Līdzības starp Latvieši un Vendi (Livonija)
Latvieši un Vendi (Livonija) ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Balti, Baltijas somi, Cēsis, Igauņi, Igauņu valoda, Indriķa hronika, Krievi, Kurši, Latgaļi, Lībieši, Lībiešu valoda, Lietuva, Marieši, Mordvieši, Prūši, Rīgas līcis, Sēļi, Sēlija, Somu valoda, Vilhelms no Modenas, Zemgaļi, Zemgale, 16. gadsimts.
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Balti un Latvieši · Balti un Vendi (Livonija) ·
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Baltijas somi un Latvieši · Baltijas somi un Vendi (Livonija) ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Latvieši · Cēsis un Vendi (Livonija) ·
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Igauņi un Latvieši · Igauņi un Vendi (Livonija) ·
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Igauņu valoda un Latvieši · Igauņu valoda un Vendi (Livonija) ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Latvieši · Indriķa hronika un Vendi (Livonija) ·
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Krievi un Latvieši · Krievi un Vendi (Livonija) ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Latvieši · Kurši un Vendi (Livonija) ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Latvieši · Latgaļi un Vendi (Livonija) ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Latvieši un Lībieši · Lībieši un Vendi (Livonija) ·
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Latvieši un Lībiešu valoda · Lībiešu valoda un Vendi (Livonija) ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Latvieši un Lietuva · Lietuva un Vendi (Livonija) ·
Marieši
Marieši (mariešu: Марий-влак), agrāk čeremisi (çармăс, черемис) ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā.
Latvieši un Marieši · Marieši un Vendi (Livonija) ·
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Latvieši un Mordvieši · Mordvieši un Vendi (Livonija) ·
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Latvieši un Prūši · Prūši un Vendi (Livonija) ·
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Latvieši un Rīgas līcis · Rīgas līcis un Vendi (Livonija) ·
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Latvieši un Sēļi · Sēļi un Vendi (Livonija) ·
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Latvieši un Sēlija · Sēlija un Vendi (Livonija) ·
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Latvieši un Somu valoda · Somu valoda un Vendi (Livonija) ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Latvieši un Vilhelms no Modenas · Vendi (Livonija) un Vilhelms no Modenas ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Latvieši un Zemgaļi · Vendi (Livonija) un Zemgaļi ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Latvieši un Zemgale · Vendi (Livonija) un Zemgale ·
16. gadsimts
16.
16. gadsimts un Latvieši · 16. gadsimts un Vendi (Livonija) ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvieši un Vendi (Livonija) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvieši un Vendi (Livonija)
Salīdzinājums starp Latvieši un Vendi (Livonija)
Latvieši ir 236 attiecības, bet Vendi (Livonija) ir 147. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 6.01% = 23 / (236 + 147).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvieši un Vendi (Livonija). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: