Atvērt Google MapsSatura rādītājs
79 attiecības: Andrejs Cēbers, Andrejs Veisbergs, Andris Ambainis, Baltijas Tehniskā augstskola, Baltijas valstis, Dace Markus, Elmārs Grēns, Ernests Štālbergs, Gunārs Duburs, Indriķis Muižnieks, Jānis Bērziņš (diplomāts), Jelgava, Jevgeņijs Kotomins, Kirhenšteina Ministru kabinets, Latvija, Latvijas augstskolu reitingi, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitātes Dabas māja, Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Lielā aula, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Latvijas Universitātes Rakstu māja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, Latvijas Universitātes Sporta māja, Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas Universitātes Veselības māja, Latvijas Universitātes Viesu māja, Latvijas Universitātes Zinātņu māja, Linards Skuja, Mārcis Auziņš, Mihails Hazans, Novembris, ... Izvērst indekss (29 vairāk) »
Andrejs Cēbers
Andrejs Cēbers (dzimis 1947. gadā) ir latviešu fiziķis, habilitēts fizikas doktors (Dr. habil. phys.), Latvijas Universitātes teorētiskās fizikas profesors (1988). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1993). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus par magnetizējamo šķidrumu hidrodinamiku.
Skatīt Latvijas Universitāte un Andrejs Cēbers
Andrejs Veisbergs
Andrejs Veisbergs (dzimis Rīgā -->) ir latviešu valodnieks, tulks, tulkotājs un profesors.
Skatīt Latvijas Universitāte un Andrejs Veisbergs
Andris Ambainis
Andris Ambainis (dzimis Daugavpilī) ir latviešu matemātiķis, kurš aktīvi darbojas datorzinātnēs.
Skatīt Latvijas Universitāte un Andris Ambainis
Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.
Skatīt Latvijas Universitāte un Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Latvijas Universitāte un Baltijas valstis
Dace Markus
Dace Markus (1950) ir latviešu zinātniece, filoloģijas habilitētā zinātņu doktore (Dr. habil. philol.), Liepājas Universitātes rektore un Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta vadošā pētniece (2016), LZA īstenā locekle (2000).
Skatīt Latvijas Universitāte un Dace Markus
Elmārs Grēns
Elmārs Grēns (dzimis Rīgā) ir latviešu molekulārbiologs.
Skatīt Latvijas Universitāte un Elmārs Grēns
Ernests Štālbergs
Ernests Štālbergs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, LU docents un LVU profesors, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas PSR arhitektu savienības pirmais priekšsēdētājs.
Skatīt Latvijas Universitāte un Ernests Štālbergs
Gunārs Duburs
Gunārs Duburs (1934) ir latviešu ķīmiķis, habilitēts ķīmijas doktors (Dr. habil. chem.), Latvijas Universitātes ķīmijas profesors (1988).
Skatīt Latvijas Universitāte un Gunārs Duburs
Indriķis Muižnieks
Indriķis Muižnieks (dzimis) ir latviešu biologs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Universitātes rektors.
Skatīt Latvijas Universitāte un Indriķis Muižnieks
Jānis Bērziņš (diplomāts)
Jānis Bērziņš (dzimis, miris), pseidonīmi: Ziemelis, Pāvels Vasiļjevičs, bija latviešu skolotājs, vēlāk revolucionārs, diplomāts, PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.
Skatīt Latvijas Universitāte un Jānis Bērziņš (diplomāts)
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Latvijas Universitāte un Jelgava
Jevgeņijs Kotomins
Jevgeņijs Kotomins (dzimis 1949. gadā) ir Latvijas fiziķis, habilitēts fizikas doktors (Dr. habil. phys., 1992), Latvijas Universitātes profesors (1996). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1993). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus materiālzinātnes jomā, izmantojot skaitļošanas metodes, izveidojis cietvielu kvantu ķīmijas virzienu, veicis aprēķinus daudzu punktveida defektu funkcionālo oksīdu un nitrīdu kristālu apjomā un uz virsmām.
Skatīt Latvijas Universitāte un Jevgeņijs Kotomins
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940.
Skatīt Latvijas Universitāte un Kirhenšteina Ministru kabinets
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvija
Latvijas augstskolu reitingi
Latvijas augstskolu reitingi ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu sarindošana pēc dažādiem akadēmiskajiem kritērijiem.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas augstskolu reitingi
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), ir biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, Latvijas Kara skolas tradīciju pārmantotāja un turpinātāja.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Policijas akadēmija
Latvijas Policijas akadēmija (LPA) bija specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens bija sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību tiesību zinātnēs.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Policijas akadēmija
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka
Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir publiski pieejama zinātniska bibliotēka Rīgā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte
LU Ķīmijas fakultātes bijusī ēka Rīgā, K. Valdemāra ielā 48 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte dibināta 1964.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
LU Dabas māja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte dibināta vienlaikus ar Latvijas Universitāti 1919.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir Latvijas Universitātes struktūrvienība.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība ar atvasinātas publiskas personas statusu.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
Latvijas Universitātes Dabas māja
LU Dabas māja Latvijas Universitātes Dabas māja jeb Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (LU DAC) ir Latvijas Universitātes piecu dabaszinātņu fakultāšu (Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas, Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļas) kopīga ēka Jelgavas ielā 1, Torņakalnā Rīgā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Dabas māja
Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte
Datorikas fakultātes vitrāža Raiņa bulvārī 19, 3. stāvā Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte
Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte
Latvijas Universitātes Lielā aula
LU koris "Dziesmuvara" Jaunajā aulā. Latvijas Universitātes Lielā aula ir Latvijas Universitātes svinību zāle.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Lielā aula
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadības telpas atrodas LU Zinātnes mājā Jelgavas ielā 3 (pa labi). LU Medicīnas fakultātes administatīvās telpas līdz 2019. gadam atradās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 Rīgā. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte ir viena no 13 Latvijas Universitātes fakultātēm, kas izvietota Imantā, Imantas 7. līnija 1, ēkā, kurā iepriekš atradās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Latvijas Universitātes Rakstu māja
Latvijas Universitātes Rakstu māja būs Latvijas Universitātes Bibliotēkas, sešu fakultāšu (Biznesa vadības un ekonomikas, Humanitāro zinātņu, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas, Sociālo zinātņu, Vēstures un filozofijas un LU Teoloģijas fakultātes), kā arī Filozofijas un socioloģijas, Latviešu valodas un Latviešu Vēstures institūtu kopīgs akadēmiskais centrs Jelgavas ielā 1, Torņakalnā Rīgā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Rakstu māja
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (LU SZF) ir 2000.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Sporta māja
Skats uz projektēto LU Sporta mājas vietu pie Rīgas-Torņakalna dzelzceļa (labajā pusē, 2011). Latvijas Universitātes Sporta māja ir Latvijas Universitātes (LU) plānota ēka Rīgas Torņakalna apkaimē.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Sporta māja
Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja
Skats uz projektēto LU Tehnoloģiju mājas vietu Vienības gatves labajā pusē (2012). Latvijas Universitātes Teholoģiju māja ir Latvijas Universitātes (LU) projektēta ēka Vienības gatvē Rīgas Torņakalna apkaimē.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Latvijas Universitātes Veselības māja
Skats uz projektēto LU Veselības mājas vietu pie Vienības gatves (kreisajā pusē, 2011). Latvijas Universitātes Veselības māja ir Latvijas Universitātes (LU) projektēta ēka Vienības gatvē Rīgas Torņakalna apkaimē.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Veselības māja
Latvijas Universitātes Viesu māja
Latvijas Universitātes Studentu un viesu māja ir Latvijas Universitātes (LU) ēkas projekts LU Akadēmiskā centra teritorijā, Rīgas Torņakalna apkaimē.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Viesu māja
Latvijas Universitātes Zinātņu māja
LU Zinātņu māja Jelgavas ielā 3 (pa labi). Latvijas Universitātes Zinātņu māja jeb LU Zinātņu centrs ir Latvijas Universitātes divu fakultāšu — Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes un Medicīnas fakultātes, kā arī sešu zinātnisko institūtu (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts) kopīgs akadēmiskais centrs Jelgavas ielā 3, Torņakalnā Rīgā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Zinātņu māja
Linards Skuja
Linards Skuja (dzimis 1952. gada 8.februārī) ir latviešu fiziķis, habilitētais fizikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.
Skatīt Latvijas Universitāte un Linards Skuja
Mārcis Auziņš
Mārcis Auziņš (dzimis Rīgā) ir latviešu fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Skatīt Latvijas Universitāte un Mārcis Auziņš
Mihails Hazans
Mihails Hazans (dzimis 1950. gadā) ir Latvijas ekonomists, Latvijas Universitātes profesors (2007).
Skatīt Latvijas Universitāte un Mihails Hazans
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Skatīt Latvijas Universitāte un Novembris
Oļģerts Nikodemus
Oļģerts Nikodemus (dzimis 1954. gada 29. septembrī Kuldīgā) ir Latvijas ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors (no 2002. gada), LZA korespondentājloceklis (no 2005. gada).
Skatīt Latvijas Universitāte un Oļģerts Nikodemus
Pauls Valdens
Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
Skatīt Latvijas Universitāte un Pauls Valdens
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Latvijas Universitāte un Pēteris Stučka
Pēteris Vanags
Pēteris Vanags (1962) ir latviešu filologs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors (1999), Stokholmas Universitātes Baltu valodu profesors (2006).
Skatīt Latvijas Universitāte un Pēteris Vanags
QS pasaules universitāšu reitings
QS pasaules universitāšu reitings līdztekus Šanhajas ARWU un Times Higher Education reitingiem ir viens no pasaules trim ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem.
Skatīt Latvijas Universitāte un QS pasaules universitāšu reitings
Raiņa bulvāris (Rīga)
Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Raiņa bulvāris (Rīga)
Rīgas Politehniskais institūts
Rīgas Politehniskais institūts bija uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes 1896.
Skatīt Latvijas Universitāte un Rīgas Politehniskais institūts
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Skatīt Latvijas Universitāte un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Skatīt Latvijas Universitāte un Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm, kas ir izveidota 2002.
Skatīt Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Universitāte
Zinātniskie Raksti. Universitāte Rīgā (1943)https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943) Rīgas Universitāte jeb Universitāte Rīgā bija Latvijas okupācijas laikā uz pārdēvētās Latvijas Universitātes bāzes radīta universitāte, kas darbojās no 1942.
Skatīt Latvijas Universitāte un Rīgas Universitāte
Ruvins Ferbers
Ruvins Ferbers (1946) ir Latvijas fiziķis, habilitēts fizikas doktors (Dr. habil. phys.), Latvijas Universitātes fizikas profesors (1989). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2006). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus atomfizikas jomā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Ruvins Ferbers
Silvija Radzobe
Silvija Radzobe (dzimusi Talsos, mirusi Rīgā) bija latviešu teātra kritiķe, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, habilitētā mākslas zinātņu doktore un Latvijas Univeristātes pasniedzēja.
Skatīt Latvijas Universitāte un Silvija Radzobe
Tautas skaitīšana
Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī.
Skatīt Latvijas Universitāte un Tautas skaitīšana
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Torņakalns
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Latvijas Universitāte un Universitāte
Valdības Vēstnesis
"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.
Skatīt Latvijas Universitāte un Valdības Vēstnesis
Valdis Pīrāgs
Valdis Pīrāgs (dzimis Jelgavā) ir latviešu ārsts endokrinologs un internists, Latvijas Universitātes profesors Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedrā.
Skatīt Latvijas Universitāte un Valdis Pīrāgs
Vjačeslavs Kaščejevs
Vjačeslavs Kaščejevs (dzimis) ir Latvijas fiziķis, darbojas kvantu fizikā, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas loceklis.
Skatīt Latvijas Universitāte un Vjačeslavs Kaščejevs
1524. gads
1524.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1524. gads
1862. gads
1862.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1862. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1919. gads
1923. gads
1923.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1923. gads
1938. gads
1938.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1938. gads
1950. gads
1950.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1950. gads
1958. gads
1958.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1958. gads
1990. gads
1990.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1990. gads
1991. gads
1991.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1991. gads
1996. gads
1996.
Skatīt Latvijas Universitāte un 1996. gads
Zināms kā LU rektors, LVU, Latvijas Augstskola, Latvijas Valsts Universitāte, Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte.