Krustpils pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Krustpils pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Krustpils pils vs. Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī. Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Ivans IV un Krustpils pils · Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jamas Zapoļskas miera līgums un Krustpils pils · Jamas Zapoļskas miera līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Korfi un Krustpils pils · Korfi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Krustpils pils un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Krustpils pils un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Krustpils pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Krustpils pils un Rīga · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Krustpils pils un Rīgas arhibīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Krustpils pils un Sigismunds III Vāsa · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Krustpils pils un Stefans Batorijs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Krustpils pils un Tīzenhauzeni · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »