Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Latvijas PSR

Indekss Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 206 attiecības: Advokāts, Aizkraukle, Akmeņogles, Aleksandrs Grīns, Amerikas Savienotās Valstis, Anatols Liepiņš, Aptieka, Arvīds Pelše, ASV dolārs, Augusta pučs, Augusts Kirhenšteins, Augusts Voss, Aukstais karš, Austrālija, Austrumu bloks, Ķeguma HES, Ļeņina ordenis, Ņikita Hruščovs, Baltijas ceļš, Baltijas harta, Baltijas kara apgabals, Baltijas valstis, Baltkrievija, Brīvā Latvija (pretestības grupa), Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība, Brocēni, Cīņa (avīze), Celuloze, Centrālā izlūkošanas pārvalde, Cenzūra, Dabasgāze, Darba ražīgums, Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, Deklarācija par valsts varu, Dienvidamerika, Disidents, Dzelzceļš, Dziesmotā revolūcija, Eduards Berklavs, Edvarts Virza, Elektrotehnika, Ernests Brastiņš, Finieris, Franču grupa, Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs, Fricis Rokpelnis, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Gulags, Gumija, Gunārs Astra, ... Izvērst indekss (156 vairāk) »

  2. Padomju Savienības republikas

Advokāts

Advokāts (— 'palīgā sauktais') ir jurists, kas klientam sniedz juridiska rakstura konsultācijas, pārzina tā juridiskās lietas, sagatavo dokumentus juridiskajos jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, klienta interesēs pārstāv vai aizstāv to tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.

Skatīt Latvijas PSR un Advokāts

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas PSR un Aizkraukle

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Skatīt Latvijas PSR un Akmeņogles

Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Skatīt Latvijas PSR un Aleksandrs Grīns

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Latvijas PSR un Amerikas Savienotās Valstis

Anatols Liepiņš

Anatols Liepiņš (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS komponists.

Skatīt Latvijas PSR un Anatols Liepiņš

Aptieka

Aptieka Vācijā, 1505. gada zīmējums Aptieka (no (apotḗkē) — 'noliktava, glabātava') ir īpaši specializēta iestāde veselības aizsardzības sistēmā, kur tiek gatavoti, iepakoti, pētīti un pārdoti medikamenti.

Skatīt Latvijas PSR un Aptieka

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Skatīt Latvijas PSR un Arvīds Pelše

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Skatīt Latvijas PSR un ASV dolārs

Augusta pučs

Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.

Skatīt Latvijas PSR un Augusta pučs

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.

Skatīt Latvijas PSR un Augusts Kirhenšteins

Augusts Voss

Augusts Voss (—) bija latviešu izcelsmes padomju politiķis, kas ilgu laiku darbojās Latvijas PSR.

Skatīt Latvijas PSR un Augusts Voss

Aukstais karš

sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Skatīt Latvijas PSR un Aukstais karš

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Skatīt Latvijas PSR un Austrālija

Austrumu bloks

Austrumu bloka izveidošanās līdz 1949. gadam. Sociālistiskās valstis. Sarkanā krāsā dogmatiski vienpartiju režīmi, oranžā - īsu laiku pastāvējušie pseido-sociālistiskie režīmi. Austrumu (arī Komunistiskais vai Sociālistiskais, vai Padomju) bloks bija Aukstā kara laika termins, kuru izmantoja rietumvalstīs, lai apzīmētu PSRS militāri un politiski kontrolētās Austrumeiropas valstis kurās no 1944.

Skatīt Latvijas PSR un Austrumu bloks

Ķeguma HES

Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija, saīsinājumā VES) ir 1939.

Skatīt Latvijas PSR un Ķeguma HES

Ļeņina ordenis

Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).

Skatīt Latvijas PSR un Ļeņina ordenis

Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.

Skatīt Latvijas PSR un Ņikita Hruščovs

Baltijas ceļš

bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.

Skatīt Latvijas PSR un Baltijas ceļš

Baltijas harta

Baltiešu memoranda latviskais tulkojums Gunāra Astras rokrakstā. Baltiešu memoranda lietuviešu varianta parakstītāju un atbalstītāju saraksts. Baltijas harta jeb Baltiešu memorands bija 1979.

Skatīt Latvijas PSR un Baltijas harta

Baltijas kara apgabals

PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).

Skatīt Latvijas PSR un Baltijas kara apgabals

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Latvijas PSR un Baltijas valstis

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Latvijas PSR un Baltkrievija

Brīvā Latvija (pretestības grupa)

1940. gadā arestētie Jelgavas skolnieki (kreisajā pusē V. Treimanis, mazie foto no kreisās puses pirmajā rindā: T. Bergs, J. Valūns, A. Valkīrs, otrajā rindā F. Skurstenis, A. Saldenais, O. Ošenieks, trešajā rindā nz, I. Leimanis, I. Kārkliņš Brīvā Latvija bija viena no nacionālās pretestības grupām, ko pēc Latvijas okupācijas 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Brīvā Latvija (pretestības grupa)

Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība

Brīvprātīgā Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība vai DOSAAF (ДОСААФ) bija brīvprātīga sabiedriski-valstiska organizācija Padomju Savienībā, kuras mērķis bija veicināt valsts aizsardzības spēju un nacionālo drošību.

Skatīt Latvijas PSR un Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība

Brocēni

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.

Skatīt Latvijas PSR un Brocēni

Cīņa (avīze)

"Cīņa" bija avīze latviešu valodā, kas iznāca no 1904.

Skatīt Latvijas PSR un Cīņa (avīze)

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Skatīt Latvijas PSR un Celuloze

Centrālā izlūkošanas pārvalde

Centrālā izlūkošanas pārvalde, saīsinājumā CIP (CIA), ir Amerikas Savienoto Valstu valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību.

Skatīt Latvijas PSR un Centrālā izlūkošanas pārvalde

Cenzūra

Cenzūra (no  — 'stingrs spriedums, kritika') ir varas izmantošana, lai kontrolētu vai ierobežotu vārda brīvību.

Skatīt Latvijas PSR un Cenzūra

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Skatīt Latvijas PSR un Dabasgāze

Darba ražīgums

Darba ražīgums ir darba efektivitātes rādītājs, kas rāda noteiktā laika periodā uz vienu strādājošo saražotās produkcijas daudzumu.

Skatīt Latvijas PSR un Darba ražīgums

Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca

AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" (saīsinājumā DLRR) ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojās ar dzelzceļa ritošā sastāva kapitālo remontu un modernizāciju, tramvaju būvi, kā arī piedāvā metālapstrādes pakalpojumus.

Skatīt Latvijas PSR un Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca

Deklarācija par valsts varu

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā). Deklarācija par valsts varu bija Otrā pasaules kara laikā 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Deklarācija par valsts varu

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Skatīt Latvijas PSR un Dienvidamerika

Disidents

Disidents ( — 'atkritējs, pretī runājošs') plašākajā nozīmē ir cilvēks, kam ir citādi, pretēji uzskati nekā pastāvošajai varai vai sabiedrības vairākumam.

Skatīt Latvijas PSR un Disidents

Dzelzceļš

Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.

Skatīt Latvijas PSR un Dzelzceļš

Dziesmotā revolūcija

Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.

Skatīt Latvijas PSR un Dziesmotā revolūcija

Eduards Berklavs

Eduards Berklavs (dzimis, miris) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kurš 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980.

Skatīt Latvijas PSR un Eduards Berklavs

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Skatīt Latvijas PSR un Edvarts Virza

Elektrotehnika

Elektrotehniķi veido elektroenerģijas piegādes sistēmas Elektrotehniķi veido pašas elektroierīces Elektrotehnika ir tehniska zinātne, inženierijas nozare, kuras mērķis ir atrast veidus, kā praktiski dzīvē var izmantot elektrības sniegtās iespējas.

Skatīt Latvijas PSR un Elektrotehnika

Ernests Brastiņš

E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse. E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure. Ernests Brastiņš (dzimis, miris) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis.

Skatīt Latvijas PSR un Ernests Brastiņš

Finieris

Finieris ir plānā kārtā nolobītas vai drāztas koksnes loksne (biezumā no 0,1 līdz 3,5 mm).

Skatīt Latvijas PSR un Finieris

Franču grupa

Ēka Dzirnavu ielā 70, kuras 5. dzīvoklī pulcējās "Franču grupa". Franču grupa ir PSRS drošības iestāžu dots apzīmējums latviešu inteliģences disidentu grupai, ko 1950.

Skatīt Latvijas PSR un Franču grupa

Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs

Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs (JLK) tika izveidots 1965.

Skatīt Latvijas PSR un Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs

Fricis Rokpelnis

Fricis Rokpelnis (dzimis, Grobiņas pagasts, miris, Jūrmala) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks.

Skatīt Latvijas PSR un Fricis Rokpelnis

Galvenā enciklopēdiju redakcija

Galvenā enciklopēdiju redakcija bija izdevniecība, kas izdeva zinātnisko un populārzinātnisko uzziņu literatūru.

Skatīt Latvijas PSR un Galvenā enciklopēdiju redakcija

Gulags

Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.

Skatīt Latvijas PSR un Gulags

Gumija

Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.

Skatīt Latvijas PSR un Gumija

Gunārs Astra

Gunārs Astra (dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 6. aprīlī Ļeņingradā) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, PSRS okupācijas laika disidents un politieslodzītais.

Skatīt Latvijas PSR un Gunārs Astra

Helsinki-86

Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Skatīt Latvijas PSR un Helsinki-86

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Skatīt Latvijas PSR un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvijas PSR un Igaunija

Imigrācija

Ar imigrāciju saprot cilvēku ieceļošanu no vienas valsts citā valstī ar mērķi apmesties tajā uz dzīvi.

Skatīt Latvijas PSR un Imigrācija

Ints Cālītis

Ints Cālītis (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, bijušais politieslodzītais.

Skatīt Latvijas PSR un Ints Cālītis

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Skatīt Latvijas PSR un Jāņi

Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kalnbērziņš (—), zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks.

Skatīt Latvijas PSR un Jānis Kalnbērziņš

Jūlijs Vanags

Jūlijs Vanags (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un tulkotājs.

Skatīt Latvijas PSR un Jūlijs Vanags

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Latvijas PSR un Jūrmala

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Skatīt Latvijas PSR un Josifs Staļins

Kalnciems

Kalnciems ir liels ciems (1991.—2010. gadā pilsēta), Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrs.

Skatīt Latvijas PSR un Kalnciems

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Skatīt Latvijas PSR un Kanāda

Kapitālieguldījumi

Kapitālieguldījumi jeb vienkārši ieguldījumi vai investīcijas ir naudas vai citu aktīvu ieguldīšana komerciālā pasākumā ar mērķi gūt peļņu vai kādu citu labumu.

Skatīt Latvijas PSR un Kapitālieguldījumi

Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai

Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai (KOLA) bija pret padomju okupāciju vērsta nacionālās pretestības pagrīdes grupa, kas izveidojās 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai

Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)

Kārlis Ozoliņš (—) bija latviešu politiķis un žurnālists, ilggadējs avīzes "Cīņa" galvenais redaktors (1940–1951).

Skatīt Latvijas PSR un Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Latvijas PSR un Kārlis Ulmanis

Kārlis Zariņš (diplomāts)

Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K.

Skatīt Latvijas PSR un Kārlis Zariņš (diplomāts)

Kirhenšteina Ministru kabinets

Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Kirhenšteina Ministru kabinets

Kokvilna

Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.

Skatīt Latvijas PSR un Kokvilna

Kolhozs

Kolhozs (akronīms no коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) jeb kopsaimniecība bija kopēja saimniekošanas forma laukos Padomju Savienībā un citās Austrumu bloka valstīs 20.

Skatīt Latvijas PSR un Kolhozs

Koris

Angļu skolas koris Koris ir dziedātāju ansamblis, kas pamatā izpilda kora mūziku — mūziku, kas rakstīta koru vajadzībām.

Skatīt Latvijas PSR un Koris

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Latvijas PSR un Krievija

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Skatīt Latvijas PSR un Krievijas PFSR

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Skatīt Latvijas PSR un Krievu valoda

Kvadrāts (uzņēmums)

Skats no Katlakalna uz rūpnīcas "Kvadrāts" ēku (2006). Gumijas rūpniecības AS "Kvadrāts" bija Rīgas gumijas izstrādājumu rūpnīca Maskavas ielā 322/324, Ķengaragā, kas pārsvarā eksportam ražoja gumijas apavus, velosipēdu riepas, kameras, rotaļlietas, transmisiju siksnas, kā arī pretgāzu uzvalkus Quadrat, uzpūšamos pontonus, glābšanas laivas un sporta laivas.

Skatīt Latvijas PSR un Kvadrāts (uzņēmums)

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Skatīt Latvijas PSR un Labība

Lats

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.

Skatīt Latvijas PSR un Lats

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Latvijas PSR un Latvieši

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latvijas PSR un Latvija

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas ebreji

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas karogs

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmie sekretāri, kas reizē bija arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) faktiskie vadītāji.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru uzskaitījums

Latvijas Nacionālais leģions

Latvijas Nacionālais leģions, pret padomju okupāciju vērsta nacionālās pretestības pagrīdes grupa, kas izveidojās 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Nacionālais leģions

Latvijas nacionālie partizāni

Latvijas Nacionālo partizānu grupa. Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas nacionālie partizāni

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Latvijas padomju enciklopēdija

Latvijas padomju enciklopēdijas sējumi Latvijas padomju enciklopēdija (LPE) ir enciklopēdisks izdevums desmit sējumos ar diviem papildsējumiem.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas padomju enciklopēdija

Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Augstākā Padome

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs bija oficiāls nosaukums vienam no Latvijas PSR augstākajiem amatiem.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā

Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas notika.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā

Latvijas PSR ģerbonis

Latvijas PSR ģerboni par republikas simbolu Latvijas PSR valdība pieņēma 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR ģerbonis

Latvijas PSR himna

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas himna bija Latvijas PSR oficiālā himna tās pastāvēšanas laikā.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR himna

Latvijas PSR karogs

Latvijas PSR karogs bija Latvijas PSR simbols.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR karogs

Latvijas PSR mazā enciklopēdija

"Latvijas PSR mazā enciklopēdija" ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR mazā enciklopēdija

Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē

Latvijas PSR Ministru padomes Galvenā pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai presē jeb "Glavļits" bija represīva PSRS okupācijas iestāde, kuras uzdevums bija politiskā cenzūra PSKP vadībā no 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē

Latvijas PSR MP priekšsēdētāji

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs bija oficiāls nosaukums Latvijas PSR premjerministra amatam.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR MP priekšsēdētāji

Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks

LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks bija goda nosaukums, ko nodibināja Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs, lai apbalvotu mākslas darbiniekus par izciliem sasniegumiem mākslā, teātrī, kino, koncertprogrammās, kā arī par nopelniem mākslinieku sagatavošanā un apmācīšanā.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks

Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks

Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks bija goda nosaukums, ko piešķīra Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs no līdz Latvijas neatkarības atgūšanai.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks

Latvijas PSR Tautas dzejnieks

Latvijas PSR Tautas dzejnieks ir Latvijas PSR goda nosaukums, kas tika piešķirts padomju Latvijas dzejniekiem, kuru darbi bija nopelnījuši profesionālu un tautas atzinību.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Tautas dzejnieks

Latvijas PSR Tautas mākslinieks

Latvijas PSR Tautas mākslinieks bija goda nosaukums, ko piešķīra izciliem Latvijas PSR tēlotājas mākslas meistariem, kuru darbi bija guvuši augstu profesionālu novērtējumu un tautas atzinību.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Tautas mākslinieks

Latvijas PSR Tautas rakstnieks

Latvijas PSR Tautas rakstnieks ir Latvijas PSR goda nosaukums, kas tika piešķirts padomju Latvijas rakstniekiem, kuru darbi bija nopelnījuši profesionālu un tautas atzinību.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Tautas rakstnieks

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks bija goda nosaukums, ko piešķīra Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs no līdz Latvijas neatkarības atgūšanai.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja

Stūra māja Brīvības ielā 61 un Stabu ielā 12, Rīgā, kurā padomju okupācijas periodā darbojās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, saukta arī Čeka, bija politiski represīva PSRS okupācijas institūcija ar militāru struktūru Latvijas PSR teritorijā līdz 1991.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja

Latvijas rajoni

Latvijas rajonu un pagastu karte (2007). Rajoni bija otrā līmeņa pašvaldības Latvijas PSR un Latvijas Republikā no 1949. līdz 2009. gadam.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas rajoni

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Tautas fronte

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Skatīt Latvijas PSR un Latvijas Zinātņu akadēmija

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Skatīt Latvijas PSR un Lauksaimniecība

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Skatīt Latvijas PSR un Līgotņu Jēkabs

Leonīds Brežņevs

L. Brežņeva pase ar tautību "ukrainis". Leonīds Brežņevs (—) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964.

Skatīt Latvijas PSR un Leonīds Brežņevs

Leonīds Breikšs

Leonīds Breikšs (1908—1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Skatīt Latvijas PSR un Leonīds Breikšs

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvijas PSR un Lietuva

Mihails Gorbačovs

Mihails Gorbačovs (dzimis, miris) bija padomju, vēlāk Krievijas politiķis.

Skatīt Latvijas PSR un Mihails Gorbačovs

Mikrorajons

Zolitūdes mikrorajons Mikrorajons ir PSRS radies apzīmējums standartizētam daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksam lielo pilsētu perifērajās daļās.

Skatīt Latvijas PSR un Mikrorajons

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Skatīt Latvijas PSR un Molotova—Ribentropa pakts

Nacionalizācija

Nacionalizācija ir process, kurā privātais bizness vai privātais īpašums nonāk valsts īpašumā.

Skatīt Latvijas PSR un Nacionalizācija

Nacionālkomunisti

Pretstāve: nacionālkomunists Eduards Berklavs (pa kreisi) un ortodoksais komunists Arvīds Pelše (pa labi) Nacionālkomunisti bija latviešu komunistu kustība Latvijas PSR valdošajām aprindām pietuvinātu darbinieku vidū no 1956.

Skatīt Latvijas PSR un Nacionālkomunisti

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Skatīt Latvijas PSR un Nafta

Ogres Trikotāža

SIA Ogres Trikotāža bija Latvijas trikotāžas ražošanas uzņēmums.

Skatīt Latvijas PSR un Ogres Trikotāža

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Skatīt Latvijas PSR un Oktobra revolūcija

Olaine

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas PSR un Olaine

Osta

Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.

Skatīt Latvijas PSR un Osta

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).

Skatīt Latvijas PSR un Ostlande

Osvalds Darbiņš

Osvalds Darbiņš (ap 1930). Osvalds Darbiņš (1905—1983) bija latviešu žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas PSR un Osvalds Darbiņš

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Skatīt Latvijas PSR un Otrais pasaules karš

Padomju nomenklatūra

Padomju nomenklatūra bija faktiskā valdošā šķira PSRS un pārējās Austrumu bloka sociālistiskajās valstīs.

Skatīt Latvijas PSR un Padomju nomenklatūra

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs").

Skatīt Latvijas PSR un Padomju republikas

Padomju saimniecība

Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.

Skatīt Latvijas PSR un Padomju saimniecība

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Latvijas PSR un Padomju Savienība

Padomju Savienības himna

Padomju Savienības himna tika ieviesta Otrā pasaules kara laikā, nomainot "Internacionāli" kā PSRS oficiālo valsts himnu.

Skatīt Latvijas PSR un Padomju Savienības himna

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Skatīt Latvijas PSR un Padomju Savienības Komunistiskā partija

Padomju Sociālistiskās Republikas

Padomju sociālistisko republiku skaita un teritorijas izmaiņas no 1922. līdz 1991. gadam Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) bija padomju republikas, kas dažādos laika posmos no 1922.

Skatīt Latvijas PSR un Padomju Sociālistiskās Republikas

Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā) Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā bija Otrā pasaules kara laikā 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Par Latvijas PSR suverenitāti

Latvijas PSR Augstākās Padomes deklarācija „Par Latvijas PSR suverenitāti” ir dokuments, kuru 1989.

Skatīt Latvijas PSR un Par Latvijas PSR suverenitāti

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Skatīt Latvijas PSR un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Par Latvijas Republikas valstisko statusu

Latvijas Republikas Augstākās Padomes likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" ir dokuments, ar kuru 1991.

Skatīt Latvijas PSR un Par Latvijas Republikas valstisko statusu

Pauls Dzērve

Pauls Dzērve (1918–1961) bija latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu kandidāts.

Skatīt Latvijas PSR un Pauls Dzērve

Pauls Stradiņš

Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Skatīt Latvijas PSR un Pauls Stradiņš

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no  — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Skatīt Latvijas PSR un Pārkrievošana

Pāvels Pizāns

Pāvels Pizāns (1918–1971) bija latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Latvijas PSR un Pāvels Pizāns

Pļaviņu HES

Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas.

Skatīt Latvijas PSR un Pļaviņu HES

Pēteris Blaus

Pēteris Blaus (—) bija Latvijas žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas PSR un Pēteris Blaus

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Skatīt Latvijas PSR un Polocka

Procesuālās tiesības

Procesuālās tiesības nosaka strīdu atrisināšanas kārtību, noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību; tās ir tiesību normas, kas reglamentē procedūras un organizatoriskos jautājumus.

Skatīt Latvijas PSR un Procesuālās tiesības

Prokuratūra

Prokuratūra ir iestāde, kas uzrauga likumu izpildi un ierosina sodīt likumpārkāpējus, kā arī valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.

Skatīt Latvijas PSR un Prokuratūra

PSKP CK Politbirojs

Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politbirojs (PSKP CK Politbirojs,; no 1952. līdz 1966. bija Prezidijs) bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas centrālais valdošais orgāns.

Skatīt Latvijas PSR un PSKP CK Politbirojs

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.

Skatīt Latvijas PSR un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu ir dokuments, ar kuru 1991.

Skatīt Latvijas PSR un PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Radiotehnika

Radiotehnikas logo Radiotehnika (RRR) ir Rīgā bāzēts Latvijas elektronikas un akustisko sistēmu zīmols.

Skatīt Latvijas PSR un Radiotehnika

Rafaels Blūms

Rafaels Blūms (1914—1998) bija Latvijas ebreju žurnālists.

Skatīt Latvijas PSR un Rafaels Blūms

Rīgas apģērbs

Birka ar "Rīgas apģērbs" logo Rīgas apģērbs bija šūšanas izstrādājumu ražošanas apvienība Latvijas teritorijā, kas specializējās uz pieaugušo un bērnu apģērbu ražošanu.

Skatīt Latvijas PSR un Rīgas apģērbs

Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.

Skatīt Latvijas PSR un Rīgas HES

Rīgas Kinostudija

Rīgas Kinostudija (RKS) ir vecākā filmu studija Latvijā.

Skatīt Latvijas PSR un Rīgas Kinostudija

Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts

Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts (RRAB ZPI) bija viens no vadošajiem PSRS pētniecības institūtiem radioizotopu aparatūras ražošanas jomā.

Skatīt Latvijas PSR un Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts

Rēzeknes Piena konservu kombināts

Rēzeknes Piena konservu kombināts (RPKK) bija piena konservu ražotne Rēzeknē, kura uzsāka ražošanu 1957.

Skatīt Latvijas PSR un Rēzeknes Piena konservu kombināts

Referendums

Itālijā Referendums (no — 'paziņojamais') jeb tautas nobalsošana ir vēlētāju balsošana par kādu konkrētu sabiedrībā populāru valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, to labojumiem, grozījumiem, atcelšanu, u.c. jautājumiem).

Skatīt Latvijas PSR un Referendums

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Skatīt Latvijas PSR un Rublis

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt Latvijas PSR un Saeima

Sajūdis

Lietuvas pastmarka "Sajūža" 20. gadadienai V. Landsberģis, "Sajūža" līderis 1988.—1990. gados Sajūdis ( — 'kustība'), sākotnēji pazīstams kā Lietuvas Pārbūves kustība, vēlāk Lietuvas kustība, ir politiskā organizācija, kas vadīja cīņu par Lietuvas neatkarību 1980.

Skatīt Latvijas PSR un Sajūdis

Samnera Velsa deklarācija

Samnera Velsa deklarācijas teksta oriģināls (1940). Deklarācijas teksts ''The Department of State Bulletin'' (July 27, 1940. Vol. III: No. 57 - Publication 1489). Samnera Velsa deklarācija ir ASV Valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa parakstīts oficiāls paziņojums, kas skaidri paziņoja Padomju Savienībai un pārējām valstīm, ka ASV neatzīst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aneksiju un inkorporāciju.

Skatīt Latvijas PSR un Samnera Velsa deklarācija

Sējas lini

Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs.

Skatīt Latvijas PSR un Sējas lini

Seda

Seda ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Skatīt Latvijas PSR un Seda

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Latvijas PSR un Sibīrija

Staburags

Staburags 1866. gada gravīrā (Štafenhāgens). Staburags jeb Staburadze bija vairāku gadu tūkstošu laikā veidojusies aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Latvijas PSR un Staburags

Stagnācija PSRS

Ļeņingrada 1982. gadā. Pustukšas ielas un Brežņeva portrets. Oktobra revolūcijas parāde Maskavā, 1977 Stagnācija PSRS ir PSRS ekonomiskās un politiskās vēstures posms, kas sākās 1970.

Skatīt Latvijas PSR un Stagnācija PSRS

Staiceles papīrfabrika

Staiceles papīrfabrika. Foto: Māris Kalējs, 2005 Staiceles papīrfabrika ir fabrika Staicelē, kurā tika ražots dažāda veida papīrs.

Skatīt Latvijas PSR un Staiceles papīrfabrika

Tautas atmodas kustība Latvijā

Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.

Skatīt Latvijas PSR un Tautas atmodas kustība Latvijā

Tautas Saeima

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.

Skatīt Latvijas PSR un Tautas Saeima

Tautas Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlēšanu plakāts. Tautas Saeimas vēlēšanas bija nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas, kas Latvijā notika 1940.

Skatīt Latvijas PSR un Tautas Saeimas vēlēšanas

Tautas skaitīšana

Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.

Skatīt Latvijas PSR un Tautas skaitīšana

TEC-1

220px 220px Rīgas pirmā termoelektrocentrāle (TEC-1) ir AS “Latvenergo” piederoša termoelektrostacija, kas atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Čiekurkalnā.

Skatīt Latvijas PSR un TEC-1

TEC-2

220px 220px Rīgas otrā termoelektrocentrāle (TEC-2) ir lielākā termoelektrostacija Latvijā, kas atrodas Aconē, Salaspils novadā.

Skatīt Latvijas PSR un TEC-2

Termoelektrostacija

Termoelektrostacija ir elektrostacija, kas lieto siltuma dzinēju.

Skatīt Latvijas PSR un Termoelektrostacija

Tiesa

Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa Tiesa ir iestāde, kuru vada tiesnesis, tiesneši vai miertiesnesis, un darbojas kā tribunāls civillietās un krimināllietās.

Skatīt Latvijas PSR un Tiesa

Triko

Triko (no, tricoter — 'adīt') var būt šādi ar trikotāžu saistīti jēdzieni.

Skatīt Latvijas PSR un Triko

Trimdas latvieši

Anglijā Par trimdas latviešiem tradicionāli tiek saukti emigrācijā, galvenokārt Eiropā, Amerikā un Austrālijā dzīvojošie latvieši, kuru lielākā daļa devās prom no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, lai izvairītos no Padomju Savienības režīma represijām, otra grupa ir latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūstekņu nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē.

Skatīt Latvijas PSR un Trimdas latvieši

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Skatīt Latvijas PSR un Ukraina

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Skatīt Latvijas PSR un Ukrainas PSR

Valmieras stikla šķiedra

AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (VSŠ) ir Latvijas uzņēmums, kas ražo stikla šķiedru un tās produktus.

Skatīt Latvijas PSR un Valmieras stikla šķiedra

Valsts drošības komiteja

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra.

Skatīt Latvijas PSR un Valsts drošības komiteja

VEF

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.

Skatīt Latvijas PSR un VEF

Vienpartijas sistēma

#6B8E23 militārā diktatūra Vienpartijas sistēma ir valsts pārvaldes forma, kad valsti pārvalda viena politiskā partija.

Skatīt Latvijas PSR un Vienpartijas sistēma

Viktors Kalniņš (disidents)

Viktors Kalniņš (1938-2001) bija latviešu žurnālists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais.

Skatīt Latvijas PSR un Viktors Kalniņš (disidents)

Vilis Lācis

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis ar ģimeni 1947. gadā Jūrmalā. Vilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lāce (vecajā ortogrāfijā: Jahn Wilhelm Lahze)Latvijas Valsts Vēstures arhīvs fonds 235., apraksts 10., Daugavgrīvas draudzes metrikas grāmata 1896.-1904., 350(700).lpp; dzimis (vecajā stilā), miris) bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk sociālistiskā reālisma pārstāvis, rakstījis īso un garo prozu.

Skatīt Latvijas PSR un Vilis Lācis

Vilna

Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.

Skatīt Latvijas PSR un Vilna

Zemnieku saimniecība

Kanādā. Zemnieku saimniecība, arī no angļu valodas atvasinātais vārds ferma, ir lauksaimniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu produktu (gaļas, piena, olu, vilnas un tā tālāk) ražošanu un nogādāšanu tālāk uzpircējiem vai arī paši tos pārdod tirgū.

Skatīt Latvijas PSR un Zemnieku saimniecība

Zilaiskalns

Zilaiskalns ir lielciems un Valmieras novada Zilākalna pagasta centrs.

Skatīt Latvijas PSR un Zilaiskalns

17 latviešu komunistu vēstule

"17 latviešu komunistu vēstule" ir Eduarda Berklava un viņa domubiedru 1971.

Skatīt Latvijas PSR un 17 latviešu komunistu vēstule

18. marts

18.

Skatīt Latvijas PSR un 18. marts

1928. gads

1928.

Skatīt Latvijas PSR un 1928. gads

1940. gads

1940.

Skatīt Latvijas PSR un 1940. gads

1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.

Skatīt Latvijas PSR un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Skatīt Latvijas PSR un 1941. gads

1944. gads

1944.

Skatīt Latvijas PSR un 1944. gads

1949. gada marta deportācijas

1949.

Skatīt Latvijas PSR un 1949. gada marta deportācijas

1959. gads

1959.

Skatīt Latvijas PSR un 1959. gads

1971. gads

1971.

Skatīt Latvijas PSR un 1971. gads

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Skatīt Latvijas PSR un 1978. gads

1979. gads

1979.

Skatīt Latvijas PSR un 1979. gads

1989. gads

1989.

Skatīt Latvijas PSR un 1989. gads

1990. gads

1990.

Skatīt Latvijas PSR un 1990. gads

23. augusts

23.

Skatīt Latvijas PSR un 23. augusts

Skatīt arī

Padomju Savienības republikas

Zināms kā Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, Latvijas okupācija (1944—1991), Latvijas padomju okupācija.

, Helsinki-86, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Igaunija, Imigrācija, Ints Cālītis, Jāņi, Jānis Kalnbērziņš, Jūlijs Vanags, Jūrmala, Josifs Staļins, Kalnciems, Kanāda, Kapitālieguldījumi, Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai, Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks), Kārlis Ulmanis, Kārlis Zariņš (diplomāts), Kirhenšteina Ministru kabinets, Kokvilna, Kolhozs, Koris, Krievija, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kvadrāts (uzņēmums), Labība, Lats, Latvieši, Latvija, Latvijas ebreji, Latvijas karogs, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru uzskaitījums, Latvijas Nacionālais leģions, Latvijas nacionālie partizāni, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas padomju enciklopēdija, Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji, Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas PSR ģerbonis, Latvijas PSR himna, Latvijas PSR karogs, Latvijas PSR mazā enciklopēdija, Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenā pārvalde kara un valsts noslēpumu aizsardzībai presē, Latvijas PSR MP priekšsēdētāji, Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, Latvijas PSR Tautas dzejnieks, Latvijas PSR Tautas mākslinieks, Latvijas PSR Tautas rakstnieks, Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, Latvijas rajoni, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Sarkanā grāmata, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Tautas fronte, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas Zinātņu akadēmija, Lauksaimniecība, Līgotņu Jēkabs, Leonīds Brežņevs, Leonīds Breikšs, Lietuva, Mihails Gorbačovs, Mikrorajons, Molotova—Ribentropa pakts, Nacionalizācija, Nacionālkomunisti, Nafta, Ogres Trikotāža, Oktobra revolūcija, Olaine, Osta, Ostlande, Osvalds Darbiņš, Otrais pasaules karš, Padomju nomenklatūra, Padomju republikas, Padomju saimniecība, Padomju Savienība, Padomju Savienības himna, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Padomju Sociālistiskās Republikas, Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā, Par Latvijas PSR suverenitāti, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Par Latvijas Republikas valstisko statusu, Pauls Dzērve, Pauls Stradiņš, Pārkrievošana, Pāvels Pizāns, Pļaviņu HES, Pēteris Blaus, Polocka, Procesuālās tiesības, Prokuratūra, PSKP CK Politbirojs, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu, Radiotehnika, Rafaels Blūms, Rīgas apģērbs, Rīgas HES, Rīgas Kinostudija, Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts, Rēzeknes Piena konservu kombināts, Referendums, Rublis, Saeima, Sajūdis, Samnera Velsa deklarācija, Sējas lini, Seda, Sibīrija, Staburags, Stagnācija PSRS, Staiceles papīrfabrika, Tautas atmodas kustība Latvijā, Tautas Saeima, Tautas Saeimas vēlēšanas, Tautas skaitīšana, TEC-1, TEC-2, Termoelektrostacija, Tiesa, Triko, Trimdas latvieši, Ukraina, Ukrainas PSR, Valmieras stikla šķiedra, Valsts drošības komiteja, VEF, Vienpartijas sistēma, Viktors Kalniņš (disidents), Vilis Lācis, Vilna, Zemnieku saimniecība, Zilaiskalns, 17 latviešu komunistu vēstule, 18. marts, 1928. gads, 1940. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1941. gads, 1944. gads, 1949. gada marta deportācijas, 1959. gads, 1971. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1989. gads, 1990. gads, 23. augusts.