Satura rādītājs
236 attiecības: Aka, Amerikas Savienotās Valstis, Angļu valoda, Antonijs Posevino, Apgaismības laikmets, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Arnolds Spekke, Augusts Tentelis, Austrālija, Austrumeiropa, Avots (izdevniecība), Azerbaidžāna, Ģimene, Īrija, Ābrams de Bruins, Balti, Baltijas ceļš, Baltijas somi, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltu pirmvaloda, Baltu valodas, Boriss Šeremetjevs, Brazīlija, Brāļu draudze, Brīvības piemineklis, Cēsis, Centrāleiropa, Dainas, Dienas Lapa, Dzimtā valoda, Dzimtbūšana, Edgars Dunsdorfs, Eiropa, Ernsts Gliks, Etnoss, Frīdrihs Bernhards Blaufūss, Frīdrihs Mēnijs, Galotne (valodniecība), Garlībs Merķelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Gruzija, Haplogrupa, Hektārs, Historia Lettica, Honorijs III, Hromosoma, Igauņi, Igauņu valoda, ... Izvērst indekss (186 vairāk) »
- Balti
- Latvijas tautas
Aka
Aka ir pazemes ūdens ņemšanas vieta, atsevišķas ūdens gūtnes vai ūdens ieguves urbumi, kurus savām vajadzībām izmanto individuālie ūdens lietotāji.
Skatīt Latvieši un Aka
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Latvieši un Amerikas Savienotās Valstis
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Latvieši un Angļu valoda
Antonijs Posevino
Antonijs Posevino (1533—1611) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris, diplomāts un rakstnieks.
Skatīt Latvieši un Antonijs Posevino
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Latvieši un Apgaismības laikmets
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Latvieši un Apvienotā Karaliste
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Skatīt Latvieši un Armēnija
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Skatīt Latvieši un Arnolds Spekke
Augusts Tentelis
Augusts Tentelis (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Skatīt Latvieši un Augusts Tentelis
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Latvieši un Austrālija
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Latvieši un Austrumeiropa
Avots (izdevniecība)
"Izdevniecība Avots" ir grāmatu izdevniecība Latvijā.
Skatīt Latvieši un Avots (izdevniecība)
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Skatīt Latvieši un Azerbaidžāna
Ģimene
Ženēvā Ģimene (no — 'paaudze, radi') ir divu vai vairāku cilvēku kopums, ko saista laulība vai asinsradniecība.
Skatīt Latvieši un Ģimene
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Latvieši un Īrija
Ābrams de Bruins
Divers habits des femmes du pays de Liveland tant bourgeoises que villageoises, 1577). Ābrams de Bruins (flāmu: Abraham de Bruyn, 1538-1587) bija flāmu mākslinieks un gravieris.
Skatīt Latvieši un Ābrams de Bruins
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Latvieši un Balti
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Skatīt Latvieši un Baltijas ceļš
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Latvieši un Baltijas somi
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvieši un Baltkrievi
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Latvieši un Baltkrievija
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Skatīt Latvieši un Baltu pirmvaloda
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Latvieši un Baltu valodas
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Latvieši un Boriss Šeremetjevs
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Latvieši un Brazīlija
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Skatīt Latvieši un Brāļu draudze
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.
Skatīt Latvieši un Brīvības piemineklis
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvieši un Cēsis
Centrāleiropa
archive-url.
Skatīt Latvieši un Centrāleiropa
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Skatīt Latvieši un Dainas
Dienas Lapa
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs.
Skatīt Latvieši un Dienas Lapa
Dzimtā valoda
Par dzimto valodu sauc valodu, kuru cilvēks mācās kopš dzimšanas.
Skatīt Latvieši un Dzimtā valoda
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Latvieši un Dzimtbūšana
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Skatīt Latvieši un Edgars Dunsdorfs
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Latvieši un Eiropa
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Latvieši un Ernsts Gliks
Etnoss
Etnoss (no, étnos — 'tauta') ir Padomju Savienības beigu gados PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta izstrādāts jēdziens, kas skaidro tautību kā sociālu cilvēku kopumu, kuras locekļi apzinās sevi kā vienotu grupu, pretstatā pārējiem etnosiem.
Skatīt Latvieši un Etnoss
Frīdrihs Bernhards Blaufūss
Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697—1756) bija Rīgas guberņas luterāņu mācītājs un vēsturnieks, brāļu draudzes grāmatu izplatītājs.
Skatīt Latvieši un Frīdrihs Bernhards Blaufūss
Frīdrihs Mēnijs
Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.
Skatīt Latvieši un Frīdrihs Mēnijs
Galotne (valodniecība)
Galotne jeb fleksija (no — ‘liekšana, liekums’) valodniecībā ir morfēma.
Skatīt Latvieši un Galotne (valodniecība)
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Latvieši un Garlībs Merķelis
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Skatīt Latvieši un Gothards Frīdrihs Stenders
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Skatīt Latvieši un Gruzija
Haplogrupa
Haplogrupa (no, haploûs, "viens, vienkāršs") molekulārajā evolūcijā ir līdzīgu haplotipu grupa, kurai ir kopējs sencis, esot vienādai viena nukleotīda polimorfisma (VNP) mutācijai visos haplotipos.
Skatīt Latvieši un Haplogrupa
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Skatīt Latvieši un Hektārs
Historia Lettica
Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.
Skatīt Latvieši un Historia Lettica
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Latvieši un Honorijs III
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Skatīt Latvieši un Hromosoma
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Latvieši un Igauņi
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Latvieši un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Latvieši un Igaunija
Igaunijas PSR
Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR;, ENSV;, ЭССР) bija 1940.
Skatīt Latvieši un Igaunijas PSR
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Latvieši un Indija
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Skatīt Latvieši un Indoeiropiešu pirmvaloda
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Latvieši un Indoeiropiešu valodas
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Latvieši un Indriķa hronika
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Latvieši un Inflantijas vaivadija
Iršu pagasts
Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Skatīt Latvieši un Iršu pagasts
Jaunā Derība
Glika tulkojums, 1685). Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.
Skatīt Latvieši un Jaunā Derība
Jaunā Gaita
"Jaunā Gaita" ir 1955.
Skatīt Latvieši un Jaunā Gaita
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Skatīt Latvieši un Jaunā strāva
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Skatīt Latvieši un Jaunlatvieši
Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)
Jānis Krēsliņš (dzimis 1924. gada 19. augustā Mālpils pagastā, miris 2021. gada 17. februārī ASV, Ņujorkas štatā) bija trimdas latviešu vēstures un mākslas vēstures pētnieks, bibliogrāfs un dzejnieks.
Skatīt Latvieši un Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Skatīt Latvieši un Jānis Stradiņš
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Latvieši un Jēkabs Ketlers
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Skatīt Latvieši un Jēzus Kristus
Johans Hāzentēters
Hanss Johans Hāzentēters (arī Hasentödter, ap 1517 – ap 1586) bija Prūsijā dzimis vācu dzejnieks un hronists, kas dzīvoja Reformācijas laikmetā un jaunības laikā strādāja par sekretāru arī Livonijā.
Skatīt Latvieši un Johans Hāzentēters
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Latvieši un Johans Kristofs Broce
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Skatīt Latvieši un Juris Alunāns
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).
Skatīt Latvieši un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Latvieši un Kanāda
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Skatīt Latvieši un Katehisms
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Latvieši un Katoļticība
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Latvieši un Katrīna II Lielā
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Latvieši un Kazahstāna
Kirgīzi
Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvieši un Kirgīzi
Kirgizstāna
Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Latvieši un Kirgizstāna
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Skatīt Latvieši un Klēts
Kolhozs
Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.
Skatīt Latvieši un Kolhozs
Komieši
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.
Skatīt Latvieši un Komieši
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Skatīt Latvieši un Krišjānis Barons
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Skatīt Latvieši un Krišjānis Valdemārs
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Latvieši un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Latvieši un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Latvieši un Krievijas Impērija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Latvieši un Krievu valoda
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Latvieši un Krusta kari
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latvieši un Kurši
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Skatīt Latvieši un Kuršu valoda
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Skatīt Latvieši un Kursenieki
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvieši un Kurzeme
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Latvieši un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Latvieši un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Latvieši un Latgaļi
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvieši un Latgale
Latgalieši
Latgalieši ir etniskā grupa, latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvieši un Latgalieši
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Latvieši un Latgaliešu valoda
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Skatīt Latvieši un Latviešu personvārdi
Latviešu tautastērpi
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Rucavas tautastērpi no 1920. gadā izdotā albuma "Peoples of All Nations: Their Life Today and Story of Their Past" Latviešu tautastērpi ir dažādiem novadiem raksturīgi latviešu nacionālie apģērbi.
Skatīt Latvieši un Latviešu tautastērpi
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Latvieši un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvieši un Latvija
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Skatīt Latvieši un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Latvieši un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas demogrāfija
Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.
