Satura rādītājs
92 attiecības: Aleksandrs Menšikovs, Anna I, Apvienotā Baltijas hercogiste, Ģedimins, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Balduīns no Alnas, Bīronu dzimta, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brandenburga-Prūsija, Brestļitovskas miera līgums, Dānija, Doroteja fon Mēdema, Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene), Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Gothards Ketlers, Igaunija, Jēkabs Ketlers, Jelgavas pils, Jevdokija Jusupova, Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas, Karolīne no Valdekas-Pīrmontas, Kārlis Kristians Jozefs, Kņazs, Ketleru dzimta, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas SFPR, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Kuldīgas pils, Kuršu sacelšanās (1260), Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Kurzemes Zemes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, ... Izvērst indekss (42 vairāk) »
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Aleksandrs Menšikovs
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Anna I
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Apvienotā Baltijas hercogiste
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Ģedimins
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Balduīns no Alnas
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Bīronu dzimta
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Brandenburga-Prūsija
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Brestļitovskas miera līgums
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Dānija
Doroteja fon Mēdema
Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Doroteja fon Mēdema
Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene (1674–1748) bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Ernsts Johans Bīrons
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Ferdinands Ketlers
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Gdaņska
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Gothards Ketlers
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Igaunija
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Jēkabs Ketlers
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Jelgavas pils
Jevdokija Jusupova
Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Jevdokija Jusupova
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Karolīne no Valdekas-Pīrmontas
Karolīne no Valdekas-Pīrmontas (1748–1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera pirmā sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Karolīne no Valdekas-Pīrmontas
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kārlis Kristians Jozefs
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kņazs
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Ketleru dzimta
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Krievijas PFSR
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Krievijas SFPR
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kuldīgas pils
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kuršu sacelšanās (1260)
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kursa (valsts)
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzeme
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes bruņniecība
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes landtāgs
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes Zemes padome
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Latvijas Zinātņu akadēmija
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Lielais Ziemeļu karš
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas krusta kari
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas valsts vadītāji
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas vietvalži
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Luīze Šarlote no Brandenburgas
Ludvigs Ernests
Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Ludvigs Ernests
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums
Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis. Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234). Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Nīderlande
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Novembra revolūcija
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Pēteris Bīrons
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Pomerānijas Elizabete Magdalēna
Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Grifs - Pomerānijas valdnieku heraldiskā zīme. Pomerānijas sadalīšanās dalienu valstīs (ap 1400). Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Prūsijas hercogiste
Prūsijas Sofija
Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Prūsijas Sofija
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Princis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīga
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīgas pils
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Romanovu dinastija
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Romas pāvestu uzskaitījums
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Saksijas Morics
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlija
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlpils pils
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Sigismunds II Augusts
Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Vācijas Impērija
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Viļņas ūnija
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Vidzeme
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms Ketlers
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms no Modenas
Zemgaļu sacelšanās (1259)
1259.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgaļu sacelšanās (1259)
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale (valsts)
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Zviedrija
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
12. aprīlis
12.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un 12. aprīlis
22. septembris
22.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un 22. septembris
5. novembris
5.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogi un 5. novembris
Zināms kā Kurzemes hercogi, Kurzemes hercogiene, Kurzemes hercogs, Kurzemes un Zemgales hercogiene, Kurzemes un Zemgales hercogs.