Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas brīvības cīņas

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas brīvības cīņas

Latvijas Bruņotie spēki vs. Latvijas brīvības cīņas

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919. Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Aizsargi (organizācija)

Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.

Aizsargi (organizācija) un Latvijas Bruņotie spēki · Aizsargi (organizācija) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Alūksne un Latvijas Bruņotie spēki · Alūksne un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Aleksandrs Plensners un Latvijas Bruņotie spēki · Aleksandrs Plensners un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Aprīļa pučs un Latvijas Bruņotie spēki · Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Apvienotā Karaliste un Latvijas Bruņotie spēki · Apvienotā Karaliste un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Atsevišķā studentu rota un Latvijas Bruņotie spēki · Atsevišķā studentu rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Augusts Vinnigs un Latvijas Bruņotie spēki · Augusts Vinnigs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki · Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Bermontiāde un Latvijas Bruņotie spēki · Bermontiāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Boļševiki un Latvijas Bruņotie spēki · Boļševiki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Brestļitovskas miera līgums un Latvijas Bruņotie spēki · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Cēsis un Latvijas Bruņotie spēki · Cēsis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Cēsu kaujas un Latvijas Bruņotie spēki · Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Cēsu rota un Latvijas Bruņotie spēki · Cēsu rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Daugavpils un Latvijas Bruņotie spēki · Daugavpils un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dāvids Sīmansons un Latvijas Bruņotie spēki · Dāvids Sīmansons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Deivids Loids Džordžs

Deivids Loids Džordžs (1863. gada 17. janvāris — 1945. gada 26. marts) bija britu politiķis no Liberālās partijas.

Deivids Loids Džordžs un Latvijas Bruņotie spēki · Deivids Loids Džordžs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Bruņotie spēki · Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Dzelzsdivīzija un Latvijas Bruņotie spēki · Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Eduards Kalniņš (ministrs) un Latvijas Bruņotie spēki · Eduards Kalniņš (ministrs) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.

Edvīns Aleksanders-Sinklērs un Latvijas Bruņotie spēki · Edvīns Aleksanders-Sinklērs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Francija un Latvijas Bruņotie spēki · Francija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Gulbene un Latvijas Bruņotie spēki · Gulbene un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Igaunija un Latvijas Bruņotie spēki · Igaunija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas Bruņotie spēki · Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Imaks

Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.

Jānis Imaks un Latvijas Bruņotie spēki · Jānis Imaks un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jānis Zālītis un Latvijas Bruņotie spēki · Jānis Zālītis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jelgava un Latvijas Bruņotie spēki · Jelgava un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Johans Laidoners

Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Johans Laidoners un Latvijas Bruņotie spēki · Johans Laidoners un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jorģis Zemitāns un Latvijas Bruņotie spēki · Jorģis Zemitāns un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Kārlis Ulmanis un Latvijas Bruņotie spēki · Kārlis Ulmanis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Kompjeņas pamiers (1918)

Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

Kompjeņas pamiers (1918) un Latvijas Bruņotie spēki · Kompjeņas pamiers (1918) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Krišjānis Berķis un Latvijas Bruņotie spēki · Krišjānis Berķis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Krievijas Impērijas armija un Latvijas Bruņotie spēki · Krievijas Impērijas armija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas Valsts Dome

Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.

Krievijas Impērijas Valsts Dome un Latvijas Bruņotie spēki · Krievijas Impērijas Valsts Dome un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Krievijas SFPR un Latvijas Bruņotie spēki · Krievijas SFPR un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Kurzemes guberņa un Latvijas Bruņotie spēki · Kurzemes guberņa un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Latgales apakšvirsnieku rota un Latvijas Bruņotie spēki · Latgales apakšvirsnieku rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latgales virsnieku rezerves rota

Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Latgales virsnieku rezerves rota un Latvijas Bruņotie spēki · Latgales virsnieku rezerves rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Latviešu strēlnieki un Latvijas Bruņotie spēki · Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija un Latvijas Bruņotie spēki · Latvija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

Latvijas 1. Jātnieku pulks un Latvijas Bruņotie spēki · Latvijas 1. Jātnieku pulks un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas Neatkarības bataljons · Latvijas Neatkarības bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas PSR · Latvijas PSR un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvju kareivju nacionālā savienība

LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.

Latvijas Bruņotie spēki un Latvju kareivju nacionālā savienība · Latvijas brīvības cīņas un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Latvijas brīvības cīņas un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Latvijas brīvības cīņas un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).

Latvijas Bruņotie spēki un Mārtiņš Peniķis · Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Latvijas Bruņotie spēki un Mobilizācija · Latvijas brīvības cīņas un Mobilizācija · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Novembra revolūcija · Latvijas brīvības cīņas un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Latvijas Bruņotie spēki un Oskars Kalpaks · Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Latvijas Bruņotie spēki un Palanga · Latvijas brīvības cīņas un Palanga · Redzēt vairāk »

Pēteris Radziņš

Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.

Latvijas Bruņotie spēki un Pēteris Radziņš · Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Radziņš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Latvijas Bruņotie spēki un Polija · Latvijas brīvības cīņas un Polija · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Latvijas Bruņotie spēki un Rūdolfs Bangerskis · Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Latvijas Bruņotie spēki un Rīgas apriņķis · Latvijas brīvības cīņas un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Roberts Dambītis

Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.

Latvijas Bruņotie spēki un Roberts Dambītis · Latvijas brīvības cīņas un Roberts Dambītis · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Latvijas Bruņotie spēki un Sarkanā armija · Latvijas brīvības cīņas un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Selonija

"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.

Latvijas Bruņotie spēki un Selonija · Latvijas brīvības cīņas un Selonija · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Latvijas Bruņotie spēki un Strazdumuižas pamiers · Latvijas brīvības cīņas un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Talavija

Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.

Latvijas Bruņotie spēki un Talavija · Latvijas brīvības cīņas un Talavija · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Latvijas Bruņotie spēki un Tartu · Latvijas brīvības cīņas un Tartu · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Latvijas Bruņotie spēki un Tautas padome · Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Latvijas Bruņotie spēki un Valka · Latvijas brīvības cīņas un Valka · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Latvijas Bruņotie spēki un Vācbaltieši · Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Latvijas Bruņotie spēki un Vācijas Impērija · Latvijas brīvības cīņas un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Latvijas Bruņotie spēki un Voldemārs Ozols · Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Latvijas Bruņotie spēki un Volferts Gerhards fon Rādens · Latvijas brīvības cīņas un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Latvijas Bruņotie spēki un Ziemeļlatvijas brigāde · Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

1. Kurzemes kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · 1. Kurzemes kājnieku divīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Bruņotie spēki · 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

2. Vidzemes kājnieku divīzija

Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

2. Vidzemes kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · 2. Vidzemes kājnieku divīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

3. Latgales kājnieku divīzija

Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš. Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.

3. Latgales kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · 3. Latgales kājnieku divīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

4. Valmieras kājnieku pulks un Latvijas Bruņotie spēki · 4. Valmieras kājnieku pulks un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

4. Zemgales kājnieku divīzija

Zemgales divīzijas virsnieki (1925—1929). Vidū divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās) H. Buks. N. Dūze, intendants pulkvežleitnants Miķelsons. Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī.

4. Zemgales kājnieku divīzija un Latvijas Bruņotie spēki · 4. Zemgales kājnieku divīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

8. armija (Vācijas Impērija) un Latvijas Bruņotie spēki · 8. armija (Vācijas Impērija) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »