IzejošaisIenākošā

🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!

Satura rādītājs

1. 520 attiecības: Aļona Ostapenko, Abinieki, Adalberts Bubenko, Aija Andrejeva, Aivars Kalējs, Aizvēsture, Alūksnes augstiene, Alfrēds Kalniņš (komponists), Alnis, Andrejs Jurjāns, Andrejs Pumpurs, Andris Nelsons, Aneksija, Apaļmutnieki, Apvienotā Baltijas hercogiste, Artūrs Irbe, Artūrs Plēsnieks, ASV dolārs, ASV latvieši, Atis Kronvalds, Atlantijas okeāns, ATP rangs, Augājs, Augšzemes augstiene, Augstiene, Auseklis (dzejnieks), Austrālija, Austrija, Austrumeiropa, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas līdzenums, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumkursas augstiene, Austrumlatvijas zemiene, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Šveice, Ķekava, Ādaži, Balti, Baltijas jūra, Baltijas Olimpiskā komiteja, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltika (kontinents), Baltkrievija, Baltkrievu valoda, Baltu valodas, Baltu vienības diena, Barikāžu laiks, Basketbols, ... Izvērst indekss (470 vairāk) » « Shrink indekss

2. Eiropas Savienības dalībvalstis

Aļona Ostapenko

Aļona (oficiāli Jeļena) Ostapenko (dzimusi) ir Latvijas tenisiste.

Skatīt Latvija un Aļona Ostapenko

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Skatīt Latvija un Abinieki

Adalberts Bubenko

Adalberts Bubenko (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs.

Skatīt Latvija un Adalberts Bubenko

Aija Andrejeva

Aija Andrejeva-Aišpure (dzimusi un plašāk pazīstama kā Aija Andrejeva Ogrē), savulaik bijusi pazīstama arī ar pseidonīmu Aisha (izrunā), ir latviešu dziedātāja un muzikālā teātra aktrise.

Skatīt Latvija un Aija Andrejeva

Aivars Kalējs

Aivars Kalējs (dzimis) ir latviešu komponists, ērģelnieks un pianists.

Skatīt Latvija un Aivars Kalējs

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Skatīt Latvija un Aizvēsture

Alūksnes augstiene

Alūksnes un Hānjas augstienes satelītuzņēmums 2003. gada martā. Aizsalušie ezeri un sniega klātās augstienes ir bālākā krāsā. Ar melnu līniju iezīmētas valstu robežas. Alūksnes augstiene (agrāk arī Ziemeļaustrumu Vidzemes augstiene) ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos.

Skatīt Latvija un Alūksnes augstiene

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Skatīt Latvija un Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Skatīt Latvija un Alnis

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Skatīt Latvija un Andrejs Jurjāns

Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).

Skatīt Latvija un Andrejs Pumpurs

Andris Nelsons

Andris Nelsons (dzimis Rīgā) ir latviešu diriģents.

Skatīt Latvija un Andris Nelsons

Aneksija

Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.

Skatīt Latvija un Aneksija

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Skatīt Latvija un Apaļmutnieki

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Skatīt Latvija un Apvienotā Baltijas hercogiste

Artūrs Irbe

Artūrs Irbe (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokeja vārtsargs, kurš lielāko daļu savas spēlētāja karjeras pavadīja NHL, dažādos līgas klubos spēlējot no 1991.

Skatīt Latvija un Artūrs Irbe

Artūrs Plēsnieks

Artūrs Plēsnieks (dzimis Dobelē) ir latviešu svarcēlājs, Latvijas rekordists svarcelšanā.

Skatīt Latvija un Artūrs Plēsnieks

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Skatīt Latvija un ASV dolārs

ASV latvieši

Amerikas latvieši (burtiski amerikāņi no Latvijas) ir ASV pilsoņi, kuru izcelsme ir saistīta ar Latvijas teritoriju.

Skatīt Latvija un ASV latvieši

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Skatīt Latvija un Atis Kronvalds

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Latvija un Atlantijas okeāns

ATP rangs

ATP rangs ir reitinga sistēma, kuru 1973.

Skatīt Latvija un ATP rangs

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Skatīt Latvija un Augājs

Augšzemes augstiene

Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.

Skatīt Latvija un Augšzemes augstiene

Augstiene

Augstiene Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.

Skatīt Latvija un Augstiene

Auseklis (dzejnieks)

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.

Skatīt Latvija un Auseklis (dzejnieks)

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Skatīt Latvija un Austrālija

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Skatīt Latvija un Austrija

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Skatīt Latvija un Austrumeiropa

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Skatīt Latvija un Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas līdzenums

Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.

Skatīt Latvija un Austrumeiropas līdzenums

Austrumeiropas vasaras laiks

Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.

Skatīt Latvija un Austrumeiropas vasaras laiks

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Skatīt Latvija un Austrumkursas augstiene

Austrumlatvijas zemiene

Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.

Skatīt Latvija un Austrumlatvijas zemiene

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.

Skatīt Latvija un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Skatīt Latvija un Šveice

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Skatīt Latvija un Ķekava

Ādaži

Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā.

Skatīt Latvija un Ādaži

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Skatīt Latvija un Balti

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Latvija un Baltijas jūra

Baltijas Olimpiskā komiteja

1912. gada Stokholmas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Baltijas Olimpiskās komitejas delegācija ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās delegācijas sastāvā. Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Vidū (1) BOK priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts.

Skatīt Latvija un Baltijas Olimpiskā komiteja

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Skatīt Latvija un Baltijas somi

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Latvija un Baltijas valstis

Baltika (kontinents)

Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.

Skatīt Latvija un Baltika (kontinents)

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Latvija un Baltkrievija

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.

Skatīt Latvija un Baltkrievu valoda

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Skatīt Latvija un Baltu valodas

Baltu vienības diena

Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.

Skatīt Latvija un Baltu vienības diena

Barikāžu laiks

Barikāžu betona bluķi Vecrīgā Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.

Skatīt Latvija un Barikāžu laiks

Basketbols

Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.

Skatīt Latvija un Basketbols

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Skatīt Latvija un Bērzi

BBC

BBC, pilnais nosaukums British Broadcasting Corporation, ir Apvienotajā Karalistē bāzēta raidorganizācija, kura darbojas radio, televīzijas un interneta sfērās.

Skatīt Latvija un BBC

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Skatīt Latvija un Berlīnes papildvienošanās (1918)

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Skatīt Latvija un Bezmugurkaulnieki

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Skatīt Latvija un Blaktis

Bobslejs

ASV sieviešu bobsleja komanda 2006. gadā Bobslejs ir ziemas sporta veids, kurā komandas (divi vai četri cilvēki) uz ātrumu ar kamanām dodas lejā pa īpašām bobsleja trasēm.

Skatīt Latvija un Bobslejs

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Skatīt Latvija un Brūnais lācis

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Skatīt Latvija un Brīvības piemineklis

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Latvija un Brestļitovskas miera līgums

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Skatīt Latvija un Burtnieks

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvija un Cēsis

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Skatīt Latvija un Cēsu kaujas

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.

Skatīt Latvija un Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Skatīt Latvija un Cikādes

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Skatīt Latvija un Cilvēks

Ciparu televīzija

Ciparu jeb digitālā televīzija ir televīzija, kur video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas ciparu straumes veidā, atšķirībā no parastās televīzijas.

Skatīt Latvija un Ciparu televīzija

Cosmos

Cosmos bija Latvijas vokālā grupa, kas izpildīja dziesmas a capella, t.i. bez pavadošiem mūzikas instrumentiem.

Skatīt Latvija un Cosmos

Daiga Mieriņa

Daiga Mieriņa (dzimusi Daiga Cekule), agrāk Daiga Jurēvica, ir latviešu pašvaldību darbiniece un politiķe.

Skatīt Latvija un Daiga Mieriņa

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Latvija un Daugava

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Latvija un Daugavpils

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Latvija un Dāņi

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Latvija un Dānija

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Skatīt Latvija un Dānijas karaļu uzskaitījums

De iure

De iure jeb de jure ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi.

Skatīt Latvija un De iure

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Skatīt Latvija un Delfi (portāls)

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Skatīt Latvija un Devons

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).

Skatīt Latvija un Diena (laikraksts)

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Skatīt Latvija un Dievs, svētī Latviju

Divspārņi

Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).

Skatīt Latvija un Divspārņi

Draugiem.lv

Draugiem.lv ir tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kuru radīja Lauris Liberts, Agris Tamanis un Mārtiņš Pikšens.

Skatīt Latvija un Draugiem.lv

Dziesmotā revolūcija

Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.

Skatīt Latvija un Dziesmotā revolūcija

Edgars Rinkēvičs

Edgars Rinkēvičs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis.

Skatīt Latvija un Edgars Rinkēvičs

Edvīns Bietags

Edvīns Bietags (dzimis Rūjienā, miris Jūrmalā) bija Latvijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas un seškārtējs Latvijas meistars (1930, 1931, 1934, 1935, 1938, 1940).

Skatīt Latvija un Edvīns Bietags

Egils Siliņš

Egils Siliņš (dzimis) ir latviešu dziedātājs, basbaritons.

Skatīt Latvija un Egils Siliņš

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Skatīt Latvija un Eiro

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Latvija un Eiropa

Eiropas čempionāts basketbolā

Eiropas čempionāts basketbolā ir galvenais vīriešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.

Skatīt Latvija un Eiropas čempionāts basketbolā

Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

FIBA Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm ir galvenais sieviešu basketbola izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība.

Skatīt Latvija un Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

Eiropas kokvarde

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.

Skatīt Latvija un Eiropas kokvarde

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Skatīt Latvija un Eiropas Savienība

Eiropas Savienības struktūrfondi

Eiropas Reģionālās attīstības fonda noteiktie Eiropas Savienības reģioni, kas saņēma ES struktūrfondu atbalstu 2007.-2013. gadā. Eiropas Savienības struktūrfondi ir Eiropas Savienība reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem.

Skatīt Latvija un Eiropas Savienības struktūrfondi

Eirovīzijas dziesmu konkurss

Eirovīzijas dziesmu konkurss, tiek saukta arī par Eirovīziju, ir ikgadējs konkurss, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm.

Skatīt Latvija un Eirovīzijas dziesmu konkurss

Eirozona

Eirozona ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.

Skatīt Latvija un Eirozona

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Skatīt Latvija un Ekonomika

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.

Skatīt Latvija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Skatīt Latvija un Ekosistēma

Elīna Garanča

Elīna Garanča (dzimusi Rīgā) ir latviešu operdziedātāja, mecosoprāns.

Skatīt Latvija un Elīna Garanča

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Skatīt Latvija un Emīls Dārziņš

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Skatīt Latvija un Emilis Melngailis

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.

Skatīt Latvija un Engures ezers

Ernests Gulbis (tenisists)

Ernests Gulbis (dzimis Rīgā) ir latviešu tenisists.

Skatīt Latvija un Ernests Gulbis (tenisists)

Ernests Vīgners

Ernests Vīgners (dzimis, miris) bija Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs.

Skatīt Latvija un Ernests Vīgners

Evika Siliņa

Evika Siliņa (dzimusi) ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība".

Skatīt Latvija un Evika Siliņa

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Skatīt Latvija un Fauna

FIBA Pasaules kauss

FIBA Pasaules kauss basketbolā, laikā no 1950.

Skatīt Latvija un FIBA Pasaules kauss

Folkmetāls

Folkmetāls ir Eiropā 1990.

Skatīt Latvija un Folkmetāls

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Skatīt Latvija un Franču valoda

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Skatīt Latvija un Gadalaiks

Gagarina kauss

Gagarina kauss ir kauss, kurš tiek pasniegts katras sezonas Kontinentālās hokeja līgas čempionvienībai.

Skatīt Latvija un Gagarina kauss

Gain Fast

Grupa Gain Fast pastāv jau kopš 2004. gada un šo gadu gaitā ir radītas daudzas dziesmas, kas kļuvušas iemīļotas klausītāju vidū.

Skatīt Latvija un Gain Fast

Gaiziņš

Gaiziņš jeb Gaiziņkalns ir paugurs Vidzemes augstienē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, augstākais paugurs Latvijā.

Skatīt Latvija un Gaiziņš

Galvaspilsēta

Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.

Skatīt Latvija un Galvaspilsēta

Garmiša-Partenkirhene

Garmiša-Partenkirhene ir kalnu kūrorts Bavārijā, Vācijas dienvidos, netālu no robežas ar Austriju, Loizahas krastos.

Skatīt Latvija un Garmiša-Partenkirhene

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Latvija un Gauja

Genocīds

Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu: nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā.

Skatīt Latvija un Genocīds

Georgs Pelēcis

Georgs Pelēcis (dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā) ir latviešu komponists un muzikologs.

Skatīt Latvija un Georgs Pelēcis

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Skatīt Latvija un Grauzēji

Haralds Blaus

Haralds Kārlis Ādolfs Blaus (Гарри Блау; —) bija sportists (daiļslidotājs, šāvējs), mednieks, arhitekts, suņu audzētājs, sporta biedrību un sekciju vadītājs.

Skatīt Latvija un Haralds Blaus

Hokejs

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.

Skatīt Latvija un Hokejs

Hologrāfija

Hologramma Hologrāfija (no (hòlòs) — ‘viss, vesels’; γραφή (grafè) — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu.

Skatīt Latvija un Hologrāfija

Holokausts

Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.

Skatīt Latvija un Holokausts

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Skatīt Latvija un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Idumejas augstiene

Idumejas augstiene ir augstiene, kura atrodas Latvijas ziemeļos, Limbažu un Cēsu rajonu dienvidos.

Skatīt Latvija un Idumejas augstiene

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Skatīt Latvija un Igauņi

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Skatīt Latvija un Igauņu valoda

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvija un Igaunija

Igors Vihrovs

Igors Vihrovs (dzimis Rīgā) ir krievu izcelsmes bijušais Latvijas vingrotājs, tagad — treneris.

Skatīt Latvija un Igors Vihrovs

Imants Kalniņš

Imants Kalniņš (arī ImKa, dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, kultūras darbinieks, kā arī politiķis, vairāku Saeimu deputāts.

Skatīt Latvija un Imants Kalniņš

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Latvija un Indriķa hronika

Indriķis Zīle

Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.

Skatīt Latvija un Indriķis Zīle

Inese Jaunzeme

Inese Jaunzeme (—) bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore.

Skatīt Latvija un Inese Jaunzeme

Internets

''Opte Project'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti Internets ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu datortīklu vispasaules sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP).

Skatīt Latvija un Internets

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Skatīt Latvija un Itāļu valoda

Iveta Apkalna

Iveta Apkalna (dzimusi Viļuma Rēzeknē) ir latviešu ērģelniece.

Skatīt Latvija un Iveta Apkalna

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Skatīt Latvija un Janvāris

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Skatīt Latvija un Japāna

Jaunais gads

Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.

Skatīt Latvija un Jaunais gads

Jaunā Vienotība

"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā.

Skatīt Latvija un Jaunā Vienotība

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Skatīt Latvija un Jāņi

Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.

Skatīt Latvija un Jānis Bētiņš (mūziķis)

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Skatīt Latvija un Jānis Cimze

Jānis Daliņš

Jānis Daliņš (dzimis, miris) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.

Skatīt Latvija un Jānis Daliņš

Jānis Ivanovs

Jānis Ivanovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu izcelsmes komponists un mūzikas pedagogs, Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klases profesors.

Skatīt Latvija un Jānis Ivanovs

Jānis Kalniņš (komponists)

Jānis Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Kanādā.

Skatīt Latvija un Jānis Kalniņš (komponists)

Jānis Mediņš

Jānis Mediņš (1890—1966) bija latviešu komponists un diriģents.

Skatīt Latvija un Jānis Mediņš

Jānis Zābers

Jānis Zābers (dzimis Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris Rīgā) bija latviešu operdziedātājs.

Skatīt Latvija un Jānis Zābers

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.

Skatīt Latvija un Jāzeps Vītols

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Skatīt Latvija un Jūlijs

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Latvija un Jūrmala

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Latvija un Jēkabpils

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Latvija un Jelgava

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Skatīt Latvija un Jersika (valsts)

Johans Gotfrīds Mītels

Johans Gotfrīds Mītels (dzimis, miris) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753.

Skatīt Latvija un Johans Gotfrīds Mītels

Juris Upatnieks

Juris Upatnieks (dzimis, Rīgā) ir latviešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, kurš 1962.

Skatīt Latvija un Juris Upatnieks

Kamaniņu braukšana

Kamaniņu divnieku ekipāža trasē Kamaniņu braucējs īsi pēc starta Kamaniņu braukšana ir ziemas sporta veids, kurā sportists ar speciālām kamaniņām brauc pa īpašu dabiskā vai mākslīgā ledus trasi.

Skatīt Latvija un Kamaniņu braukšana

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Skatīt Latvija un Karalis

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Skatīt Latvija un Katoļticība

Kārlis Skrastiņš

Kārlis Skrastiņš (dzimis Rīgā, miris Jaroslavļā) bija latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bija Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Skatīt Latvija un Kārlis Skrastiņš

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Latvija un Kārlis Ulmanis

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Skatīt Latvija un Kņazs

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Skatīt Latvija un Kijiva

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Skatīt Latvija un Klimats

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Skatīt Latvija un Koknese (valsts)

Kolorādo "Avalanche"

Kolorādo "Avalanche" ir profesionāls ASV hokeja klubs, kas ir bāzēts Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Skatīt Latvija un Kolorādo "Avalanche"

Konstitūcija

likumus no Saules dieva Konstitūcija (no  — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.

Skatīt Latvija un Konstitūcija

Kontinentālā hokeja līga

Kontinentālā hokeja līga (KHL) ir starptautiska hokeja līga, kura dibināta 2008.

Skatīt Latvija un Kontinentālā hokeja līga

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Latvija un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Latvija un Krievijas Impērija

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Skatīt Latvija un Krievijas PFSR

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Skatīt Latvija un Kristietība

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Skatīt Latvija un Krusta kari

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Skatīt Latvija un Kukaiņi

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Latvija un Kurši

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Skatīt Latvija un Kursa (valsts)

Kursas zemiene

Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.

Skatīt Latvija un Kursas zemiene

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvija un Kurzeme

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Latvija un Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapu saraksts

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Skatīt Latvija un Kurzemes bīskapu saraksts

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Latvija un Kurzemes guberņa

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Latvija un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Skatīt Latvija un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Skatīt Latvija un Kvantu mehānika

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Skatīt Latvija un Kvartārs

Kvedlinburgas annāles

Kvedlinburgas annāļu lapa, kas apraksta 1009. gada (MIX) notikumus un piemin Lietuvas vārdu. Kvedlinburgas annāles jeb Kvedlinburgas hronika ir viena no viduslaiku vācu hronikām, kurā aprakstīti notikumi no pasaules radīšanas līdz Otonu dinastijas valdīšanas laikam.

Skatīt Latvija un Kvedlinburgas annāles

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Skatīt Latvija un Lašu dzimta

Labvēlīgais Tips

Labvēlīgais Tips ir latviešu mūzikas grupa no Rīgas, kas izveidota 1992.

Skatīt Latvija un Labvēlīgais Tips

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris.

Skatīt Latvija un Lapsas

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Skatīt Latvija un Latīņu valoda

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Latvija un Latgaļi

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvija un Latgale

Latgales augstiene

Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.

Skatīt Latvija un Latgales augstiene

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Latvija un Latvieši

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Skatīt Latvija un Latviešu Indriķis

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Latvija un Latviešu valoda

Latviešu vēsturisko zemju likums

Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.

Skatīt Latvija un Latviešu vēsturisko zemju likums

Latvijas abinieku sugu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās abinieku sugas.

Skatīt Latvija un Latvijas abinieku sugu uzskaitījums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.

Skatīt Latvija un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).

Skatīt Latvija un Latvijas Avīze

Latvijas čempionāta hokejā virslīga

Latvijas hokeja čempionāta virslīga (kopš 2017. gada — Optibet hokeja līga) ir klubu turnīrs, kurā tiek noskaidrota Latvijas un Lietuvas čempionvienība hokejā.

Skatīt Latvija un Latvijas čempionāta hokejā virslīga

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Skatīt Latvija un Latvijas baltkrievi

Latvijas basketbola izlase

Latvijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskās basketbola sacensībās.

Skatīt Latvija un Latvijas basketbola izlase

Latvijas Basketbola līga

LBL čempionu kauss Latvijas Basketbola līga (LBL) ir basketbola čempionāts, kurā piedalās Latvijas vīriešu basketbola klubi.

Skatīt Latvija un Latvijas Basketbola līga

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Skatīt Latvija un Latvijas brīvības cīņas

Latvijas ezeru uzskaitījums

Latvijas ezeru uzskaitījums uzrāda 141 Latvijas lielāko ezeru, kura virsmas platība pārsniedz 1 km2, izņemot zivju dīķus, un 20 Latvijas lielākos ezerus pēc to maksimālā dziļuma metros.

Skatīt Latvija un Latvijas ezeru uzskaitījums

Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

13. janvārī). 2008.-2010.

Skatīt Latvija un Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

Latvijas futbola izlase

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku tādās starptautiskās futbola sacensībās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss.

Skatīt Latvija un Latvijas futbola izlase

Latvijas futbola Virslīga

Latvijas futbola Virslīga ir Latvijas futbola čempionāta augstākā divīzija.

Skatīt Latvija un Latvijas futbola Virslīga

Latvijas hokeja izlase

Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs.

Skatīt Latvija un Latvijas hokeja izlase

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Skatīt Latvija un Latvijas klimats

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Skatīt Latvija un Latvijas krievi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.

Skatīt Latvija un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, Latvijas Kara skolas tradīciju pārmantotāja un turpinātāja.

Skatīt Latvija un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija

Latvijas Neatkarīgā Televīzija

Latvijas Neatkarīgā Televīzija jeb saīsinājumā LNT bija televīzijas kanāls Latvijā, kas izveidots 1996.

Skatīt Latvija un Latvijas Neatkarīgā Televīzija

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Latvija un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas Olimpiskā komiteja

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir bezpeļņas par sportu atbildīgā organizācija Latvijā.

Skatīt Latvija un Latvijas Olimpiskā komiteja

Latvijas pilsētu uzskaitījums

Latvijas pilsētu pārskata karte Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas Latvijas pilsētas, kopā 81, tostarp 10 valstspilsētas un 71 novada pilsētu.

Skatīt Latvija un Latvijas pilsētu uzskaitījums

Latvijas poļi

Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Latvija un Latvijas poļi

Latvijas Policijas akadēmija

Latvijas Policijas akadēmija (LPA) bija specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens bija sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību tiesību zinātnēs.

Skatīt Latvija un Latvijas Policijas akadēmija

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Latvija un Latvijas PSR

Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.

Skatīt Latvija un Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas rajoni

Latvijas rajonu un pagastu karte (2007). Rajoni bija otrā līmeņa pašvaldības Latvijas PSR un Latvijas Republikā no 1949. līdz 2009. gadam.

Skatīt Latvija un Latvijas rajoni

Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās rāpuļu sugas.

Skatīt Latvija un Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums

Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990.

Skatīt Latvija un Latvijas Republikas Augstākā Padome

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.

Skatīt Latvija un Latvijas Republikas Ministru kabinets

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Skatīt Latvija un Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā A. K. Kariņš Karavīru kolonna pie Brīvības pieminekļa 2016. gada 18. novembrī ziedu nolikšanas ceremonijas laikā 11. novembra krastmalā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta.

Skatīt Latvija un Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Skatīt Latvija un Latvijas Republikas Satversme

Latvijas robežas

Robežstabiņš uz Latvijas—Lietuvas robežas Ceļa zīme "Valsts nosaukums" Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža).

Skatīt Latvija un Latvijas robežas

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt Latvija un Latvijas Satversmes sapulce

Latvijas sieviešu basketbola izlase

Latvijas sieviešu basketbola izlase ir nacionālā basketbola sieviešu komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku starptautiskās basketbola sacensībās, kā Eiropas čempionāts, Pasaules kauss, olimpiskās spēles.

Skatīt Latvija un Latvijas sieviešu basketbola izlase

Latvijas Televīzija

Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš.

Skatīt Latvija un Latvijas Televīzija

Latvijas ukraiņi

Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.

Skatīt Latvija un Latvijas ukraiņi

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Skatīt Latvija un Latvijas Universitāte

Latvijas upju uzskaitījums

Latvijas un Igaunijas hidrogrāfiskā karte ar upju vēsturiskajiem nosaukumiem vācu valodā (1852). Iezīmēti lielāko upju baseini. Latvijas upju uzskaitījums uzrāda visas Latvijas upes, kuru kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus.

Skatīt Latvija un Latvijas upju uzskaitījums

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers.

Skatīt Latvija un Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Latvija un Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Skatīt Latvija un Latvijas Valsts prezidents

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Latvija un Latvijas vēsture

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Skatīt Latvija un Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas—Baltkrievijas robeža

Silene—Urbāni (2009) Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju.

Skatīt Latvija un Latvijas—Baltkrievijas robeža

Latvijas—Igaunijas robeža

Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.

Skatīt Latvija un Latvijas—Igaunijas robeža

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Skatīt Latvija un Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.

Skatīt Latvija un Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Skatīt Latvija un Latvijas—Lietuvas robeža

Lauris Reiniks

Lauris Reiniks (dzimis Dobelē) ir latviešu dziedātājs, komponists, TV šovu vadītājs un aktieris.

Skatīt Latvija un Lauris Reiniks

Lāčplēša diena

Brīvības pieminekļa Lāčplēša diena ir kopš 1920.

Skatīt Latvija un Lāčplēša diena

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Skatīt Latvija un Lībieši

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Skatīt Latvija un Lībiešu valoda

Lūcija Garūta

Lūcija Garūta (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe.

Skatīt Latvija un Lūcija Garūta

Līvi (grupa)

Līvi ir latviešu roka grupa Liepājā, kas ar šādu nosaukumu pastāv kopš 1974.

Skatīt Latvija un Līvi (grupa)

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Skatīt Latvija un Ledus laikmets

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Skatīt Latvija un LETA

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Latvija un Lielais Ziemeļu karš

Lielā Piektdiena

Pie krusta piesists Jēzus Kristus Lielā Piektdiena, Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā.

Skatīt Latvija un Lielā Piektdiena

Lieldienas

Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.

Skatīt Latvija un Lieldienas

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Skatīt Latvija un Lielupe

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.

Skatīt Latvija un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Liene Šomase

Liene Šomase (dzimusi Valmierā), iepriekš pazīstama arī kā Lenii, ir latviešu dziedātāja.

Skatīt Latvija un Liene Šomase

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Latvija un Liepāja

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvija un Lietuva

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Skatīt Latvija un Lietuvieši

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Latvija un Lietuviešu valoda

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Latvija un Livonija

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Skatīt Latvija un Livonijas karaliste

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Latvija un Livonijas Konfederācija

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Latvija un Livonijas krusta kari

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Latvija un Livonijas ordenis

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).

Skatīt Latvija un Lubāns

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Skatīt Latvija un Luterisms

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Latvija un Magnuss (Livonijas karalis)

Maija Einfelde

Maija Einfelde (dzimusi 1939. gada 2. janvārī Valmierā) ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe.

Skatīt Latvija un Maija Einfelde

Maija Kovaļevska

Maija Kovaļevska (dzimusi Rīgā) ir latviešu operdziedātāja, soprāns.

Skatīt Latvija un Maija Kovaļevska

Maksteņu kārta

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.

Skatīt Latvija un Maksteņu kārta

Marģeris Zariņš

Marģeris Zariņš (dzimis Jaunpiebalgā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un komponists.

Skatīt Latvija un Marģeris Zariņš

Marija Naumova

Marija Naumova-Bullīta (dzimusi un plašāk pazīstama kā Marija Naumova Rīgā) ir Latvijas dziedātāja, kas pazīstama arī ar skatuves vārdu Marie N. Vislielākais Naumovas panākums ir uzvara 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu "I Wanna".

Skatīt Latvija un Marija Naumova

Marina Rebeka

Marina Rebeka (1980) ir latviešu operdziedātāja, soprāns.

Skatīt Latvija un Marina Rebeka

Mariss Jansons

Mariss Ivars Georgs Jansons (dzimis Rīgā, miris vai Pēterburgā) bija latviešu diriģents.

Skatīt Latvija un Mariss Jansons

Mariss Vētra

Mariss Vētra (līdz 1922. gadam — Morics Blumbergs; dzimis, miris) bija latviešu dziedātājs, režisors, vokālais pedagogs un rakstnieks.

Skatīt Latvija un Mariss Vētra

Martins Dukurs

Martins Dukurs (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu skeletonists.

Skatīt Latvija un Martins Dukurs

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Latvija un Maskava

Mārtiņš Freimanis

Mārtiņš Freimanis (dzimis Liepājā, miris Rīgā) bija latviešu mūziķis, grupas "Tumsa" vokālists, arī komponists, aktieris, dzejnieks un televīzijas raidījumu vadītājs.

Skatīt Latvija un Mārtiņš Freimanis

Mārupe

Mārupe ir pilsēta un administratīvais centrs Mārupes novadā, kas robežojas ar Rīgas pilsētu dienvidrietumos.

Skatīt Latvija un Mārupe

Mātes diena

Māmiņas dienas kartīte Mātes diena jeb Māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, Latvijā tos svin otrajā maija svētdienā.

Skatīt Latvija un Mātes diena

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Skatīt Latvija un Mērenā josla

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Skatīt Latvija un Meža cūka

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Skatīt Latvija un Medicīna

Melburna

Melburna ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta.

Skatīt Latvija un Melburna

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Skatīt Latvija un Mesli

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Skatīt Latvija un Mindaugs

Misionārs

Metropolitēna mākslas muzejs Misionārs (no  — 'paka, pasūtījums') ir cilvēks, kas savā dzimtajā zemē vai citās zemēs izplata kādu reliģiju ar mērķi pievērst tai neticīgos vai citu reliģiju pārstāvjus.

Skatīt Latvija un Misionārs

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Skatīt Latvija un Molotova—Ribentropa pakts

Mudavas zemiene

Mudavas zemiene ir zemiene Latvijas austrumos.

Skatīt Latvija un Mudavas zemiene

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Skatīt Latvija un Mugurkaulnieki

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība ir ASV ģeogrāfu organizācija - viena no pasaulē lielākajām nekomerciālajām zinātniskajām un izglītojošām organizācijām.

Skatīt Latvija un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Nacionālā basketbola asociācija

Nacionālā basketbola asociācija, saīsināti NBA, ir vadošā vīriešu profesionālā basketbola līga pasaulē.

Skatīt Latvija un Nacionālā basketbola asociācija

Nacionālā enciklopēdija

Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.

Skatīt Latvija un Nacionālā enciklopēdija

Nacionālā hokeja līga

Nacionālā hokeja līga, saīsināti NHL, ir vīriešu hokeja līga.

Skatīt Latvija un Nacionālā hokeja līga

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Skatīt Latvija un NATO

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Skatīt Latvija un Nīštates miera līgums

Nēģu dzimta

Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.

Skatīt Latvija un Nēģu dzimta

Neatkarīgā Rīta Avīze

Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā.

Skatīt Latvija un Neatkarīgā Rīta Avīze

NKVD "Latviešu operācija"

Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.

Skatīt Latvija un NKVD "Latviešu operācija"

Nobela prēmija

Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Skatīt Latvija un Nobela prēmija

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

Skatīt Latvija un Nobela prēmija ķīmijā

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Skatīt Latvija un Nobela prēmija fizikā

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Skatīt Latvija un Nokrišņi

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvija un Ogre

Olimpiskās spēles

Antverpenē Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos.

Skatīt Latvija un Olimpiskās spēles

One.lv

One.lv bija lielākā tiešsaistes sociālās tīklošanās vietne krievvalodīgai auditorijai Latvijā, kurā reģistrēto lietotāju skaits pārsniedza 850 000.

Skatīt Latvija un One.lv

Ordoviks

Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).

Skatīt Latvija un Ordoviks

Oskars Melbārdis

Oskars Melbārdis (dzimis Valmierā) ir bijušais latviešu bobslejists.

Skatīt Latvija un Oskars Melbārdis

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Latvija un Otrais pasaules karš

Pašvaldība

Pašvaldība jeb municipalitāte ( — 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām') ir valsts sastāvā esošas administratīvi teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas) pārvalde.

Skatīt Latvija un Pašvaldība

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Latvija un Padomju Savienība

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Skatīt Latvija un Pagasts

PAL

PAL ir analogās televīzijas krāsu kodējuma standarts.

Skatīt Latvija un PAL

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Skatīt Latvija un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Parastā egle

Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Skatīt Latvija un Parastā egle

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Skatīt Latvija un Parastā odze

Parastā priede

Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.

Skatīt Latvija un Parastā priede

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Latvija un Pareizticība

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Skatīt Latvija un Parlamentāra republika

Parlaments

Atēnās Parlaments (— ‘pārrunas’) ir pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar parasti konstitūcijā noteiktām (piemēram, likumdošanas varas) funkcijām.

Skatīt Latvija un Parlaments

Pasaules čempionāts hokejā

Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija.

Skatīt Latvija un Pasaules čempionāts hokejā

Pasaules Tirdzniecības organizācija

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO,, WTO,, OMC) ir starptautiska organizācija, kura izveidota 1995.

Skatīt Latvija un Pasaules Tirdzniecības organizācija

Pauls Einhorns

''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.

Skatīt Latvija un Pauls Einhorns

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Latvija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pēteris Vasks

Pēteris Vasks (dzimis) ir latviešu komponists, viens no Eiropas ievērojamākajiem vēlīnā 20.

Skatīt Latvija un Pēteris Vasks

Pekina

Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.

Skatīt Latvija un Pekina

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Skatīt Latvija un Pelēkais vilks

Piejūras zemiene

Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Skatīt Latvija un Piejūras zemiene

Pirktspējas paritāte

Pirktspējas paritāte ekonomikā ir teorētisks cenu salīdzīnājums, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī.

Skatīt Latvija un Pirktspējas paritāte

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Latvija un Pirmais pasaules karš

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Skatīt Latvija un Plēsēji

Plēvspārņu kārta

Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.

Skatīt Latvija un Plēvspārņu kārta

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Skatīt Latvija un Pleskavas kņazi

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Skatīt Latvija un Poļu valoda

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Latvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Polārlapsa

Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Skatīt Latvija un Polārlapsa

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Latvija un Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Skatīt Latvija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Skatīt Latvija un Polockas kņazi

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Skatīt Latvija un Posmtārpi

Prāta Vētra

Prāta Vētra, starptautiski pazīstama kā Brainstorm, ir Latvijas poproka grupa.

Skatīt Latvija un Prāta Vētra

Progresīvie

"Progresīvie" ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa un progresīva politiskā partija Latvijā.

Skatīt Latvija un Progresīvie

PSRS sabrukums

Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.

Skatīt Latvija un PSRS sabrukums

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu ir dokuments, ar kuru 1991.

Skatīt Latvija un PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Skatīt Latvija un Purva bruņurupucis

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Latvija un Putni

Radio

Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.

Skatīt Latvija un Radio

Radio SWH

Radio SWH ir Latvijas radiostacija, kas atrodas Rīgā.

Skatīt Latvija un Radio SWH

Raimonds Pauls

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Skatīt Latvija un Raimonds Pauls

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Skatīt Latvija un Rāpuļi

Rāznas ezers

Rāznas ezers ir liels augstieņu tipa ezers Rēzeknes novada dienvidaustrumu daļā Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā.

Skatīt Latvija un Rāznas ezers

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Latvija un Rīga

Rīgas "Dinamo"

Rīgas "Dinamo" 2012.-2013. gada sezonas formas Rīgas "Dinamo" ir profesionāls hokeja klubs, kas bāzēts Rīgā, Latvijā.

Skatīt Latvija un Rīgas "Dinamo"

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Skatīt Latvija un Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Skatīt Latvija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Skatīt Latvija un Rīgas līcis

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Skatīt Latvija un Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Skatīt Latvija un Rēzekne

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Skatīt Latvija un Reliģija

Republika

Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.

Skatīt Latvija un Republika

Rietumkursas augstiene

Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē.

Skatīt Latvija un Rietumkursas augstiene

Rietumu pasaule

Semjuela Hantingtona. Rietumu pasaule (arī Rietumi, Rietumu kultūra, Rietumvalstis, Rietumu civilizācija) ir termins, kuram ir dažādas no lietošanas konteksta (vēstures perioda, reģiona, sociālās situācijas un citiem aspektiem) atkarīgas nozīmes.

Skatīt Latvija un Rietumu pasaule

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Skatīt Latvija un Rihards Vāgners

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Latvija un Romas Katoļu baznīca

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Skatīt Latvija un Rusi

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt Latvija un Saeima

Saeimas priekšsēdētājs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Skatīt Latvija un Saeimas priekšsēdētājs

Sakalas augstiene

Helmetas pilskalnu Sakalas augstienes Igaunijas daļā. Sakalas augstiene ir augstiene Igaunijas dienvidos un Latvijas ziemeļos.

Skatīt Latvija un Sakalas augstiene

Sandis Ozoliņš

Sandis Ozoliņš (dzimis Siguldā) ir bijušais latviešu hokejists, pēc karjeras beigām — treneris un uzņēmējs.

Skatīt Latvija un Sandis Ozoliņš

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Skatīt Latvija un Sanktpēterburga

Savvaļas zirgs

Savvaļas zirgs (Equus ferus) ir zirgu ģints (Equus) suga, no kuras attīstījās visas mājas zirgu šķirnes.

Skatīt Latvija un Savvaļas zirgs

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Skatīt Latvija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Skatīt Latvija un Sēļi

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Skatīt Latvija un Sēlija

Sergejs Žoltoks

Sergejs Žoltoks (dzimis Rīgā, miris Minskā, Baltkrievijā) bija Latvijas hokejists, spēlēja centra uzbrucēja pozīcijā.

Skatīt Latvija un Sergejs Žoltoks

Silūrs

Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).

Skatīt Latvija un Silūrs

Skeletons

Starts skeletonā Skeletons ( — ‘skelets, karkass’) ir ziemas sporta veids, kur sportists brauc pa ledus trasi ar kamaniņām, kurām nav stūres un bremžu, un kurās braucējs guļ uz vēdera.

Skatīt Latvija un Skeletons

Skyforger

Skyforger ir 1995.

Skatīt Latvija un Skyforger

Soči

Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Skatīt Latvija un Soči

Sociālais tīkls

Sociālais tīkls ir sociāla struktūra, kas sastāv no sociālajiem dalībniekiem (piemēram, privātpersonām vai organizācijām).

Skatīt Latvija un Sociālais tīkls

Soltleiksitija

Soltleiksitija (Salt Lake City) ir pilsēta ASV, Jūtas štata galvaspilsēta.

Skatīt Latvija un Soltleiksitija

Spāņu valoda

Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.

Skatīt Latvija un Spāņu valoda

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Skatīt Latvija un Spāres

Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Skatīt Latvija un Staltbriedis

Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.

Skatīt Latvija un Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.

Skatīt Latvija un Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Stenlija kauss

Stenlija kauss ir kauss, kuru pasniedz NHL komandai, kas uzvarējusi izslēgšanas spēļu finālsērijā.

Skatīt Latvija un Stenlija kauss

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Skatīt Latvija un Stirna

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Skatīt Latvija un Sumbrs

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Skatīt Latvija un Taiga

Taisnspārņi

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Skatīt Latvija un Taisnspārņi

Tauriņi

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.

Skatīt Latvija un Tauriņi

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Latvija un Tautas padome

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Latvija un Tālava

Tālavas zemiene

Tālavas zemiene, arī Ziemeļvidzemes vai Ziemeļlatvijas zemiene, ir zemiene Latvijas ziemeļos, Latvijas—Igaunijas robežas tuvumā.

Skatīt Latvija un Tālavas zemiene

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Latvija un Tērbatas bīskapija

Televīzija

Amerikāņu ģimene, kas skatās televīziju 1958. gadā Televīzija (no (tēle) un — 'tālā redzēšana'; saīsinājumā TV) jeb tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus.

Skatīt Latvija un Televīzija

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Skatīt Latvija un Temperatūra

Teniss

Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.

Skatīt Latvija un Teniss

The World Factbook

The World Factbook, pazīstams arī kā CIA World Factbook, ir uzziņu materiāls, ko veidojusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde almanaha veidā apkopojot informāciju par pasaules valstīm.

Skatīt Latvija un The World Factbook

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Skatīt Latvija un Tokija

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Skatīt Latvija un Trešais reihs

Tumsa (grupa)

Tumsa bija Latvijas poproka grupa no Liepājas.

Skatīt Latvija un Tumsa (grupa)

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Skatīt Latvija un Tundra

TV3 Latvija

TV3 ir televīzijas kanāls Latvijā.

Skatīt Latvija un TV3 Latvija

TV5 Latvija

TV5 bija Latvijas televīzijas kanāls, kas izveidots 1996. gada jūnijā.

Skatīt Latvija un TV5 Latvija

Tvnet.lv

tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.

Skatīt Latvija un Tvnet.lv

Ukraiņu valoda

Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.

Skatīt Latvija un Ukraiņu valoda

Unitāra valsts

Federatīvas valstis Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās.

Skatīt Latvija un Unitāra valsts

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Skatīt Latvija un Vaboles

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Latvija un Valmiera

Valsts valoda

Valsts valoda ir viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā.

Skatīt Latvija un Valsts valoda

Valstspilsēta

Valstspilsēta ir 2020.

Skatīt Latvija un Valstspilsēta

Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP

Valstu uzskaitījums pēc IKP faktiskajās cenās parāda dažādu pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu.

Skatīt Latvija un Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP

Vasaras olimpiskās spēles

Vasaras olimpiskās spēles ir starptautisks sporta pasākums, kas notiek ik pēc četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Skatīt Latvija un Vasaras olimpiskās spēles

Vasarsvētki

psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Skatīt Latvija un Vasarsvētki

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Latvija un Vācbaltieši

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Latvija un Vācija

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt Latvija un Vācijas Impērija

Vēlēšanas

Vēlēšanu kastē tiek iesviesta aploksne, kurā vēlētājs ir atzīmējis savu izvēli par labu kādam no kandidātiem. Vēlēšanas ir valsts vai kādas organizācijas veikts demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā tās vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas šai valstī vai organizācijā.

Skatīt Latvija un Vēlēšanas

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Skatīt Latvija un Vendi (Livonija)

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Skatīt Latvija un Venta

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Skatīt Latvija un Ventspils

Vestards Šimkus

Vestards Šimkus (dzimis Jūrmalā) ir latviešu pianists un komponists.

Skatīt Latvija un Vestards Šimkus

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Latvija un Viduslaiki

Viduslatvijas zemiene

Viduslatvijas zemiene ir zemiene Latvijas centrālajā daļā.

Skatīt Latvija un Viduslatvijas zemiene

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvija un Vidzeme

Vidzemes augstiene

Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.

Skatīt Latvija un Vidzemes augstiene

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Latvija un Vidzemes guberņa

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Skatīt Latvija un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Skatīt Latvija un Vikingi

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).

Skatīt Latvija un Vikingu laiki

Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

Skatīt Latvija un Vilhelms Ostvalds

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Skatīt Latvija un Visvaldis

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Latvija un Vitebskas guberņa

Zaķi

Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.

Skatīt Latvija un Zaķi

Zaļo un Zemnieku savienība

Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002.

Skatīt Latvija un Zaļo un Zemnieku savienība

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Skatīt Latvija un Zālēdāji

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Skatīt Latvija un Zīdītāji

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Skatīt Latvija un Zeme

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Latvija un Zemgaļi

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Latvija un Zemgale

Zemgales līdzenums

Zemgales līdzenuma ainava pie Teteles Lielupes krastā Zemgales līdzenums atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā.

Skatīt Latvija un Zemgales līdzenums

Zemiene

Zemiene Zemiene ir līdzenums, kas izvietots zemu virs jūras līmeņa (līdz 200 m vjl).

Skatīt Latvija un Zemiene

Ziemas olimpiskās spēles

2006. gada ziemas olimpiskajās spēles Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Skatīt Latvija un Ziemas olimpiskās spēles

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Skatīt Latvija un Ziemassvētki

Ziemassvētku vakars

20. gadsimta sākuma Ziemassvētku vakara glezna Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem.

Skatīt Latvija un Ziemassvētku vakars

Ziemeļbriedis

Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).

Skatīt Latvija un Ziemeļbriedis

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Skatīt Latvija un Ziemeļeiropa

Ziemeļkursas augstiene

Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Latvija un Ziemeļkursas augstiene

Zigmars Liepiņš

Zigmars Liepiņš (dzimis Liepājā) ir latviešu komponists, taustiņinstrumentālists un uzņēmējs.

Skatīt Latvija un Zigmars Liepiņš

Zinību diena

Liepājas Raiņa 6. vidusskolā 2017. gadā 1. septembrī Zinību dienas atribūts — zvans Zinību diena, dažreiz saukta arī par 1. septembri, ir diena, kurā Krievijā un daudzās citās pēcpadomju valstīs, tostarp arī Latvijā, atzīmē skolas mācību gada sākumu.

Skatīt Latvija un Zinību diena

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Skatīt Latvija un Zivis

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Skatīt Latvija un Zviedri

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Latvija un Zviedrija

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Latvija un Zviedru Vidzeme

.eu

.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.

Skatīt Latvija un .eu

.lv

.lv ir Latvijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).

Skatīt Latvija un .lv

1. janvāris

1.

Skatīt Latvija un 1. janvāris

1. maijs

1.

Skatīt Latvija un 1. maijs

1. septembris

1.

Skatīt Latvija un 1. septembris

11. augusts

11.

Skatīt Latvija un 11. augusts

11. novembris

11.

Skatīt Latvija un 11. novembris

13. gadsimts

13.

Skatīt Latvija un 13. gadsimts

14. aprīlis

14.

Skatīt Latvija un 14. aprīlis

14. jūnijs

14.

Skatīt Latvija un 14. jūnijs

14. maijs

14.

Skatīt Latvija un 14. maijs

14. Saeima

14.

Skatīt Latvija un 14. Saeima

16. aprīlis

16.

Skatīt Latvija un 16. aprīlis

16. gadsimts

16.

Skatīt Latvija un 16. gadsimts

17. aprīlis

17.

Skatīt Latvija un 17. aprīlis

17. marts

17.

Skatīt Latvija un 17. marts

18. novembris

18.

Skatīt Latvija un 18. novembris

19. gadsimts

19.

Skatīt Latvija un 19. gadsimts

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Skatīt Latvija un 1917. gada Krievijas revolūcija

1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1924. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšana. 1924.

Skatīt Latvija un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles

1933. gada Pasaules čempionāts hokejā

1933.

Skatīt Latvija un 1933. gada Pasaules čempionāts hokejā

1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1935.

Skatīt Latvija un 1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1936. gada ziemas olimpiskās spēles

Olimpisko spēļu atklāšana (pie mikrofona Ādolfs Hitlers)1936.

Skatīt Latvija un 1936. gada ziemas olimpiskās spēles

1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1937.

Skatīt Latvija un 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1939.

Skatīt Latvija un 1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1990. gadi

Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.

Skatīt Latvija un 1990. gadi

1997. gada Pasaules čempionāts hokejā

1997.

Skatīt Latvija un 1997. gada Pasaules čempionāts hokejā

2. marts

2.

Skatīt Latvija un 2. marts

20. janvāris

20.

Skatīt Latvija un 20. janvāris

2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2000.

Skatīt Latvija un 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2000. gada vasaras olimpiskās spēles

2000.

Skatīt Latvija un 2000. gada vasaras olimpiskās spēles

2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

47.

Skatīt Latvija un 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Skatīt Latvija un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003. gada referendums par dalību ES

Latvijā notika referendums par dalību ES.

Skatīt Latvija un 2003. gada referendums par dalību ES

2004. gada Eiropas čempionāts futbolā

2004.

Skatīt Latvija un 2004. gada Eiropas čempionāts futbolā

2005. gada Pasaules čempionāts hokejā

2005.

Skatīt Latvija un 2005. gada Pasaules čempionāts hokejā

2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

2007.

Skatīt Latvija un 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm

2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā

2014.

Skatīt Latvija un 2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā

2014. gada ziemas olimpiskās spēles

2014.

Skatīt Latvija un 2014. gada ziemas olimpiskās spēles

2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā

2017.

Skatīt Latvija un 2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā

2023. gada FIBA Pasaules kauss

2023.

Skatīt Latvija un 2023. gada FIBA Pasaules kauss

2023. gada Pasaules čempionāts hokejā

2023.

Skatīt Latvija un 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā

21. novembris

21.

Skatīt Latvija un 21. novembris

22. jūnijs

22.

Skatīt Latvija un 22. jūnijs

22. septembris

22.

Skatīt Latvija un 22. septembris

23. jūnijs

23.

Skatīt Latvija un 23. jūnijs

24. decembris

24.

Skatīt Latvija un 24. decembris

24. jūnijs

24.

Skatīt Latvija un 24. jūnijs

25. decembris

25.

Skatīt Latvija un 25. decembris

25. marts

25.

Skatīt Latvija un 25. marts

26. decembris

26.

Skatīt Latvija un 26. decembris

26. janvāris

26.

Skatīt Latvija un 26. janvāris

27. aprīlis

27.

Skatīt Latvija un 27. aprīlis

3. decembris

3.

Skatīt Latvija un 3. decembris

31. decembris

31.

Skatīt Latvija un 31. decembris

4. jūlijs

4.

Skatīt Latvija un 4. jūlijs

4. jūnijs

4.

Skatīt Latvija un 4. jūnijs

4. maijs

4.

Skatīt Latvija un 4. maijs

8. maijs

8.

Skatīt Latvija un 8. maijs

8. marts

8.

Skatīt Latvija un 8. marts

9. maijs

9.

Skatīt Latvija un 9. maijs

Skatīt arī

Eiropas Savienības dalībvalstis

• Austrija
• Beļģija
• Bulgārija
• Dānija
• Eiropas Savienības dalībvalsts
• Francija
• Grieķija
• Horvātija
• Igaunija
• Itālija
• Kipra
• Latvija
• Lietuva
• Luksemburga
• Malta
• Nīderlande
• Nīderlandes Karaliste
• Polija
• Portugāle
• Rumānija
• Slovākija
• Slovēnija
• Somija
• Spānija
• Ungārija
• Vācija
• Zviedrija
• Čehija
• Īrija

Zināms kā LAT, Latvia, Latvijas Republika, Latvijas Republika (1918-1940), Latvijas Valsts, Latvijas teritorija.

, Bērzi, BBC, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bezmugurkaulnieki, Blaktis, Bobslejs, Brūnais lācis, Brīvības piemineklis, Brestļitovskas miera līgums, Burtnieks, Cēsis, Cēsu kaujas, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Cikādes, Cilvēks, Ciparu televīzija, Cosmos, Daiga Mieriņa, Daugava, Daugavpils, Dāņi, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, De iure, Delfi (portāls), Devons, Diena (laikraksts), Dievs, svētī Latviju, Divspārņi, Draugiem.lv, Dziesmotā revolūcija, Edgars Rinkēvičs, Edvīns Bietags, Egils Siliņš, Eiro, Eiropa, Eiropas čempionāts basketbolā, Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, Eiropas kokvarde, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības struktūrfondi, Eirovīzijas dziesmu konkurss, Eirozona, Ekonomika, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ekosistēma, Elīna Garanča, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Engures ezers, Ernests Gulbis (tenisists), Ernests Vīgners, Evika Siliņa, Fauna, FIBA Pasaules kauss, Folkmetāls, Franču valoda, Gadalaiks, Gagarina kauss, Gain Fast, Gaiziņš, Galvaspilsēta, Garmiša-Partenkirhene, Gauja, Genocīds, Georgs Pelēcis, Grauzēji, Haralds Blaus, Hokejs, Hologrāfija, Holokausts, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Idumejas augstiene, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igors Vihrovs, Imants Kalniņš, Indriķa hronika, Indriķis Zīle, Inese Jaunzeme, Internets, Itāļu valoda, Iveta Apkalna, Janvāris, Japāna, Jaunais gads, Jaunā Vienotība, Jāņi, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jānis Cimze, Jānis Daliņš, Jānis Ivanovs, Jānis Kalniņš (komponists), Jānis Mediņš, Jānis Zābers, Jāzeps Vītols, Jūlijs, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jersika (valsts), Johans Gotfrīds Mītels, Juris Upatnieks, Kamaniņu braukšana, Karalis, Katoļticība, Kārlis Skrastiņš, Kārlis Ulmanis, Kņazs, Kijiva, Klimats, Koknese (valsts), Kolorādo "Avalanche", Konstitūcija, Kontinentālā hokeja līga, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kristietība, Krusta kari, Kukaiņi, Kurši, Kursa (valsts), Kursas zemiene, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kvantu mehānika, Kvartārs, Kvedlinburgas annāles, Lašu dzimta, Labvēlīgais Tips, Lapsas, Latīņu valoda, Latgaļi, Latgale, Latgales augstiene, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvijas abinieku sugu uzskaitījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas Avīze, Latvijas čempionāta hokejā virslīga, Latvijas baltkrievi, Latvijas basketbola izlase, Latvijas Basketbola līga, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas ezeru uzskaitījums, Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010), Latvijas futbola izlase, Latvijas futbola Virslīga, Latvijas hokeja izlase, Latvijas klimats, Latvijas krievi, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas Neatkarīgā Televīzija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas pilsētu uzskaitījums, Latvijas poļi, Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas PSR, Latvijas putnu sugu saraksts, Latvijas rajoni, Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums, Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas robežas, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas sieviešu basketbola izlase, Latvijas Televīzija, Latvijas ukraiņi, Latvijas Universitāte, Latvijas upju uzskaitījums, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas vēsture, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas—Baltkrievijas robeža, Latvijas—Igaunijas robeža, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Krievijas robeža, Latvijas—Lietuvas robeža, Lauris Reiniks, Lāčplēša diena, Lībieši, Lībiešu valoda, Lūcija Garūta, Līvi (grupa), Ledus laikmets, LETA, Lielais Ziemeļu karš, Lielā Piektdiena, Lieldienas, Lielupe, Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Liene Šomase, Liepāja, Lietuva, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lubāns, Luterisms, Magnuss (Livonijas karalis), Maija Einfelde, Maija Kovaļevska, Maksteņu kārta, Marģeris Zariņš, Marija Naumova, Marina Rebeka, Mariss Jansons, Mariss Vētra, Martins Dukurs, Maskava, Mārtiņš Freimanis, Mārupe, Mātes diena, Mērenā josla, Meža cūka, Medicīna, Melburna, Mesli, Mindaugs, Misionārs, Molotova—Ribentropa pakts, Mudavas zemiene, Mugurkaulnieki, Nacionālā ģeogrāfijas biedrība, Nacionālā basketbola asociācija, Nacionālā enciklopēdija, Nacionālā hokeja līga, NATO, Nīštates miera līgums, Nēģu dzimta, Neatkarīgā Rīta Avīze, NKVD "Latviešu operācija", Nobela prēmija, Nobela prēmija ķīmijā, Nobela prēmija fizikā, Nokrišņi, Ogre, Olimpiskās spēles, One.lv, Ordoviks, Oskars Melbārdis, Otrais pasaules karš, Pašvaldība, Padomju Savienība, Pagasts, PAL, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Parastā egle, Parastā odze, Parastā priede, Pareizticība, Parlamentāra republika, Parlaments, Pasaules čempionāts hokejā, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Pauls Einhorns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Vasks, Pekina, Pelēkais vilks, Piejūras zemiene, Pirktspējas paritāte, Pirmais pasaules karš, Plēsēji, Plēvspārņu kārta, Pleskavas kņazi, Poļu valoda, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polārlapsa, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas kņazi, Posmtārpi, Prāta Vētra, Progresīvie, PSRS sabrukums, PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu, Purva bruņurupucis, Putni, Radio, Radio SWH, Raimonds Pauls, Rāpuļi, Rāznas ezers, Rīga, Rīgas "Dinamo", Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas līcis, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rēzekne, Reliģija, Republika, Rietumkursas augstiene, Rietumu pasaule, Rihards Vāgners, Romas Katoļu baznīca, Rusi, Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Sakalas augstiene, Sandis Ozoliņš, Sanktpēterburga, Savvaļas zirgs, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēļi, Sēlija, Sergejs Žoltoks, Silūrs, Skeletons, Skyforger, Soči, Sociālais tīkls, Soltleiksitija, Spāņu valoda, Spāres, Staltbriedis, Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Stenlija kauss, Stirna, Sumbrs, Taiga, Taisnspārņi, Tauriņi, Tautas padome, Tālava, Tālavas zemiene, Tērbatas bīskapija, Televīzija, Temperatūra, Teniss, The World Factbook, Tokija, Trešais reihs, Tumsa (grupa), Tundra, TV3 Latvija, TV5 Latvija, Tvnet.lv, Ukraiņu valoda, Unitāra valsts, Vaboles, Valmiera, Valsts valoda, Valstspilsēta, Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP, Vasaras olimpiskās spēles, Vasarsvētki, Vācbaltieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vēlēšanas, Vendi (Livonija), Venta, Ventspils, Vestards Šimkus, Viduslaiki, Viduslatvijas zemiene, Vidzeme, Vidzemes augstiene, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vikingi, Vikingu laiki, Vilhelms Ostvalds, Visvaldis, Vitebskas guberņa, Zaķi, Zaļo un Zemnieku savienība, Zālēdāji, Zīdītāji, Zeme, Zemgaļi, Zemgale, Zemgales līdzenums, Zemiene, Ziemas olimpiskās spēles, Ziemassvētki, Ziemassvētku vakars, Ziemeļbriedis, Ziemeļeiropa, Ziemeļkursas augstiene, Zigmars Liepiņš, Zinību diena, Zivis, Zviedri, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, .eu, .lv, 1. janvāris, 1. maijs, 1. septembris, 11. augusts, 11. novembris, 13. gadsimts, 14. aprīlis, 14. jūnijs, 14. maijs, 14. Saeima, 16. aprīlis, 16. gadsimts, 17. aprīlis, 17. marts, 18. novembris, 19. gadsimts, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1924. gada vasaras olimpiskās spēles, 1933. gada Pasaules čempionāts hokejā, 1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1936. gada ziemas olimpiskās spēles, 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1990. gadi, 1997. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2. marts, 20. janvāris, 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2000. gada vasaras olimpiskās spēles, 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada referendums par dalību ES, 2004. gada Eiropas čempionāts futbolā, 2005. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, 2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā, 2014. gada ziemas olimpiskās spēles, 2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā, 2023. gada FIBA Pasaules kauss, 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā, 21. novembris, 22. jūnijs, 22. septembris, 23. jūnijs, 24. decembris, 24. jūnijs, 25. decembris, 25. marts, 26. decembris, 26. janvāris, 27. aprīlis, 3. decembris, 31. decembris, 4. jūlijs, 4. jūnijs, 4. maijs, 8. maijs, 8. marts, 9. maijs.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika