Ātrāk nekā pārlūku!
119 attiecības: Ansis Cīrulis, Auseklis (dievība), Ūsiņš, Žilbērs de Lanuā, Balti, Baltu reliģija, Barbari, Bartolomejs Anglis, Burvis, Dainas, Dālderis, Dēkla, Dievkalpojums, Dievs (baltu mitoloģija), Dvēsele, Elks (baltu reliģija), Fetišisms, Fortūna, Galli, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Gothards Frīdrihs Stenders, Haralds Biezais, Hennings Šarpenbergs, Hronika, Igauņi, Imera, Indriķa hronika, Inocents III, Janis Rozentāls, Jaunava Marija, Jaunlatvieši, Jānis (mitoloģija), Jānis Langijs, Jānis Reiters, Jūras māte, Jēkabs Bīne, Jēkabs Jūsmiņš, Jēkabs Strazdiņš, Jēzus Kristus, Jezuīti, Jumis, Katoļticība, Kārta (mitoloģija), Kristietība, Kurši, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laima, Latīņu valoda, Latgaļi, Latvieši, ..., Latviešu literārā biedrība, Latviešu valoda, Latvijas Universitāte, Lauma, Lībieši, Lielā pirmmāte, Lietuvieši, Lietuviešu mitoloģija, Livonija, Livonijas Konfederācija, Ludza, Luterisms, Maģija, Māra (latviešu mitoloģija), Mīts, Mēness, Mēness (dievība), Meža māte, Miķeļi, Nāra, Pareizticība, Patrimps, Pauls Einhorns, Pērkons (dabas parādība), Pērkons (mitoloģija), Pēteris Šmits, Pekkols, Pikti, Pirmā atmoda, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūši, Prūšu mitoloģija, Rauna, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas Latviešu biedrība, Rēzekne, Romas pāvests, Saule, Saule (dievība), Sengrieķu mitoloģija, Simons Grūnavs, Somugri, Sumpurnis, Svētmežs, Sviests, Tartu Universitāte, Teoderihs no Turaidas, Ticējums, Totēmisms, Turaida (zeme), Uguns, Upsāla, Vadātājs, Vaidelotis, Vēju māte, Veļu māte, Velns (latviešu mitoloģija), Videvuts, Vidzemes superintendents, Vilkacis, Visu svēto diena, Zalomons Hennings, Zemes māte, Zemgaļi, Zemgale, Ziemassvētki, Ziemassvētku vakars, Zilaiskalns (kalns). Izvērst indekss (69 vairāk) »
Ansis Cīrulis
Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ansis Cīrulis · Redzēt vairāk »
Auseklis (dievība)
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Auseklis (dievība) · Redzēt vairāk »
Ūsiņš
Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ūsiņš · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Balti · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Barbari
Ģermāņu karotāji" Filipa Klūvera ''Germania Antiqua (1616. gads). Barbari (no (bárbaros), daudzsk. bárbaroi) ir apzīmējums Antīkajā Grieķijā, kas tika attiecināts uz cilvēkiem, kas slikti runāja grieķiski.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Barbari · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Anglis
Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »
Burvis
karaļa Artura leģendām. (''Arthur Pyle'', 1903). Burvis ir vīriešu kārtas persona, kas nodarbojas ar maģiju.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Burvis · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dainas · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dēkla · Redzēt vairāk »
Dievkalpojums
Dievkalpojums — ceremoniju un kulta darbību (lūgšanu, sprediķu, slavinājumu, ziedojumu, sakramentu u.c.) kopums, ko ticīgie veltī dieva pielūgšanai.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dievkalpojums · Redzēt vairāk »
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »
Fetišisms
Fetišs (no) ir objekts, kam piedēvē pārdabiskas spējas un kam, cilvēka veidotam objektam, ir spējas pār citiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Fetišisms · Redzēt vairāk »
Fortūna
Angelo Bronzino, "Alegorija par Fortūnu" (1564.) Fortūna bija veiksmes dievība latīņu (romiešu) mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Fortūna · Redzēt vairāk »
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Galli · Redzēt vairāk »
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Galvenā enciklopēdiju redakcija · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Haralds Biezais
Haralds Teodors Biezais (1909—1995) bija luterāņu mācītājs un teologs, teoloģijas zinātņu doktors (1939).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Haralds Biezais · Redzēt vairāk »
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Hennings Šarpenbergs · Redzēt vairāk »
Hronika
Hronika ir vēsturisku notikumu secīgs pieraksts.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Hronika · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Igauņi · Redzēt vairāk »
Imera
Imera bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208—1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Imera · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Inocents III · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis (mitoloģija)
Anša Cīruļa 1931. gada Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Jānis” Jānis latviešu mitoloģijā ir dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība, kas cieši saistīta ar ūdeni un uguni.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »
Jānis Reiters
Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »
Jūras māte
Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jūras māte · Redzēt vairāk »
Jēkabs Bīne
Jēkabs Bīne (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, vitrāžists, pedagogs un mākslas kritiķis, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēkabs Bīne · Redzēt vairāk »
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Strazdiņš
Jēkabs Alfrēds Strazdiņš (1905—1958) bija latviešu gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēkabs Strazdiņš · Redzēt vairāk »
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Jumis · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kārta (mitoloģija)
Ziemassvētku vakarā no augšas noraugoties uz Jēzus Kristus dzimšanu Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kārta (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kurši · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Laima · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lauma
Raganu kalnā Lauma baltu mitoloģijā ir zemes un dzemdību dieve.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lauma · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielā pirmmāte
paleolīta laika skulptūra '''''Vilendorfas Venera''''' (ap 24. — 22. gadu tūkstoti p.m.ē.) Lielā pirmmāte ir dieviete, ko nereti attēlo kā Zemes māti, galveno auglības dievību, dāsno Zemes iemiesojumu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lielā pirmmāte · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu mitoloģija
Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ludza · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Luterisms · Redzēt vairāk »
Maģija
islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Maģija · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mīts · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mēness · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Meža māte
Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Meža māte · Redzēt vairāk »
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Miķeļi · Redzēt vairāk »
Nāra
Džona Viljama Voterhausa (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra" Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Nāra · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Patrimps
Patrimps (dažkārt minēts arī kā Potrimps, Autrimps un Natrimps) prūšu mitoloģijā ir jūras un auglības dievs, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Patrimps · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pērkons (dabas parādība)
Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pērkons (dabas parādība) · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Pekkols
Videvuta karogs (Pekkols kreisajā pusē) Pekkols, arī Pikuls un Pikols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības — pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pekkols · Redzēt vairāk »
Pikti
Piktu karavīrs, gravīra (1588) Pikti (angļu: Picts) bija ķeltu valodās runājošu tautu savienība, kas dzīvoja tagadējās Skotijas ziemeļaustrumos dzelzs laikmeta beigās un agrajos viduslaikos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pikti · Redzēt vairāk »
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūšu mitoloģija
Prūšu mitoloģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rauna · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saule · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Simons Grūnavs
Grūnava "Prūsijas vēsturē" aprakstītais senprūšu karogs un ķēniņu ģerbonis (apakšā). Simons Grūnavs (dzimis apm., miris 1530. vai 1537. gadā) bija XV gadsimta otrajā pusē un XV gadsimta sākumā dzīvojis dominikāņu mūks no Tolkemitas, pirmās vispārīgās Prūsijas vēstures autors, kura sarakstīta starp 1510.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Simons Grūnavs · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Somugri · Redzēt vairāk »
Sumpurnis
Riharda Zariņa 1908.—1911. gada oforts „Kurbads un sumpurnis” Sumpurnis, arī Suņpurnis, latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju), kas dzīvojot lielos mežos un ģērbjoties koku lapām.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Sumpurnis · Redzēt vairāk »
Svētmežs
Tori pagastā Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Svētmežs · Redzēt vairāk »
Sviests
Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Sviests · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
Ticējums
Ticējums ir laika gaitā pārbaudīta atziņa, padoms, kas balstās uz dzīves novērojumiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ticējums · Redzēt vairāk »
Totēmisms
Totēmisms ir viena no pirmatnējās reliģijas formām, ticība pārdabiskam sakaram vai radniecībai starp cilvēku vai cilvēku grupām (ģintīm) un zināmiem materiāliem objektiem, visbiežāk dzīvniekiem vai augiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Totēmisms · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Uguns · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Upsāla · Redzēt vairāk »
Vadātājs
Vadātājs ir ļaunais gars, kas maldina cilvēkus, novirza tos uz nepareiza ceļa, jo īpaši pa mežiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vadātājs · Redzēt vairāk »
Vaidelotis
koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vaidelotis · Redzēt vairāk »
Vēju māte
Vēja māte vai Vēju māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vēju māte · Redzēt vairāk »
Veļu māte
Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Veļu māte · Redzēt vairāk »
Velns (latviešu mitoloģija)
Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Videvuts
Pērkons un Patrimps. Videvuts (Widewuto) prūšu mitoloģijā bija kultūrvaronis, kurš kopā ar savu brāli Brutenu pa jūru esot ieradies Prūsijā un prūšiem ieviesis sabiedrisko iekārtu, nodibinājis laicīgo varu un ticis iecelts par to valdnieku.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Videvuts · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Vilkacis
Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Vilkacis · Redzēt vairāk »
Visu svēto diena
Visi svētie. Fra Andželiko glezna. Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Visu svēto diena · Redzēt vairāk »
Zalomons Hennings
''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zalomons Hennings · Redzēt vairāk »
Zemes māte
Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemes māte · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zemgale · Redzēt vairāk »
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku vakars
20. gadsimta sākuma Ziemassvētku vakara glezna Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Ziemassvētku vakars · Redzēt vairāk »
Zilaiskalns (kalns)
Zilaiskalns ir augstākais paugurs Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Latviešu mitoloģija un Zilaiskalns (kalns) · Redzēt vairāk »
