Satura rādītājs
274 attiecības: Afrikāta, Aisbergs, Aizguvums, Akuzatīvs, Alūksne, Aleksandrs Johans Stenders, Alofons, Alveolārs līdzskanis, Amatnieki, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Veisbergs, Angļu valoda, Anglicisms, Ansis Līventāls, Ansis Leitāns, Antante, Apģērbs, Apgaismības laikmets, Apvienotā Karaliste, Asimilācija (socioloģija), Atzīme, Augšzemnieku dialekts, Augusts Bīlenšteins, Austrālija, Šaurais un platais e, ē, Ģenitīvs, Īrija, Žūpu Bērtulis, Ō, Ŗ, Ērdmans Tolgsdorfs, Bakas, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltu valodas, Baltu-slāvu valodas, Barbarisms, Bezastainie abinieki, Bikses, Bilabiāls līdzskanis, Boriss Infantjevs, Brazīlija, Cēsis, Centrālā vēlēšanu komisija, Ceturtā deklinācija, Cunfte, Daiļliteratūra, Dainas, Darbarīks, Darbības vārds, ... Izvērst indekss (224 vairāk) »
- Latvijas valodas
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Skatīt Latviešu valoda un Afrikāta
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Skatīt Latviešu valoda un Aisbergs
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Skatīt Latviešu valoda un Aizguvums
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Skatīt Latviešu valoda un Akuzatīvs
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Latviešu valoda un Alūksne
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Skatīt Latviešu valoda un Aleksandrs Johans Stenders
Alofons
Alofons ir kādas fonēmas pozicionāls variants, piemēram, latviešu valodā ir fonēmas pozicionāls variants pirms velārajiem un.
Skatīt Latviešu valoda un Alofons
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Skatīt Latviešu valoda un Alveolārs līdzskanis
Amatnieki
Amatnieki ir ciems Garkalnes pagasta Ropažu novadā.
Skatīt Latviešu valoda un Amatnieki
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Latviešu valoda un Amerikas Savienotās Valstis
Andrejs Veisbergs
Andrejs Veisbergs (dzimis Rīgā -->) ir latviešu valodnieks, tulks, tulkotājs un profesors.
Skatīt Latviešu valoda un Andrejs Veisbergs
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Latviešu valoda un Angļu valoda
Anglicisms
Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Anglicisms
Ansis Līventāls
Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.
Skatīt Latviešu valoda un Ansis Līventāls
Ansis Leitāns
Ansis Leitāns (1815—1874) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Latviešu valoda un Ansis Leitāns
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Latviešu valoda un Antante
Apģērbs
latviešu tautas tērpi Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas.
Skatīt Latviešu valoda un Apģērbs
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Latviešu valoda un Apgaismības laikmets
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Latviešu valoda un Apvienotā Karaliste
Asimilācija (socioloģija)
Sociālās integrācijas kategorijas Asimilācija ir vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu, kultūru un tradīcijas.
Skatīt Latviešu valoda un Asimilācija (socioloģija)
Atzīme
Tīmekli 2.0 (''Web 2.0'') saistīto atzīmju mākonis Atzīme, birka jeb tags (no) ir viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
Skatīt Latviešu valoda un Atzīme
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Skatīt Latviešu valoda un Augšzemnieku dialekts
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Skatīt Latviešu valoda un Augusts Bīlenšteins
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Latviešu valoda un Austrālija
Šaurais un platais e, ē
Šaurā un platā e, ē izrunu literārajā latviešu valodā nosaka pozicionālie un nepozicionālie noteikumi.
Skatīt Latviešu valoda un Šaurais un platais e, ē
Ģenitīvs
Ģenitīvs ir locījums, kas norāda uz piederību vai cilmi.
Skatīt Latviešu valoda un Ģenitīvs
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Latviešu valoda un Īrija
Žūpu Bērtulis
Teātra izrādei veltīts piemiņas akmens Žūpu Bērtulis (sākotnēji — Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) ir Aleksandra Johana Stendera lokalizēta luga.
Skatīt Latviešu valoda un Žūpu Bērtulis
Ō
Ō bija burts latviešu alfabētā, kurš pastāvēja līdz 1946.
Skatīt Latviešu valoda un Ō
Ŗ
thumb Ŗ jeb mīkstinātais r ir vēsturisks latviešu alfabēta burts, kas tika lietots visos latviešu valodas tekstos līdz 20.
Skatīt Latviešu valoda un Ŗ
Ērdmans Tolgsdorfs
Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.
Skatīt Latviešu valoda un Ērdmans Tolgsdorfs
Bakas
Bakas (vai variola vera) bija infekcijas slimība, kas raksturīga tikai cilvēkam un kuru izraisīja divi vīrusi: Variola major un Variola minor.
Skatīt Latviešu valoda un Bakas
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Latviešu valoda un Baltijas valstis
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latviešu valoda un Baltkrievi
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Latviešu valoda un Baltu valodas
Baltu-slāvu valodas
Baltu-slāvu valodas, dažkārt arī baltslāvu valodas, ir pie indoeiropiešu valodu saimes piederošas valodas.
Skatīt Latviešu valoda un Baltu-slāvu valodas
Barbarisms
Barbarismi (no (varvarismós)) ir nestandarta, valodas sistēmai neatbilstoši vārdi, kas bieži vien ir leksiski aizguvumi no kādas svešvalodas, kam aizguvējvalodā ir literārs sinonīms.
Skatīt Latviešu valoda un Barbarisms
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Skatīt Latviešu valoda un Bezastainie abinieki
Bikses
Vīriešu bikses Bikses ir staklēts lejasģērbs, kas aptver iegurni (bezstaru bikses) un arī atsevišķi abus stilbus (staru bikses).
Skatīt Latviešu valoda un Bikses
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Skatīt Latviešu valoda un Bilabiāls līdzskanis
Boriss Infantjevs
Boriss Infantjevs (dzimis Rēzeknē, miris) bija Latvijas krievu folklorists, lingvists, literatūrzinātnieks, pedagogs, vēsturnieks.
Skatīt Latviešu valoda un Boriss Infantjevs
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Latviešu valoda un Brazīlija
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Latviešu valoda un Cēsis
Centrālā vēlēšanu komisija
CVK logo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir galvenā par vēlēšanu organizēšanu atbildīgā institūcija Latvijā.
Skatīt Latviešu valoda un Centrālā vēlēšanu komisija
Ceturtā deklinācija
Ceturtā deklinācija jeb -ai deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Ceturtā deklinācija
Cunfte
Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.
Skatīt Latviešu valoda un Cunfte
Daiļliteratūra
Daiļliteratūra jeb beletristika (no — 'smalkā rakstniecība') ir mākslas forma, kur kā izteiksmes līdzeklis tiek lietota valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Daiļliteratūra
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Skatīt Latviešu valoda un Dainas
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Skatīt Latviešu valoda un Darbarīks
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Skatīt Latviešu valoda un Darbības vārds
Datīvs
Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.
Skatīt Latviešu valoda un Datīvs
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Dāņu valoda
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Skatīt Latviešu valoda un Dālderis
De facto
De facto (no latīņu valodas — 'saskaņā ar faktu, faktiski') ir izteiciens tieslietās, kas nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.
Skatīt Latviešu valoda un De facto
De iure
De iure jeb de jure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.
Skatīt Latviešu valoda un De iure
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Skatīt Latviešu valoda un Dialekts
Diena (laikraksts)
Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).
Skatīt Latviešu valoda un Diena (laikraksts)
Digrāfs
Par digrāfu sauc burtu pāri, ar ko apzīmē vienu fonēmu vai fonēmu sekvenci, kas neatbilst šo burtu parastajai skaniskajai vērtībai.
Skatīt Latviešu valoda un Digrāfs
Dizains
Visu svēto kapela Svētā Luija Bazilikas katedrālē ASV. Gan ēkas struktūra, gan dekorācijas var tikt uzskatītas par dizaina piemēriem. Dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā.
Skatīt Latviešu valoda un Dizains
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Latviešu valoda un Dobele
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Latviešu valoda un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Dzinis
Dzinis, saukts arī par draiveri, ir programma, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piemēram, signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u.c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru.
Skatīt Latviešu valoda un Dzinis
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Latviešu valoda un Eiro
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Latviešu valoda un Eiropas Savienība
Elektroniskais pasts
Elektroniskais pasts (saīsinājumā e-pasts) ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot elektroniskās sakaru sistēmas.
Skatīt Latviešu valoda un Elektroniskais pasts
Encyclopædia Britannica
''Encyclopaedia Britannica'' vairāki izdevumi vienkopus Encyclopædia Britannica (no latīņu valodas — 'Britu enciklopēdija') ir universāla enciklopēdija, kuru izdod uzņēmums Encyclopædia Britannica, Inc. Tā ir vecākā joprojām izdotā enciklopēdija pasaulē.
Skatīt Latviešu valoda un Encyclopædia Britannica
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Ernsts Gliks
Etiķis
Dažāda veida etiķi Etiķis (no vidusholandiešu etic vai viduslejasvācu ettik) ir etiķskābes šķīdums ūdenī, ko izmanto kā garšvielu un konservantu.
Skatīt Latviešu valoda un Etiķis
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Latviešu valoda un Franču valoda
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Skatīt Latviešu valoda un Francis Kemps
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Skatīt Latviešu valoda un Garneles
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Skatīt Latviešu valoda un Georgs Elgers
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Skatīt Latviešu valoda un Georgs Mancelis
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Skatīt Latviešu valoda un Gothards Frīdrihs Stenders
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Skatīt Latviešu valoda un Gotu valoda
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Skatīt Latviešu valoda un Grāmata
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Latviešu valoda un Grieķu valoda
H
Burts "H". H ir latīņu alfabēta astotais burts.
Skatīt Latviešu valoda un H
Heinrihs Ādolfijs
Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Skatīt Latviešu valoda un Heinrihs Ādolfijs
Homonīms
Homonīmi ir vārdi ar atšķirīgu nozīmi, kas izrunājami un rakstāmi vienādi.
Skatīt Latviešu valoda un Homonīms
Iedzīvotāju migrācija
Migrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.
Skatīt Latviešu valoda un Iedzīvotāju migrācija
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Latviešu valoda un Igaunija
Ina Druviete
Ina Druviete (dzimusi Rīgā) ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore, politiķe un filoloģe.
Skatīt Latviešu valoda un Ina Druviete
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Skatīt Latviešu valoda un Indoeiropiešu pirmvaloda
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Latviešu valoda un Indoeiropiešu valodas
Industrializācija
Industrializācija ir sociālo un ekonomisko izmaiņu periods, kas pārveido cilvēku grupu no agrāras sabiedrības uz industriālu, iekļaujot plašu ekonomikas pārorganizāciju ražošanas mērķiem.
Skatīt Latviešu valoda un Industrializācija
Instrumentālis
Instrumentālis ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.
Skatīt Latviešu valoda un Instrumentālis
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Skatīt Latviešu valoda un Iskolats
Izloksne
2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.
Skatīt Latviešu valoda un Izloksne
Izpirkumnoma
Izpirkumnoma jeb līzings (no — 'nomāšana') ir nomas veids, kurā ņēmējs par kādas preces (piemēram, iekārtas vai transportlīdzekļa) lietošanu maksā noteiktus procentus izpirkumnomas devējam, taču tiklīdz preces cena un procenti ir nomaksāti, tā īpašumtiesības pāriet izpirkumnomas ņēmējam.
Skatīt Latviešu valoda un Izpirkumnoma
J
Burts "J". J ir latīņu alfabēta desmitais burts un latviešu alfabēta piecpadsmitais burts.
Skatīt Latviešu valoda un J
Jans Karigers
Jans Karigers (dzimis, miris) bija jezuītu misionārs un valodnieks, darbojies letonikas un leksikogrāfijas nozarē.
Skatīt Latviešu valoda un Jans Karigers
Jaunauce
Jaunauce ir ciems Latvijā, Saldus novada Jaunauces pagasta centrs pie Ezeres upes, autoceļu P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši) un V1175 (Jaunauce—Vadakste) krustojumā.
Skatīt Latviešu valoda un Jaunauce
Jaunā Derība
Glika tulkojums, 1685). Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.
Skatīt Latviešu valoda un Jaunā Derība
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Skatīt Latviešu valoda un Jaunlatvieši
Jaunvārds
Jaunvārds jeb neoloģisms (no (neos) — 'jauns' + λόγος (logos) — 'vārds') ir vārds, kas darināts, lai apzīmētu jaunu jēdzienu vai aizstātu svešas cilmes vārdu.
Skatīt Latviešu valoda un Jaunvārds
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Latviešu valoda un Jānis Endzelīns
Jēkabs Dravnieks
Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs.
Skatīt Latviešu valoda un Jēkabs Dravnieks
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Latviešu valoda un Jezuīti
Johans Georgs Rehehūzens
Johans Georgs Rehehūzens (arī Reehusen, Rähausen, Rhähusen, miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Skatīt Latviešu valoda un Johans Georgs Rehehūzens
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Skatīt Latviešu valoda un Juris Alunāns
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Latviešu valoda un Kanāda
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Skatīt Latviešu valoda un Karaspēks
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Skatīt Latviešu valoda un Katehisms
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Latviešu valoda un Kauņa
Kārlis Šadurskis
Kārlis Šadurskis (dzimis Rīgā) ir latviešu matemātiķis, profesors un politiķis.
Skatīt Latviešu valoda un Kārlis Šadurskis
Kārlis Gothards Elferfelds
Kārlis Gothards Elferfelds, arī Elverfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, filozofs, publicists, literāts, izdevējs un grāmatu izplatītājs.
Skatīt Latviešu valoda un Kārlis Gothards Elferfelds
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Skatīt Latviešu valoda un Kārlis Mīlenbahs
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Latviešu valoda un Kārta
Klīrings
Klīrings (no — 'notīrīšana') jeb tīrvērte ir maksājuma dokumentu nosūtīšana, apstrāde un savstarpējā saskaņošana, saskaņā ar kuru organizācija darbojas kā starpnieks un uzņemas pircēja un pārdevēja lomu darījumā, lai saskaņotu rīkojumus starp darījuma partneriem, kas notiek pirms norēķiniem un kura rezultātā, balstoties uz visiem iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, aprēķina katras kredītiestādes klīringa neto pozīciju, t.i., kopējās naudas līdzekļu saistības vai prasības pret pārējām kredītiestādēm.
Skatīt Latviešu valoda un Klīrings
Klio (žurnāls)
Žurnāla Klio vāks Klio, pilnais nosaukums Baltijas kultūras un publicistikas vēstnesis "Klio" ir Latvijā izdots vēstures un kultūras žurnāls, kas iznāk kopš 2002.
Skatīt Latviešu valoda un Klio (žurnāls)
Konstantīns Karulis
Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.
Skatīt Latviešu valoda un Konstantīns Karulis
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Skatīt Latviešu valoda un Konstitūcija
Kosmētika
Kosmētika (no (kosmetikós) — ‘izrotāšana’) ir dažādu ķermeņa daļu kopšanai domāti līdzekļi, tāpat ar šo terminu tiek apzīmēta mācība par ķermeņa kopšanu un ķermeņa daļu kopšanas paņēmieni.
Skatīt Latviešu valoda un Kosmētika
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Latviešu valoda un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Latviešu valoda un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Latviešu valoda un Krievijas Impērija
Krievu skolu aizstāvības štābs
Krievu skolu aizstāvības štābs (krieviski: Штаб защиты русскихшкол) ir 2003.
Skatīt Latviešu valoda un Krievu skolu aizstāvības štābs
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Latviešu valoda un Krievu valoda
Kristofors Fīrekers
Kristapa Fīrekera rokraksts. Kristofors Fīrekers (ap 1612—1684/1685), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltiešu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks.
Skatīt Latviešu valoda un Kristofors Fīrekers
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Skatīt Latviešu valoda un Kristofs Harders
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latviešu valoda un Kurši
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Skatīt Latviešu valoda un Kuršu valoda
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Skatīt Latviešu valoda un Kursenieki
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Skatīt Latviešu valoda un Kursenieku valoda
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu valoda un Kurzeme
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Skatīt Latviešu valoda un Labiodentāls līdzskanis
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Skatīt Latviešu valoda un Laikraksts
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Skatīt Latviešu valoda un Landtāgs
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Latviešu valoda un Latīņu raksts
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Latviešu valoda un Latīņu valoda
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Latviešu valoda un Latgaļi
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu valoda un Latgale
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Latviešu valoda un Latgaliešu valoda
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Latviešu valoda un Latvieši
Latviešu alfabēts
Latviešu alfabēts ir no latīņu alfabēta atvasināts alfabēts, ko lieto, rakstot latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Latviešu alfabēts
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Skatīt Latviešu valoda un Latviešu Avīzes
Latviešu ārste
"Latviešu Ārste" (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb "Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot" bija pirmais (1768—1769) medicīnas periodiskais izglītojošais izdevums latviešu valodā, ko iespieda Peltsamā (tolaik — Oberpālene, Rīgas guberņa).
Skatīt Latviešu valoda un Latviešu ārste
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Skatīt Latviešu valoda un Latviešu literārā biedrība
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Skatīt Latviešu valoda un Latviešu personvārdi
Latviešu valodas gramatika
Latviešu valodas gramatika ir latviešu valodas vārdu uzbūves, vārdu formu maiņu, vārdu saistījumu un teikuma uzbūves sistēma.
Skatīt Latviešu valoda un Latviešu valodas gramatika
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latviešu valoda un Latvija
Latvijas Krievu savienība
"Latvijas Krievu savienība" (LKS) ir ekonomiski kreisa, Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu).
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas Krievu savienība
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas PSR
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas Republikas Satversme
Latvijas robežas
Robežstabiņš uz Latvijas—Lietuvas robežas Ceļa zīme "Valsts nosaukums" Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža).
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas robežas
Latvijas skolu reformas
Latvijas skolu reformas ir skolu reformu virkne Latvijā, kas aizsākās 1995.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas skolu reformas
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Latviešu valoda un Latvijas Universitāte
Latviska Gada Grāmata
"Latviska Gada-Grāmata" (vecajā ortogrāfijā: Latwiska Gadda-Grahmata) bija pirmais vispārīga satura žurnāls latviešu valodā, ko 1797.-1798.
Skatīt Latviešu valoda un Latviska Gada Grāmata
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Latviešu valoda un Lībeka
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Lībieši
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Latviešu valoda un Lībiešu valoda
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Skatīt Latviešu valoda un Lībiskais dialekts
Līdzskaņu mija
Līdzskaņu mija ir vēsturiskas pārmaiņas, kuru rezultātā sākotnējā saknes beigu līdzskaņa vietā stājas cits līdzskanis.
Skatīt Latviešu valoda un Līdzskaņu mija
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Skatīt Latviešu valoda un Lejasvācu valoda
Liborijs Depkins
Liborijs Depkins (1652—1708) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Latviešu valoda un Liborijs Depkins
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Latviešu valoda un Lielais Ziemeļu karš
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Latviešu valoda un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Latviešu valoda un Lietuvas lielkņaziste
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Lietuviešu valoda
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Skatīt Latviešu valoda un Lietvārds
Literārā valoda
Literārā valoda, standartvaloda, standarta valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kurš tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā.
Skatīt Latviešu valoda un Literārā valoda
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Latviešu valoda un Livonija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Latviešu valoda un Livonijas krusta kari
Lokatīvs
Lokatīvs ir locījums, kas apzīmē atrašanās vietu.
Skatīt Latviešu valoda un Lokatīvs
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām.
Skatīt Latviešu valoda un Mazā ģilde (Rīga)
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Skatīt Latviešu valoda un Mazsalaca
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Skatīt Latviešu valoda un Mārtiņš Luters
Mūzikas instruments
Flauta ar mūzikas notīm Mūzikas instruments ir priekšmets, kas radīts vai pielāgots, lai veidotu mūzikā izmantojamas skaņas — ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas, aptuvenas vai nenoteiktas.
Skatīt Latviešu valoda un Mūzikas instruments
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011.
Skatīt Latviešu valoda un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Skatīt Latviešu valoda un Nazāls līdzskanis
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Latviešu valoda un Niedras valdība
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Nikolajs Mollīns
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Skatīt Latviešu valoda un Nominatīvs
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Skatīt Latviešu valoda un Norvēģu valoda
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Skatīt Latviešu valoda un Ortogrāfija
Oto Rozenbergers
Oto Benjamins Gotfrīds Rozenbergers (1769—1856) bija vācbaltiešu valodnieks, letonists un pedagogs.
Skatīt Latviešu valoda un Oto Rozenbergers
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Latviešu valoda un Otrais pasaules karš
Otrā deklinācija
Otrā deklinācija jeb -im deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Otrā deklinācija
Paaudze
Paaudze ir objektu (cilvēku, dzīvnieku, augu, arī tehnoloģiju) kopa, kurus saista kopējs dzimšanas vai dzīves laiks.
Skatīt Latviešu valoda un Paaudze
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Latviešu valoda un Padomju Savienība
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Skatīt Latviešu valoda un Palatāls līdzskanis
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Skatīt Latviešu valoda un Patriciāts
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Skatīt Latviešu valoda un Pārkrievošana
Pūrisms (valodniecība)
Pūrisms (no — 'tīrs') ir tendence attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmēm.
Skatīt Latviešu valoda un Pūrisms (valodniecība)
Peidžeris
''TPL Birdy WP POCSAG-Pager'' Peidžeris (no — 'izsaukt', 'informēt') jeb radiotelekss ir bezvadu sakaru ierīce, kas var uztvert un parādīt teksta ziņojumus vai saņemt un atskaņot balss ziņas.
Skatīt Latviešu valoda un Peidžeris
Piektā deklinācija
Piektā deklinācija jeb -ei deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Piektā deklinācija
Pipari
Zaļie, baltie un melnie pipari Pipari ir garšviela, kuru iegūst no piparkrūmu augļiem.
Skatīt Latviešu valoda un Pipari
Pirmā deklinācija
Pirmā deklinācija jeb -am deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Pirmā deklinācija
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latviešu valoda un Poļi
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Skatīt Latviešu valoda un Postalveolārs līdzskanis
Profesija
Profesija, amats (no vidusholandiešu vai viduslejasvācu ammet) jeb arods ir institucionalizēts noteiktu zināšanu un iemaņu kopums, ko persona iemanto, izejot noteiktu profesionālās izglītības (teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu) ciklu, un, ko tā var izmantot atalgojuma vai peļņas gūšanai attiecīgajā nozarē.
Skatīt Latviešu valoda un Profesija
Programmatūra
Programmatūra ir datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai un tiek glabāti datora datu nesējā noteiktam mērķim.
Skatīt Latviešu valoda un Programmatūra
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Latviešu valoda un PSRS sabrukums
QWERTY
QWERTY ir tastatūras taustiņu izkārtojums alfabētiem, kas balstīti uz latīņu alfabētu.
Skatīt Latviešu valoda un QWERTY
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Skatīt Latviešu valoda un Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Latviešu valoda un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Referendumu saraksts Latvijā
Referendumā jeb tautas nobalsošanā Latvijā drīkst piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.
Skatīt Latviešu valoda un Referendumu saraksts Latvijā
Reformācija Livonijā
Mārtiņa Lutera 127. psalma skaidrojums Rīgas un Livonijas kristiešiem (1524). Reformācija Livonijā bija kustība 16.
Skatīt Latviešu valoda un Reformācija Livonijā
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Latviešu valoda un Saeima
Sarunvaloda
Sarunvaloda ir valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Skatīt Latviešu valoda un Sarunvaloda
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Latviešu valoda un Sēļi
Sēļu valoda
Sēļu valoda ir izmirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Sēļu valoda
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Latviešu valoda un Sēlija
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Skatīt Latviešu valoda un Sengrieķu valoda
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Skatīt Latviešu valoda un Senkrievu valoda
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Skatīt Latviešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Skatīt Latviešu valoda un Sennorvēģu valoda
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Skatīt Latviešu valoda un Senprūšu valoda
Serbhorvātu valoda
Serbhorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir dienvidslāvu valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Serbhorvātu valoda
Sestā deklinācija
Sestā deklinācija jeb -ij deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Sestā deklinācija
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Skatīt Latviešu valoda un Siļķes
Sieks
Sieks ir Latvijā lietota tilpuma vai svara mērvienība beramam produktam (piemēram, labībai) 15.
Skatīt Latviešu valoda un Sieks
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Skatīt Latviešu valoda un Silvestrs Tegetmeijers
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Latviešu valoda un Slāvi
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Skatīt Latviešu valoda un Slāvismi
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Skatīt Latviešu valoda un Slāvu valodas
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Skatīt Latviešu valoda un Slēdzenis
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Skatīt Latviešu valoda un Smiltene
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Skatīt Latviešu valoda un Somugru valodas
Stops (mērvienība)
1 Rīgas stops.
Skatīt Latviešu valoda un Stops (mērvienība)
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latviešu valoda un Sunākste
Surogātpasts
Ar mēstulēm pilna e-pasta iesūtne Surogātpasts jeb mēstule ir elektroniska vēstule, kas ir nevēlama (nepieprasīta) vai pat uzbāzīgs elektroniskā pasta ziņojums (tiek nosūtīts atkārtoti), kas tikai tērē saņēmēja laiku un datora resursus.
Skatīt Latviešu valoda un Surogātpasts
Svešvārds
Avots" izdota svešvārdu vārdnīca Svešvārds jeb internacionālisms ir no citas valodas aizgūts vārds ar vienādu pamatnozīmi un līdzīgu skanējumu, ko lieto daudzās valodās.
Skatīt Latviešu valoda un Svešvārds
Tabaka
200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.
Skatīt Latviešu valoda un Tabaka
Taimeris
Virtuves taimeris Taimeris jeb taimers (no, kas savukārt no time — 'laiks') ir specializēts pulksteņa tips, kas paredzēts laika intervālu mērīšanai.
Skatīt Latviešu valoda un Taimeris
Tautas skaitīšana
Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.
Skatīt Latviešu valoda un Tautas skaitīšana
Tērzētava
Tērzētava jeb čats ir privāta vai publiski pieejama vieta, kur ar tastatūras palīdzību internetā tiek rīkota mijiedarbīga un/vai sinhrona informācijas apmaiņa starp tās lietotājiem.
Skatīt Latviešu valoda un Tērzētava
Termins
Termins ( — ‘robeža’) ir konkrētas tematiskās jomas (zinātnes, tehnoloģiju, mākslas), speciālās nozares jēdziena vārdisks apzīmējums – vārds vai vārdkopa.
Skatīt Latviešu valoda un Termins
Trešā deklinācija
Trešā deklinācija jeb -um deklinācija ir viena no sešām lietvārdu deklinācijām latviešu valodā.
Skatīt Latviešu valoda un Trešā deklinācija
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Latviešu valoda un Ukraiņi
Unikods
Unikods ir universāls rakstzīmju kodējums, kas dod iespēju pierakstīt datorizētai apstrādei piemērotā veidā tekstu visdažādākajās literārajās un zīmju valodās.
Skatīt Latviešu valoda un Unikods
Uzņēmējdarbība
Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība — ražošana vai pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi — parasti peļņas gūšanu.
Skatīt Latviešu valoda un Uzņēmējdarbība
Vagars
Vagars (no — 'pagasta vecākais') bija.
Skatīt Latviešu valoda un Vagars
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Latviešu valoda un Valka
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Latviešu valoda un Valmiera
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Skatīt Latviešu valoda un Valoda
Valsts valoda
Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.
Skatīt Latviešu valoda un Valsts valoda
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Skatīt Latviešu valoda un Valsts valodas centrs
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Latviešu valoda un Vācbaltieši
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Latviešu valoda un Vācieši
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Latviešu valoda un Vācija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Latviešu valoda un Vācu valoda
Vārdnīca
Dažādas vārdnīcas. Vārdnīca ir grāmata, kurā alfabētiskā secībā ir sakārtoti kādas valodas vārdi un doti to tulkojums citā valodā, skaidrojums, izruna un cita informācija.
Skatīt Latviešu valoda un Vārdnīca
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Skatīt Latviešu valoda un Vērdiņš
Vecā Derība
Glika tulkojums, 1689) Vecā Derība ir jūdaismā galvenā, un kristīgajā mācībā viena no divām (otra ir Jaunā Derība), galvenajām atklāsmes liecībām, un ir šo reliģiju svētie teksti.
Skatīt Latviešu valoda un Vecā Derība
Vecvārds
Vecvārds ir kādas valodas vārds, kas vairs netiek plaši lietots un izgājis no aktīvā vārdu krājuma.
Skatīt Latviešu valoda un Vecvārds
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Skatīt Latviešu valoda un Velārs līdzskanis
Velta Rūķe-Draviņa
Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe, mirusi) bija latviešu valodniece un folkloriste.
Skatīt Latviešu valoda un Velta Rūķe-Draviņa
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Latviešu valoda un Viļņa
Vidus dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Skatīt Latviešu valoda un Vidus dialekts
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latviešu valoda un Vidzeme
Vokatīvs
Vokatīvs ir locījums, kas tiek izmantots uzrunai.
Skatīt Latviešu valoda un Vokatīvs
Windows 2000
Windows 2000 ir Microsoft Windows 32 bitu operētājsistēma, kas tika izdota 2000.
Skatīt Latviešu valoda un Windows 2000
Windows XP
Windows XP ir Microsoft izstrādāta operētājsistēma, kuru izmanto personālajos datoros.
Skatīt Latviešu valoda un Windows XP
Windows-1257
Windows-1257 (Windows Baltic) ir viena baita kodu lappuse, ko izmanto latviešu, igauņu un lietuviešu valodas atbalstam ''Microsoft Windows''.
Skatīt Latviešu valoda un Windows-1257
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latviešu valoda un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Latviešu valoda un Zemgale
Zemnieki
Zemnieki ir vasarnīcu ciems Dobeles novada Auru pagastā.
Skatīt Latviešu valoda un Zemnieki
Ziemeļģermāņu valodas
Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.
Skatīt Latviešu valoda un Ziemeļģermāņu valodas
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Skatīt Latviešu valoda un Zilbes intonācija
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Latviešu valoda un Zviedrija
Zviedru laiki
Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA. Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (1561—1721) un Vidzeme (1629—1721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā.
Skatīt Latviešu valoda un Zviedru laiki
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Skatīt Latviešu valoda un Zviedru valoda
12. Saeima
12.
Skatīt Latviešu valoda un 12. Saeima
13. gadsimts
13.
Skatīt Latviešu valoda un 13. gadsimts
18. gadsimts
18.
Skatīt Latviešu valoda un 18. gadsimts
1885. gads
1885.
Skatīt Latviešu valoda un 1885. gads
2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē
90,0%—100,0% Col-end 2012.
Skatīt Latviešu valoda un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē
Skatīt arī
Latvijas valodas
- Baltkrievu valoda
- Dienvidigauņu valoda
- Igauņu valoda
- Krievu valoda Latvijā
- Latgaliešu valoda
- Latviešu valoda
- Latviešu valodas gramatika
- Latviešu zīmju valoda
- Ludzas igauņu dialekts
- Lībiešu valoda
- Lībiešu valodas gramatika
- Sēļu valoda
- Valodu politika Latvijā
- Čigānu valoda
Zināms kā Latviešu literārā valoda, Latviešu valodas dialekti, Latviski.
, Datīvs, Dāņu valoda, Dālderis, De facto, De iure, Dialekts, Diena (laikraksts), Digrāfs, Dizains, Dobele, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Dzinis, Eiro, Eiropas Savienība, Elektroniskais pasts, Encyclopædia Britannica, Ernsts Gliks, Etiķis, Franču valoda, Francis Kemps, Garneles, Georgs Elgers, Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotu valoda, Grāmata, Grieķu valoda, H, Heinrihs Ādolfijs, Homonīms, Iedzīvotāju migrācija, Igauņu valoda, Igaunija, Ina Druviete, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Industrializācija, Instrumentālis, Iskolats, Izloksne, Izpirkumnoma, J, Jans Karigers, Jaunauce, Jaunā Derība, Jaunlatvieši, Jaunvārds, Jānis Endzelīns, Jēkabs Dravnieks, Jezuīti, Johans Georgs Rehehūzens, Juris Alunāns, Kanāda, Karaspēks, Katehisms, Kauņa, Kārlis Šadurskis, Kārlis Gothards Elferfelds, Kārlis Mīlenbahs, Kārta, Klīrings, Klio (žurnāls), Konstantīns Karulis, Konstitūcija, Kosmētika, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu skolu aizstāvības štābs, Krievu valoda, Kristofors Fīrekers, Kristofs Harders, Kurši, Kuršu valoda, Kursenieki, Kursenieku valoda, Kurzeme, Labiodentāls līdzskanis, Laikraksts, Landtāgs, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgale, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu alfabēts, Latviešu Avīzes, Latviešu ārste, Latviešu literārā biedrība, Latviešu personvārdi, Latviešu valodas gramatika, Latvija, Latvijas Krievu savienība, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas robežas, Latvijas skolu reformas, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Latviska Gada Grāmata, Lībeka, Lībieši, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Līdzskaņu mija, Lejasvācu valoda, Liborijs Depkins, Lielais Ziemeļu karš, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuviešu valoda, Lietvārds, Literārā valoda, Livonija, Livonijas krusta kari, Lokatīvs, Mazā ģilde (Rīga), Mazsalaca, Mārtiņš Luters, Mūzikas instruments, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Nazāls līdzskanis, Niedras valdība, Nikolajs Mollīns, Nominatīvs, Norvēģu valoda, Ortogrāfija, Oto Rozenbergers, Otrais pasaules karš, Otrā deklinācija, Paaudze, Padomju Savienība, Palatāls līdzskanis, Patriciāts, Pārkrievošana, Pūrisms (valodniecība), Peidžeris, Piektā deklinācija, Pipari, Pirmā deklinācija, Poļi, Postalveolārs līdzskanis, Profesija, Programmatūra, PSRS sabrukums, QWERTY, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Referendumu saraksts Latvijā, Reformācija Livonijā, Saeima, Sarunvaloda, Sēļi, Sēļu valoda, Sēlija, Sengrieķu valoda, Senkrievu valoda, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sennorvēģu valoda, Senprūšu valoda, Serbhorvātu valoda, Sestā deklinācija, Siļķes, Sieks, Silvestrs Tegetmeijers, Slāvi, Slāvismi, Slāvu valodas, Slēdzenis, Smiltene, Somugru valodas, Stops (mērvienība), Sunākste, Surogātpasts, Svešvārds, Tabaka, Taimeris, Tautas skaitīšana, Tērzētava, Termins, Trešā deklinācija, Ukraiņi, Unikods, Uzņēmējdarbība, Vagars, Valka, Valmiera, Valoda, Valsts valoda, Valsts valodas centrs, Vācbaltieši, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vārdnīca, Vērdiņš, Vecā Derība, Vecvārds, Velārs līdzskanis, Velta Rūķe-Draviņa, Viļņa, Vidus dialekts, Vidzeme, Vokatīvs, Windows 2000, Windows XP, Windows-1257, Zemgaļi, Zemgale, Zemnieki, Ziemeļģermāņu valodas, Zilbes intonācija, Zviedrija, Zviedru laiki, Zviedru valoda, 12. Saeima, 13. gadsimts, 18. gadsimts, 1885. gads, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē.