Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Satura rādītājs

634 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Ainaži, Ainažu pagasts, Aizpute, Aizsargi (organizācija), Aknīste, Aknīstes pagasts, Alūksne, Alderi, Aleksandrs Bernevics, Aleksandrs Kolčaks, Aleksandrs Plensners, Alfrēds Berts, Alfrēds Birznieks, Alfrēds Flečers, Amata, Anatols Līvens (virsnieks), Andrejs Bērziņš (politiķis), Andrejs Krastkalns, Andrievs Niedra, Annenieki, Anniņmuiža, Anrī Albērs Nisels, Ansis Bīlenšteins, Antante, Antons Deņikins, Ape, Apes pagasts, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Arnolds Artums-Hartmanis, Arnolds Rutkovskis, Artūrs Aparnieks, Artūrs Žers, Arturs Kroders, Asari (Jūrmala), Aspazijas bulvāris, ASV dolārs, Asvejas ezers, Atis Ķeniņš, Atsevišķā studentu rota, Augškurzemes partizānu pulks, Augusts Korks, Augusts Vinnigs, Austrumprūsija, Šauļi, Ščecina, Šķēde, Štrika sazvērestība, ... Izvērst indekss (584 vairāk) » « Shrink indekss

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Agrārā reforma Latvijā

Ainaži

Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ainaži

Ainažu pagasts

Ainažu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ainažu pagasts

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aizpute

Aizsargi (organizācija)

Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aizsargi (organizācija)

Aknīste

Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aknīste

Aknīstes pagasts

Aknīstes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aknīstes pagasts

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alūksne

Alderi

Alderi ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, Mazā Baltezera ziemeļaustrumu krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alderi

Aleksandrs Bernevics

Aleksandrs Bernevics (1856—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Bernevics

Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aleksandrs Plensners

Alfrēds Berts

Alfrēds Berts (1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Berts

Alfrēds Birznieks

Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Birznieks

Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Alfrēds Flečers

Amata

Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Amata

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Anatols Līvens (virsnieks)

Andrejs Bērziņš (politiķis)

Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Bērziņš (politiķis)

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Andrejs Krastkalns

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Andrievs Niedra

Annenieki

Annenieki (agrāk — Annasmuiža) ir ciems Dobeles novada Annenieku pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Annenieki

Anniņmuiža

Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Anniņmuiža

Anrī Albērs Nisels

Anrī Albērs Nisels (1866—1955), bija Francijas armijas ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Anrī Albērs Nisels

Ansis Bīlenšteins

Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ansis Bīlenšteins

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Antante

Antons Deņikins

Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Antons Deņikins

Ape

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ape

Apes pagasts

Apes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Apes pagasts

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aprīļa pučs

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Apvienotā Karaliste

Arnolds Artums-Hartmanis

Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Artums-Hartmanis

Arnolds Rutkovskis

Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Arnolds Rutkovskis

Artūrs Aparnieks

Artūrs Aparnieks (1896—1968) bija latviešu virsnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Aparnieks

Artūrs Žers

Artūrs Vilhelms Žers (arī Šers; —) bija latviešu politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Artūrs Žers

Arturs Kroders

Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Arturs Kroders

Asari (Jūrmala)

Asari ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Mellužiem un Vaivariem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Asari (Jūrmala)

Aspazijas bulvāris

Informācijas plāksne Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Aspazijas bulvāris

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un ASV dolārs

Asvejas ezers

Asvejas ezers vai Osvejas ezers ir ezers Baltkrievijas ziemeļu daļā, Vitebskas apgabalā, netālu no Latvijas un Krievijas robežām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Asvejas ezers

Atis Ķeniņš

Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Atis Ķeniņš

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Atsevišķā studentu rota

Augškurzemes partizānu pulks

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929). link.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Augškurzemes partizānu pulks

Augusts Korks

Augusts Korks (1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Augusts Korks

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Augusts Vinnigs

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Austrumprūsija

Šauļi

Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Šauļi

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ščecina

Šķēde

Šķēde ir ciems Saldus novada Šķēdes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Šķēde

Štrika sazvērestība

Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Štrika sazvērestība

Švenčoņi

Švenčoņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas austrumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Švenčoņi

Ģertrūdes iela (Rīga)

Ģertrūdes iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ģertrūdes iela (Rīga)

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ķekava

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ķemeri

Ļaudona

Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ļaudona

Žeimele

Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Žeimele

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Žemaitija

Čerņava

Čerņava vai Beļmontu ezers (arī Belmontu ezers, Černavas ezers, Čerņavas ezers, Čerņavu ezers, Drisvjatas ezers, Melnezers) ir ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Čerņava

Ēdoles pagasts

Ēdoles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ēdoles pagasts

Ērģemes pagasts

Ērģemes pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ērģemes pagasts

Ēriks Jēkabsons

Ēriks Jēkabsons var būt.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ēriks Jēkabsons

Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Ēriks Mārtiņš Feldmanis, no 1940.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Ādaži

Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādaži

Ādams Turkupols

Ādams Turkupols (—) bija latviešu uzņēmējs un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādams Turkupols

Ādolfs Klīve

Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādolfs Klīve

Ādolfs Kuršinskis

Ādolfs Kuršinskis (—) bija Latvijas inženieris un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ādolfs Kuršinskis

Babīte

Babīte ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Babīte

Babīte (stacija)

Babīte ir pieturas punkts Mārupes novada Babītē dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Babīte (stacija)

Babītes ezers

Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Babītes ezers

Bads

No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bads

Baldone

Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baldone

Balfūra nota

1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Balfūra nota

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltā kustība

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltenlande

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltijas jūras divīzija

Baltijas jūras divīzija Hanko ostā 1918. gada 3. aprīlī Mannerheims Mikeli Baltijas jūras divīzija bija Vācijas Impērijas bruņotā vienība Pirmā pasaules kara beigās, kura piedalījās Somijas pilsoņu karā Balto somu pusē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas jūras divīzija

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas landesvērs

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas provinces

Baltijas reģiona sabiedroto komisija

Tilzītē 1919./1920. gada ziemā. No kreisās: ģenerāļi Dž.Marietti (Itālija), A.Tērners (Lielbritānija), A.Nisels (Francija), S.Čīnijs (ASV) un pulkvedis Takeda (Japāna). Baltijas reģiona sabiedroto komisija bija viena no pēc Pirmā pasaules kara beigām izveidotajām Antantes valstu militārajām komisijām, kas tika izveidota ar uzdevumu panākt karadarbības pārtraukšanu Baltijas reģionā un organizēt sakautās Rietumkrievijas armijas evakuāciju.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltijas reģiona sabiedroto komisija

Baltmuiža (Eglaines pagasts)

Baltmuiža ir ciems Eglaines pagastā, Augšdaugavas novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Baltmuiža (Eglaines pagasts)

Barkava

Barkava ir ciems Madonas novada austrumos, Barkavas pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Barkava

Bateru kauja

Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bateru kauja

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bauska

Bauskas bataljons

Bauskas bataljona cīņu vietas Bauskas bataljons bija bruņota vienība, kas Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bauskas bataljons

Bīriņu muiža

Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bīriņu muiža

Bēne

Bēne ir apdzīvota vieta Dobeles novada Bēnes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bēne

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Beļģija

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Berlīne

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Berlīnes papildvienošanās (1918)

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bermontiāde

Biķernieku mežs

Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Biķernieku mežs

Biksti

Biksti (agrāk arī Griezes, Jaunbiksti, Bērzukrogs) ir ciems Dobeles novada Bikstu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Biksti

Blīdene

Blīdene (agrāk arī Blīdiene, Lielblīdiene) ir ciems Saldus novada Blīdenes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Blīdene

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Boļševiki

Bornholma

Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;; — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bornholma

Braslavas apriņķis

Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Braslavas apriņķis

Brīvības iela (Rīga)

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brīvības iela (Rīga)

Brīvkorpuss

Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam. Brīvkorpuss ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brīvkorpuss

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brestļitovskas miera līgums

Brigādes ģenerālis

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Brigādes ģenerālis (no — ‘brigādes galvenais’) ir zemākā no ģenerāļu dienesta pakāpēm.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Brigādes ģenerālis

Buivīši

Buivīši (agrāk arī Buļvīši, Buiveši, Buiveska) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Buivīši

Bulduri

Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bulduri

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Bulduru konference

Carnikava

Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Carnikava

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsis

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsu kaujas

Cēsu pulka skolnieku rota

Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsu pulka skolnieku rota

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cēsu rota

Cesvaine

Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cesvaine

Cores pagasts

Cores pagasts bija viena no Valkas apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Cores pagasts

Dalbe (stacija)

Dalbe ir pieturas punkts, kurš atrodas Jelgavas novadā maršruta Rīga—Jelgava 29.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dalbe (stacija)

Dammes muižas

Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dammes muižas

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Daugavgrīva

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Daugavgrīvas cietoksnis

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Daugavpils

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dāvids Sīmansons

Deivids Loids Džordžs

Deivids Loids Džordžs (1863. gada 17. janvāris — 1945. gada 26. marts) bija britu politiķis no Liberālās partijas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Deivids Loids Džordžs

Demene

Demene, agrāk Taržaks vai Taržeka, ir ciems Augšdaugavas novada Demenes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Demene

Demenes pagasts

Demenes pagasts ir Augšdaugavas novada teritoriāla vienība, kura atrodas Augšzemes daļā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Demenes pagasts

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Demokrātiskais bloks

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dienvidlatvijas brigāde

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dobele

Drusti

Drusti ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Drustu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Drusti

Dubna (upe)

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dubna (upe)

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dubulti (Jūrmala)

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Durbe

Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils

Iecavas stacijas Lāčplēsis Daudzevas stacijā Daudzevas stacija Jelgava—Krustpils ir 138 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kura tika uzbūvēta 1904.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils

Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II

Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne Krustpilī Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno Jēkabpils pilsētu ar Rēzeknes pilsētu.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II

Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni

Liepājas-Romnu dzelzceļš Poļesjes dzelzceļu kartē (1916). Pauls Maksis Berči, 1871). Minskas dzelzceļa stacija. Gomeļas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni bija 1871.-1874.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni

Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka

Dzelzceļa līnijas Alūksne—Ape stiga un atlikusī sliežu daļa Alūksnes pilsētā Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka (Stukmaņi—Valka) bija 212 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, kas savienoja Pļaviņas ar Valku un turpinājās kā līnija Valka—Pērnava.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzelzsdivīzija

Dzilnuciems

Dzilnuciems (agrāk arī Dzilnas) ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Dzilnuciems

Eberhards Zāvari

Eberhards Zāvari (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eberhards Zāvari

Edgars Hasmanis

Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edgars Hasmanis

Edmunds Freivalds

Edmunds Freivalds (1891—1922) bija latviešu žurnālists, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edmunds Freivalds

Eduards Aire

Eduards Aire (1876-1933) bija latviešu militārais darbinieks, ģenerālis (1926).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eduards Aire

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Laimiņš

Eduards Laimiņš (—) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eduards Laimiņš

Edvards Ridzs-Smiglijs

Edvards Ridzs-Smiglijs (dzimis, miris) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edvards Ridzs-Smiglijs

Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Sers Edvīns Aleksanders-Sinklērs, arī Edvīns Sinklērs (1865—1945), bija Britu impērijas karaflotes virsnieks, admirālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Edvīns Aleksanders-Sinklērs

Eižens Šeiermanis

Eižens Šeiermanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eižens Šeiermanis

Eižens Bergs

Eižens Bergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Eižens Bergs

Emanuēls Diparkē

Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Emanuēls Diparkē

Erasts Bite

Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Erasts Bite

Erhards Deblers

Erhards Deblers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Erhards Deblers

Ernests Bauers

Ernests Bauers (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ernests Bauers

Ernsts Fromholds-Treijs

Ernsts Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ernsts Fromholds-Treijs

Ernsts Peders

Ernsts Peders ( —) Igaunijas armijas ģenerālmajors.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ernsts Peders

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Francija

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Francijas Trešā republika

Freitāgi-Loringhofeni

Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Freitāgi-Loringhofeni

Frenks Māršs

Frenks Greiems Māršs (1875—1957), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālmajors.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Frenks Māršs

Fricis Menders

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Fricis Menders

Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)

Galvenā izlūkošanas pārvalde (krievu: Главное разведывательное управление (ГРУ), pazīstama kā GRU) bija galvenā militārās izlūkošanas iestāde Padomju Savienībā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)

Garkalne (stacija)

Garkalne (līdz 2011. gadam Ropaži) ir dzelzceļa stacija Ropažu novada Garkalnes pagasta, Garkalnē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Garkalne (stacija)

Garoza (stacija)

Garoza ir dzelzceļa stacija līnijā Jelgava I—Krustpils, kas atrodas Jelgavas novada Salgales pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Garoza (stacija)

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gauja

Gārsene

Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gārsene

Georgijs Čičerins

Georgijs Čičerins (dzimis, miris) bija krievu revolucionārs un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Georgijs Čičerins

Grīva (Daugavpils)

Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grīva (Daugavpils)

Griķi

Griķi var būt.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Griķi

Grieze (Ezeres pagasts)

Grieze (arī Marijas skola) ir ciems Saldus novada Ezeres pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grieze (Ezeres pagasts)

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grobiņa

Grobiņas apriņķis

Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Grobiņas apriņķis

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gulbene

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Gustavs Zemgals

Haiti

Haiti oficiāli Haiti Republika ir valsts Amerikā, Karību reģionā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Haiti

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Hanss fon Manteifels-Cēge

Harolds Aleksanders

Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Harolds Aleksanders

Heinrihs Bose

Heinrihs Bose (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Heinrihs Bose

Hermanis Bergengrūens

Hermanis Bergengrūens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Hermanis Bergengrūens

Huberts Gofs

Huberts Delapērs Gofs, arī Huberts Gohs (—), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Huberts Gofs

Iecava

Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Iecava

Iecava (upe)

Iecava ir upe Latvijā, Zemgalē, tek caur Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas novadiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Iecava (upe)

Ieriķi

Ieriķi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ieriķi

Ieriķi (stacija)

Ieriķi ir dzelzceļa stacija Ieriķos, Cēsu novada Drabešu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ieriķi (stacija)

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Igaunija

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas Pagaidu valdība

Igaunijas Pagaidu valdība bija 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Igaunijas Pagaidu valdība

Ignalina

Ignalina ir pilsēta Lietuvā, Utenas apriņķī, Ignalinas rajona un Ignalinas pilsētas seņūnijas administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ignalina

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ilūkste

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ilūkstes apriņķis

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Inčukalna kauja

Ipiķu pagasts

Ipiķu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos pie Igaunijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ipiķu pagasts

Irlava

Irlava ir ciems Tukuma novada Irlavas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Irlava

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Iskolats

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Izborska

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Japāna

Jaunate

Jaunate ir ciems Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunate

Jaungulbene

Jaungulbene ir ciems Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaungulbene

Jaunjelgava

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunjelgava

Jaunmeži

Jaunmeži ir ciems Kuldīgas novada Rendas pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunmeži

Jaunpils

Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jaunpils

Jānis Akuraters

Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Akuraters

Jānis Apinis

Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Apinis

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Čakste

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Balodis (ģenerālis)

Jānis Bankavs

Jānis Bankavs (— 1951. gads) bija Latvijas žurnālists un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Bankavs

Jānis Bergsons

Jānis Arnolds Bergsons (1881—1960) bija latviešu uzņēmējs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Bergsons

Jānis Ceplītis

Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas Impērijas armijas un Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Ceplītis

Jānis Imaks

Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Imaks

Jānis Puriņš (kara ārsts)

Jānis Puriņš (—) bija Latvijas armijas virsnieks un kara ārsts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Puriņš (kara ārsts)

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Seskis

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jānis Zālītis

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jūrmala

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jēkabpils

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jelgava

Jelgavas atbrīvošana (1919)

Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas atbrīvošana (1919)

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jelgavas pils

Johans Laidoners

Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Johans Laidoners

Jonišķi

Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jonišķi

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jorģis Zemitāns

Jozefs Bišofs

Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jozefs Bišofs

Jugla (Rīga)

Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jugla (Rīga)

Juglas ezers

Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Juglas ezers

Juglas kaujas

Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Juglas kaujas

Jukums Vācietis

Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Jukums Vācietis

Juris Bebris

Juris Bebris (1859–1951) bija latviešu skolotājs, publicists un rakstnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Juris Bebris

Kabile

Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kabile

Kalkūnes pagasts

Kalkūnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalkūnes pagasts

Kalkūni

Kalkūni ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalkūni

Kalkūni (Daugavpils)

Kalkūni ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, nosaukta par godu Kalkūnes muižai.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalkūni (Daugavpils)

Kalnciems

Kalnciems ir liels ciems (1991.—2010. gadā pilsēta), Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalnciems

Kalvene

Kalvene (agrāk Tāšu Padure) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kalvene

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kandava

Kaplavas pagasts

Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, pie Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kaplavas pagasts

Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Karš

Karlsrūe

Karlsrūe ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenā-Virtembergā pie Reinas upes, netālu no robežas ar Franciju.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Karlsrūe

Karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Karosta

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kauņa

Kauņas guberņa

Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kauņas guberņa

Kaugurciems

Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kaugurciems

Kauja pie Paju

Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kauja pie Paju

Kaujas pie Daugavpils (1920)

Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kaujas pie Daugavpils (1920)

Kazdangas pils

Kazdangas pils 2008. gadā Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Nodedzinātā Kazdangas pils Kazdangas pils ir muižas kungu māja Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta Kazdangā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kazdangas pils

Kazimiriški

Kazimiriški (arī Kazimirišķi) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kazimiriški

Kārķu pagasts

Kārķu pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārķu pagasts

Kārļumuiža

Kārļamuižas kungu māja ap 1845. gadu Kārļumuižas parks (1798. gada zīmējums). Viesnīca bijušajā muižas ērberģī Kārļumuiža, arī Kārļamuiža ir bijusī muiža, kas atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārļumuiža

Kārlis Šlavs

Kārlis Lēberehts Eduards Šlavs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Šlavs

Kārlis Goppers

Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Goppers

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Kasparsons

Kārlis Moltrehts

Emīls Kārlis Johans Alberts Moltrehts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Dundagas draudzes luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Moltrehts

Kārlis Puriņš

Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Puriņš

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ulmanis

Kārlis Vanags

Kārlis Vanags (1883—1942) bija latviešu banku darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Vanags

Kārlis Ziediņš

Kārlis Ziediņš (1885—1919) bija latviešu jūrnieks un lielinieku partijas vadošs darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārlis Ziediņš

Kārsava

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kārsava

Klāra Kalniņa

Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Klāra Kalniņa

Kleisti (dzimta)

Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kleisti (dzimta)

Kocēni

Kocēni ir apdzīvota vieta Vidzemē, Valmieras novada Kocēnu pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kocēni

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Koknese

Kompjeņas pamiers (1918)

Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kompjeņas pamiers (1918)

Konstantīns Ūders

Konstantīns Ūders (Ūdris) (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Konstantīns Ūders

Kords fon Brandiss

Kords fon Brandiss (1918). Kords fon Brandiss (1888—1972) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kords fon Brandiss

Krasnoje Selo

Krasnoje Selo ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krasnoje Selo

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krišjānis Berķis

Krišs Ķūķis

Krišs Ķūķis (dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā (tagadējā Kuldīgas novadā), miris 1945. gadā turpat) bija virsnieks Krievijas impērijas armijā Pirmajā pasaules karā, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks Latvijas brīvības cīņās.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krišs Ķūķis

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas Impērijas armija

Krievijas Impērijas Valsts Dome

Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas Impērijas Valsts Dome

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas pilsoņu karš

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krievijas SFPR

Kristaps Strautmanis

Kristaps Strautmanis (arī Kristaps Strautmans, dzimis, miris) bija Latvijas luterāņu mācītājs un pedagogs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kristaps Strautmanis

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Krustpils

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kuldīga

Kuprava

Kuprava ir ciems Balvu novadā, ir Latvijas mazākā pagasta - Kupravas pagasta administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kuprava

Kuršēni

Kuršēni ir pilsēta Lietuvas ziemeļos uz rietumiem no Šauļiem pie Ventas upes.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kuršēni

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kurzeme

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Kurzemes guberņa

Laši (Eglaines pagasts)

Laši ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, saplūdusi ar Eglaini.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Laši (Eglaines pagasts)

Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)

Lašu pagasts bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Lietuvas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)

Labrags

Labrags ir ciems Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Labrags

Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales atbrīvošana

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales partizānu pulks

Latgales virsnieku rezerves rota

Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latgales virsnieku rezerves rota

Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu strēlnieki

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja

Latviešu Tautas partija

Latviešu Tautas partijas dibinātājs Frīdrihs Veinbergs. Latviešu Tautas partija bija labēji konservatīva politiskā partija, kas ar pārtraukumu pastāvēja laikā no 1905.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu Tautas partija

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latviešu zemnieku savienība

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvija

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas 1. Jātnieku pulks

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Bruņotie spēki

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Pagaidu valdība

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas PSR

Latvijas rublis

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas rublis

Latvijas Sargs

"Latvijas Sargs" bija sabiedriski politisks un literārs Latvijas dienas laikraksts, kas iznāca no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sargs

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Satversmes sapulce

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas valsts atzīšana de facto

Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de facto

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas—Igaunijas robeža

Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Igaunijas robeža

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Lietuvas robeža

Latvijas—Polijas robeža

Latvijas-Polijas robeža 1935. gada kartē Zemgales stacijas ēka pie Latvijas—Polijas robežas Latvijas-Polijas robeža pie Turmantu stacijas (1930) Parāde Turmantu stacijā (1933) Latvijas—Polijas robeža bija sauszemes robeža starp Latviju un Poliju, kas izveidojās 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Polijas robeža

Latvijas—Vācijas robeža

Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvijas—Vācijas robeža

Latvju kareivju nacionālā savienība

LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Latvju kareivju nacionālā savienība

Laucesa (ciems)

Laucesa ir ciems Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Laucesa (ciems)

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lāčplēša Kara ordenis

Lāde (ciems)

Lāde (agrāk arī Šķērstiņi) ir ciems Limbažu novada Limbažu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lāde (ciems)

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līvāni

Līvbērze

Līvbērze ir ciems Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līvbērze

Līvi (Drabešu pagasts)

Līvi ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Līvi (Drabešu pagasts)

Lēdurga

Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lēdurga

Lēnas

Lēnas ir ciems Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lēnas

Lenču pagasts

Lenču pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā, Gaujas labajā krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lenču pagasts

Lielauce

Lielauce ir ciems Dobeles novada Lielauces pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lielauce

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lielupe

Liepna

Liepna ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Liepnas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Liepna

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lietuva

Lietuvas brīvības cīņas

Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lietuvas brīvības cīņas

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Limbaži

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un LSDSP vēsture

Lubāna

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lubāna

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lubāns

Lucjans Žeļigovskis

Lucjans Žeļigovskis (1865—1947) bija Polijas armijas ģenerālis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lucjans Žeļigovskis

Ludvigs Bolšteins

Ludvigs Bolšteins (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ludvigs Bolšteins

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ludza

Lugažu pagasts

Lugažu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumu daļā, Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Lugažu pagasts

Mažeiķi

Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mažeiķi

Madona

Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Madona

Maideli

Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Maideli

Marijas iela (Rīga)

Marijas iela ir Rīgas iela Centra rajonā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Marijas iela (Rīga)

Markuss Gailītis

Markuss Gailītis (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Markuss Gailītis

Matīsa kapi

Matīsa kapi ir kapsēta, kas atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētas Dārzciema apkaimē (adrese Mazā Matīsa iela 1).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Matīsa kapi

Mazā Jugla

Mazā Jugla ir upe Latvijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mazā Jugla

Mazsalaca

Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mazsalaca

Mārciena

Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mārciena

Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mārtiņš Peniķis

Mūrmuiža

Mūrmuiža, padomju laikā arī Kaugurieši, ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mūrmuiža

Mežaparks (Rīga)

Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mežaparks (Rīga)

Mežotne

Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mežotne

Meizakilas pagasts

Plāteres pagasts, vēlāk Meizakilas pagasts, bija viena no Valmieras apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Meizakilas pagasts

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Melnkalne

Melnupe (Mustjegi pieteka)

Melnupe (arī Pēterupe) ir ūdenstece Latvijā un Igaunijā, Mustjegi kreisā pieteka.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Melnupe (Mustjegi pieteka)

Merķeļa iela (Rīga)

Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Merķeļa iela (Rīga)

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Miķelis Valters

Miera iela (Rīga)

Miera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā un Centrā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Miera iela (Rīga)

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Mobilizācija

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Narva

Naukšēnu pagasts

Naukšēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Naukšēnu pagasts

Nīderkūni

Nīderkūni (agrāk Niderkuņi) ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nīderkūni

Nīgrande

Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nīgrande

Nītaure

Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nītaure

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Niedras valdība

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Judeņičs

Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Nikolajs Judeņičs

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Novembra revolūcija

Novosokoļņiki

Novosokoļņiki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Novosokoļņiku rajona centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Novosokoļņiki

Oļģerds Grosvalds

Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oļģerds Grosvalds

Ogre

Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ogre

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oktobra revolūcija

Olaine

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Olaine

Omuļu pagasts

Omuļu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Omuļu pagasts

Oskars Borkovskis

Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Borkovskis

Oskars Dankers

Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Dankers

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks

Oskars Valdmanis

Krišjānis Ludvigs Oskars Valdmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oskars Valdmanis

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Oto Nonācs

Otto Zeltiņš

Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Otto Zeltiņš

Ozolnieki

Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ozolnieki

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Padomju Latvijas armija

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju

Palanga

Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Palanga

Pampāļi

Pampāļi ir apdzīvota vieta Saldus novada Pampāļu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pampāļi

Panevēža

Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Panevēža

Paulis Zolts

Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Paulis Zolts

Pauls Fromholds-Treijs

Pauls Fromholds-Treijs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pauls Fromholds-Treijs

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Vahtsmuts

Pauls Vahtsmuts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pauls Vahtsmuts

Pavasari

Pavasari ir ciems Mārupes novada Salas pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pavasari

Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pārdaugava

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pāvels Bermonts

Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pāvilosta

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Juraševskis

Pēteris Krievs

Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Krievs

Pēteris Murītis

Pēteris Murītis (1891—1924) bija latviešu agronoms un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Murītis

Pēteris Radziņš

Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Radziņš

Pēteris Slavens

Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Slavens

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Stučka

Pečori

Pečori, no 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pečori

Pedeles pagasts

Pedeles pagasts bija viena no Valkas apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļdaļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pedeles pagasts

Personālūnija

Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Personālūnija

Piņķi

Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Piņķi

Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)

Pilskalnes pagasta pārvalde Dabas parks "Pilskalnes siguldiņa" Pilskalnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)

Pilsoņu karš

Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pilsoņu karš

Piltenes pagasts

Piltenes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Ventas labajā krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Piltenes pagasts

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pitalova

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pleskava

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Poļu—padomju karš

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polija

Polijas Otrā republika

Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polijas Otrā republika

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polijas—Lietuvas ūnija

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Polocka

Pope

Pope ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Pope

Priedaine (stacija)

Priedaine ir dzelzceļa stacija Priedainē, Jūrmalā, līnijā Torņakalns—Tukums II.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Priedaine (stacija)

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Priekule

Purvciems (Rīga)

2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Purvciems (Rīga)

Radvilišķi

Radvilišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 21 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Šauļiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Radvilišķi

Raimons Puankarē

Raimons Puankarē (dzimis, miris) bija franču labējs politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Raimons Puankarē

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rauna

Rauna (upe)

Rauna ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē, Cēsu un Smiltenes novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rauna (upe)

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīdigers fon der Golcs

Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Bangerskis

Rūdolfs Bēnuss

Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rūdolfs Bēnuss

Rīgas 1. pilsētas teātris

Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas 1. pilsētas teātris

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas apriņķis

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Centrālcietums

Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Centrālcietums

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas operācija

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas operācija

Rīgas sargi

"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas sargi

Rīgas Skolēnu pils

Rīgas Skolēnu pils (saīsināti RSP) ir interešu izglītības iestāde.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas Skolēnu pils

Rīgas strādnieku deputātu padome

Rīgas strādnieku deputātu padome bija viena no pirmajām padomēm Latvijā, kas tika nodibināta Rīgā neilgi pēc Februāra revolūcijas 1917.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rīgas strādnieku deputātu padome

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rūjiena

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rēzekne

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Renda

Renda ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Renda

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Rietumkrievijas valdība

Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rietumkrievijas valdība

Roņu sala

Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Roņu sala

Roberts Dambītis

Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Roberts Dambītis

Rotmistrs

Rotmistrs (no — 'kavalērijas komandieris') bija Krievijas Impērijas karaspēka virsnieka dienesta pakāpe kavalērijā un žandarmērijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rotmistrs

Rubene

Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rubene

Rudbārži

Rudbārži ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rudbārži

Rudzāti

Rudzāti (agrāk — Rudzēti) ir ciems Līvānu novada Rudzātu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Rudzāti

Sabile

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sabile

Saka

Saka ir ciems Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saka

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Salacgrīva

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saldus

Salienas pagasts

Salienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Salienas pagasts

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saratov

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sarkanā armija

Satversmes sapulces vēlēšanas

Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās. Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Satversmes sapulces vēlēšanas

Saurieši (Salaspils pagasts)

Saurieši (agrāk Stopiņi) ir skrajciems Salaspils novada Salaspils pagastā uz dienvidiem no Sauriešu lielciema, kas atrodas Ropažu novada Stopiņu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Saurieši (Salaspils pagasts)

Selonija

"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Selonija

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Serbija

Sieksāte

Sieksāte (arī Kalnmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sieksāte

Silenes pagasts

Silenes pagasts (līdz Pirmajam pasaules karam Ezernes pagasts, līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Silenes pagasts

Skangaļu muiža

Skangaļu muižas kungu māja (2007). Skangaļu muižas vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skangaļu muiža

Skrīveri (stacija)

Skrīveri ir dzelzceļa stacija līnijā Rīga—Daugavpils, kas atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Skrīveros.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrīveri (stacija)

Skrudalienas pagasts

Skrudalienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrudalienas pagasts

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrunda

Skrundas muiža

Skrundas muižas kungu māja mūsdienās Skrundas muižas kungu māja ir klasicisma stilā 19.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skrundas muiža

Skursteņi

Skursteņi vai Skursteņmuiža ir ciems Jelgavas novada Sesavas pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Skursteņi

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sloka (Jūrmala)

Sociālistu revolucionāru partija

Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Sociālistu revolucionāru partija

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Somija

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Somijas pilsoņu karš

Staļģene

Staļģenes muiža Staļģene ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Staļģene

Staņislavs Bulaks-Balahovičs

Staņislavs Bulaks-Balahovičs (1883-1940) bija baltkrievu izcelsmes Krievijas impērijas, Krievijas Ziemeļrietumu armijas, vēlāk Polijas armijas virsnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Staņislavs Bulaks-Balahovičs

Staicele

Staicele ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Staicele

Stompaki

Stompaki ir ciems Balvu novada Susāju pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Stompaki

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Straupe

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Strazdumuižas pamiers

Strenči

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Strenči

Subate

Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Subate

Svētais Krēsls

Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Svētais Krēsls

Svente

Svente ir ciems Sēlijā, Augšdaugavas novadā, Sventes pagasta centrs un lielākā apdzīvotā vieta.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Svente

Talavija

Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Talavija

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tartu

Taubes

Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Taubes

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tautas padome

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tautu Savienība

Tīreļi (Valgundes pagasts)

Tīreļi (agrāk arī Kalnciems, Lielciems) ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Tīreļi (Valgundes pagasts)

Teodors Šeinpflugs

Teodors Augusts Šeinpflugs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Livonijas guberņas Liepupes luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Šeinpflugs

Teodors Hermanovskis

Teodors Hermanovskis (—) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Hermanovskis

Teodors Hofmanis

Teodors Hofmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Hofmanis

Teodors Taube

Teodors Taube (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Teodors Taube

Ternejas pagasts

Ternejas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ternejas pagasts

Terors (politika)

Petrogradā ar propagandas plakātu: “Nāvi buržuāzijai un tās līdzskrējējiem. Lai dzīvo Sarkano terors!!” Igaunijā Terors (no — ‘bailes’, ‘šausmas’) ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu uzturēšana politisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Terors (politika)

Torņakalns

Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Torņakalns

Turki (Turku pagasts)

Turki ir ciems Līvānu novada Turku pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Turki (Turku pagasts)

Užavas pagasts

Užavas pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Užavas pagasts

Ugāle

Ugāle ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ugāles pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ugāle

Ulmaņa 3. Ministru kabinets

Ulmaņa 3. Ministru kabinets 1931. gada 25. martā. Sēž no kreisās: Vladislavs Rubulis, Edmunds Ziemelis, Kārlis Ulmanis, Arturs Alberings, Juris Pabērzs, Ansis Petrevics; stāv no kreisās: Eduards Laimiņš, Jānis Annuss, Antons Rancāns, Staņislavs Ivbuls, Dāvids Rudzītis. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ulmaņa 3. Ministru kabinets

Uzbrukums Rīgai (1919)

Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Uzbrukums Rīgai (1919)

Vaiņode

Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vaiņode

Valga (stacija)

Valga ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Valgas apriņķa Valgas pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tartu—Valga (oficiāli Tartu—Valga (valsts robeža)), Valga—Koidula un Rīga—Valga (oficiāli Rīga—Lugaži (valsts robeža)).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valga (stacija)

Valgunde

Valgunde ir ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valgunde

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valka

Valkas pagasts

Valkas pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Igaunijas pierobežā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valkas pagasts

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valmiera

Valmieras komunāri

Nošauto 11 komunāru pārapbedīšana 1920. gada 24. jūlijā. Valmieras komunāri jeb Valmieras komjaunieši bija Kokmuižā apcietinātie LKP Darba jaunatnes savienības Vidienas apgabala konferences delegāti, kurus 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valmieras komunāri

Valtaiķi

Valtaiķi ir ciems Kuldīgas novada Laidu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valtaiķi

Valters fon Eberharts

Valters fon Eberharts (1918). Frīdrihs Vilhelms Magnuss Heinrihs Valters fon Eberharts (1862.—1944.) bija Prūsijas ģenerālis (1915), pirmais Vācijas kara aviācijas inspektors (1913).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Eberharts

Valters fon Mēdems

Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Valters fon Mēdems

Varakļāni

Varakļāni ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Varakļāni

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Varšava

Vasarsvētki

psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vasarsvētki

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vācbaltieši

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vācijas Impērija

Vārme (ciems)

Vārme ir ciems Kuldīgas novada Vārmes pagastā, pagasta centrs, kas atrodas Karpenes krastos no novada centra Kuldīgas un no Rīgas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vārme (ciems)

Veļikije Luki

Veļikije Luki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veļikije Luki

Vecauce

Vecauce ir ciems Dobeles novadā Vecauces pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vecauce

Veclaicenes pagasts

Veclaicenes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veclaicenes pagasts

Vecsaule

Vecsaule ir ciems Bauskas novada Vecsaules pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vecsaule

Vecumnieki (stacija)

Vecumnieki ir dzelzceļa stacija līnijā Jelgava I—Krustpils, kas atrodas Bauskas novada Vecumnieku pagastā, dienvidos no Vecumnieku ciema.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vecumnieki (stacija)

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veimāras Republika

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Venta

Versaļas līgums

Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Versaļas līgums

Veru

Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Veru

Viļaka

Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viļaka

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viļņa

Viļņas apgabals

Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viļņas apgabals

Vidiena

Vidus dialekta Vidzemes izloksnes izplatība Vidiena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Vidzemes novadus, kuros runā Vidus dialekta Vidzemes izloksnēs, pretstatā Malienas jeb Augšzemnieku dialektam.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidiena

Vidriži

Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidriži

Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Viesatu pagasts

Viesatu pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viesatu pagasts

Viesīte

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viesīte

Viktors Puskars

Viktors Puskars (—) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viktors Puskars

Vilhelms Šreiners

Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Šreiners

Vilhelms Grīners

Vilhelms Kārlis Eduards Grīners (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vilhelms Grīners

Vilis Gulbis

Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vilis Gulbis

Vinniga nota

T.s. Vinninga nota — Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs 1918. gada 26. novembra paziņojums par Latvijas Pagaidu valdības atzīšanu Vinniga nota bija provizoriska Latvijas Pagaidu valdības varas atzīšana, ko 1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vinniga nota

Viskrievijas Satversmes sapulce

Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Viskrievijas Satversmes sapulce

Vivjēns Bosenkets

Vivjēns Bosenkets (dzimis 1872. gada 13. aprīlī Francijā; miris 1943. gada decembrī Viltšīras grāfistē) bija Britu impērijas diplomāts, konsuls Rīgā (1912) un vicekonsuls Maskavā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vivjēns Bosenkets

Vladimirs Gitiss

Vladimirs Gitiss (1881 — 1938) bija krievu un padomju militārais darbinieks, Krievijas PFSR Rietumu frontes pavēlnieks cīņās pret Latvijas armiju Latgales atbrīvošanas cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vladimirs Gitiss

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Voldemārs Ozols

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Volferts Gerhards fon Rādens

Vorviks Grīns

Vorviks Grīns (1879—1929), bija ASV jurists un armijas virsnieks, piedalījās Pirmajā pasaules karā (1917—1918).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Vorviks Grīns

Zarasi

Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zarasi

Zasulauks

Zasulauks ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zasulauks

Zīlāni (stacija)

Zīlāni ir neizmantots pieturas punkts Jēkabpilī pie Zīlāniem, līnijā Krustpils—Rēzekne II starp stacijām Krustpils un Kūkas.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zīlāni (stacija)

Zūras

Zūras ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagastā Ventas kreisajā krastā pie autoceļa V1328 un netālu no autoceļa P108 (Ventspils — Kuldīga — Saldus).

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zūras

Zūru pagasts

Zūru pagasts bija viena no Ventspils apriņķa pašvaldībām tā vidienē, Ventas abos krastos.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zūru pagasts

Zemīte

Zemīte ir ciems Tukuma novada Zemītes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zemīte

Zemgales artilērijas pulks

Zemgales artilērijas pulka kareivji. Zemgales artilērijas pulks mācībās 1936. gadā Zemgales artilērijas pulks mācībās 1939. gadā (britu 18 mārciņu lielgabals). Zemgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zemgales artilērijas pulks

Zibergova

Zibergova (arī Borkova) ir ciems Preiļu novada Vārkavas pagastā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zibergova

Ziemas pils

Ziemas pils ir pils Sanktpēterburgā, Krievijā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemas pils

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas partizānu pulks

Piemiņas zīme Ziemeļlatvijas partizāniem (2003). Ziemeļlatvijas partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laikā izveidota Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kas piedalījās Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujās.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas partizānu pulks

Ziemeļu zēni

Piemineklis Ziemeļu zēniem Paju muižā Igaunijā Ziemeļu zēni bija Somijas brīvprātīgo pulks Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā no 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļu zēni

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zigfrīds Anna Meierovics

Zilupe

Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zilupe

Zilupe (upe)

Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zilupe (upe)

Zolitūde

Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un Zolitūde

1. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. decembris

1. februāris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. februāris

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. Kurzemes kājnieku divīzija

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. latviešu atsevišķais bataljons

1. maijs

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1. maijs

10. janvāris

10.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 10. janvāris

10. marts

10.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 10. marts

11. augusts

11.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 11. augusts

11. novembris

11.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 11. novembris

11. septembris

11.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 11. septembris

12. Bauskas kājnieku pulks

12. Bauskas kājnieku pulka karogs. 12. Bauskas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 12.Bauskas kājnieku pulka krūšu zīme. 12.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 12. Bauskas kājnieku pulks

13. janvāris

13.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 13. janvāris

13. novembris

13.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 13. novembris

13. septembris

13.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 13. septembris

14. oktobris

14.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 14. oktobris

15. armija (KSFPR)

Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 15. armija (KSFPR)

15. jūlijs

15.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 15. jūlijs

15. oktobris

15.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 15. oktobris

16. aprīlis

16.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 16. aprīlis

17. aprīlis

17.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. aprīlis

17. decembris

17.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. decembris

17. novembris

17.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. novembris

17. septembris

17.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 17. septembris

18. aprīlis

18.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 18. aprīlis

18. novembris

18.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 18. novembris

19. decembris

19.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 19. decembris

19. novembris

19.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 19. novembris

1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1917.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā

1918. gads

1918.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1918. gads

1920. gads

1920.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 1920. gads

2. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 2. decembris

2. Ventspils kājnieku pulks

2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 2. Ventspils kājnieku pulks

2. Vidzemes kājnieku divīzija

Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 2. Vidzemes kājnieku divīzija

21. jūlijs

21.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 21. jūlijs

21. marts

21.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 21. marts

21. novembris

21.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 21. novembris

22. decembris

22.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. decembris

22. jūnijs

22.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. jūnijs

22. maijs

22.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. maijs

22. novembris

22.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. novembris

22. oktobris

22.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 22. oktobris

23. decembris

23.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 23. decembris

23. maijs

23.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 23. maijs

23. oktobris

23.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 23. oktobris

25. maijs

25.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 25. maijs

25. novembris

25.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 25. novembris

25. septembris

25.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 25. septembris

28. aprīlis

28.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 28. aprīlis

28. novembris

28.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 28. novembris

29. decembris

29.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 29. decembris

29. maijs

29.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 29. maijs

3. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. decembris

3. janvāris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. janvāris

3. jūlijs

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. jūlijs

3. jūnijs

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. jūnijs

3. Jelgavas kājnieku pulks

3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. Jelgavas kājnieku pulks

3. Latgales kājnieku divīzija

Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš. Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. Latgales kājnieku divīzija

3. marts

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. marts

3. novembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. novembris

3. oktobris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 3. oktobris

30. janvāris

30.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 30. janvāris

31. decembris

31.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 31. decembris

31. janvāris

31.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 31. janvāris

4. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. decembris

4. janvāris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. janvāris

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. Valmieras kājnieku pulks

4. Zemgales kājnieku divīzija

Zemgales divīzijas virsnieki (1925—1929). Vidū divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās) H. Buks. N. Dūze, intendants pulkvežleitnants Miķelsons. Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 4. Zemgales kājnieku divīzija

5. Cēsu kājnieku pulks

5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 5. Cēsu kājnieku pulks

5. janvāris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 5. janvāris

5. oktobris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 5. oktobris

6. jūlijs

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. jūlijs

6. jūnijs

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. jūnijs

6. marts

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. marts

6. oktobris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. oktobris

6. Rīgas kājnieku pulks

6. Rīgas kājnieku pulka karogs (1919). 6. Rīgas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri (pirms 1930. gada). 6.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. Rīgas kājnieku pulks

6. rezerves korpuss (Vācija)

Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 6. rezerves korpuss (Vācija)

7. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 7. decembris

7. Siguldas kājnieku pulks

Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 7. Siguldas kājnieku pulks

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. armija (Vācijas Impērija)

8. Daugavpils kājnieku pulks

8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs. 8.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. Daugavpils kājnieku pulks

8. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. decembris

8. oktobris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 8. oktobris

9. decembris

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 9. decembris

9. Rēzeknes kājnieku pulks

9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā. 9.

Skatīt Latvijas brīvības cīņas un 9. Rēzeknes kājnieku pulks

Zināms kā Brīvības cīņas, Latvijas Neatkarības karš, Latvijas atbrīvošanas karš, Latvijas atbrīvošanas kaŗš, Latvijas neatkarības cīņas.

, Švenčoņi, Ģertrūdes iela (Rīga), Ķekava, Ķemeri, Ļaudona, Žeimele, Žemaitija, Čerņava, Ēdoles pagasts, Ērģemes pagasts, Ēriks Jēkabsons, Ēriks Mārtiņš Feldmanis, Ādaži, Ādams Turkupols, Ādolfs Klīve, Ādolfs Kuršinskis, Babīte, Babīte (stacija), Babītes ezers, Bads, Baldone, Balfūra nota, Baltā kustība, Baltenlande, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas jūras divīzija, Baltijas landesvērs, Baltijas provinces, Baltijas reģiona sabiedroto komisija, Baltmuiža (Eglaines pagasts), Barkava, Bateru kauja, Bauska, Bauskas bataljons, Bīriņu muiža, Bēne, Beļģija, Berlīne, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bermontiāde, Biķernieku mežs, Biksti, Blīdene, Boļševiki, Bornholma, Braslavas apriņķis, Brīvības iela (Rīga), Brīvkorpuss, Brestļitovskas miera līgums, Brigādes ģenerālis, Buivīši, Bulduri, Bulduru konference, Carnikava, Cēsis, Cēsu kaujas, Cēsu pulka skolnieku rota, Cēsu rota, Cesvaine, Cores pagasts, Dalbe (stacija), Dammes muižas, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavpils, Dāņu Baltijas palīdzības korpuss, Dāvids Sīmansons, Deivids Loids Džordžs, Demene, Demenes pagasts, Demokrātiskais bloks, Dienvidlatvijas brigāde, Dobele, Drusti, Dubna (upe), Dubulti (Jūrmala), Durbe, Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II, Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni, Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzelzsdivīzija, Dzilnuciems, Eberhards Zāvari, Edgars Hasmanis, Edmunds Freivalds, Eduards Aire, Eduards Kalniņš (ministrs), Eduards Laimiņš, Edvards Ridzs-Smiglijs, Edvīns Aleksanders-Sinklērs, Eižens Šeiermanis, Eižens Bergs, Emanuēls Diparkē, Erasts Bite, Erhards Deblers, Ernests Bauers, Ernsts Fromholds-Treijs, Ernsts Peders, Francija, Francijas Trešā republika, Freitāgi-Loringhofeni, Frenks Māršs, Fricis Menders, Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS), Garkalne (stacija), Garoza (stacija), Gauja, Gārsene, Georgijs Čičerins, Grīva (Daugavpils), Griķi, Grieze (Ezeres pagasts), Grobiņa, Grobiņas apriņķis, Gulbene, Gustavs Zemgals, Haiti, Hanss fon Manteifels-Cēge, Harolds Aleksanders, Heinrihs Bose, Hermanis Bergengrūens, Huberts Gofs, Iecava, Iecava (upe), Ieriķi, Ieriķi (stacija), Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas Pagaidu valdība, Ignalina, Ilūkste, Ilūkstes apriņķis, Inčukalna kauja, Ipiķu pagasts, Irlava, Iskolats, Izborska, Japāna, Jaunate, Jaungulbene, Jaunjelgava, Jaunmeži, Jaunpils, Jānis Akuraters, Jānis Apinis, Jānis Čakste, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Bankavs, Jānis Bergsons, Jānis Ceplītis, Jānis Imaks, Jānis Puriņš (kara ārsts), Jānis Seskis, Jānis Zālītis, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jelgavas atbrīvošana (1919), Jelgavas pils, Johans Laidoners, Jonišķi, Jorģis Zemitāns, Jozefs Bišofs, Jugla (Rīga), Juglas ezers, Juglas kaujas, Jukums Vācietis, Juris Bebris, Kabile, Kalkūnes pagasts, Kalkūni, Kalkūni (Daugavpils), Kalnciems, Kalvene, Kandava, Kaplavas pagasts, Karš, Karlsrūe, Karosta, Kauņa, Kauņas guberņa, Kaugurciems, Kauja pie Paju, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kazdangas pils, Kazimiriški, Kārķu pagasts, Kārļumuiža, Kārlis Šlavs, Kārlis Goppers, Kārlis Kasparsons, Kārlis Moltrehts, Kārlis Puriņš, Kārlis Ulmanis, Kārlis Vanags, Kārlis Ziediņš, Kārsava, Klāra Kalniņa, Kleisti (dzimta), Kocēni, Koknese, Kompjeņas pamiers (1918), Konstantīns Ūders, Kords fon Brandiss, Krasnoje Selo, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krišjānis Berķis, Krišs Ķūķis, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Kristaps Strautmanis, Krustpils, Kuldīga, Kuprava, Kuršēni, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Laši (Eglaines pagasts), Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis), Labrags, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales atbrīvošana, Latgales partizānu pulks, Latgales virsnieku rezerves rota, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieki, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latviešu Tautas partija, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas rublis, Latvijas Sargs, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Igaunijas robeža, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Lietuvas robeža, Latvijas—Polijas robeža, Latvijas—Vācijas robeža, Latvju kareivju nacionālā savienība, Laucesa (ciems), Lāčplēša Kara ordenis, Lāde (ciems), Līgums par Landesvēra izveidošanu, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Līvāni, Līvbērze, Līvi (Drabešu pagasts), Lēdurga, Lēnas, Lenču pagasts, Lielauce, Lielupe, Liepna, Lietuva, Lietuvas brīvības cīņas, Limbaži, LSDSP vēsture, Lubāna, Lubāns, Lucjans Žeļigovskis, Ludvigs Bolšteins, Ludza, Lugažu pagasts, Mažeiķi, Madona, Maideli, Marijas iela (Rīga), Markuss Gailītis, Matīsa kapi, Mazā Jugla, Mazsalaca, Mārciena, Mārtiņš Peniķis, Mūrmuiža, Mežaparks (Rīga), Mežotne, Meizakilas pagasts, Melnkalne, Melnupe (Mustjegi pieteka), Merķeļa iela (Rīga), Miķelis Valters, Miera iela (Rīga), Mobilizācija, Narva, Naukšēnu pagasts, Nīderkūni, Nīgrande, Nītaure, Niedras valdība, Nikolajs Grundmanis, Nikolajs Judeņičs, Novembra revolūcija, Novosokoļņiki, Oļģerds Grosvalds, Ogre, Oktobra revolūcija, Olaine, Omuļu pagasts, Oskars Borkovskis, Oskars Dankers, Oskars Kalpaks, Oskars Valdmanis, Oto Nonācs, Otto Zeltiņš, Ozolnieki, Padomju Latvijas armija, Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, Palanga, Pampāļi, Panevēža, Paulis Zolts, Pauls Fromholds-Treijs, Pauls Kalniņš (politiķis), Pauls Vahtsmuts, Pavasari, Pārdaugava, Pāvels Bermonts, Pāvilosta, Pēteris Juraševskis, Pēteris Krievs, Pēteris Murītis, Pēteris Radziņš, Pēteris Slavens, Pēteris Stučka, Pečori, Pedeles pagasts, Personālūnija, Piņķi, Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads), Pilsoņu karš, Piltenes pagasts, Pirmais pasaules karš, Pitalova, Pleskava, Poļu—padomju karš, Polija, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Pope, Priedaine (stacija), Priekule, Purvciems (Rīga), Radvilišķi, Raimons Puankarē, Rauna, Rauna (upe), Rīdigers fon der Golcs, Rūdolfs Bangerskis, Rūdolfs Bēnuss, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas apriņķis, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Centrālcietums, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas operācija, Rīgas sargi, Rīgas Skolēnu pils, Rīgas strādnieku deputātu padome, Rūjiena, Rēzekne, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Renda, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rietumkrievijas valdība, Roņu sala, Roberts Dambītis, Rotmistrs, Rubene, Rudbārži, Rudzāti, Sabile, Saka, Salacgrīva, Saldus, Salienas pagasts, Saratov, Sarkanā armija, Satversmes sapulces vēlēšanas, Saurieši (Salaspils pagasts), Selonija, Serbija, Sieksāte, Silenes pagasts, Skangaļu muiža, Skrīveri (stacija), Skrudalienas pagasts, Skrunda, Skrundas muiža, Skursteņi, Sloka (Jūrmala), Sociālistu revolucionāru partija, Somija, Somijas pilsoņu karš, Staļģene, Staņislavs Bulaks-Balahovičs, Staicele, Stompaki, Straupe, Strazdumuižas pamiers, Strenči, Subate, Svētais Krēsls, Svente, Talavija, Tartu, Taubes, Tautas padome, Tautu Savienība, Tīreļi (Valgundes pagasts), Teodors Šeinpflugs, Teodors Hermanovskis, Teodors Hofmanis, Teodors Taube, Ternejas pagasts, Terors (politika), Torņakalns, Turki (Turku pagasts), Užavas pagasts, Ugāle, Ulmaņa 3. Ministru kabinets, Uzbrukums Rīgai (1919), Vaiņode, Valga (stacija), Valgunde, Valka, Valkas pagasts, Valmiera, Valmieras komunāri, Valtaiķi, Valters fon Eberharts, Valters fon Mēdems, Varakļāni, Varšava, Vasarsvētki, Vācbaltieši, Vācijas Impērija, Vārme (ciems), Veļikije Luki, Vecauce, Veclaicenes pagasts, Vecsaule, Vecumnieki (stacija), Veimāras Republika, Venta, Versaļas līgums, Veru, Viļaka, Viļņa, Viļņas apgabals, Vidiena, Vidriži, Vidzemes artilērijas pulks, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Viesatu pagasts, Viesīte, Viktors Puskars, Vilhelms Šreiners, Vilhelms Grīners, Vilis Gulbis, Vinniga nota, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vivjēns Bosenkets, Vladimirs Gitiss, Voldemārs Ozols, Volferts Gerhards fon Rādens, Vorviks Grīns, Zarasi, Zasulauks, Zīlāni (stacija), Zūras, Zūru pagasts, Zemīte, Zemgales artilērijas pulks, Zibergova, Ziemas pils, Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļlatvijas brigāde, Ziemeļlatvijas partizānu pulks, Ziemeļu zēni, Zigfrīds Anna Meierovics, Zilupe, Zilupe (upe), Zolitūde, 1. decembris, 1. februāris, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1. maijs, 10. janvāris, 10. marts, 11. augusts, 11. novembris, 11. septembris, 12. Bauskas kājnieku pulks, 13. janvāris, 13. novembris, 13. septembris, 14. oktobris, 15. armija (KSFPR), 15. jūlijs, 15. oktobris, 16. aprīlis, 17. aprīlis, 17. decembris, 17. novembris, 17. septembris, 18. aprīlis, 18. novembris, 19. decembris, 19. novembris, 1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā, 1918. gads, 1920. gads, 2. decembris, 2. Ventspils kājnieku pulks, 2. Vidzemes kājnieku divīzija, 21. jūlijs, 21. marts, 21. novembris, 22. decembris, 22. jūnijs, 22. maijs, 22. novembris, 22. oktobris, 23. decembris, 23. maijs, 23. oktobris, 25. maijs, 25. novembris, 25. septembris, 28. aprīlis, 28. novembris, 29. decembris, 29. maijs, 3. decembris, 3. janvāris, 3. jūlijs, 3. jūnijs, 3. Jelgavas kājnieku pulks, 3. Latgales kājnieku divīzija, 3. marts, 3. novembris, 3. oktobris, 30. janvāris, 31. decembris, 31. janvāris, 4. decembris, 4. janvāris, 4. Valmieras kājnieku pulks, 4. Zemgales kājnieku divīzija, 5. Cēsu kājnieku pulks, 5. janvāris, 5. oktobris, 6. jūlijs, 6. jūnijs, 6. marts, 6. oktobris, 6. Rīgas kājnieku pulks, 6. rezerves korpuss (Vācija), 7. decembris, 7. Siguldas kājnieku pulks, 8. armija (Vācijas Impērija), 8. Daugavpils kājnieku pulks, 8. decembris, 8. oktobris, 9. decembris, 9. Rēzeknes kājnieku pulks.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Latvijas brīvības cīņas

Satura rādītājs