Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Arābi, Autonomija, Irāņu tautas, Irāka, Irāna, Islāms, Kurdistāna, Kurdu valoda, Lozannas miera līgums, Nacionālisms, Padomju Savienība, Persieši, Persijas līcis, Pirmais pasaules karš, Puštuni, Sīrija, Sevras līgums, Turcija, Turki, Tuvie Austrumi, Vācija.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Kurdi un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Kurdi un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Jaunums!!: Kurdi un Arābi · Redzēt vairāk »
Autonomija
Autonomija ((autonomia), no αὐτόνομος (autonomos), no αὐτο- (auto-) jeb "paš-" un νόμος (nomos) jeb "likums") jeb pašpārvalde filozofijā, politikā, morālē un psiholoģijā apzīmē patstāvību, neatkarību un nepiespiestību lēmumu pieņemšanā.
Jaunums!!: Kurdi un Autonomija · Redzēt vairāk »
Irāņu tautas
Irāņu valodu izplatība mūsdienās Irāņu tautas ir daudzu etnisku grupu kopums, kuras runā irāņu valodās.
Jaunums!!: Kurdi un Irāņu tautas · Redzēt vairāk »
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Jaunums!!: Kurdi un Irāka · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Kurdi un Irāna · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Kurdi un Islāms · Redzēt vairāk »
Kurdistāna
Kurdu apdzīvotā teritorija Kurdistāna ir apgabals Tuvajos Austrumos, kuru apdzīvo kurdi.
Jaunums!!: Kurdi un Kurdistāna · Redzēt vairāk »
Kurdu valoda
Kurdu valoda (Kurdî vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē.
Jaunums!!: Kurdi un Kurdu valoda · Redzēt vairāk »
Lozannas miera līgums
Lozannas līgumā noteiktās Turcijas robežas. Lozannas līgums tika noslēgts 1923.
Jaunums!!: Kurdi un Lozannas miera līgums · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Kurdi un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Kurdi un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Persieši
Persieši ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā.
Jaunums!!: Kurdi un Persieši · Redzēt vairāk »
Persijas līcis
Persijas līcis (Xalij-e Fârs) vai Arābu līcis (Al-Khalīj al-ˁArabī) ir iekšējā jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Kurdi un Persijas līcis · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kurdi un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Puštuni
Puštuni (puštunu: پښتون vai پختون) jeb afgāņi ir irāņu tauta, kura galvenokārt dzīvo Afganistānas dienvidos un austrumos, kā arī Pakistānas rietumu provincēs.
Jaunums!!: Kurdi un Puštuni · Redzēt vairāk »
Sīrija
Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.
Jaunums!!: Kurdi un Sīrija · Redzēt vairāk »
Sevras līgums
Plānotā Anatolijas sadalīšana un ietekmes zonas Sevras miera līgums tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara, starp Sabiedrotajiem (izņemot ASV) un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Kurdi un Sevras līgums · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Kurdi un Turcija · Redzēt vairāk »
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Jaunums!!: Kurdi un Turki · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Kurdi un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kurdi un Vācija · Redzēt vairāk »
