Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 26 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Dālderis, Georgs Elgers, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Grodņas ūnija (1566), Jezuīti, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Viļņas ūnija, Zviedru Vidzeme.
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Dālderis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Dālderis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Georgs Elgers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Georgs Elgers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Grobiņas draudzes novads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Grodņas ūnija (1566) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jezuīti un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jezuīti un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Krievijas Impērija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karaliste · Livonijas karaliste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži · Livonijas vietvalži un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Otrais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 26, Jaccard indekss ir 6.22% = 26 / (220 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: