Latviešu pagaidu nacionālā padome un Voldemārs Zāmuēls

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latviešu pagaidu nacionālā padome un Voldemārs Zāmuēls

Latviešu pagaidu nacionālā padome vs. Voldemārs Zāmuēls

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls;  —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.

Eduards Laursons

Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.

Eduards Laursons un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Eduards Laursons un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Jānis Akuraters

Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Jānis Akuraters un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Akuraters un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jānis Čakste un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Čakste un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Jānis Palcmanis

Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.

Jānis Palcmanis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Palcmanis un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Jānis Rubulis

Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jānis Rubulis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Rubulis un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Kārlis Pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Kārlis Pauļuks un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kārlis Pauļuks un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Kārlis Skalbe

Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.

Kārlis Skalbe un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kārlis Skalbe un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Kristaps Bahmanis

Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Kristaps Bahmanis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kristaps Bahmanis un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu zemnieku savienība · Latviešu zemnieku savienība un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvija · Latvija un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oto Nonācs · Oto Nonācs un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pirmais pasaules karš · Pirmais pasaules karš un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vācija · Voldemārs Zāmuēls un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Vidzemes Pagaidu Zemes padome un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Zigfrīds Anna Meierovics · Voldemārs Zāmuēls un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »