Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas vēsture

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas vēsture

Latviešu pagaidu nacionālā padome vs. Latvijas vēsture

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Antante un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Antante un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Berlīnes papildvienošanās (1918) un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Berlīnes papildvienošanās (1918) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Boļševiki un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Boļševiki un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Brestļitovskas miera līgums un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Daugava un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Daugava un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Daugavpils apriņķis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Daugavpils apriņķis un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Februāra revolūcija un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Februāra revolūcija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Iskolats un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Iskolats un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jānis Čakste un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Čakste un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jānis Goldmanis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Jānis Goldmanis un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Kompjeņas pamiers (1918)

Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

Kompjeņas pamiers (1918) un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kompjeņas pamiers (1918) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Krievija un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Krievija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Kurzeme un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kurzeme un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Kurzemes Pagaidu zemes padome

Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Kurzemes Pagaidu zemes padome un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kurzemes Pagaidu zemes padome un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Kurzemes Zemes padome un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Kurzemes Zemes padome un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Latgale un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Latgale un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latviešu zemnieku savienība · Latviešu zemnieku savienība un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvija · Latvija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas autonomijas idejas · Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas Centrālā padome · Latvijas Centrālā padome un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Ludzas apriņķis

Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Ludzas apriņķis · Latvijas vēsture un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Marģers Skujenieks · Latvijas vēsture un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Oktobra revolūcija · Latvijas vēsture un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Pirmais pasaules karš · Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīga · Latvijas vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rīgas operācija · Latvijas vēsture un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes apriņķis

Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Rēzeknes apriņķis · Latvijas vēsture un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Sanktpēterburga · Latvijas vēsture un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Tautas padome · Latvijas vēsture un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vācijas Impērija · Latvijas vēsture un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzeme · Latvijas vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Latvijas vēsture un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Vitebskas guberņa · Latvijas vēsture un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Latviešu pagaidu nacionālā padome un Zigfrīds Anna Meierovics · Latvijas vēsture un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latviešu pagaidu nacionālā padome · 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi

1918.

1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi un Latviešu pagaidu nacionālā padome · 1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »