Ātrāk nekā pārlūku!
75 attiecības: Aizsargi (organizācija), Aleksandrs Plensners, Alfrēds Rozenbergs, Apvienoto Nāciju Organizācija, Artūrs Silgailis, Arvīds Krīpens, Augusts Apsītis-Apse, Ādolfs Hitlers, Baltiešu izdošana, Bolderāja, Bulduri, Daugavpils, Dundaga, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Frīdrihs Vilhelms Boks, Gaisa spēku izpalīgi, Gustavs Celmiņš, Heinrihs Himlers, Hinrihs Šults, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Jūlijs Feldmanis, Jelgava, Jonišķi, Kājnieki, Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss, Kārlis Lobe, Kārlis Pfefers-Vildenbruhs, Kurzeme, Kurzemes cietoksnis, Latviešu policijas bataljoni, Latviešu robežapsardzības pulki, Latvija, Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Lībeka, Leģionāru piemiņas diena, Lietuva, Luftwaffe, Memorands, Mobilizācija, Nirnbergas process, Oskars Dankers, Ostlande, Oto-Heinrihs Drehslers, Otrais pasaules karš, Pērkonkrusts, Rūdolfs Bangerskis, Rīga, Salaspils koncentrācijas nometne, ..., Sanktpēterburga, Schutzstaffel, Toruņa, Trešais reihs, Varšavas geto, Vērmahts, VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu), Vilis Janums, Voldemārs Skaistlauks, Voldemārs Veiss, Waffen-SS, 1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons, 106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7), 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 1941. gads, 1943. gads, 20-E. Rīgas policijas bataljons, 23. Gaujas policijas bataljons, 267. Rēznas policijas bataljons, 269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons, 271. Valmieras policijas bataljons, 322-F. latviešu policijas bataljons. Izvērst indekss (25 vairāk) »
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Plensners
Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Aleksandrs Plensners · Redzēt vairāk »
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Jaunums!!: Latviešu leģions un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Artūrs Silgailis
Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »
Augusts Apsītis-Apse
Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Baltiešu izdošana
Baltiešu karavīru pārbaude bēgļu nometnē pirms izdošanas Baltiešu izdošana ir apzīmējums Zviedrijas 1946.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Baltiešu izdošana · Redzēt vairāk »
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Bolderāja · Redzēt vairāk »
Bulduri
Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Bulduri · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Dundaga · Redzēt vairāk »
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts bija augstākais Trešā reiha militārais apbalvojums.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Dzelzs krusta Bruņinieka krusts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Boks
Frīdrihs Vilhelms Boks (—) bija vācu virsnieks, SS oberfīrers, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Frīdrihs Vilhelms Boks · Redzēt vairāk »
Gaisa spēku izpalīgi
Gaisa spēku izpalīgi bija Vācijas un tās okupēto teritoriju skolas vecuma jaunieši, kuri tika iesaukti pretgaisa aizsardzības vienībās.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Gaisa spēku izpalīgi · Redzēt vairāk »
Gustavs Celmiņš
Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »
Hinrihs Šults
Hinrihs Šults (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Hinrihs Šults · Redzēt vairāk »
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »
Jūlijs Feldmanis
Jūlijs Feldmanis (1889—1953) bija latviešu diplomāts.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Jūlijs Feldmanis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Kājnieki
Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Kājnieki · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss
Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss Ieroču SS uniformā. Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss (1886—1945) bija vācu politiķis un Ieroču SS ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss · Redzēt vairāk »
Kārlis Lobe
Kārlis Lobe (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Kārlis Lobe · Redzēt vairāk »
Kārlis Pfefers-Vildenbruhs
Kārlis Pfefers-Vildenbruhs Ieroču SS uniformā. Kārlis Pfefers-Vildenbruhs (1888—1971) bija vācu policijas virsnieks un Ieroču SS ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Kārlis Pfefers-Vildenbruhs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Latviešu policijas bataljoni
Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizētajiem.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Latviešu policijas bataljoni · Redzēt vairāk »
Latviešu robežapsardzības pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas 1944.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Latviešu robežapsardzības pulki · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā
Latvijas PSR "Tautas armijas" karavīri pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža. Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā (1941—1945) piedalījās gan brīvprātīgi, gan piespiedu mobilizācijas dēļ.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts vēstures arhīvs
thumb Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir 1919.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Latvijas Valsts vēstures arhīvs · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa. Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā. Latvijas okupācijas hronoloģija 1941.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Lībeka · Redzēt vairāk »
Leģionāru piemiņas diena
400px Leģionāru piemiņas diena jeb vienkārši 16.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Leģionāru piemiņas diena · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luftwaffe
Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Luftwaffe · Redzēt vairāk »
Memorands
Memorands ir viens no diplomātiskās sarakstīšanās veidiem, kas parasti ir mazāk svarīgs nekā nota.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Memorands · Redzēt vairāk »
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Mobilizācija · Redzēt vairāk »
Nirnbergas process
Nirnbergas process, ko īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls (sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem), lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus, ilga no 1945.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Nirnbergas process · Redzēt vairāk »
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Oskars Dankers · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Ostlande · Redzēt vairāk »
Oto-Heinrihs Drehslers
Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pērkonkrusts
Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Pērkonkrusts · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Rīga · Redzēt vairāk »
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Salaspils koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".
Jaunums!!: Latviešu leģions un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Toruņa · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Varšavas geto
Geto norobežojošā mūra fragments Varšavas geto (vācu: Warschauer Ghetto, poļu: Getto warszawskie, jidišā: ווארשעווער געטא) bija ebreju geto Varšavā, ko Polijas okupācijas laikā izveidoja nacisti.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Varšavas geto · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Vērmahts · Redzēt vairāk »
VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)
VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) bija Waffen-SS kaujas vienība 18.
Jaunums!!: Latviešu leģions un VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) · Redzēt vairāk »
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Vilis Janums · Redzēt vairāk »
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »
Voldemārs Veiss
Voldemārs Veiss (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Voldemārs Veiss · Redzēt vairāk »
Waffen-SS
Waffen-SS (no vācu valodas — 'ieroču SS') bija 1939.
Jaunums!!: Latviešu leģions un Waffen-SS · Redzēt vairāk »
1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons
1.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons · Redzēt vairāk »
106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)
106.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7) · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)
15.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde
15.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde · Redzēt vairāk »
19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
19.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 1943. gads · Redzēt vairāk »
20-E. Rīgas policijas bataljons
20-E. Rīgas policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 20-E. Rīgas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
23. Gaujas policijas bataljons
23.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 23. Gaujas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
267. Rēznas policijas bataljons
267.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 267. Rēznas policijas bataljons · Redzēt vairāk »
269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons
269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons · Redzēt vairāk »
271. Valmieras policijas bataljons
271.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 271. Valmieras policijas bataljons · Redzēt vairāk »
322-F. latviešu policijas bataljons
322-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: Latviešu leģions un 322-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latviešu SS brīvprātīgo leģions.
