Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kuldīgas pils vs. Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā. Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Līdzības starp Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizpute, Alsunga, Anna I, Durbe, Ferdinands Ketlers, Firksi, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gdaņska, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Ketleru dzimta, Klaipēda, Kuldīga, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas ordenis, Otrais Ziemeļu karš, Vilhelms Ketlers, Zemgale, 1701. gads.

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Aizpute un Kuldīgas pils · Aizpute un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Alsunga

Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.

Alsunga un Kuldīgas pils · Alsunga un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Anna I un Kuldīgas pils · Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Durbe un Kuldīgas pils · Durbe un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Ferdinands Ketlers un Kuldīgas pils · Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Firksi

Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.

Firksi un Kuldīgas pils · Firksi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kuldīgas pils · Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Frīdrihs Ketlers un Kuldīgas pils · Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Gdaņska un Kuldīgas pils · Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Kuldīgas pils · Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jēkabs Ketlers un Kuldīgas pils · Jēkabs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Ketleru dzimta un Kuldīgas pils · Ketleru dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Klaipēda un Kuldīgas pils · Klaipēda un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Kuldīga un Kuldīgas pils · Kuldīga un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Kuldīgas pils un Kurzeme · Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Kuldīgas pils un Lielais Ziemeļu karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Kuldīgas pils un Livonija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Kuldīgas pils un Livonijas ordenis · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Kuldīgas pils un Otrais Ziemeļu karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Kuldīgas pils un Vilhelms Ketlers · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Kuldīgas pils un Zemgale · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Redzēt vairāk »

1701. gads

1701.

1701. gads un Kuldīgas pils · 1701. gads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kuldīgas pils ir 72 attiecības, bet Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 7.88% = 23 / (72 + 220).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: