Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas

Baltijas landesvērs vs. Latvijas brīvības cīņas

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918. Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.

Alfrēds Flečers un Baltijas landesvērs · Alfrēds Flečers un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Anatols Līvens (virsnieks) un Baltijas landesvērs · Anatols Līvens (virsnieks) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Andrievs Niedra un Baltijas landesvērs · Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Antante un Baltijas landesvērs · Antante un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Aprīļa pučs un Baltijas landesvērs · Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Baltijas landesvērs · Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Apvienotā Karaliste un Baltijas landesvērs · Apvienotā Karaliste un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Atsevišķā studentu rota un Baltijas landesvērs · Atsevišķā studentu rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Augusts Vinnigs un Baltijas landesvērs · Augusts Vinnigs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Baltijas landesvērs un Bermontiāde · Bermontiāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas · Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Baltijas landesvērs un Cēsu rota · Cēsu rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde · Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dubna (upe)

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.

Baltijas landesvērs un Dubna (upe) · Dubna (upe) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Baltijas landesvērs un Gauja · Gauja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Baltijas landesvērs un Hanss fon Manteifels-Cēge · Hanss fon Manteifels-Cēge un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Harolds Aleksanders

Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.

Baltijas landesvērs un Harolds Aleksanders · Harolds Aleksanders un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Ieriķi

Ieriķi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā.

Baltijas landesvērs un Ieriķi · Ieriķi un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja · Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Baltijas landesvērs un Jānis Balodis (ģenerālis) · Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Imaks

Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.

Baltijas landesvērs un Jānis Imaks · Jānis Imaks un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Baltijas landesvērs un Jānis Zālītis · Jānis Zālītis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Juglas kaujas

Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.

Baltijas landesvērs un Juglas kaujas · Juglas kaujas un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Kompjeņas pamiers (1918)

Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

Baltijas landesvērs un Kompjeņas pamiers (1918) · Kompjeņas pamiers (1918) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Baltijas landesvērs un Krievijas Impērijas armija · Krievijas Impērijas armija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Baltijas landesvērs un Krievijas SFPR · Krievijas SFPR un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Baltijas landesvērs un Krustpils · Krustpils un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki · Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

Baltijas landesvērs un Latvijas Neatkarības bataljons · Latvijas Neatkarības bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Baltijas landesvērs un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Latvijas brīvības cīņas un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Baltijas landesvērs un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Latvijas brīvības cīņas un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Baltijas landesvērs un Līvāni · Latvijas brīvības cīņas un Līvāni · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Baltijas landesvērs un Novembra revolūcija · Latvijas brīvības cīņas un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks · Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Baltijas landesvērs un Pirmais pasaules karš · Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Baltijas landesvērs un Rīdigers fon der Golcs · Latvijas brīvības cīņas un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Baltijas landesvērs un Rīgas Latviešu biedrība · Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.

Baltijas landesvērs un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Latvijas brīvības cīņas un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »

Rotmistrs

Rotmistrs (no  — 'kavalērijas komandieris') bija Krievijas Impērijas karaspēka virsnieka dienesta pakāpe kavalērijā un žandarmērijā.

Baltijas landesvērs un Rotmistrs · Latvijas brīvības cīņas un Rotmistrs · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Baltijas landesvērs un Sarkanā armija · Latvijas brīvības cīņas un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Baltijas landesvērs un Strazdumuižas pamiers · Latvijas brīvības cīņas un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Taubes

Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Baltijas landesvērs un Taubes · Latvijas brīvības cīņas un Taubes · Redzēt vairāk »

Uzbrukums Rīgai (1919)

Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.

Baltijas landesvērs un Uzbrukums Rīgai (1919) · Latvijas brīvības cīņas un Uzbrukums Rīgai (1919) · Redzēt vairāk »

Valters fon Mēdems

Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.

Baltijas landesvērs un Valters fon Mēdems · Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Baltijas landesvērs un Vācbaltieši · Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Baltijas landesvērs un Vācijas Impērija · Latvijas brīvības cīņas un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Baltijas landesvērs un Volferts Gerhards fon Rādens · Latvijas brīvības cīņas un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde · Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Zilupe

Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.

Baltijas landesvērs un Zilupe · Latvijas brīvības cīņas un Zilupe · Redzēt vairāk »

Zilupe (upe)

Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.

Baltijas landesvērs un Zilupe (upe) · Latvijas brīvības cīņas un Zilupe (upe) · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

1. Kurzemes kājnieku divīzija un Baltijas landesvērs · 1. Kurzemes kājnieku divīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Baltijas landesvērs · 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

1918. gads un Baltijas landesvērs · 1918. gads un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

1920. gads un Baltijas landesvērs · 1920. gads un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

7. Siguldas kājnieku pulks

Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.

7. Siguldas kājnieku pulks un Baltijas landesvērs · 7. Siguldas kājnieku pulks un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

8. armija (Vācijas Impērija) un Baltijas landesvērs · 8. armija (Vācijas Impērija) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »