Ātrāk nekā pārlūku!
85 attiecības: Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Ansis Cīrulis, Autine, Baltā krāsa, Bermontiāde, Cēsis, Cēsu komturi un fogti, Dainas, Dziesmotā revolūcija, Februāra revolūcija, Folklora, Francis Trasuns, Genocīds, Holokausts, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Indriķa hronika, Jānis Čakste, Jānis Krodznieks, Jānis Kuga, Jānis Lapiņš, Jēkabs Jūsmiņš, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Kurzemes guberņa, Latgaļi, Latgale, Latgales Zemes padome, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas karogu uzskaitījums, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas okupācijas diena, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts pasludināšana, Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi, Lettonia, Linards Laicens, Matīss Siliņš, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Nameisis, Oļģerds Grosvalds, Oktobra revolūcija, Oskars Voits, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ..., Pēteris Šmits, Rīga, Rīgas pašvaldības vadītājs, Rēzekne, Rezerves latviešu strēlnieku pulks, Saeima, Sanktpēterburga, Satversme (nozīmju atdalīšana), Strenči, Tartu Universitāte, Valdemārs Tone, Vecākā atskaņu hronika, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilis Rīdzenieks, Visvaldis, Vitebskas guberņa, Vladivostoka, 1. maijs, 11. novembris, 1279. gads, 14. jūnijs, 17. jūnijs, 18. novembris, 19. gadsimts, 1917. gads, 1918. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1949. gada marta deportācijas, 1990. gads, 21. augusts, 25. marts, 27. februāris, 4. jūlijs, 4. maijs. Izvērst indekss (35 vairāk) »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Andrejs Priedkalns
Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »
Ansis Cīrulis
Ansis Cīrulis (dzimis Majoros, miris Rīgā) bija latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Ansis Cīrulis · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Autine · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Dainas · Redzēt vairāk »
Dziesmotā revolūcija
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Dziesmotā revolūcija · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Folklora · Redzēt vairāk »
Francis Trasuns
Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »
Genocīds
Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu: nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Genocīds · Redzēt vairāk »
Holokausts
Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Holokausts · Redzēt vairāk »
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Jaunums!!: Latvijas karogs un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Krodznieks
Jānis Krodznieks (dzimis, miris), īstajā vārdā Jānis Krīgers, bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Jānis Krodznieks · Redzēt vairāk »
Jānis Kuga
Jānis Kuga (dzimis, miris) bija latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Jānis Kuga · Redzēt vairāk »
Jānis Lapiņš
Jānis Eduards Lapiņš (1885—1941) bija latviešu publicists, rakstnieks un pedagogs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Jānis Lapiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Jūsmiņš
Jēkabs Jūsmiņš (īstajā vārdā — Jēkabs Lautenbahs; 1847—1928), bija latviešu dzejnieks un filologs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Jēkabs Jūsmiņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas karogu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā uzskaitīti vēsturiskie un pašreizējie Latvijas karogi.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas karogu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas Nacionālais teātris · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas Republikas Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas okupācijas diena
Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs Latvijas Republikas okupācijas diena (17. jūnijs) ir Latvijas Republikas atceres diena.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas Republikas okupācijas diena · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi
Līguma ar Jersikas ķēniņu Visvaldi teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi ir 1209.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi · Redzēt vairāk »
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Lettonia · Redzēt vairāk »
Linards Laicens
Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Linards Laicens · Redzēt vairāk »
Matīss Siliņš
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Matīss Siliņš · Redzēt vairāk »
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280) · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Nameisis · Redzēt vairāk »
Oļģerds Grosvalds
Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).
Jaunums!!: Latvijas karogs un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Oskars Voits · Redzēt vairāk »
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas pašvaldības vadītājs
Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Rīgas pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki studentu korporācijas Lettonia dārzā. No kreisās otrā rindā pie galda trešais sēž bataljona komandieris kapteinis Kārlis Cināts, pa labi no viņa komandiera vietnieks kapteinis Ģederts Teodors Biernis (Tērbatā, 1916. gada jūnijā). Strenčos 1917. gada 1. maijā ar sarkanbaltsarkano karogu krāsu attiecībā 2:1:2 un uzrakstu "Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!". Rezerves latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gada vasarā. Rezerves latviešu strēlnieku pulks bija latviešu strēlnieku bruņots formējums 2. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Rezerves latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Saeima · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Satversme (nozīmju atdalīšana)
Satversme var būt.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Satversme (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Strenči · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Valdemārs Tone
Valdemārs Teodors Tone (—), pazīstams arī kā Voldemārs Tone, bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Valdemārs Tone · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilis Rīdzenieks
Vilis Rīdzenieks (dzimis Žagarē, miris Rīgā), pazīstams arī kā Aleksandrs Mednis, bija latviešu fotogrāfs.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Vilis Rīdzenieks · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladivostoka
Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Latvijas karogs un Vladivostoka · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1. maijs · Redzēt vairāk »
11. novembris
11.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 11. novembris · Redzēt vairāk »
1279. gads
1279.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1279. gads · Redzēt vairāk »
14. jūnijs
14.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »
17. jūnijs
17.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 17. jūnijs · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 18. novembris · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1949. gada marta deportācijas
1949.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1949. gada marta deportācijas · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 1990. gads · Redzēt vairāk »
21. augusts
21.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 21. augusts · Redzēt vairāk »
25. marts
25.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 25. marts · Redzēt vairāk »
27. februāris
27.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 27. februāris · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
4. maijs
4.
Jaunums!!: Latvijas karogs un 4. maijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Latvijas Republikas karogs, Latvijas Valsts karogs, Latvijas valsts karogs, Sarkanbaltsarkanais karogs.
