Līdzības starp Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture
Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture ir 64 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts Kviesis, Apvienotā Baltijas hercogiste, Austroungārija, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Berlīnes papildvienošanās (1918), Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Emīls Skubiķis, Ernests Rolavs, Februāra revolūcija, Gustavs Zemgals, Igaunijas guberņa, Iskolats, Jaunā strāva, Jaunlatvieši, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes ofensīva, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes Zemes padome, Latgale, Latvieši, ..., Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvijas neatkarības idejas, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts pasludināšana, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas Konfederācija, Marģers Skujenieks, Maskava, Miķelis Valters, Nīštates miera līgums, Oktobra revolūcija, Pēteris Stučka, Pirmais pasaules karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Rainis, Rīgas operācija, Sanktpēterburga, Tartu, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilhelms II Hoencollerns, Vilis Olavs, Vitebskas guberņa, Ziemassvētku kaujas, Zviedru Vidzeme, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1917. gads, 1918. gads. Izvērst indekss (34 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Alberts Kviesis un Latvijas autonomijas idejas · Alberts Kviesis un Latvijas vēsture ·
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvijas autonomijas idejas · Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvijas vēsture ·
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Austroungārija un Latvijas autonomijas idejas · Austroungārija un Latvijas vēsture ·
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Baltijas pārkrievošana un Latvijas autonomijas idejas · Baltijas pārkrievošana un Latvijas vēsture ·
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Baltijas provinces un Latvijas autonomijas idejas · Baltijas provinces un Latvijas vēsture ·
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Berlīnes papildvienošanās (1918) un Latvijas autonomijas idejas · Berlīnes papildvienošanās (1918) un Latvijas vēsture ·
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Boļševiki un Latvijas autonomijas idejas · Boļševiki un Latvijas vēsture ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Latvijas autonomijas idejas · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas vēsture ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Latvijas autonomijas idejas · Cēsis un Latvijas vēsture ·
Emīls Skubiķis
Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.
Emīls Skubiķis un Latvijas autonomijas idejas · Emīls Skubiķis un Latvijas vēsture ·
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.
Ernests Rolavs un Latvijas autonomijas idejas · Ernests Rolavs un Latvijas vēsture ·
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Februāra revolūcija un Latvijas autonomijas idejas · Februāra revolūcija un Latvijas vēsture ·
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Gustavs Zemgals un Latvijas autonomijas idejas · Gustavs Zemgals un Latvijas vēsture ·
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Igaunijas guberņa un Latvijas autonomijas idejas · Igaunijas guberņa un Latvijas vēsture ·
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Iskolats un Latvijas autonomijas idejas · Iskolats un Latvijas vēsture ·
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunā strāva un Latvijas autonomijas idejas · Jaunā strāva un Latvijas vēsture ·
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunlatvieši un Latvijas autonomijas idejas · Jaunlatvieši un Latvijas vēsture ·
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jānis Čakste un Latvijas autonomijas idejas · Jānis Čakste un Latvijas vēsture ·
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jānis Goldmanis un Latvijas autonomijas idejas · Jānis Goldmanis un Latvijas vēsture ·
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Kārlis Ulmanis un Latvijas autonomijas idejas · Kārlis Ulmanis un Latvijas vēsture ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Latvijas autonomijas idejas · Krievijas Impērija un Latvijas vēsture ·
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Krievijas Pagaidu valdība un Latvijas autonomijas idejas · Krievijas Pagaidu valdība un Latvijas vēsture ·
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Kurzeme un Latvijas autonomijas idejas · Kurzeme un Latvijas vēsture ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Latvijas autonomijas idejas · Kurzemes guberņa un Latvijas vēsture ·
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Kurzemes ofensīva un Latvijas autonomijas idejas · Kurzemes ofensīva un Latvijas vēsture ·
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Kurzemes Pagaidu zemes padome un Latvijas autonomijas idejas · Kurzemes Pagaidu zemes padome un Latvijas vēsture ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas autonomijas idejas · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vēsture ·
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Kurzemes Zemes padome un Latvijas autonomijas idejas · Kurzemes Zemes padome un Latvijas vēsture ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latgale un Latvijas autonomijas idejas · Latgale un Latvijas vēsture ·
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Latvieši un Latvijas autonomijas idejas · Latvieši un Latvijas vēsture ·
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas autonomijas idejas · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas vēsture ·
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Latviešu strēlnieki un Latvijas autonomijas idejas · Latviešu strēlnieki un Latvijas vēsture ·
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Latviešu valoda un Latvijas autonomijas idejas · Latviešu valoda un Latvijas vēsture ·
Latvijas neatkarības idejas
Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.
Latvijas autonomijas idejas un Latvijas neatkarības idejas · Latvijas neatkarības idejas un Latvijas vēsture ·
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Latvijas Satversmes sapulce un Latvijas autonomijas idejas · Latvijas Satversmes sapulce un Latvijas vēsture ·
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Latvijas autonomijas idejas un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas vēsture ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Latvijas autonomijas idejas un Lielais Ziemeļu karš · Latvijas vēsture un Lielais Ziemeļu karš ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Latvijas autonomijas idejas un Livonijas Konfederācija · Latvijas vēsture un Livonijas Konfederācija ·
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Latvijas autonomijas idejas un Marģers Skujenieks · Latvijas vēsture un Marģers Skujenieks ·
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Latvijas autonomijas idejas un Maskava · Latvijas vēsture un Maskava ·
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Latvijas autonomijas idejas un Miķelis Valters · Latvijas vēsture un Miķelis Valters ·
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Latvijas autonomijas idejas un Nīštates miera līgums · Latvijas vēsture un Nīštates miera līgums ·
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Latvijas autonomijas idejas un Oktobra revolūcija · Latvijas vēsture un Oktobra revolūcija ·
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Latvijas autonomijas idejas un Pēteris Stučka · Latvijas vēsture un Pēteris Stučka ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Latvijas autonomijas idejas un Pirmais pasaules karš · Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Latvijas autonomijas idejas un Polijas—Lietuvas ūnija · Latvijas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Latvijas autonomijas idejas un Rainis · Latvijas vēsture un Rainis ·
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Latvijas autonomijas idejas un Rīgas operācija · Latvijas vēsture un Rīgas operācija ·
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Latvijas autonomijas idejas un Sanktpēterburga · Latvijas vēsture un Sanktpēterburga ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Latvijas autonomijas idejas un Tartu · Latvijas vēsture un Tartu ·
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Latvijas autonomijas idejas un Vācbaltieši · Latvijas vēsture un Vācbaltieši ·
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Latvijas autonomijas idejas un Vācijas Impērija · Latvijas vēsture un Vācijas Impērija ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latvijas autonomijas idejas un Vidzeme · Latvijas vēsture un Vidzeme ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Latvijas autonomijas idejas un Vidzemes guberņa · Latvijas vēsture un Vidzemes guberņa ·
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Latvijas autonomijas idejas un Vidzemes landtāgs · Latvijas vēsture un Vidzemes landtāgs ·
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Latvijas autonomijas idejas un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Latvijas vēsture un Vidzemes Pagaidu Zemes padome ·
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Latvijas autonomijas idejas un Vilhelms II Hoencollerns · Latvijas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns ·
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Latvijas autonomijas idejas un Vilis Olavs · Latvijas vēsture un Vilis Olavs ·
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Latvijas autonomijas idejas un Vitebskas guberņa · Latvijas vēsture un Vitebskas guberņa ·
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Latvijas autonomijas idejas un Ziemassvētku kaujas · Latvijas vēsture un Ziemassvētku kaujas ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Latvijas autonomijas idejas un Zviedru Vidzeme · Latvijas vēsture un Zviedru Vidzeme ·
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
1905. gada revolūcija Latvijā un Latvijas autonomijas idejas · 1905. gada revolūcija Latvijā un Latvijas vēsture ·
1917. gads
1917.
1917. gads un Latvijas autonomijas idejas · 1917. gads un Latvijas vēsture ·
1918. gads
1918.
1918. gads un Latvijas autonomijas idejas · 1918. gads un Latvijas vēsture ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture
Salīdzinājums starp Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture
Latvijas autonomijas idejas ir 133 attiecības, bet Latvijas vēsture ir 583. Tā kā viņi ir kopīgs 64, Jaccard indekss ir 8.94% = 64 / (133 + 583).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvijas autonomijas idejas un Latvijas vēsture. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: