Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja

Kurzemes un Zemgales hercogiste vs. Mūrmuižas kauja

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. Mūrmuižas kauja notika 1705.

Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Daugavas kauja, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gdaņska, Ingrija, Krievijas cariste, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Pēteris I, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Saksija, Zemgale.

Daugavas kauja

Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Daugavas kauja un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Daugavas kauja un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Ferdinands Ketlers un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Frīdrihs Vilhelms Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Frīdrihs Vilhelms Ketlers un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gdaņska un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.

Ingrija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Ingrija un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Krievijas cariste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Krievijas cariste un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes landtāgs un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Latvija un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Lielais Ziemeļu karš un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris I · Mūrmuižas kauja un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Mūrmuižas kauja un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Mūrmuižas kauja un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksija · Mūrmuižas kauja un Saksija · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Mūrmuižas kauja un Zemgale · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja

Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Mūrmuižas kauja ir 44. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 5.68% = 15 / (220 + 44).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »