146 attiecības: Aorta, Apvienoto Nāciju Organizācija, Artērija, Asinis, Augi, Augsne, Augutis, Austrālijas aborigēni, Bezmugurkaulnieki, Bišu vasks, Biotops, Bites, Blakšu kārta, Blaktis, Blusu kārta, Bušmeņi, Cikādes, Cilvēks, Devons, Dievlūdzēji, Divspārņi, Dunduri, Dzīvnieki, Dzīvniekutis, Dzēlējodi, Dzimumdimorfisms, Dzimumorgāni, Dzirde, Eiropa, Eiropas medus bite, Elpošana, Elpvads, Embrijs, Entomoloģija, Epiderma, Fenotips, Feromoni, Frekvence, Gaisma, Galva, Garša, Gremošana, Hemolimfa, Hermafrodīts, Hibernācija, Hitīns, Imago, Inde, Infrasarkanais starojums, Istabas muša, ..., Kalahari, Karbons, Kāpurs, Kārlis Linnejs, Kūniņa, Klase (bioloģija), Klimats, Knābjgalvji, Krāsa, Kukaiņēdāji, Labība, Lapgraužu dzimta, Lapsenes, Laputis, Lauksaimniecība, Maņu orgānu sistēma, Maksteņu kārta, Mātīte, Mērenā josla, Mežsaimniecība, Medus, Medusbites, Minerālvielas, Mušu dzimta, Mušu infrakārta, Mugurkaulnieki, Muskuļi, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Nervs, Nervu sistēma, Oža, Ogg, Oglekļa dioksīds, Ola, Olbaltumvielas, Olnīca, Parazītisms, Pārvēršanās, Peles, Pigments, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Plaušas, Plēvspārņu kārta, Polimorfisms (bioloģija), Posmkāji, Prusaki, Putni, Redze, Sauszeme, Sēkla, Sēklinieks, Schizophora, Seškāji, Segžokleņi, Segsēkļi, Sekunde, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Siekalas, Sienāži, Sikspārņi, Skarabeju dzimta, Skābeklis, Skrejvaboļu dzimta, Skudru dzimta, Slimība, Spāres, Spīļastes, Spīdvaboles, Sperma, Sprakšķi, Strautenes, Sula, Taisnspārņi, Taizeme, Tauki, Tauriņi, Tauste, Tīklspārņu kārta, Tēviņš, Termīti, Ultraskaņa, Ultravioletais starojums, Vaboles, Vēders, Vēnas, Vibrācija, Viendienīšu kārta, Visēdāji, Zaļā krāsa, Zālēdāji, Zīds, Zeme, Zieds, Zilā krāsa, Zilspāru ģints. Izvērst indekss (96 vairāk) »
Aorta
Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Aorta · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Kukaiņi un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Artērija
Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).
Jaunums!!: Kukaiņi un Artērija · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Asinis · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Kukaiņi un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Kukaiņi un Augsne · Redzēt vairāk »
Augutis
Augutis (Sternorrhyncha) ir blakšu kārtas apakškārta, kuras visi pārstāvji pārtiek no augu sulām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Augutis · Redzēt vairāk »
Austrālijas aborigēni
Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas senākie iedzīvotāji, kas mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Kukaiņi un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Kukaiņi un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bišu vasks
Bišu vaska ritulis Bišu vasks ir dabīga medus bišu vaska dziedzeros veidojusies viela, kura pēc sastāva ir galvenokārt taukskābju esteru un dažādu garo ķēžu spirtu maisījums.
Jaunums!!: Kukaiņi un Bišu vasks · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Kukaiņi un Biotops · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Bites · Redzēt vairāk »
Blakšu kārta
Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »
Blaktis
Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Blaktis · Redzēt vairāk »
Blusu kārta
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).
Jaunums!!: Kukaiņi un Blusu kārta · Redzēt vairāk »
Bušmeņi
Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.
Jaunums!!: Kukaiņi un Bušmeņi · Redzēt vairāk »
Cikādes
Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).
Jaunums!!: Kukaiņi un Cikādes · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Kukaiņi un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Kukaiņi un Devons · Redzēt vairāk »
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Kukaiņi un Divspārņi · Redzēt vairāk »
Dunduri
Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dunduri · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzīvniekutis
Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »
Dzēlējodi
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dzimumorgāni · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Kukaiņi un Dzirde · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Kukaiņi un Elpošana · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Kukaiņi un Elpvads · Redzēt vairāk »
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Jaunums!!: Kukaiņi un Embrijs · Redzēt vairāk »
Entomoloģija
Dažādi kukaiņi Entomoloģija (/entomo — "kukainis" un /logos "zināšanas") ir zooloģijas apakšnozare, kas pēta kukaiņus.
Jaunums!!: Kukaiņi un Entomoloģija · Redzēt vairāk »
Epiderma
Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Epiderma · Redzēt vairāk »
Fenotips
gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.
Jaunums!!: Kukaiņi un Fenotips · Redzēt vairāk »
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Feromoni · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Kukaiņi un Frekvence · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Kukaiņi un Gaisma · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Kukaiņi un Galva · Redzēt vairāk »
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Garša · Redzēt vairāk »
Gremošana
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisma šūnas spēj pēc tam uzņemt.
Jaunums!!: Kukaiņi un Gremošana · Redzēt vairāk »
Hemolimfa
Hemolimfa ir šķidrie saistaudi, analoģiski mugurkaulnieku asinīm, kas cirkulē posmkāju ķermenī.
Jaunums!!: Kukaiņi un Hemolimfa · Redzēt vairāk »
Hermafrodīts
Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.
Jaunums!!: Kukaiņi un Hermafrodīts · Redzēt vairāk »
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Hibernācija · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Kukaiņi un Hitīns · Redzēt vairāk »
Imago
Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.
Jaunums!!: Kukaiņi un Imago · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Inde · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Kukaiņi un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Istabas muša
Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).
Jaunums!!: Kukaiņi un Istabas muša · Redzēt vairāk »
Kalahari
Kalahari ir liela tuksnešaina savanna Dienvidāfrikā, aizņem lielāko daļu no Kalahari ieplakas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Kalahari · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Kukaiņi un Karbons · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Kukaiņi un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Kukaiņi un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kūniņa
Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Kūniņa · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Kukaiņi un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Kukaiņi un Klimats · Redzēt vairāk »
Knābjgalvji
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.
Jaunums!!: Kukaiņi un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Kukaiņi un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kukaiņēdāji
Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.
Jaunums!!: Kukaiņi un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Kukaiņi un Labība · Redzēt vairāk »
Lapgraužu dzimta
Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Lapgraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Lapsenes · Redzēt vairāk »
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Laputis · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Maksteņu kārta
Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mežsaimniecība
Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Mežsaimniecība · Redzēt vairāk »
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Medus · Redzēt vairāk »
Medusbites
Medusbites jeb medus bites (Apis) ir vienīgā medusbišu cilts (Apini) ģints.
Jaunums!!: Kukaiņi un Medusbites · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Kukaiņi un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Mušu dzimta
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).
Jaunums!!: Kukaiņi un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »
Mušu infrakārta
Mušu infrakārta (Muscomorpha) ir lielākā no četrām mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) infrakārtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Mušu infrakārta · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Kukaiņi un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nepilnas pārvērtības kukaiņi
Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).
Jaunums!!: Kukaiņi un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Nervs · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Kukaiņi un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Oža · Redzēt vairāk »
Ogg
Ogg ir brīvā un atvērtā pirmkoda failu konteinera formāts, kā izstrādātājs ir Xiph.Org Foundation.
Jaunums!!: Kukaiņi un Ogg · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Ola · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Kukaiņi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Olnīca
Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.
Jaunums!!: Kukaiņi un Olnīca · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Kukaiņi un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Kukaiņi un Peles · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Kukaiņi un Pigments · Redzēt vairāk »
Pilnas pārvērtības kukaiņi
Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Plaušas · Redzēt vairāk »
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Kukaiņi un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Prusaki · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Kukaiņi un Putni · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Redze · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sēklinieks · Redzēt vairāk »
Schizophora
Schizophora ir viena no divām Cyclorrhapha sekcijām, kas pieder pie mušu infrakārtas (Muscomorpha).
Jaunums!!: Kukaiņi un Schizophora · Redzēt vairāk »
Seškāji
Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Kukaiņi un Seškāji · Redzēt vairāk »
Segžokleņi
Segžokleņi ir seškāju apakštipa klase.
Jaunums!!: Kukaiņi un Segžokleņi · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Kukaiņi un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sekunde · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Kukaiņi un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Jaunums!!: Kukaiņi un Siekalas · Redzēt vairāk »
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sienāži · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Skarabeju dzimta
Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Skarabeju dzimta · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Kukaiņi un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skrejvaboļu dzimta
Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas dzimta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Skrejvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Slimība · Redzēt vairāk »
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Jaunums!!: Kukaiņi un Spāres · Redzēt vairāk »
Spīļastes
Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).
Jaunums!!: Kukaiņi un Spīļastes · Redzēt vairāk »
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »
Sperma
Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sperma · Redzēt vairāk »
Sprakšķi
Sprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sprakšķi · Redzēt vairāk »
Strautenes
Strautenes ir nepilnas pārvērtības kukaiņu kārta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Strautenes · Redzēt vairāk »
Sula
Glāze ar apelsīnu sulu Sula ir šķidrums vai suspensija, kuru satur augļi, ogas vai dārzeņi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Sula · Redzēt vairāk »
Taisnspārņi
Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).
Jaunums!!: Kukaiņi un Taisnspārņi · Redzēt vairāk »
Taizeme
Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.
Jaunums!!: Kukaiņi un Taizeme · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Tauki · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Tauste · Redzēt vairāk »
Tīklspārņu kārta
Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Tīklspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Kukaiņi un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Jaunums!!: Kukaiņi un Termīti · Redzēt vairāk »
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Jaunums!!: Kukaiņi un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Kukaiņi un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Kukaiņi un Vēders · Redzēt vairāk »
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Jaunums!!: Kukaiņi un Vēnas · Redzēt vairāk »
Vibrācija
Vibrācija (no — 'svārstība, trīcēšana') ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.
Jaunums!!: Kukaiņi un Vibrācija · Redzēt vairāk »
Viendienīšu kārta
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Kukaiņi un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Visēdāji · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Kukaiņi un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zīds
Zīds ir audums, ko iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņu izdalījumu savērptiem diegiem.
Jaunums!!: Kukaiņi un Zīds · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Kukaiņi un Zeme · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Kukaiņi un Zieds · Redzēt vairāk »
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Jaunums!!: Kukaiņi un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »
Zilspāru ģints
Zilspāres jeb zilspāru ģints (Calopteryx) ir spāru kārtas (Odonata) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).
Jaunums!!: Kukaiņi un Zilspāru ģints · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ectognatha, Entomida, Insecta, Insekti, Kailžokleņi, Kukainis.