Latvijas Bruņotie spēki un Ziemeļlatvijas brigāde

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latvijas Bruņotie spēki un Ziemeļlatvijas brigāde

Latvijas Bruņotie spēki vs. Ziemeļlatvijas brigāde

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919. Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Alūksne un Latvijas Bruņotie spēki · Alūksne un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki · Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Brestļitovskas miera līgums un Latvijas Bruņotie spēki · Brestļitovskas miera līgums un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Cēsu kaujas un Latvijas Bruņotie spēki · Cēsu kaujas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dāvids Sīmansons un Latvijas Bruņotie spēki · Dāvids Sīmansons un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Bruņotie spēki · Dienvidlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Dzelzsdivīzija un Latvijas Bruņotie spēki · Dzelzsdivīzija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Eduards Kalniņš (ministrs) un Latvijas Bruņotie spēki · Eduards Kalniņš (ministrs) un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas Bruņotie spēki · Jānis Balodis (ģenerālis) un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jānis Zālītis un Latvijas Bruņotie spēki · Jānis Zālītis un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jansons

Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jūlijs Jansons un Latvijas Bruņotie spēki · Jūlijs Jansons un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Johans Laidoners

Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Johans Laidoners un Latvijas Bruņotie spēki · Johans Laidoners un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jorģis Zemitāns un Latvijas Bruņotie spēki · Jorģis Zemitāns un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Kārlis Ulmanis un Latvijas Bruņotie spēki · Kārlis Ulmanis un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Krišjānis Berķis un Latvijas Bruņotie spēki · Krišjānis Berķis un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Krievijas Impērijas armija un Latvijas Bruņotie spēki · Krievijas Impērijas armija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Krievijas SFPR un Latvijas Bruņotie spēki · Krievijas SFPR un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Latviešu strēlnieki un Latvijas Bruņotie spēki · Latviešu strēlnieki un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas brīvības cīņas · Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Latvijas Bruņotie spēki un Liepāja · Liepāja un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hartmanis

Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Latvijas Bruņotie spēki un Mārtiņš Hartmanis · Mārtiņš Hartmanis un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Latvijas Bruņotie spēki un Mobilizācija · Mobilizācija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Sarkanā armija · Sarkanā armija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Latvijas Bruņotie spēki un Strazdumuižas pamiers · Strazdumuižas pamiers un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Latvijas Bruņotie spēki un Tartu · Tartu un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Latvijas Bruņotie spēki un Valka · Valka un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Latvijas Bruņotie spēki un Vācijas Impērija · Vācijas Impērija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Latvijas Bruņotie spēki un Voldemārs Ozols · Voldemārs Ozols un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

1. Kurzemes kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · 1. Kurzemes kājnieku divīzija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

2. Vidzemes kājnieku divīzija

Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

2. Vidzemes kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · 2. Vidzemes kājnieku divīzija un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

4. Valmieras kājnieku pulks un Latvijas Bruņotie spēki · 4. Valmieras kājnieku pulks un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »