Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: Andris Šnē, Apūle, Žemaitija, Balti, Baltijas jūra, Baltu valodas, Bandava, Brēmenes Ādams, Cēsis, Ceklis, Daugava, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dņepra, Diena, Dienvidkurzemes novads, Duvzare, Embūtes pagasts, Etnonīms, Grobiņa, Heimskringla, Itāļu valoda, Klaipēda, Kremācija, Kristietība, Kuldīgas novads, Kuršu ķoniņi, Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Kurēns, Kursa (valsts), Kursenieki, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lamata (zeme), Lamekins, Latīņu valoda, Latgaļi, Latvieši, Lībieši, Lietuviešu valoda, Megava, Miera Kursa, Pagānisms, Palanga, Piemare, Pilsāts, Prūši, Rietumbalti, Saldus, ..., Saldus novads, Senprūšu valoda, Sigtuna, Skoda, Smoļenskas apgabals, Snorri Sturlusons, Svēlande, Svētā Anskara dzīve, Talsu novads, Tukuma novads, Tukums, Tveras apgabals, Upsāla, Vanema, Vācu valoda, Ventava, Ventspils novads, Vidusjūra, Vikingi, Vitebskas apgabals, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Ziemeļu krusta kari, Zviedri, Zviedru valoda, 1187. gads, 16. gadsimts, 19. gadsimts. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Andris Šnē
Andris Šnē (dzimis) ir latviešu vēsturnieks un arheologs.
Jaunums!!: Kurši un Andris Šnē · Redzēt vairāk »
Apūle
Apūles pilskalns Apūle, arī Apole atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas.
Jaunums!!: Kurši un Apūle · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Kurši un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Kurši un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Kurši un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Kurši un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Kurši un Bandava · Redzēt vairāk »
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Jaunums!!: Kurši un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kurši un Cēsis · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Kurši un Ceklis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Kurši un Daugava · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Kurši un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Kurši un Dņepra · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Kurši un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Duvzare
Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Kurši un Duvzare · Redzēt vairāk »
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kurši un Embūtes pagasts · Redzēt vairāk »
Etnonīms
Etnonīms (— 'tauta' + onyma — 'vārds') ir etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.
Jaunums!!: Kurši un Etnonīms · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Kurši un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Heimskringla
Heimskringlas lappuse. Heimskringla (no islandiešu valodas — 'Pasaules loks') ir Snorri Sturlusona sarakstītās sāgas par Norvēģijas un tās karaļu vēsturi.
Jaunums!!: Kurši un Heimskringla · Redzēt vairāk »
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Jaunums!!: Kurši un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Kurši un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kremācija
Elektriskās krematorijas krāsnis Kremācija (no — ‘sadedzināt’) ir mirstīgo atlieku sadedzināšanas process.
Jaunums!!: Kurši un Kremācija · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Kurši un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Kurši un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Kurši un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Kurši un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kurēns
Kurēns „Gil. No 60” 1938. gadā Kurēns (daudzskaitlī Kurenkähne) ir Austrumprūsijas piekrastē dzīvojušo kursenieku divmastu plakandibena zvejas buru laivu veids.
Jaunums!!: Kurši un Kurēns · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Kurši un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kurši un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kurši un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Kurši un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kurši un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Kurši un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Kurši un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Kurši un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Kurši un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kurši un Latvieši · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Kurši un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kurši un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Kurši un Megava · Redzēt vairāk »
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Jaunums!!: Kurši un Miera Kursa · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Kurši un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Kurši un Palanga · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Kurši un Piemare · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Kurši un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Kurši un Prūši · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Kurši un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: Kurši un Saldus · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Kurši un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Sigtuna
Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jaunums!!: Kurši un Sigtuna · Redzēt vairāk »
Skoda
Skoda ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā 80 kilometrus uz ziemeļiem no Klaipēdas un 2 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas—Lietuvas robežas pie Bārtas upes.
Jaunums!!: Kurši un Skoda · Redzēt vairāk »
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Kurši un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »
Snorri Sturlusons
Snorri Sturlusons (dzimis 1179. gadā, miris) bija islandiešu skalds, vēsturnieks un politiķis.
Jaunums!!: Kurši un Snorri Sturlusons · Redzēt vairāk »
Svēlande
Svēlande Svēlande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Jētalandi dienvidos, Norlandi ziemeļos un Norvēģiju rietumos.
Jaunums!!: Kurši un Svēlande · Redzēt vairāk »
Svētā Anskara dzīve
''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.
Jaunums!!: Kurši un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kurši un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: Kurši un Tukums · Redzēt vairāk »
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Jaunums!!: Kurši un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Kurši un Upsāla · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Kurši un Vanema · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Kurši un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Kurši un Ventava · Redzēt vairāk »
Ventspils novads
Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.
Jaunums!!: Kurši un Ventspils novads · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Kurši un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Kurši un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vitebskas apgabals
Vitebskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kurši un Vitebskas apgabals · Redzēt vairāk »
Zeme starp Skrundu un Zemgali
Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.
Jaunums!!: Kurši un Zeme starp Skrundu un Zemgali · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Kurši un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Kurši un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Kurši un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
1187. gads
1187.
Jaunums!!: Kurši un 1187. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Kurši un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Kurši un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