Skatīt Latvieši un Latvijas demogrāfija
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Latvieši un Latvijas ebreji
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.
Skatīt Latvieši un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Latvieši un Latvijas PSR
Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā
Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas notika.
Skatīt Latvieši un Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Skatīt Latvieši un Latvijas Tautas fronte
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Latvieši un Latvijas Universitāte
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Latvieši un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Latvieši un Lībeka
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latvieši un Lībieši
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Latvieši un Lībiešu valoda
Līgavas pūrs
Līgavas pūrs ir nauda, vērtslietas un īpašumi, kurus sievietei, stājoties laulībā, dod radinieki un citi piederīgie.
Skatīt Latvieši un Līgavas pūrs
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Skatīt Latvieši un Leipciga
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Latvieši un Lielais mēris Latvijā
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Latvieši un Lietuva
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Skatīt Latvieši un Lietuvas PSR
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Latvieši un Lietuvieši
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Latvieši un Lietuviešu valoda
Lingua franca
Valstis un reģioni, kur angļu valoda ir oficiāla valoda, bet nav vairākuma valoda Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.
Skatīt Latvieši un Lingua franca
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Latvieši un Livonija
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Latvieši un Livonijas Konfederācija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Latvieši un Livonijas krusta kari
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Latvieši un Luterisms
Marieši
Marieši (mariešu: Марий-влак), agrāk čeremisi (çармăс, черемис) ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā.
Skatīt Latvieši un Marieši
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Skatīt Latvieši un Mārtiņš Luters
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Latvieši un Moldova
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Latvieši un Molotova—Ribentropa pakts
Mordvieši
Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem.
Skatīt Latvieši un Mordvieši
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Latvieši un Muiža
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Skatīt Latvieši un Nacionālisms
Nācija
Nācija (no — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.
Skatīt Latvieši un Nācija
NKVD "Latviešu operācija"
Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.
Skatīt Latvieši un NKVD "Latviešu operācija"
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Skatīt Latvieši un Norvēģi
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Latvieši un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Latvieši un Padomju Savienība
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Skatīt Latvieši un Pauls Einhorns
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Skatīt Latvieši un Pārkrievošana
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Skatīt Latvieši un Pēterburgas Avīzes
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Latvieši un Pirmais pasaules karš
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Skatīt Latvieši un Pirmā atmoda
Pirts
1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Pirtsslotas un zāļu tējas Turaidas muižas pirtī Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.
Skatīt Latvieši un Pirts
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvieši un Poļi
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Latvieši un Poļu valoda
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Latvieši un Polija
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Latvieši un Prūši
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Skatīt Latvieši un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Latvieši un Rīgas līcis
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Latvieši un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Latvieši un Rūjienas draudzes novads
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Skatīt Latvieši un Rūpniecība
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Latvieši un Rietumeiropa
Rija
Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.
Skatīt Latvieši un Rija
Rozins Lentilijs
Rozina Lentilija 1698. gada portrets Rozins Lentilijs (1657—1733) bija vācu ārsts, kas pirms ārsta tiesību iegūšanas kādu laiku strādāja par mājskolotāju Dobelē (1678—1680).
Skatīt Latvieši un Rozins Lentilijs
Rucavas pagasts
Rucavas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām Baltijas jūras krastā Lietuvas pierobežā.
Skatīt Latvieši un Rucavas pagasts
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Latvieši un Sakne
Sausnēja
Sausnēja ir ciems Madonas novada Sausnējas pagastā.
Skatīt Latvieši un Sausnēja
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Skatīt Latvieši un Sāmi
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Latvieši un Sēļi
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Latvieši un Sēlija
Sebastiāns Minsters
Sebastiāns Minsters (Sebastian Münster, 1488. gada 20. janvāris — 1552. gada 26. maijs) bija franciskāņu ordeņa priesteris un skolotājs (1512-1529), Reformācijas laikmeta kartogrāfs, poliglots un ivrita profesors Heidelbergas un Bāzeles Universitātē (1524-1552).
Skatīt Latvieši un Sebastiāns Minsters
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Skatīt Latvieši un Sengrieķu valoda
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Skatīt Latvieši un Sennorvēģu valoda
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Latvieši un Sibīrija
Simons Grūnavs
Grūnava "Prūsijas vēsturē" aprakstītais senprūšu karogs un ķēniņu ģerbonis (apakšā). Simons Grūnavs (dzimis apm., miris 1530. vai 1537. gadā) bija XV gadsimta otrajā pusē un XV gadsimta sākumā dzīvojis dominikāņu mūks no Tolkemitas, pirmās vispārīgās Prūsijas vēstures autors, kura sarakstīta starp 1510.
Skatīt Latvieši un Simons Grūnavs
Slovēņi
Slovēņi ir dienvidslāvu tauta, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Skatīt Latvieši un Slovēņi
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvieši un Somi
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Latvieši un Somu valoda
Suiti
Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa.
Skatīt Latvieši un Suiti
Tadžikistāna
Tadžikistānas Republika (tadžiku: Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Latvieši un Tadžikistāna
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Latvieši un Tartu Universitāte
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Latvieši un Tatāri
Tautas skaitīšana
Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.
Skatīt Latvieši un Tautas skaitīšana
Tēvreize
Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Tēvs Mūsu (atbilstoši) vai Jēzus lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.
Skatīt Latvieši un Tēvreize
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Skatīt Latvieši un Tirdzniecība
Trimdas latvieši
Anglijā Par trimdas latviešiem tradicionāli tiek saukti emigrācijā, galvenokārt Eiropā, Amerikā un Austrālijā dzīvojošie latvieši, kuru lielākā daļa devās prom no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, lai izvairītos no Padomju Savienības režīma represijām, otra grupa ir latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūstekņu nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē.
Skatīt Latvieši un Trimdas latvieši
Turkmenistāna
Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.
Skatīt Latvieši un Turkmenistāna
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Latvieši un Ukraiņi
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Latvieši un Ukraina
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Skatīt Latvieši un Ungāri
Urbanizācija
Amerikas Savienotajās Valstīs.Urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.
Skatīt Latvieši un Urbanizācija
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Skatīt Latvieši un Uzbekistāna
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Latvieši un Vācbaltieši
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Latvieši un Vācieši
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Latvieši un Vācija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Latvieši un Vācu valoda
Vecā Derība
Glika tulkojums, 1689) Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.
Skatīt Latvieši un Vecā Derība
Vecpiebalgas novads
Vecpiebalgas novads bija 2009.
Skatīt Latvieši un Vecpiebalgas novads
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Skatīt Latvieši un Vendi (Livonija)
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Latvieši un Viduslaiki
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Latvieši un Vidzemes guberņa
Viensēta
Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.
Skatīt Latvieši un Viensēta
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Latvieši un Vilhelms no Modenas
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Latvieši un Vitebskas guberņa
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008.
Skatīt Latvieši un XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemes reforma Baltijas guberņās bija 19. gadsimta zemes un zemnieku statusa reforma trīs Krievijas Impērijas Baltijas provincēs (Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē), kas reglamentēja zemnieku un muižu īpašnieku attiecības.
Skatīt Latvieši un Zemes reforma Baltijas guberņās
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latvieši un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Latvieši un Zemgale
Zemkopība
Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.
Skatīt Latvieši un Zemkopība
Zemnieks
Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.
Skatīt Latvieši un Zemnieks
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Latvieši un Ziemeļeiropa
Zinātne (izdevniecība)
Apgāds "Zinātne" ir specializēta zinātniskās literatūras izdevniecība pārsvarā latviešu valodā.
Skatīt Latvieši un Zinātne (izdevniecība)
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Latvieši un Zviedri
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Latvieši un Zviedru Vidzeme
12. gadsimts
12.
Skatīt Latvieši un 12. gadsimts
13. gadsimts
13.
Skatīt Latvieši un 13. gadsimts
1550. gads
1550.
Skatīt Latvieši un 1550. gads
1584. gads
1584.
Skatīt Latvieši un 1584. gads
16. gadsimts
16.
Skatīt Latvieši un 16. gadsimts
1632. gads
1632.
Skatīt Latvieši un 1632. gads
1635. gads
1635.
Skatīt Latvieši un 1635. gads
1685. gads
1685.
Skatīt Latvieši un 1685. gads
1689. gads
1689.
Skatīt Latvieši un 1689. gads
1699. gads
1699.
Skatīt Latvieši un 1699. gads
1790. gads
1790.
Skatīt Latvieši un 1790. gads
18. gadsimts
18.
Skatīt Latvieši un 18. gadsimts
18. marts
18.
Skatīt Latvieši un 18. marts
1817. gads
1817.
Skatīt Latvieši un 1817. gads
1819. gads
1819.
Skatīt Latvieši un 1819. gads
1856. gads
1856.
Skatīt Latvieši un 1856. gads
1867. gads
1867.
Skatīt Latvieši un 1867. gads
19. gadsimts
19.
Skatīt Latvieši un 19. gadsimts
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Skatīt Latvieši un 1905. gada revolūcija Latvijā
1914. gads
1914.
Skatīt Latvieši un 1914. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Latvieši un 1918. gads
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Skatīt Latvieši un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
1949. gads
1949.
Skatīt Latvieši un 1949. gads
1959. gads
1959.
Skatīt Latvieši un 1959. gads
1965. gads
1965.
Skatīt Latvieši un 1965. gads
1989. gads
1989.
Skatīt Latvieši un 1989. gads
1990. gads
1990.
Skatīt Latvieši un 1990. gads
2011. gada tautas skaitīšana Latvijā
2011.
Skatīt Latvieši un 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā
23. augusts
23.
Skatīt Latvieši un 23. augusts
4. maijs
4.
Skatīt Latvieši un 4. maijs
Skatīt arī
Balti
Latvijas tautas
- Krieviņi
- Latgalieši
- Latgaļi
- Latvieši
- Latvijas baltkrievi
- Latvijas poļi
- Ludzas igauņi
- Lībieši
- Vendi (Livonija)
- Vācbaltieši
Zināms kā Latviete, Latvietis, Latviešu nācija, Latviešu tauta.
, Igaunija, Igaunijas PSR, Indija, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Inflantijas vaivadija, Iršu pagasts, Jaunā Derība, Jaunā Gaita, Jaunā strāva, Jaunlatvieši, Jānis Krēsliņš (vēsturnieks), Jānis Stradiņš, Jēkabs Ketlers, Jēzus Kristus, Johans Hāzentēters, Johans Kristofs Broce, Juris Alunāns, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kanāda, Katehisms, Katoļticība, Katrīna II Lielā, Kazahstāna, Kirgīzi, Kirgizstāna, Klēts, Kolhozs, Komieši, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Krusta kari, Kurši, Kuršu valoda, Kursenieki, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgaļi, Latgale, Latgalieši, Latgaliešu valoda, Latviešu personvārdi, Latviešu tautastērpi, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas demogrāfija, Latvijas ebreji, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas PSR, Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas Tautas fronte, Latvijas Universitāte, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībeka, Lībieši, Lībiešu valoda, Līgavas pūrs, Leipciga, Lielais mēris Latvijā, Lietuva, Lietuvas PSR, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Lingua franca, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Luterisms, Marieši, Mārtiņš Luters, Moldova, Molotova—Ribentropa pakts, Mordvieši, Muiža, Nacionālisms, Nācija, NKVD "Latviešu operācija", Norvēģi, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pauls Einhorns, Pārkrievošana, Pēterburgas Avīzes, Pirmais pasaules karš, Pirmā atmoda, Pirts, Poļi, Poļu valoda, Polija, Prūši, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rīgas līcis, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rūjienas draudzes novads, Rūpniecība, Rietumeiropa, Rija, Rozins Lentilijs, Rucavas pagasts, Sakne, Sausnēja, Sāmi, Sēļi, Sēlija, Sebastiāns Minsters, Sengrieķu valoda, Sennorvēģu valoda, Sibīrija, Simons Grūnavs, Slovēņi, Somi, Somu valoda, Suiti, Tadžikistāna, Tartu Universitāte, Tatāri, Tautas skaitīšana, Tēvreize, Tirdzniecība, Trimdas latvieši, Turkmenistāna, Ukraiņi, Ukraina, Ungāri, Urbanizācija, Uzbekistāna, Vācbaltieši, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vecā Derība, Vecpiebalgas novads, Vendi (Livonija), Viduslaiki, Vidzemes guberņa, Viensēta, Vilhelms no Modenas, Vitebskas guberņa, XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, Zemes reforma Baltijas guberņās, Zemgaļi, Zemgale, Zemkopība, Zemnieks, Ziemeļeiropa, Zinātne (izdevniecība), Zviedri, Zviedru Vidzeme, 12. gadsimts, 13. gadsimts, 1550. gads, 1584. gads, 16. gadsimts, 1632. gads, 1635. gads, 1685. gads, 1689. gads, 1699. gads, 1790. gads, 18. gadsimts, 18. marts, 1817. gads, 1819. gads, 1856. gads, 1867. gads, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1914. gads, 1918. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1949. gads, 1959. gads, 1965. gads, 1989. gads, 1990. gads, 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā, 23. augusts, 4. maijs.