Satura rādītājs
61 attiecības: Aivars Baumanis, Apvienoto Nāciju Organizācija, Baltic News Service, Edmunds Freivalds, Euskadi Ta Askatasuna, Igaunija, Ivars Godmanis, Jānis Čakste, Jānis Jaunsudrabiņš, Jēkabs Kazaks, Kārlis Ducmanis, Kārlis Ulmanis, Kopenhāgena, Latvija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas PSR Ministru padome, Latvijas PSR Tautas komisāru padome, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), LETA, Marta Skulme, Maskava, Oto Skulme, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Padomju Sociālistiskās Republikas, Pāvels Bermonts, Postimees Grupp, Privatizācija, Rīga, Reuters, Rihards Bērziņš, Romans Suta, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Saeima, Usoļlags, Varšava, Ziņas, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1927. gads, 1929. gads, ... Izvērst indekss (11 vairāk) »
Aivars Baumanis
Aivars Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists un diplomāts.
Skatīt LETA un Aivars Baumanis
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Skatīt LETA un Apvienoto Nāciju Organizācija
Baltic News Service
Baltic News Service (BNS) ir ziņu aģentūra, kas darbojas Igaunijā un Lietuvā.
Skatīt LETA un Baltic News Service
Edmunds Freivalds
Edmunds Freivalds (1891—1922) bija latviešu žurnālists, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt LETA un Edmunds Freivalds
Euskadi Ta Askatasuna
Grafiti ar ETA logo Euskadi Ta Askatasuna (saīsināti ETA, no) ir aizliegta bruņota nacionālistiska basku separātistu organizācija, kas darbojas Spānijā un Francijā.
Skatīt LETA un Euskadi Ta Askatasuna
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt LETA un Igaunija
Ivars Godmanis
Ivars Godmanis (dzimis, Rīgā) ir latviešu fiziķis, augstskolas pasniedzējs, finansists un politiķis.
Skatīt LETA un Ivars Godmanis
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt LETA un Jānis Čakste
Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.
Skatīt LETA un Jānis Jaunsudrabiņš
Jēkabs Kazaks
Jēkabs Kazaks (—) bija latviešu gleznotājs.
Skatīt LETA un Jēkabs Kazaks
Kārlis Ducmanis
Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.
Skatīt LETA un Kārlis Ducmanis
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt LETA un Kārlis Ulmanis
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt LETA un Kopenhāgena
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt LETA un Latvija
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt LETA un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt LETA un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt LETA un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt LETA un Latvijas PSR
Latvijas PSR Ministru padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padome, saīsināti LPSR MP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR) no 1940.
Skatīt LETA un Latvijas PSR Ministru padome
Latvijas PSR Tautas komisāru padome
Latvijas PSR Tautas komisāru padome (TKP) bija pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940.
Skatīt LETA un Latvijas PSR Tautas komisāru padome
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Skatīt LETA un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Skatīt LETA un Latvijas Republikas Ministru kabinets
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Skatīt LETA un Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
Skatīt LETA un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt LETA un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
LETA
LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.
Skatīt LETA un LETA
Marta Skulme
Marta Skulme (—) bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — tēlniece.
Skatīt LETA un Marta Skulme
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt LETA un Maskava
Oto Skulme
Oto Skulme, arī Otto Skulme ( —) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.
Skatīt LETA un Oto Skulme
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt LETA un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt LETA un Padomju Savienība
Padomju Sociālistiskās Republikas
Padomju sociālistisko republiku skaita un teritorijas izmaiņas no 1922. līdz 1991. gadam Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) bija padomju republikas, kas dažādos laika posmos no 1922.
Skatīt LETA un Padomju Sociālistiskās Republikas
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt LETA un Pāvels Bermonts
Postimees Grupp
AS Postimees Grupp (agrākie nosaukumi AS Eesti Meedia, AS Postimees) ir Igaunijas plašsaziņas līdzekļu grupas uzņēmums.
Skatīt LETA un Postimees Grupp
Privatizācija
Privatizācija jeb denacionalizācija ir process, kurā kāda uzņēmuma īpašumtiesības no publiskā sektora (valdības) tiek nodotas privātajam sektoram (privātpersonām un juridiskajām personām).
Skatīt LETA un Privatizācija
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt LETA un Rīga
Reuters
Reuters ir starptautiska ziņu aģentūra, kuras vadība atrodas Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā.
Skatīt LETA un Reuters
Rihards Bērziņš
Rihards Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas pirmās ziņu aģentūras LETA dibinātājs, literāts un aktīvs sabiedrības darbinieks, kurš zināms ar pseidonīmu Rihards Valdess.
Skatīt LETA un Rihards Bērziņš
Romans Suta
Romans Suta (—) bija Latvijas mākslinieks, viens no galvenajiem latviešu modernās mākslas veidotājiem. Mākslinieku biedrību "Rīgas mākslinieku grupa" un "Zaļā vārna" biedrs, darbnīcas "Baltars" radītājs un mākslinieks. Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu.
Skatīt LETA un Romans Suta
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir slēgta tipa kapitālsabiedrība (uzņēmējsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldītais īpašums — daļas, kuras nav publiskās apgrozības objekts.
Skatīt LETA un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt LETA un Saeima
Usoļlags
Soļikamskas Sv. Trīsvienības klosteris, kurā kopš 1938. gada atradās soda nometnes pārvalde un nošaušanas vieta (foto pirms 1918. gada). senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā (krieviski). Usoļlags jeb Usoļjes labošanas darbu nometne bija viena no Gulaga soda nometnēm (1938–1955) tagadējā Permas novada Soļikamskas rajonā, kur ieslodzītajiem lika strādāt kālija sāls raktuvēs un meža darbos.
Skatīt LETA un Usoļlags
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt LETA un Varšava
Ziņas
Ziņas, jaunumi jeb aktualitātes ir ievērības cienīga informācija, īpaši par neseniem notikumiem, kas ar plašsaziņas līdzekļiem tiek paziņota plašākam sabiedrības lokam.
Skatīt LETA un Ziņas
1919. gads
1919.
Skatīt LETA un 1919. gads
1920. gads
1920.
Skatīt LETA un 1920. gads
1921. gads
1921.
Skatīt LETA un 1921. gads
1922. gads
1922.
Skatīt LETA un 1922. gads
1927. gads
1927.
Skatīt LETA un 1927. gads
1929. gads
1929.
Skatīt LETA un 1929. gads
1930. gads
1930.
Skatīt LETA un 1930. gads
1934. gads
1934.
Skatīt LETA un 1934. gads
1935. gads
1935.
Skatīt LETA un 1935. gads
1940. gads
1940.
Skatīt LETA un 1940. gads
1942. gads
1942.
Skatīt LETA un 1942. gads
1944. gads
1944.
Skatīt LETA un 1944. gads
1959. gads
1959.
Skatīt LETA un 1959. gads
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Skatīt LETA un 1972. gads
1973. gads
1973.
Skatīt LETA un 1973. gads
1990. gads
1990.
Skatīt LETA un 1990. gads
1991. gads
1991.
Skatīt LETA un 1991. gads
Zināms kā LATINFORM, LTA, Latvijas Telegrāfa aģentūra.