29 attiecības: Augļi, Auzas, Grauds, Graudzāļu dzimta, Griķi, Hibrīds (bioloģija), Iesals, Klijas, Kukurūza, Kultūraugi, Kvieši, Latvija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Maize, Mērenā josla, Mieži, Minerālvielas, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Prosa, Putra, Rīsi, Rudzi, Sēkla, Sorgo, Tauki, Tonna, Tritikāle, Vitamīni.
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Labība un Augļi · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: Labība un Auzas · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Labība un Grauds · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Labība un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Griķi
Griķi var būt.
Jaunums!!: Labība un Griķi · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Labība un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Iesals
miežu iesals Iesals ir iediedzēti un izkaltēti labības graudi, ko lieto pārtikā kā dabīgo krāsvielu, aromatizētāju un saldvielu.
Jaunums!!: Labība un Iesals · Redzēt vairāk »
Klijas
Klijas jeb klījas (Milvus) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Labība un Klijas · Redzēt vairāk »
Kukurūza
''Zea mays "fraise"'' ''Zea mays "Oaxacan Green"'' Parastā kukurūza (Zea mays) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs.
Jaunums!!: Labība un Kukurūza · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Labība un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: Labība un Kvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Labība un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Jaunums!!: Labība un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Labība un Maize · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Labība un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: Labība un Mieži · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Labība un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Labība un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Labība un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Prosa
Parastās prosas (''Panicum miliaceum'') graudi Prosa ir graudi, kurus iegūst no prosaugu ģints (Panicum) graudzālēm.
Jaunums!!: Labība un Prosa · Redzēt vairāk »
Putra
pienu Putra ir šķidrs vai daļēji šķidrs ēdiens, kas pagatavots no putraimiem vai miltiem, kas parasti vārīti ūdenī, pienā vai ūdens un piena maisījumā.
Jaunums!!: Labība un Putra · Redzēt vairāk »
Rīsi
Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Labība un Rīsi · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Labība un Rudzi · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Labība un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sorgo
Sorgo (Sorghum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 prosaugu apakšdzimtas sugas.
Jaunums!!: Labība un Sorgo · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Labība un Tauki · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Labība un Tonna · Redzēt vairāk »
Tritikāle
Tritikāle (× Triticosecale) ir labības augs, kas izveidots, krustojot kviešus (Triticum) un rudzus (Secale).
Jaunums!!: Labība un Tritikāle · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Labība un Vitamīni · Redzēt vairāk »