Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas
Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas ir 60 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ainaži, Aleksandrs Kolčaks, Antons Deņikins, Austrumprūsija, Ķekava, Ķemeri, Babītes ezers, Baltā kustība, Baltijas landesvērs, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Daugavgrīva, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Ilūkste, Inčukalna kauja, Iskolats, Jaunjelgava, Jānis Zālītis, Jukums Vācietis, Kārlis Goppers, Koknese, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Kurzemes guberņa, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, ..., Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvju kareivju nacionālā savienība, Limbaži, LSDSP vēsture, Mazā Jugla, Mārtiņš Peniķis, Mobilizācija, Niedras valdība, Nikolajs Judeņičs, Oktobra revolūcija, Olaine, Padomju Latvijas armija, Pirmais pasaules karš, Rūdolfs Bangerskis, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas operācija, Roberts Dambītis, Sarkanā armija, Sloka (Jūrmala), Tartu, Valka, Valmiera, Vasarsvētki, Vācijas Impērija, Venta, Viskrievijas Satversmes sapulce, Voldemārs Ozols, 1918. gads, 8. armija (Vācijas Impērija). Izvērst indekss (30 vairāk) »
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Ainaži un Latviešu strēlnieki · Ainaži un Latvijas brīvības cīņas ·
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Aleksandrs Kolčaks un Latviešu strēlnieki · Aleksandrs Kolčaks un Latvijas brīvības cīņas ·
Antons Deņikins
Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Antons Deņikins un Latviešu strēlnieki · Antons Deņikins un Latvijas brīvības cīņas ·
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Austrumprūsija un Latviešu strēlnieki · Austrumprūsija un Latvijas brīvības cīņas ·
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Latviešu strēlnieki un Ķekava · Latvijas brīvības cīņas un Ķekava ·
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Latviešu strēlnieki un Ķemeri · Latvijas brīvības cīņas un Ķemeri ·
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Babītes ezers un Latviešu strēlnieki · Babītes ezers un Latvijas brīvības cīņas ·
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Baltā kustība un Latviešu strēlnieki · Baltā kustība un Latvijas brīvības cīņas ·
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Baltijas landesvērs un Latviešu strēlnieki · Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas ·
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Boļševiki un Latviešu strēlnieki · Boļševiki un Latvijas brīvības cīņas ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Latviešu strēlnieki · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas brīvības cīņas ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Latviešu strēlnieki · Cēsis un Latvijas brīvības cīņas ·
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Daugavgrīva un Latviešu strēlnieki · Daugavgrīva un Latvijas brīvības cīņas ·
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Dienvidlatvijas brigāde un Latviešu strēlnieki · Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas ·
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Dzelzsdivīzija un Latviešu strēlnieki · Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas ·
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Ilūkste un Latviešu strēlnieki · Ilūkste un Latvijas brīvības cīņas ·
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Inčukalna kauja un Latviešu strēlnieki · Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas ·
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Iskolats un Latviešu strēlnieki · Iskolats un Latvijas brīvības cīņas ·
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunjelgava un Latviešu strēlnieki · Jaunjelgava un Latvijas brīvības cīņas ·
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jānis Zālītis un Latviešu strēlnieki · Jānis Zālītis un Latvijas brīvības cīņas ·
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jukums Vācietis un Latviešu strēlnieki · Jukums Vācietis un Latvijas brīvības cīņas ·
Kārlis Goppers
Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Kārlis Goppers un Latviešu strēlnieki · Kārlis Goppers un Latvijas brīvības cīņas ·
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Koknese un Latviešu strēlnieki · Koknese un Latvijas brīvības cīņas ·
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Krievijas Impērijas armija un Latviešu strēlnieki · Krievijas Impērijas armija un Latvijas brīvības cīņas ·
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Krievijas Impērijas Valsts Dome un Latviešu strēlnieki · Krievijas Impērijas Valsts Dome un Latvijas brīvības cīņas ·
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Krievijas pilsoņu karš un Latviešu strēlnieki · Krievijas pilsoņu karš un Latvijas brīvības cīņas ·
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Krievijas SFPR un Latviešu strēlnieki · Krievijas SFPR un Latvijas brīvības cīņas ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Latviešu strēlnieki · Kurzemes guberņa un Latvijas brīvības cīņas ·
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916). Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja bija latviešu strēlnieku organizācijas komiteja Pirmā pasaules kara laikā, kas darbojās Latviešu izglītības biedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 Rīgā.
Latviešu strēlnieki un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja · Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja un Latvijas brīvības cīņas ·
Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Padomju valdības manifests 1918.
Latviešu strēlnieki un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests un Latvijas brīvības cīņas ·
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Latviešu strēlnieki un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas brīvības cīņas ·
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Latviešu strēlnieki un Latvijas—Krievijas miera līgums · Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Krievijas miera līgums ·
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Latviešu strēlnieki un Latvju kareivju nacionālā savienība · Latvijas brīvības cīņas un Latvju kareivju nacionālā savienība ·
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Latviešu strēlnieki un Limbaži · Latvijas brīvības cīņas un Limbaži ·
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
LSDSP vēsture un Latviešu strēlnieki · LSDSP vēsture un Latvijas brīvības cīņas ·
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Latviešu strēlnieki un Mazā Jugla · Latvijas brīvības cīņas un Mazā Jugla ·
Mārtiņš Peniķis
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).
Latviešu strēlnieki un Mārtiņš Peniķis · Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Peniķis ·
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Latviešu strēlnieki un Mobilizācija · Latvijas brīvības cīņas un Mobilizācija ·
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Latviešu strēlnieki un Niedras valdība · Latvijas brīvības cīņas un Niedras valdība ·
Nikolajs Judeņičs
Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.
Latviešu strēlnieki un Nikolajs Judeņičs · Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Judeņičs ·
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Latviešu strēlnieki un Oktobra revolūcija · Latvijas brīvības cīņas un Oktobra revolūcija ·
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Latviešu strēlnieki un Olaine · Latvijas brīvības cīņas un Olaine ·
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Latviešu strēlnieki un Padomju Latvijas armija · Latvijas brīvības cīņas un Padomju Latvijas armija ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Latviešu strēlnieki un Pirmais pasaules karš · Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš ·
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Latviešu strēlnieki un Rūdolfs Bangerskis · Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Bangerskis ·
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Latviešu strēlnieki un Rīgas Latviešu biedrība · Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Latviešu biedrība ·
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Latviešu strēlnieki un Rīgas operācija · Latvijas brīvības cīņas un Rīgas operācija ·
Roberts Dambītis
Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.
Latviešu strēlnieki un Roberts Dambītis · Latvijas brīvības cīņas un Roberts Dambītis ·
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Latviešu strēlnieki un Sarkanā armija · Latvijas brīvības cīņas un Sarkanā armija ·
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Latviešu strēlnieki un Sloka (Jūrmala) · Latvijas brīvības cīņas un Sloka (Jūrmala) ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Latviešu strēlnieki un Tartu · Latvijas brīvības cīņas un Tartu ·
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Latviešu strēlnieki un Valka · Latvijas brīvības cīņas un Valka ·
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Latviešu strēlnieki un Valmiera · Latvijas brīvības cīņas un Valmiera ·
Vasarsvētki
psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Latviešu strēlnieki un Vasarsvētki · Latvijas brīvības cīņas un Vasarsvētki ·
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Latviešu strēlnieki un Vācijas Impērija · Latvijas brīvības cīņas un Vācijas Impērija ·
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Latviešu strēlnieki un Venta · Latvijas brīvības cīņas un Venta ·
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Latviešu strēlnieki un Viskrievijas Satversmes sapulce · Latvijas brīvības cīņas un Viskrievijas Satversmes sapulce ·
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Latviešu strēlnieki un Voldemārs Ozols · Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Ozols ·
1918. gads
1918.
1918. gads un Latviešu strēlnieki · 1918. gads un Latvijas brīvības cīņas ·
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
8. armija (Vācijas Impērija) un Latviešu strēlnieki · 8. armija (Vācijas Impērija) un Latvijas brīvības cīņas ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas
Salīdzinājums starp Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas
Latviešu strēlnieki ir 153 attiecības, bet Latvijas brīvības cīņas ir 634. Tā kā viņi ir kopīgs 60, Jaccard indekss ir 7.62% = 60 / (153 + 634).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
