Satura rādītājs
69 attiecības: Alberts Kviesis, Anatolijs Gorbunovs, Andris Bērziņš (Latvijas prezidents), Apvienotā Baltijas hercogiste, Augusts Vinnigs, Brestļitovskas miera līgums, Demokrātiskais Centrs, Edgars Rinkēvičs, Egils Levits, Eslingene, Guntis Ulmanis, Gustavs Zemgals, Jaunā Vienotība, Jānis Čakste, Jāzeps Rancāns, Kārlis Ulmanis, Krievijas PFSR, Krievijas SFPR, Kurzemes guberņa, Latgale, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Centrālā padome, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, Latvijas Zemnieku savienība, Novembra revolūcija, Otrais pasaules karš, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Stučka, Raimonds Vējonis, Ulmaņa apvērsums, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Vācijas Impērija, Vidzemes guberņa, Zaļo un Zemnieku savienība, 14. novembris, 18. novembris, 1918. gads, 1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, ... Izvērst indekss (19 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Alberts Kviesis
Anatolijs Gorbunovs
Anatolijs Gorbunovs (dzimis) ir latviešu politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990—1993).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Anatolijs Gorbunovs
Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Andris Bērziņš (dzimis Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Apvienotā Baltijas hercogiste
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Augusts Vinnigs
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Brestļitovskas miera līgums
Demokrātiskais Centrs
Demokrātiskā Centra vēlēšanu plakāts. "Demokrātiskais Centrs" bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Demokrātiskais Centrs
Edgars Rinkēvičs
Edgars Rinkēvičs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Edgars Rinkēvičs
Egils Levits
Egils Levits (dzimis) ir latviešu politologs un politiķis.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Egils Levits
Eslingene
Eslingene pie Nekāras ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Eslingene
Guntis Ulmanis
Guntis Ulmanis (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Guntis Ulmanis
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Gustavs Zemgals
Jaunā Vienotība
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Jaunā Vienotība
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Jānis Čakste
Jāzeps Rancāns
Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Jāzeps Rancāns
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Kārlis Ulmanis
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Krievijas PFSR
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Krievijas SFPR
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Kurzemes guberņa
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latgale
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latviešu zemnieku savienība
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvija
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Centrālā padome
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas PSR
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums
Ministru prezidenta karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas
Atbilstoši Satversmei, Latvijas prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem (pirms 1997. gada Satversmes grozījumiem - uz trim gadiem).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas
Latvijas Zemnieku savienība
Latvijas Zemnieku savienība ir centriska politiska partija Latvijas Republikā, dibināta 1991.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Latvijas Zemnieku savienība
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Novembra revolūcija
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Otrais pasaules karš
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Pauls Kalniņš (politiķis)
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Pēteris Stučka
Raimonds Vējonis
Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2015—2019), aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts, bijis Latvijas Zaļās partijas biedrs.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Raimonds Vējonis
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Ulmaņa apvērsums
Vaira Vīķe-Freiberga
Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Valdis Zatlers (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011).
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Valdis Zatlers
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Vācijas Impērija
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Vidzemes guberņa
Zaļo un Zemnieku savienība
Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un Zaļo un Zemnieku savienība
14. novembris
14.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 14. novembris
18. novembris
18.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 18. novembris
1918. gads
1918.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1918. gads
1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1922.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1922. gads
1922.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1922. gads
1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1925.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1925. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1927.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1930.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1930. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1933.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1944. gads
1944.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1944. gads
1945. gads
1945.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1945. gads
1947. gads
1947.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1947. gads
1969. gads
1969.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1969. gads
1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1993.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1996.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1999.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2003.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2007.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 2007. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2011.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2015.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2019.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2023.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
7. decembris
7.
Skatīt Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums un 7. decembris
Zināms kā Latvijas Valsts prezidentes, Latvijas Valsts prezidentu saraksts, Latvijas prezidenti, Latvijas prezidentu uzskaitījums.