Satura rādītājs
634 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Ainaži, Ainažu pagasts, Aizpute, Aizsargi (organizācija), Aknīste, Aknīstes pagasts, Alūksne, Alderi, Aleksandrs Bernevics, Aleksandrs Kolčaks, Aleksandrs Plensners, Alfrēds Berts, Alfrēds Birznieks, Alfrēds Flečers, Amata, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Bērziņš (politiķis), Andrejs Krastkalns, Andrievs Niedra, Annenieki, Anniņmuiža, Anrī Albērs Nisels, Ansis Bīlenšteins, Antante, Antons Deņikins, Ape, Apes pagasts, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Arnolds Artums-Hartmanis, Arnolds Rutkovskis, Artūrs Aparnieks, Artūrs Žers, Arturs Kroders, Asari (Jūrmala), Aspazijas bulvāris, ASV dolārs, Asvejas ezers, Atis Ķeniņš, Atsevišķā studentu rota, Augškurzemes partizānu pulks, Augusts Korks, Augusts Vinnigs, Austrumprūsija, Šauļi, Ščecina, Šķēde, Štrika sazvērestība, ... Izvērst indekss (584 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Agrārā reforma Latvijā
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ainaži
Ainažu pagasts
Ainažu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ainažu pagasts
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aizpute
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aizsargi (organizācija)
Aknīste
Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aknīste
Aknīstes pagasts
Aknīstes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aknīstes pagasts
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alūksne
Alderi
Alderi ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, Mazā Baltezera ziemeļaustrumu krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alderi
Aleksandrs Bernevics
Aleksandrs Bernevics (1856—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Bernevics
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Plensners
Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Plensners
Alfrēds Berts
Alfrēds Berts (1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Berts
Alfrēds Birznieks
Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Birznieks
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Flečers
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Amata
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Anatols Līvens (virsnieks)
Andrejs Bērziņš (politiķis)
Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Bērziņš (politiķis)
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Krastkalns
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Andrievs Niedra
Annenieki
Annenieki (agrāk — Annasmuiža) ir ciems Dobeles novada Annenieku pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Annenieki
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Anniņmuiža
Anrī Albērs Nisels
Anrī Albērs Nisels (1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Anrī Albērs Nisels
Ansis Bīlenšteins
Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ansis Bīlenšteins
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Antante
Antons Deņikins
Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Antons Deņikins
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ape
Apes pagasts
Apes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Apes pagasts
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aprīļa pučs
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Apvienotā Karaliste
Arnolds Artums-Hartmanis
Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Artums-Hartmanis
Arnolds Rutkovskis
Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Rutkovskis
Artūrs Aparnieks
Artūrs Aparnieks (1896—1968) bija latviešu virsnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Aparnieks
Artūrs Žers
Artūrs Vilhelms Žers (arī Šers; —) bija latviešu politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Žers
Arturs Kroders
Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Arturs Kroders
Asari (Jūrmala)
Asari ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Mellužiem un Vaivariem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Asari (Jūrmala)
Aspazijas bulvāris
Informācijas plāksne Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aspazijas bulvāris
ASV dolārs
ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un ASV dolārs
Asvejas ezers
Asvejas ezers vai Osvejas ezers ir ezers Baltkrievijas ziemeļu daļā, Vitebskas apgabalā, netālu no Latvijas un Krievijas robežām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Asvejas ezers
Atis Ķeniņš
Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Atis Ķeniņš
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Atsevišķā studentu rota
Augškurzemes partizānu pulks
Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929). link.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Augškurzemes partizānu pulks
Augusts Korks
Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Augusts Korks
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Augusts Vinnigs
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Austrumprūsija
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Šauļi
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ščecina
Šķēde
Šķēde ir ciems Saldus novada Šķēdes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Šķēde
Štrika sazvērestība
Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Štrika sazvērestība
Švenčoņi
Švenčoņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas austrumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Švenčoņi
Ģertrūdes iela (Rīga)
Ģertrūdes iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ģertrūdes iela (Rīga)
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ķekava
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ķemeri
Ļaudona
Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ļaudona
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Žeimele
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Žemaitija
Čerņava
Čerņava vai Beļmontu ezers (arī Belmontu ezers, Černavas ezers, Čerņavas ezers, Čerņavu ezers, Drisvjatas ezers, Melnezers) ir ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Čerņava
Ēdoles pagasts
Ēdoles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ēdoles pagasts
Ērģemes pagasts
Ērģemes pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ērģemes pagasts
Ēriks Jēkabsons
Ēriks Jēkabsons var būt.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ēriks Jēkabsons
Ēriks Mārtiņš Feldmanis
Ēriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ēriks Mārtiņš Feldmanis
Ādaži
Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādaži
Ādams Turkupols
Ādams Turkupols (—) bija latviešu uzņēmējs un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādams Turkupols
Ādolfs Klīve
Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādolfs Klīve
Ādolfs Kuršinskis
Ādolfs Kuršinskis (—) bija Latvijas inženieris un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādolfs Kuršinskis
Babīte
Babīte ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Babīte
Babīte (stacija)
Babīte ir pieturas punkts Mārupes novada Babītē dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Babīte (stacija)
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Babītes ezers
Bads
No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bads
Baldone
Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baldone
Balfūra nota
1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Balfūra nota
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltā kustība
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltenlande
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltijas jūras divīzija
Baltijas jūras divīzija Hanko ostā 1918. gada 3. aprīlī Mannerheims Mikeli Baltijas jūras divīzija bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas jūras divīzija
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas landesvērs
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas provinces
Baltijas reģiona sabiedroto komisija
Tilzītē 1919./1920. gada ziemā. No kreisās: ģenerāļi Dž.Marietti (Itālija), A.Tērners (Lielbritānija), A.Nisels (Francija), S.Čīnijs (ASV) un pulkvedis Takeda (Japāna). Baltijas reģiona sabiedroto komisija bija viena no pēc Pirmā pasaules kara beigām izveidotajām Antantes valstu militārajām komisijām, kas tika izveidota ar uzdevumu panākt karadarbības pārtraukšanu Baltijas reģionā un organizēt sakautās Rietumkrievijas armijas evakuāciju.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas reģiona sabiedroto komisija
Baltmuiža (Eglaines pagasts)
Baltmuiža ir ciems Eglaines pagastā, Augšdaugavas novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltmuiža (Eglaines pagasts)
Barkava
Barkava ir ciems Madonas novada austrumos, Barkavas pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Barkava
Bateru kauja
Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bateru kauja
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bauska
Bauskas bataljons
Bauskas bataljona cīņu vietas Bauskas bataljons bija bruņota vienība, kas Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bauskas bataljons
Bīriņu muiža
Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bīriņu muiža
Bēne
Bēne ir apdzīvota vieta Dobeles novada Bēnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bēne
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Beļģija
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Berlīne
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bermontiāde
Biķernieku mežs
Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Biķernieku mežs
Biksti
Biksti (agrāk arī Griezes, Jaunbiksti, Bērzukrogs) ir ciems Dobeles novada Bikstu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Biksti
Blīdene
Blīdene (agrāk arī Blīdiene, Lielblīdiene) ir ciems Saldus novada Blīdenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Blīdene
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Boļševiki
Bornholma
Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;; — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bornholma
Braslavas apriņķis
Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Braslavas apriņķis
Brīvības iela (Rīga)
Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brīvības iela (Rīga)
Brīvkorpuss
Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam. Brīvkorpuss ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brīvkorpuss
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brestļitovskas miera līgums
Brigādes ģenerālis
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Brigādes ģenerālis (no — ‘brigādes galvenais’) ir zemākā no ģenerāļu dienesta pakāpēm.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brigādes ģenerālis
Buivīši
Buivīši (agrāk arī Buļvīši, Buiveši, Buiveska) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Buivīši
Bulduri
Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bulduri
Bulduru konference
Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bulduru konference
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Carnikava
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsis
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsu kaujas
Cēsu pulka skolnieku rota
Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsu pulka skolnieku rota
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsu rota
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cesvaine
Cores pagasts
Cores pagasts bija viena no Valkas apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cores pagasts
Dalbe (stacija)
Dalbe ir pieturas punkts, kurš atrodas Jelgavas novadā maršruta Rīga—Jelgava 29.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dalbe (stacija)
Dammes muižas
Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dammes muižas
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Daugavgrīva
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Daugavgrīvas cietoksnis
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Daugavpils
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
Dāvids Sīmansons
Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dāvids Sīmansons
Deivids Loids Džordžs
Deivids Loids Džordžs (1863. gada 17. janvāris — 1945. gada 26. marts) bija britu politiķis no Liberālās partijas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Deivids Loids Džordžs
Demene
Demene, agrāk Taržaks vai Taržeka, ir ciems Augšdaugavas novada Demenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Demene
Demenes pagasts
Demenes pagasts ir Augšdaugavas novada teritoriāla vienība, kura atrodas Augšzemes daļā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Demenes pagasts
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Demokrātiskais bloks
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dienvidlatvijas brigāde
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dobele
Drusti
Drusti ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Drustu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Drusti
Dubna (upe)
Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dubna (upe)
Dubulti (Jūrmala)
Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dubulti (Jūrmala)
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Durbe
Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils
Iecavas stacijas Lāčplēsis Daudzevas stacijā Daudzevas stacija Jelgava—Krustpils ir 138 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kura tika uzbūvēta 1904.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils
Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II
Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne Krustpilī Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno Jēkabpils pilsētu ar Rēzeknes pilsētu.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II
Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni
Liepājas-Romnu dzelzceļš Poļesjes dzelzceļu kartē (1916). Pauls Maksis Berči, 1871). Minskas dzelzceļa stacija. Gomeļas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni bija 1871.-1874.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni
Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka
Dzelzceļa līnijas Alūksne—Ape stiga un atlikusī sliežu daļa Alūksnes pilsētā Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka (Stukmaņi—Valka) bija 212 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, kas savienoja Pļaviņas ar Valku un turpinājās kā līnija Valka—Pērnava.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzsdivīzija
Dzilnuciems
Dzilnuciems (agrāk arī Dzilnas) ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzilnuciems
Eberhards Zāvari
Eberhards Zāvari (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eberhards Zāvari
Edgars Hasmanis
Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edgars Hasmanis
Edmunds Freivalds
Edmunds Freivalds (1891—1922) bija latviešu žurnālists, publicists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edmunds Freivalds
Eduards Aire
Eduards Aire (1876-1933) bija latviešu militārais darbinieks, ģenerālis (1926).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eduards Aire
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Laimiņš
Eduards Laimiņš (—) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eduards Laimiņš
Edvards Ridzs-Smiglijs
Edvards Ridzs-Smiglijs (dzimis, miris) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edvards Ridzs-Smiglijs
Edvīns Aleksanders-Sinklērs
Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edvīns Aleksanders-Sinklērs
Eižens Šeiermanis
Eižens Šeiermanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eižens Šeiermanis
Eižens Bergs
Eižens Bergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eižens Bergs
Emanuēls Diparkē
Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Emanuēls Diparkē
Erasts Bite
Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Erasts Bite
Erhards Deblers
Erhards Deblers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Erhards Deblers
Ernests Bauers
Ernests Bauers (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ernests Bauers
Ernsts Fromholds-Treijs
Ernsts Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ernsts Fromholds-Treijs
Ernsts Peders
Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ernsts Peders
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Francija
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Francijas Trešā republika
Freitāgi-Loringhofeni
Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Freitāgi-Loringhofeni
Frenks Māršs
Frenks Greiems Māršs (1875—1957), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālmajors.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Frenks Māršs
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Fricis Menders
Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)
Galvenā izlūkošanas pārvalde (krievu: Главное разведывательное управление (ГРУ), pazīstama kā GRU) bija galvenā militārās izlūkošanas iestāde Padomju Savienībā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)
Garkalne (stacija)
Garkalne (līdz 2011. gadam Ropaži) ir dzelzceļa stacija Ropažu novada Garkalnes pagasta, Garkalnē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Garkalne (stacija)
Garoza (stacija)
Garoza ir dzelzceļa stacija līnijā Jelgava I—Krustpils, kas atrodas Jelgavas novada Salgales pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Garoza (stacija)
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gauja
Gārsene
Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gārsene
Georgijs Čičerins
Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Georgijs Čičerins
Grīva (Daugavpils)
Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grīva (Daugavpils)
Griķi
Griķi var būt.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Griķi
Grieze (Ezeres pagasts)
Grieze (arī Marijas skola) ir ciems Saldus novada Ezeres pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grieze (Ezeres pagasts)
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grobiņa
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grobiņas apriņķis
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gulbene
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gustavs Zemgals
Haiti
Haiti oficiāli Haiti Republika ir valsts Amerikā, Karību reģionā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Haiti
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Hanss fon Manteifels-Cēge
Harolds Aleksanders
Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Harolds Aleksanders
Heinrihs Bose
Heinrihs Bose (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs Bose
Hermanis Bergengrūens
Hermanis Bergengrūens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Hermanis Bergengrūens
Huberts Gofs
Huberts Delapērs Gofs, arī Huberts Gohs (—), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Huberts Gofs
Iecava
Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Iecava
Iecava (upe)
Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Iecava (upe)
Ieriķi
Ieriķi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ieriķi
Ieriķi (stacija)
Ieriķi ir dzelzceļa stacija Ieriķos, Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ieriķi (stacija)
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas Pagaidu valdība
Igaunijas Pagaidu valdība bija 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Igaunijas Pagaidu valdība
Ignalina
Ignalina ir pilsēta Lietuvā, Utenas apriņķī, Ignalinas rajona un Ignalinas pilsētas seņūnijas administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ignalina
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ilūkste
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ilūkstes apriņķis
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Inčukalna kauja
Ipiķu pagasts
Ipiķu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos pie Igaunijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ipiķu pagasts
Irlava
Irlava ir ciems Tukuma novada Irlavas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Irlava
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Iskolats
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Izborska
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Japāna
Jaunate
Jaunate ir ciems Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunate
Jaungulbene
Jaungulbene ir ciems Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaungulbene
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunjelgava
Jaunmeži
Jaunmeži ir ciems Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunmeži
Jaunpils
Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunpils
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Akuraters
Jānis Apinis
Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Apinis
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Čakste
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Balodis (ģenerālis)
Jānis Bankavs
Jānis Bankavs (— 1951. gads) bija Latvijas žurnālists un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Bankavs
Jānis Bergsons
Jānis Arnolds Bergsons (1881—1960) bija latviešu uzņēmējs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Bergsons
Jānis Ceplītis
Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas Impērijas armijas un Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ceplītis
Jānis Imaks
Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Imaks
Jānis Puriņš (kara ārsts)
Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Puriņš (kara ārsts)
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Seskis
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Zālītis
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jūrmala
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jēkabpils
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jelgava
Jelgavas atbrīvošana (1919)
Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas atbrīvošana (1919)
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas pils
Johans Laidoners
Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Johans Laidoners
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jonišķi
Jorģis Zemitāns
Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jorģis Zemitāns
Jozefs Bišofs
Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jozefs Bišofs
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jugla (Rīga)
Juglas ezers
Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Juglas ezers
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Juglas kaujas
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jukums Vācietis
Juris Bebris
Juris Bebris (1859–1951) bija latviešu skolotājs, publicists un rakstnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Juris Bebris
Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kabile
Kalkūnes pagasts
Kalkūnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalkūnes pagasts
Kalkūni
Kalkūni ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalkūni
Kalkūni (Daugavpils)
Kalkūni ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, nosaukta par godu Kalkūnes muižai.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalkūni (Daugavpils)
Kalnciems
Kalnciems ir liels ciems (1991.—2010. gadā pilsēta), Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalnciems
Kalvene
Kalvene (agrāk Tāšu Padure) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalvene
Kandava
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kandava
Kaplavas pagasts
Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, pie Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kaplavas pagasts
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Karš
Karlsrūe
Karlsrūe ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenā-Virtembergā pie Reinas upes, netālu no robežas ar Franciju.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Karlsrūe
Karosta
Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Karosta
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kauņa
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kauņas guberņa
Kaugurciems
Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kaugurciems
Kauja pie Paju
Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kauja pie Paju
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kazdangas pils
Kazdangas pils 2008. gadā Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Nodedzinātā Kazdangas pils Kazdangas pils ir muižas kungu māja Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta Kazdangā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kazdangas pils
Kazimiriški
Kazimiriški (arī Kazimirišķi) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kazimiriški
Kārķu pagasts
Kārķu pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārķu pagasts
Kārļumuiža
Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu Kārļumuižas parks (1798. gada zīmējums). Viesnīca bijušajā muižas ērberģī Kārļumuiža, arī Kārļamuiža ir bijusī muiža, kas atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārļumuiža
Kārlis Šlavs
Kārlis Lēberehts Eduards Šlavs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Šlavs
Kārlis Goppers
Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Goppers
Kārlis Kasparsons
Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Kasparsons
Kārlis Moltrehts
Emīls Kārlis Johans Alberts Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Dundagas draudzes luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Moltrehts
Kārlis Puriņš
Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Puriņš
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ulmanis
Kārlis Vanags
Kārlis Vanags (1883—1942) bija latviešu banku darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Vanags
Kārlis Ziediņš
Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ziediņš
Kārsava
Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārsava
Klāra Kalniņa
Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Klāra Kalniņa
Kleisti (dzimta)
Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kleisti (dzimta)
Kocēni
Kocēni ir apdzīvota vieta Vidzemē, Valmieras novada Kocēnu pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kocēni
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Koknese
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kompjeņas pamiers (1918)
Konstantīns Ūders
Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Konstantīns Ūders
Kords fon Brandiss
Kords fon Brandiss (1918). Kords fon Brandiss (1888—1972) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kords fon Brandiss
Krasnoje Selo
Krasnoje Selo ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krasnoje Selo
Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krišjāņa Barona iela (Rīga)
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krišjānis Berķis
Krišs Ķūķis
Krišs Ķūķis (dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā (tagadējā Kuldīgas novadā), miris 1945. gadā turpat) bija virsnieks Krievijas impērijas armijā Pirmajā pasaules karā, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krišs Ķūķis
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas Impērijas armija
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas Impērijas Valsts Dome
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas SFPR
Kristaps Strautmanis
Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kristaps Strautmanis
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krustpils
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kuldīga
Kuprava
Kuprava ir ciems Balvu novadā, ir Latvijas mazākā pagasta - Kupravas pagasta administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kuprava
Kuršēni
Kuršēni ir pilsēta Lietuvas ziemeļos uz rietumiem no Šauļiem pie Ventas upes.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kuršēni
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kurzeme
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kurzemes guberņa
Laši (Eglaines pagasts)
Laši ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, saplūdusi ar Eglaini.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Laši (Eglaines pagasts)
Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)
Lašu pagasts bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Lietuvas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)
Labrags
Labrags ir ciems Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Labrags
Latgales apakšvirsnieku rota
Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales apakšvirsnieku rota
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales atbrīvošana
Latgales partizānu pulks
Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales partizānu pulks
Latgales virsnieku rezerves rota
Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales virsnieku rezerves rota
Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu strēlnieki
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja
Latviešu Tautas partija
Latviešu Tautas partijas dibinātājs Frīdrihs Veinbergs. Latviešu Tautas partija bija labēji konservatīva politiskā partija, kas ar pārtraukumu pastāvēja laikā no 1905.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu Tautas partija
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu zemnieku savienība
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvija
Latvijas 1. Jātnieku pulks
1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas 1. Jātnieku pulks
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Bruņotie spēki
Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Padomju valdības manifests 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas PSR
Latvijas rublis
Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas rublis
Latvijas Sargs
"Latvijas Sargs" bija sabiedriski politisks un literārs Latvijas dienas laikraksts, kas iznāca no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sargs
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas valsts atzīšana de facto
Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de facto
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts pasludināšana
Latvijas—Igaunijas robeža
Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Igaunijas robeža
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Lietuvas robeža
Latvijas—Polijas robeža
Latvijas-Polijas robeža 1935. gada kartē Zemgales stacijas ēka pie Latvijas—Polijas robežas Latvijas-Polijas robeža pie Turmantu stacijas (1930) Parāde Turmantu stacijā (1933) Latvijas—Polijas robeža bija sauszemes robeža starp Latviju un Poliju, kas izveidojās 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Polijas robeža
Latvijas—Vācijas robeža
Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Vācijas robeža
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvju kareivju nacionālā savienība
Laucesa (ciems)
Laucesa ir ciems Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Laucesa (ciems)
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lāčplēša Kara ordenis
Lāde (ciems)
Lāde (agrāk arī Šķērstiņi) ir ciems Limbažu novada Limbažu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lāde (ciems)
Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līvāni
Līvbērze
Līvbērze ir ciems Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līvbērze
Līvi (Drabešu pagasts)
Līvi ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līvi (Drabešu pagasts)
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lēdurga
Lēnas
Lēnas ir ciems Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lēnas
Lenču pagasts
Lenču pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā, Gaujas labajā krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lenču pagasts
Lielauce
Lielauce ir ciems Dobeles novada Lielauces pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lielauce
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lielupe
Liepna
Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Liepna
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lietuva
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lietuvas brīvības cīņas
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Limbaži
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un LSDSP vēsture
Lubāna
Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lubāna
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lubāns
Lucjans Žeļigovskis
Lucjans Žeļigovskis (1865—1947) bija Polijas armijas ģenerālis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lucjans Žeļigovskis
Ludvigs Bolšteins
Ludvigs Bolšteins (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ludvigs Bolšteins
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ludza
Lugažu pagasts
Lugažu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumu daļā, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lugažu pagasts
Mažeiķi
Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mažeiķi
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Madona
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Maideli
Marijas iela (Rīga)
Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Marijas iela (Rīga)
Markuss Gailītis
Markuss Gailītis (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Markuss Gailītis
Matīsa kapi
Matīsa kapi ir kapsēta, kas atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētas Dārzciema apkaimē (adrese Mazā Matīsa iela 1).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Matīsa kapi
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mazā Jugla
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mazsalaca
Mārciena
Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mārciena
Mārtiņš Peniķis
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Peniķis
Mūrmuiža
Mūrmuiža, padomju laikā arī Kaugurieši, ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mūrmuiža
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mežaparks (Rīga)
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mežotne
Meizakilas pagasts
Plāteres pagasts, vēlāk Meizakilas pagasts, bija viena no Valmieras apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Meizakilas pagasts
Melnkalne
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Melnkalne
Melnupe (Mustjegi pieteka)
Melnupe (arī Pēterupe) ir ūdenstece Latvijā un Igaunijā, Mustjegi kreisā pieteka.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Melnupe (Mustjegi pieteka)
Merķeļa iela (Rīga)
Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Merķeļa iela (Rīga)
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Miķelis Valters
Miera iela (Rīga)
Miera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā un Centrā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Miera iela (Rīga)
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mobilizācija
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Narva
Naukšēnu pagasts
Naukšēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Naukšēnu pagasts
Nīderkūni
Nīderkūni (agrāk Niderkuņi) ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nīderkūni
Nīgrande
Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nīgrande
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nītaure
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Niedras valdība
Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Judeņičs
Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Judeņičs
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Novembra revolūcija
Novosokoļņiki
Novosokoļņiki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Novosokoļņiku rajona centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Novosokoļņiki
Oļģerds Grosvalds
Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oļģerds Grosvalds
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ogre
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oktobra revolūcija
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Olaine
Omuļu pagasts
Omuļu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Omuļu pagasts
Oskars Borkovskis
Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Borkovskis
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Dankers
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks
Oskars Valdmanis
Krišjānis Ludvigs Oskars Valdmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Valdmanis
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oto Nonācs
Otto Zeltiņš
Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Otto Zeltiņš
Ozolnieki
Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ozolnieki
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Padomju Latvijas armija
Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju
Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Palanga
Pampāļi
Pampāļi ir apdzīvota vieta Saldus novada Pampāļu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pampāļi
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Panevēža
Paulis Zolts
Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Paulis Zolts
Pauls Fromholds-Treijs
Pauls Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pauls Fromholds-Treijs
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Vahtsmuts
Pauls Vahtsmuts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pauls Vahtsmuts
Pavasari
Pavasari ir ciems Mārupes novada Salas pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pavasari
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pārdaugava
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pāvels Bermonts
Pāvilosta
Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pāvilosta
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Juraševskis
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Krievs
Pēteris Murītis
Pēteris Murītis (1891—1924) bija latviešu agronoms un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Murītis
Pēteris Radziņš
Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Radziņš
Pēteris Slavens
Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Slavens
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Stučka
Pečori
Pečori, no 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pečori
Pedeles pagasts
Pedeles pagasts bija viena no Valkas apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pedeles pagasts
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Personālūnija
Piņķi
Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Piņķi
Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)
Pilskalnes pagasta pārvalde Dabas parks "Pilskalnes siguldiņa" Pilskalnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)
Pilsoņu karš
Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pilsoņu karš
Piltenes pagasts
Piltenes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Ventas labajā krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Piltenes pagasts
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš
Pitalova
Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pitalova
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pleskava
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Poļu—padomju karš
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polija
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polijas Otrā republika
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polijas—Lietuvas ūnija
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polocka
Pope
Pope ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pope
Priedaine (stacija)
Priedaine ir dzelzceļa stacija Priedainē, Jūrmalā, līnijā Torņakalns—Tukums II.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Priedaine (stacija)
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Priekule
Purvciems (Rīga)
2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Purvciems (Rīga)
Radvilišķi
Radvilišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 21 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Šauļiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Radvilišķi
Raimons Puankarē
Raimons Puankarē (dzimis, miris) bija franču labējs politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Raimons Puankarē
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rauna
Rauna (upe)
Rauna ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē, Cēsu un Smiltenes novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rauna (upe)
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīdigers fon der Golcs
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bēnuss
Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Bēnuss
Rīgas 1. pilsētas teātris
Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas 1. pilsētas teātris
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas apriņķis
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Centrālcietums
Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Centrālcietums
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas operācija
Rīgas sargi
"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas sargi
Rīgas Skolēnu pils
Rīgas Skolēnu pils (saīsināti RSP) ir interešu izglītības iestāde.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Skolēnu pils
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas strādnieku deputātu padome
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rūjiena
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rēzekne
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Renda
Renda ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Renda
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Rietumkrievijas valdība
Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rietumkrievijas valdība
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Roņu sala
Roberts Dambītis
Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Roberts Dambītis
Rotmistrs
Rotmistrs (no — 'kavalērijas komandieris') bija Krievijas Impērijas karaspēka virsnieka dienesta pakāpe kavalērijā un žandarmērijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rotmistrs
Rubene
Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rubene
Rudbārži
Rudbārži ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rudbārži
Rudzāti
Rudzāti (agrāk — Rudzēti) ir ciems Līvānu novada Rudzātu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rudzāti
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sabile
Saka
Saka ir ciems Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saka
Salacgrīva
Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Salacgrīva
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saldus
Salienas pagasts
Salienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Salienas pagasts
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saratov
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sarkanā armija
Satversmes sapulces vēlēšanas
Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās. Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Satversmes sapulces vēlēšanas
Saurieši (Salaspils pagasts)
Saurieši (agrāk Stopiņi) ir skrajciems Salaspils novada Salaspils pagastā uz dienvidiem no Sauriešu lielciema, kas atrodas Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saurieši (Salaspils pagasts)
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Selonija
Serbija
Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Serbija
Sieksāte
Sieksāte (arī Kalnmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sieksāte
Silenes pagasts
Silenes pagasts (līdz Pirmajam pasaules karam Ezernes pagasts, līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Silenes pagasts
Skangaļu muiža
Skangaļu muižas kungu māja (2007). Skangaļu muižas vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skangaļu muiža
Skrīveri (stacija)
Skrīveri ir dzelzceļa stacija līnijā Rīga—Daugavpils, kas atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Skrīveros.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrīveri (stacija)
Skrudalienas pagasts
Skrudalienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrudalienas pagasts
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrunda
Skrundas muiža
Skrundas muižas kungu māja mūsdienās Skrundas muižas kungu māja ir klasicisma stilā 19.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrundas muiža
Skursteņi
Skursteņi vai Skursteņmuiža ir ciems Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skursteņi
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sloka (Jūrmala)
Sociālistu revolucionāru partija
Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sociālistu revolucionāru partija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Somija
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Somijas pilsoņu karš
Staļģene
Staļģenes muiža Staļģene ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Staļģene
Staņislavs Bulaks-Balahovičs
Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Staņislavs Bulaks-Balahovičs
Staicele
Staicele ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Staicele
Stompaki
Stompaki ir ciems Balvu novada Susāju pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Stompaki
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Straupe
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Strazdumuižas pamiers
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Strenči
Subate
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Subate
Svētais Krēsls
Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Svētais Krēsls
Svente
Svente ir ciems Sēlijā, Augšdaugavas novadā, Sventes pagasta centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Svente
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Talavija
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tartu
Taubes
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Taubes
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tautu Savienība
Tīreļi (Valgundes pagasts)
Tīreļi (agrāk arī Kalnciems, Lielciems) ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tīreļi (Valgundes pagasts)
Teodors Šeinpflugs
Teodors Augusts Šeinpflugs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Livonijas guberņas Liepupes luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Šeinpflugs
Teodors Hermanovskis
Teodors Hermanovskis (—) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Hermanovskis
Teodors Hofmanis
Teodors Hofmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Hofmanis
Teodors Taube
Teodors Taube (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Taube
Ternejas pagasts
Ternejas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ternejas pagasts
Terors (politika)
Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Terors (politika)
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Torņakalns
Turki (Turku pagasts)
Turki ir ciems Līvānu novada Turku pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Turki (Turku pagasts)
Užavas pagasts
Užavas pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Užavas pagasts
Ugāle
Ugāle ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ugāles pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ugāle
Ulmaņa 3. Ministru kabinets
Ulmaņa 3. Ministru kabinets 1931. gada 25. martā. Sēž no kreisās: Vladislavs Rubulis, Edmunds Ziemelis, Kārlis Ulmanis, Arturs Alberings, Juris Pabērzs, Ansis Petrevics; stāv no kreisās: Eduards Laimiņš, Jānis Annuss, Antons Rancāns, Staņislavs Ivbuls, Dāvids Rudzītis. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ulmaņa 3. Ministru kabinets
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Uzbrukums Rīgai (1919)
Vaiņode
Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vaiņode
Valga (stacija)
Valga ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Valgas apriņķa Valgas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tartu—Valga (oficiāli Tartu—Valga (valsts robeža)), Valga—Koidula un Rīga—Valga (oficiāli Rīga—Lugaži (valsts robeža)).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valga (stacija)
Valgunde
Valgunde ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valgunde
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valka
Valkas pagasts
Valkas pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Igaunijas pierobežā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valkas pagasts
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valmiera
Valmieras komunāri
Nošauto 11 komunāru pārapbedīšana 1920. gada 24. jūlijā. Valmieras komunāri jeb Valmieras komjaunieši bija Kokmuižā apcietinātie LKP Darba jaunatnes savienības Vidienas apgabala konferences delegāti, kurus 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valmieras komunāri
Valtaiķi
Valtaiķi ir ciems Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valtaiķi
Valters fon Eberharts
Valters fon Eberharts (1918). Frīdrihs Vilhelms Magnuss Heinrihs Valters fon Eberharts (1862.—1944.) bija Prūsijas ģenerālis (1915), pirmais Vācijas kara aviācijas inspektors (1913).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Eberharts
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Mēdems
Varakļāni
Varakļāni ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Varakļāni
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Varšava
Vasarsvētki
psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vasarsvētki
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vācijas Impērija
Vārme (ciems)
Vārme ir ciems Kuldīgas novada Vārmes pagastā, pagasta centrs, kas atrodas Karpenes krastos no novada centra Kuldīgas un no Rīgas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vārme (ciems)
Veļikije Luki
Veļikije Luki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veļikije Luki
Vecauce
Vecauce ir ciems Dobeles novadā Vecauces pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vecauce
Veclaicenes pagasts
Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veclaicenes pagasts
Vecsaule
Vecsaule ir ciems Bauskas novada Vecsaules pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vecsaule
Vecumnieki (stacija)
Vecumnieki ir dzelzceļa stacija līnijā Jelgava I—Krustpils, kas atrodas Bauskas novada Vecumnieku pagastā, dienvidos no Vecumnieku ciema.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vecumnieki (stacija)
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veimāras Republika
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Venta
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Versaļas līgums
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veru
Viļaka
Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viļaka
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viļņa
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viļņas apgabals
Vidiena
Vidus dialekta Vidzemes izloksnes izplatība Vidiena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Vidzemes novadus, kuros runā Vidus dialekta Vidzemes izloksnēs, pretstatā Malienas jeb Augšzemnieku dialektam.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidiena
Vidriži
Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidriži
Vidzemes artilērijas pulks
Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes artilērijas pulks
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Viesatu pagasts
Viesatu pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viesatu pagasts
Viesīte
Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viesīte
Viktors Puskars
Viktors Puskars (—) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viktors Puskars
Vilhelms Šreiners
Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Šreiners
Vilhelms Grīners
Vilhelms Kārlis Eduards Grīners (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Grīners
Vilis Gulbis
Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vilis Gulbis
Vinniga nota
T.s. Vinninga nota — Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs 1918. gada 26. novembra paziņojums par Latvijas Pagaidu valdības atzīšanu Vinniga nota bija provizoriska Latvijas Pagaidu valdības varas atzīšana, ko 1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vinniga nota
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viskrievijas Satversmes sapulce
Vivjēns Bosenkets
Vivjēns Bosenkets (dzimis 1872. gada 13. aprīlī Francijā; miris 1943. gada decembrī Viltšīras grāfistē) bija Britu impērijas diplomāts, konsuls Rīgā (1912) un vicekonsuls Maskavā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vivjēns Bosenkets
Vladimirs Gitiss
Vladimirs Gitiss (1881 — 1938) bija krievu un padomju militārais darbinieks, Krievijas PFSR Rietumu frontes pavēlnieks cīņās pret Latvijas armiju Latgales atbrīvošanas cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vladimirs Gitiss
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Ozols
Volferts Gerhards fon Rādens
Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Volferts Gerhards fon Rādens
Vorviks Grīns
Vorviks Grīns (1879—1929), bija ASV jurists un armijas virsnieks, piedalījās Pirmajā pasaules karā (1917—1918).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vorviks Grīns
Zarasi
Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zarasi
Zasulauks
Zasulauks ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zasulauks
Zīlāni (stacija)
Zīlāni ir neizmantots pieturas punkts Jēkabpilī pie Zīlāniem, līnijā Krustpils—Rēzekne II starp stacijām Krustpils un Kūkas.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zīlāni (stacija)
Zūras
Zūras ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagastā Ventas kreisajā krastā pie autoceļa V1328 un netālu no autoceļa P108 (Ventspils — Kuldīga — Saldus).
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zūras
Zūru pagasts
Zūru pagasts bija viena no Ventspils apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Ventas abos krastos.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zūru pagasts
Zemīte
Zemīte ir ciems Tukuma novada Zemītes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zemīte
Zemgales artilērijas pulks
Zemgales artilērijas pulka kareivji. Zemgales artilērijas pulks mācībās 1936. gadā Zemgales artilērijas pulks mācībās 1939. gadā (britu 18 mārciņu lielgabals). Zemgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zemgales artilērijas pulks
Zibergova
Zibergova (arī Borkova) ir ciems Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zibergova
Ziemas pils
Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemas pils
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas partizānu pulks
Piemiņas zīme Ziemeļlatvijas partizāniem (2003). Ziemeļlatvijas partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laikā izveidota Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kas piedalījās Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujās.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas partizānu pulks
Ziemeļu zēni
Piemineklis Ziemeļu zēniem Paju muižā Igaunijā Ziemeļu zēni bija Somijas brīvprātīgo pulks Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā no 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļu zēni
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zigfrīds Anna Meierovics
Zilupe
Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zilupe
Zilupe (upe)
Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zilupe (upe)
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zolitūde
1. decembris
1.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. decembris
1. februāris
1.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. februāris
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. Kurzemes kājnieku divīzija
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. latviešu atsevišķais bataljons
1. maijs
1.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. maijs
10. janvāris
10.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 10. janvāris
10. marts
10.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 10. marts
11. augusts
11.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 11. augusts
11. novembris
11.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 11. novembris
11. septembris
11.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 11. septembris
12. Bauskas kājnieku pulks
12. Bauskas kājnieku pulka karogs. 12. Bauskas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 12.Bauskas kājnieku pulka krūšu zīme. 12.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 12. Bauskas kājnieku pulks
13. janvāris
13.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 13. janvāris
13. novembris
13.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 13. novembris
13. septembris
13.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 13. septembris
14. oktobris
14.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 14. oktobris
15. armija (KSFPR)
Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 15. armija (KSFPR)
15. jūlijs
15.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 15. jūlijs
15. oktobris
15.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 15. oktobris
16. aprīlis
16.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 16. aprīlis
17. aprīlis
17.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. aprīlis
17. decembris
17.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. decembris
17. novembris
17.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. novembris
17. septembris
17.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. septembris
18. aprīlis
18.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 18. aprīlis
18. novembris
18.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 18. novembris
19. decembris
19.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 19. decembris
19. novembris
19.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 19. novembris
1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1917.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā
1918. gads
1918.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1918. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1920. gads
2. decembris
2.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 2. decembris
2. Ventspils kājnieku pulks
2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 2. Ventspils kājnieku pulks
2. Vidzemes kājnieku divīzija
Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 2. Vidzemes kājnieku divīzija
21. jūlijs
21.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 21. jūlijs
21. marts
21.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 21. marts
21. novembris
21.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 21. novembris
22. decembris
22.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. decembris
22. jūnijs
22.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. jūnijs
22. maijs
22.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. maijs
22. novembris
22.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. novembris
22. oktobris
22.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. oktobris
23. decembris
23.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 23. decembris
23. maijs
23.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 23. maijs
23. oktobris
23.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 23. oktobris
25. maijs
25.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 25. maijs
25. novembris
25.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 25. novembris
25. septembris
25.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 25. septembris
28. aprīlis
28.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 28. aprīlis
28. novembris
28.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 28. novembris
29. decembris
29.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 29. decembris
29. maijs
29.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 29. maijs
3. decembris
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. decembris
3. janvāris
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. janvāris
3. jūlijs
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. jūlijs
3. jūnijs
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. jūnijs
3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Latgales kājnieku divīzija
Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš. Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. Latgales kājnieku divīzija
3. marts
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. marts
3. novembris
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. novembris
3. oktobris
3.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. oktobris
30. janvāris
30.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 30. janvāris
31. decembris
31.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 31. decembris
31. janvāris
31.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 31. janvāris
4. decembris
4.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. decembris
4. janvāris
4.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. janvāris
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. Valmieras kājnieku pulks
4. Zemgales kājnieku divīzija
Zemgales divīzijas virsnieki (1925—1929). Vidū divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās) H. Buks. N. Dūze, intendants pulkvežleitnants Miķelsons. Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. Zemgales kājnieku divīzija
5. Cēsu kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 5. Cēsu kājnieku pulks
5. janvāris
5.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 5. janvāris
5. oktobris
5.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 5. oktobris
6. jūlijs
6.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. jūlijs
6. jūnijs
6.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. jūnijs
6. marts
6.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. marts
6. oktobris
6.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. oktobris
6. Rīgas kājnieku pulks
6. Rīgas kājnieku pulka karogs (1919). 6. Rīgas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri (pirms 1930. gada). 6.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. Rīgas kājnieku pulks
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. rezerves korpuss (Vācija)
7. decembris
7.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 7. decembris
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 7. Siguldas kājnieku pulks
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. armija (Vācijas Impērija)
8. Daugavpils kājnieku pulks
8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs. 8.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. Daugavpils kājnieku pulks
8. decembris
8.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. decembris
8. oktobris
8.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. oktobris
9. decembris
9.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 9. decembris
9. Rēzeknes kājnieku pulks
9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā. 9.
Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 9. Rēzeknes kājnieku pulks
Zināms kā Brīvības cīņas, Latvijas Neatkarības karš, Latvijas atbrīvošanas karš, Latvijas atbrīvošanas kaŗš, Latvijas neatkarības cīņas.
, Švenčoņi, Ģertrūdes iela (Rīga), Ķekava, Ķemeri, Ļaudona, Žeimele, Žemaitija, Čerņava, Ēdoles pagasts, Ērģemes pagasts, Ēriks Jēkabsons, Ēriks Mārtiņš Feldmanis, Ādaži, Ādams Turkupols, Ādolfs Klīve, Ādolfs Kuršinskis, Babīte, Babīte (stacija), Babītes ezers, Bads, Baldone, Balfūra nota, Baltā kustība, Baltenlande, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas jūras divīzija, Baltijas landesvērs, Baltijas provinces, Baltijas reģiona sabiedroto komisija, Baltmuiža (Eglaines pagasts), Barkava, Bateru kauja, Bauska, Bauskas bataljons, Bīriņu muiža, Bēne, Beļģija, Berlīne, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Biķernieku mežs, Biksti, Blīdene, Boļševiki, Bornholma, Braslavas apriņķis, Brīvības iela (Rīga), Brīvkorpuss, Brestļitovskas miera līgums, Brigādes ģenerālis, Buivīši, Bulduri, Bulduru konference, Carnikava, Cēsis, Cēsu kaujas, Cēsu pulka skolnieku rota, Cēsu rota, Cesvaine, Cores pagasts, Dalbe (stacija), Dammes muižas, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavpils, Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Dāvids Sīmansons, Deivids Loids Džordžs, Demene, Demenes pagasts, Demokrātiskais bloks, Dienvidlatvijas brigāde, Dobele, Drusti, Dubna (upe), Dubulti (Jūrmala), Durbe, Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II, Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni, Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzelzsdivīzija, Dzilnuciems, Eberhards Zāvari, Edgars Hasmanis, Edmunds Freivalds, Eduards Aire, Eduards Kalniņš (ministrs), Eduards Laimiņš, Edvards Ridzs-Smiglijs, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Eižens Šeiermanis, Eižens Bergs, Emanuēls Diparkē, Erasts Bite, Erhards Deblers, Ernests Bauers, Ernsts Fromholds-Treijs, Ernsts Peders, Francija, Francijas Trešā republika, Freitāgi-Loringhofeni, Frenks Māršs, Fricis Menders, Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS), Garkalne (stacija), Garoza (stacija), Gauja, Gārsene, Georgijs Čičerins, Grīva (Daugavpils), Griķi, Grieze (Ezeres pagasts), Grobiņa, Grobiņas apriņķis, Gulbene, Gustavs Zemgals, Haiti, Hanss fon Manteifels-Cēge, Harolds Aleksanders, Heinrihs Bose, Hermanis Bergengrūens, Huberts Gofs, Iecava, Iecava (upe), Ieriķi, Ieriķi (stacija), Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas Pagaidu valdība, Ignalina, Ilūkste, Ilūkstes apriņķis, Inčukalna kauja, Ipiķu pagasts, Irlava, Iskolats, Izborska, Japāna, Jaunate, Jaungulbene, Jaunjelgava, Jaunmeži, Jaunpils, Jānis Akuraters, Jānis Apinis, Jānis Čakste, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Bankavs, Jānis Bergsons, Jānis Ceplītis, Jānis Imaks, Jānis Puriņš (kara ārsts), Jānis Seskis, Jānis Zālītis, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas pils, Johans Laidoners, Jonišķi, Jorģis Zemitāns, Jozefs Bišofs, Jugla (Rīga), Juglas ezers, Juglas kaujas, Jukums Vācietis, Juris Bebris, Kabile, Kalkūnes pagasts, Kalkūni, Kalkūni (Daugavpils), Kalnciems, Kalvene, Kandava, Kaplavas pagasts, Karš, Karlsrūe, Karosta, Kauņa, Kauņas guberņa, Kaugurciems, Kauja pie Paju, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kazdangas pils, Kazimiriški, Kārķu pagasts, Kārļumuiža, Kārlis Šlavs, Kārlis Goppers, Kārlis Kasparsons, Kārlis Moltrehts, Kārlis Puriņš, Kārlis Ulmanis, Kārlis Vanags, Kārlis Ziediņš, Kārsava, Klāra Kalniņa, Kleisti (dzimta), Kocēni, Koknese, Kompjeņas pamiers (1918), Konstantīns Ūders, Kords fon Brandiss, Krasnoje Selo, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krišjānis Berķis, Krišs Ķūķis, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Kristaps Strautmanis, Krustpils, Kuldīga, Kuprava, Kuršēni, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Laši (Eglaines pagasts), Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis), Labrags, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales atbrīvošana, Latgales partizānu pulks, Latgales virsnieku rezerves rota, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latviešu Tautas partija, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas rublis, Latvijas Sargs, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Igaunijas robeža, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Lietuvas robeža, Latvijas—Polijas robeža, Latvijas—Vācijas robeža, Latvju kareivju nacionālā savienība, Laucesa (ciems), Lāčplēša Kara ordenis, Lāde (ciems), Līgums par Landesvēra izveidošanu, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Līvāni, Līvbērze, Līvi (Drabešu pagasts), Lēdurga, Lēnas, Lenču pagasts, Lielauce, Lielupe, Liepna, Lietuva, Lietuvas brīvības cīņas, Limbaži, LSDSP vēsture, Lubāna, Lubāns, Lucjans Žeļigovskis, Ludvigs Bolšteins, Ludza, Lugažu pagasts, Mažeiķi, Madona, Maideli, Marijas iela (Rīga), Markuss Gailītis, Matīsa kapi, Mazā Jugla, Mazsalaca, Mārciena, Mārtiņš Peniķis, Mūrmuiža, Mežaparks (Rīga), Mežotne, Meizakilas pagasts, Melnkalne, Melnupe (Mustjegi pieteka), Merķeļa iela (Rīga), Miķelis Valters, Miera iela (Rīga), Mobilizācija, Narva, Naukšēnu pagasts, Nīderkūni, Nīgrande, Nītaure, Niedras valdība, Nikolajs Grundmanis, Nikolajs Judeņičs, Novembra revolūcija, Novosokoļņiki, Oļģerds Grosvalds, Ogre, Oktobra revolūcija, Olaine, Omuļu pagasts, Oskars Borkovskis, Oskars Dankers, Oskars Kalpaks, Oskars Valdmanis, Oto Nonācs, Otto Zeltiņš, Ozolnieki, Padomju Latvijas armija, Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, Palanga, Pampāļi, Panevēža, Paulis Zolts, Pauls Fromholds-Treijs, Pauls Kalniņš (politiķis), Pauls Vahtsmuts, Pavasari, Pārdaugava, Pāvels Bermonts, Pāvilosta, Pēteris Juraševskis, Pēteris Krievs, Pēteris Murītis, Pēteris Radziņš, Pēteris Slavens, Pēteris Stučka, Pečori, Pedeles pagasts, Personālūnija, Piņķi, Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads), Pilsoņu karš, Piltenes pagasts, Pirmais pasaules karš, Pitalova, Pleskava, Poļu—padomju karš, Polija, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Pope, Priedaine (stacija), Priekule, Purvciems (Rīga), Radvilišķi, Raimons Puankarē, Rauna, Rauna (upe), Rīdigers fon der Golcs, Rūdolfs Bangerskis, Rūdolfs Bēnuss, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas apriņķis, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Centrālcietums, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas operācija, Rīgas sargi, Rīgas Skolēnu pils, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rūjiena, Rēzekne, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Renda, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rietumkrievijas valdība, Roņu sala, Roberts Dambītis, Rotmistrs, Rubene, Rudbārži, Rudzāti, Sabile, Saka, Salacgrīva, Saldus, Salienas pagasts, Saratov, Sarkanā armija, Satversmes sapulces vēlēšanas, Saurieši (Salaspils pagasts), Selonija, Serbija, Sieksāte, Silenes pagasts, Skangaļu muiža, Skrīveri (stacija), Skrudalienas pagasts, Skrunda, Skrundas muiža, Skursteņi, Sloka (Jūrmala), Sociālistu revolucionāru partija, Somija, Somijas pilsoņu karš, Staļģene, Staņislavs Bulaks-Balahovičs, Staicele, Stompaki, Straupe, Strazdumuižas pamiers, Strenči, Subate, Svētais Krēsls, Svente, Talavija, Tartu, Taubes, Tautas padome, Tautu Savienība, Tīreļi (Valgundes pagasts), Teodors Šeinpflugs, Teodors Hermanovskis, Teodors Hofmanis, Teodors Taube, Ternejas pagasts, Terors (politika), Torņakalns, Turki (Turku pagasts), Užavas pagasts, Ugāle, Ulmaņa 3. Ministru kabinets, Uzbrukums Rīgai (1919), Vaiņode, Valga (stacija), Valgunde, Valka, Valkas pagasts, Valmiera, Valmieras komunāri, Valtaiķi, Valters fon Eberharts, Valters fon Mēdems, Varakļāni, Varšava, Vasarsvētki, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vārme (ciems), Veļikije Luki, Vecauce, Veclaicenes pagasts, Vecsaule, Vecumnieki (stacija), Veimāras Republika, Venta, Versaļas līgums, Veru, Viļaka, Viļņa, Viļņas apgabals, Vidiena, Vidriži, Vidzemes artilērijas pulks, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Viesatu pagasts, Viesīte, Viktors Puskars, Vilhelms Šreiners, Vilhelms Grīners, Vilis Gulbis, Vinniga nota, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vivjēns Bosenkets, Vladimirs Gitiss, Voldemārs Ozols, Volferts Gerhards fon Rādens, Vorviks Grīns, Zarasi, Zasulauks, Zīlāni (stacija), Zūras, Zūru pagasts, Zemīte, Zemgales artilērijas pulks, Zibergova, Ziemas pils, Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļlatvijas partizānu pulks, Ziemeļu zēni, Zigfrīds Anna Meierovics, Zilupe, Zilupe (upe), Zolitūde, 1. decembris, 1. februāris, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1. maijs, 10. janvāris, 10. marts, 11. augusts, 11. novembris, 11. septembris, 12. Bauskas kājnieku pulks, 13. janvāris, 13. novembris, 13. septembris, 14. oktobris, 15. armija (KSFPR), 15. jūlijs, 15. oktobris, 16. aprīlis, 17. aprīlis, 17. decembris, 17. novembris, 17. septembris, 18. aprīlis, 18. novembris, 19. decembris, 19. novembris, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1918. gads, 1920. gads, 2. decembris, 2. Ventspils kājnieku pulks, 2. Vidzemes kājnieku divīzija, 21. jūlijs, 21. marts, 21. novembris, 22. decembris, 22. jūnijs, 22. maijs, 22. novembris, 22. oktobris, 23. decembris, 23. maijs, 23. oktobris, 25. maijs, 25. novembris, 25. septembris, 28. aprīlis, 28. novembris, 29. decembris, 29. maijs, 3. decembris, 3. janvāris, 3. jūlijs, 3. jūnijs, 3. Jelgavas kājnieku pulks, 3. Latgales kājnieku divīzija, 3. marts, 3. novembris, 3. oktobris, 30. janvāris, 31. decembris, 31. janvāris, 4. decembris, 4. janvāris, 4. Valmieras kājnieku pulks, 4. Zemgales kājnieku divīzija, 5. Cēsu kājnieku pulks, 5. janvāris, 5. oktobris, 6. jūlijs, 6. jūnijs, 6. marts, 6. oktobris, 6. Rīgas kājnieku pulks, 6. rezerves korpuss (Vācija), 7. decembris, 7. Siguldas kājnieku pulks, 8. armija (Vācijas Impērija), 8. Daugavpils kājnieku pulks, 8. decembris, 8. oktobris, 9. decembris, 9. Rēzeknes kājnieku pulks.