizticīgā baznīca
Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »
Krievu—turku kari
Krievu—turku karš ir viens no apzīmējumiem katram no sekojošiem militārajiem konfliktiem Osmaņu impērijas un Krievijas Impērijas starpā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krievu—turku kari · Redzēt vairāk »
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krimas karš · Redzēt vairāk »
Krimas okupācija
Iesaistītās valstis Krimas okupācija 2014.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krimas okupācija · Redzēt vairāk »
Krimas tatāri
Krimas tatāri ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krimas tatāri · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kuļikovas kauja · Redzēt vairāk »
Kuba
Kuba, oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un vairākas mazākas saliņas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kuba · Redzēt vairāk »
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kumāni · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Leonīds Brežņevs
L. Brežņeva pase ar tautību "ukrainis". Leonīds Brežņevs (—) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Leonīds Brežņevs · Redzēt vairāk »
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lielais terors · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lietuvas karaliste (1918) · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Lovate
Lovate ir 530 kilometrus gara Ilmeņa ezera pieteka Baltkrievijā (neliela daļa augštecē), Krievijas Pleskavas apgabalā un Novgordas apgabalā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Lovate · Redzēt vairāk »
Mafija
Ar vārdu mafija mūsdienās apzīmē jebkāda veida kriminālu grupējumu, kam ir izveidojusies sava iekšēja sabiedrības struktūra un likumi.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Mafija · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Maskava · Redzēt vairāk »
Meščeri
Meščeri un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Meščeri bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Meščeras zemienē (Мещёрская низменность) mūsdienu Maskavas, Rjazaņas un Vladimiras apgabalos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Meščeri · Redzēt vairāk »
Meņševiki
Meņševiki jeb mazinieki bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) frakcija.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Meņševiki · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Merieši · Redzēt vairāk »
Mihails Gorbačovs
Mihails Gorbačovs (dzimis, miris) bija padomju, vēlāk Krievijas politiķis.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Mihails Gorbačovs · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Mongoļu impērija · Redzēt vairāk »
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Muroma · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Muromieši · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Oļegs (kņazs) · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Otrais Čečenijas karš
Otrais Čečenijas karš (krievu: Вторая чеченская война, čečenu: ШолгIа оьрсийн-нохчийн тIом) bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un čečenu kaujiniekiem no 1999.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Otrais Čečenijas karš · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Partizānu karš
Baltijas valstīm — līdz pat 1956. gadam Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Partizānu karš · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Perestroika
Perestroikai 1988. gadā veltīta pastmarka Perestroika (no — 'pārbūve'), pārkārtošanās jeb pārbūve ir apzīmējums saimnieciskajām reformām, kuras 1987.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Perestroika · Redzēt vairāk »
Pirmais Čečenijas karš
Pirmais Čečenijas karš (krievu: Первая чеченская война, čečenu: Дуьххьара нохчи-оьрсийн тӀом) bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un Čečeniju no 1994.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pirmais Čečenijas karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Polijas Karaliste (1916—1918) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Polocka · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Prūsija · Redzēt vairāk »
Privatizācija
Privatizācija jeb denacionalizācija ir process, kurā kāda uzņēmuma īpašumtiesības no publiskā sektora (valdības) tiek nodotas privātajam sektoram (privātpersonām un juridiskajām personām).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Privatizācija · Redzēt vairāk »
PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Padomju Savienības komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāri (PSKP CK ģenerālsekretārs) bija vadošais amats Padomju Savienības komunistiskajā partijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
PSRS Augstākā Padome
Augstākās Padomes vēlēšanu plakāts PSRS Augstākā Padome bija PSRS parlaments, kam formāli piederēja augstākā likumdošanas vara.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un PSRS Augstākā Padome · Redzēt vairāk »
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »
PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu
PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu ir dokuments, ar kuru 1991.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Rūpnīca
Volfsburgā Rūpnīca jeb fabrika ( — ‘darbnīca’) ir objekts, kurā notiek produktu ražošana, izmantojot dažādus mehānismus, tehniku un konveijerus.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Rūpnīca · Redzēt vairāk »
Rietumu pasaule
Semjuela Hantingtona. Rietumu pasaule (arī Rietumi, Rietumu kultūra, Rietumvalstis, Rietumu civilizācija) ir termins, kuram ir dažādas no lietošanas konteksta (vēstures perioda, reģiona, sociālās situācijas un citiem aspektiem) atkarīgas nozīmes.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Rietumu pasaule · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Rostova · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ruriks · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Rusi · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sarmati · Redzēt vairāk »
Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm
Joahimu fon Ribentropu Berlīnē 1940. gada 12. novembrī Molotova un Ribentropa atvadīšanās pēc Berlīnes sarunu noslēguma 1940. gada 14. novembrī PSRS kā "pro-ass valsts" (sārtā krāsā) Otrā pasaules kara sākumā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm notika Otrā pasaules kara laikā periodā starp Trīspusējā pakta parakstīšanu starp trīs Ass valstīm (Vāciju, Itāliju un Japānu) 1940.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm · Redzēt vairāk »
Sausums
Meksikā. Sausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sausums · Redzēt vairāk »
Sāgas
rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sāgas · Redzēt vairāk »
Sīrijas pilsoņu karš
Sīrijas pilsoņu karš ir bruņots konflikts Sīrijā, kas sākās ar pret valdību vērstiem nemieriem 2011.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sīrijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Lielā Bulgārija
Senā Lielā Bulgārija bija protobulgāru valsts 7.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Senā Lielā Bulgārija · Redzēt vairāk »
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Serbija · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Skitija · Redzēt vairāk »
Skones lēne
Skones lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts dienvidu piekrastē Skones vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Skones lēne · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Slāvi · Redzēt vairāk »
Sociālisms
Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sociālisms · Redzēt vairāk »
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Somugri · Redzēt vairāk »
Sputnik-1
Sputnik-1 (no — 'pavadonis'), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Sputnik-1 · Redzēt vairāk »
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Staļingradas kauja · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Starptautiskais Valūtas fonds
Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Starptautiskais Valūtas fonds · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Stepe · Redzēt vairāk »
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Suzdaļa · Redzēt vairāk »
Tanaisa
Tanaisa bija antīkā sengrieķu pilsēta Donas upes grīvā, kas pastāvēja no 3 gadsimta pr.Kr.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Tanaisa · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »
Tālo Austrumu Republika
Tālo Austrumu Republika (TAR) bija starp Krievijas PFSR un Japānas impēriju īslaicīgi (1920—1922) pastāvoša bufervalsts Tālajos Austrumos un Austrumsibīrijā ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Tālo Austrumu Republika · Redzēt vairāk »
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Tjurki · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Turcija · Redzēt vairāk »
Turkestānas APSR
Turkestānas APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Vidusāzijā, Krievijas Turkestānas teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Turkestānas APSR · Redzēt vairāk »
Turkmēnijas PSR
Turkmēnijas PSR bija padomju republika Padomju Savienības sastāvā no 1924.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Turkmēnijas PSR · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ukrainas Valsts · Redzēt vairāk »
Uzbekijas PSR
Uzbekijas PSR bija padomju republika Padomju Savienības Vidusāzijas daļas sastāvā no 1924.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Uzbekijas PSR · Redzēt vairāk »
Varšavas pakts
Varšavas pakta logo Eiropas valstu armijas 1973. gadā Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Varšavas pakts · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Varjagi · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vācija · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Verdzība · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimirs Ļeņins
Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »
Vladimirs Putins
Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Volga · Redzēt vairāk »
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Volhova · Redzēt vairāk »
Vostok-1
Vostok-1 (Восток-1) bija PSRS kosmosa kuģis, ar kuru pirmoreiz pasaulē cilvēks tika nogādāts kosmosā, veica Zemes aplidojumu un atgriezās uz zemes.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Vostok-1 · Redzēt vairāk »
Zaļesje
Zaļesje ir apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Zaļesje · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un Zviedrija · Redzēt vairāk »
11. gadsimts
11.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1240. gads · Redzēt vairāk »
1380. gads
1380.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1380. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
1547. gads
1547.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1547. gads · Redzēt vairāk »
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1648. gads · Redzēt vairāk »
1682. gads
1682.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1682. gads · Redzēt vairāk »
1725. gads
1725.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1725. gads · Redzēt vairāk »
1762. gads
1762.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1762. gads · Redzēt vairāk »
1796. gads
1796.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1796. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1970. gadi
1977. gadā izlaistie personālie datori ''TRS-80 Model I'', ''Apple II'', ''Commodore PET 2001''. 1970.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1970. gadi · Redzēt vairāk »
1980. gadi
1980.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1980. gadi · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gadi
Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1990. gadi · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 1991. gads · Redzēt vairāk »
882. gads
882.
Jaunums!!: Krievijas vēsture un 882. gads · Redzēt vairāk »
