Satura rādītājs
403 attiecības: Ainaži, Aizpute, Akmeņčakstīte, Akmeņrags, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, Akmensrags, Apkakles sīga, Apkakles strazds, Apodziņš, Arlekīnpīle, Asari, Ausainais cīrulis, Ausainā pūce, Austrumu ūbele, Avozeta, Švarca ķauķītis, Ģirlicis, Īdeņa, Ūdeņu čipste, Ūdensstrazds, Ūdensvistiņa, Ūpis, Īsknābja zoss, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Ķīšezers, Ķīķis, Ķīvīte, Ķeģis, Ķegums, Ķemeri, Ķerra (putns), Ķesterciems, Ķivulis, Žagata, Žubīte, Čūskērglis, Čuņčiņš, Āzijas tuksneša ķauķis, Babītes ezers, Bafina zoss, Baltacis, Baltais stārķis, Baltā cielava, Baltā pūce, Baltgalvas grifs, Baltgalvas zilknābis, Baltirbe, Baltkakla mušķērājs, ... Izvērst indekss (353 vairāk) »
- Latvijas fauna
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ainaži
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Aizpute
Akmeņčakstīte
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņčakstīte
Akmeņrags
Akmeņrags var būt.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņrags
Akmeņtārtiņš
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņtārtiņš
Akmeņu čipste
Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņu čipste
Akmensrags
Akmensrags (arī Akmeņrags) ir zemesrags Baltijas jūras piekrastē 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmensrags
Apkakles sīga
Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Apkakles sīga
Apkakles strazds
Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Apkakles strazds
Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Apodziņš
Arlekīnpīle
Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Arlekīnpīle
Asari
Asari var būt.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Asari
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ausainais cīrulis
Ausainā pūce
Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ausainā pūce
Austrumu ūbele
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Austrumu ūbele
Avozeta
Avozeta jeb parastais īlenknābis (Recurvirostra avosetta) ir īlenknābju dzimtas bridējputnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Avozeta
Švarca ķauķītis
Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Švarca ķauķītis
Ģirlicis
Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ģirlicis
Īdeņa
Īdeņa ir ciems Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īdeņa
Ūdeņu čipste
Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūdeņu čipste
Ūdensstrazds
Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūdensstrazds
Ūdensvistiņa
Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūdensvistiņa
Ūpis
Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūpis
Īsknābja zoss
Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īsknābja zoss
Īspirkstu cīrulis
Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īspirkstu cīrulis
Īspirkstu mizložņa
Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īspirkstu mizložņa
Ķīšezers
Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķīšezers
Ķīķis
Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķīķis
Ķīvīte
Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķīvīte
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķeģis
Ķegums
Ķegums ir pilsēta Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķegums
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķemeri
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķerra (putns)
Ķesterciems
Ķesterciems ir apdzīvota vieta Tukuma novada Engures pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķesterciems
Ķivulis
Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķivulis
Žagata
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Žagata
Žubīte
Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Žubīte
Čūskērglis
Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Čūskērglis
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Čuņčiņš
Āzijas tuksneša ķauķis
Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Āzijas tuksneša ķauķis
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Babītes ezers
Bafina zoss
Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bafina zoss
Baltacis
Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltacis
Baltais stārķis
Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltais stārķis
Baltā cielava
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltā cielava
Baltā pūce
Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltā pūce
Baltgalvas grifs
Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltgalvas grifs
Baltgalvas zilknābis
Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltgalvas zilknābis
Baltirbe
Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltirbe
Baltkakla mušķērājs
Baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltkakla mušķērājs
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltmugurdzenis
Baltpieres zoss
Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltpieres zoss
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltsvītru krustknābis
Baltvaigu garkaklis
Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltvaigu garkaklis
Baltvaigu zoss
Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltvaigu zoss
Baltvēderis
Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltvēderis
Bārdzīlīte
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bārdzīlīte
Bēdrozis
Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bēdrozis
Bezdelīga
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bezdelīga
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bezdelīgu piekūns
Bišu dzenis
Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bišu dzenis
Bikšainais apogs
thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bikšainais apogs
Bikšainais klijāns
Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bikšainais klijāns
Binārā nomenklatūra
Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Binārā nomenklatūra
Birzgales pagasts
Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Birzgales pagasts
Birztalu stērste
Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Birztalu stērste
Brūnais ibiss
Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnais ibiss
Brūnā čakste
Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnā čakste
Brūnkakla gārgale
Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnkakla gārgale
Brūnkaklis
Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnkaklis
Brūnspārnu ķauķis
Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnspārnu ķauķis
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Burtnieki
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Carnikava
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cēsis
Cekulainais cīrulis
Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekulainais cīrulis
Cekuldūkuris
Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekuldūkuris
Cekulpīle
thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekulpīle
Cekulzīlīte
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekulzīlīte
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ceru ķauķis
Ciecere
Ciecere ir Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novados.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ciecere
Ciemupe
Ciemupe ir ciems Ogres novadā, Ogresgala pagastā, 4 km uz dienvidaustrumiem no Ogres.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ciemupe
Citroncielava
Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Citroncielava
Dadzītis
Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dadzītis
Daglā čakstīte
Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daglā čakstīte
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daugavgrīva
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daugavpils
Daurijas čakste
Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daurijas čakste
Daurijas bezdelīga
Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daurijas bezdelīga
Dārza ķauķis
Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dārza ķauķis
Dārza stērste
Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dārza stērste
Dižknābis
Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dižknābis
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dižraibais dzenis
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Doles sala
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dumbrcālis
Dviete
Dviete, arī Dvīts, ir ciems Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dviete
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzērve
Dzeguze
Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeguze
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenā cielava
Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenā cielava
Dzeltenā stērste
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenā stērste
Dzeltenknābja gārgale
Dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Arktikā, bet ziemo galvenokārt Klusā okeāna ziemeļu krastos un Atlantijas okeāna austrumu krastā pie Norvēģijas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenknābja gārgale
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltensvītru ķauķītis
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dziedātājstrazds
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzilnītis
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Egļu krustknābis
Eirāzijas sloka
Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Eirāzijas sloka
Engure
Engure ir ciems Tukuma novada ziemeļaustrumos, Rīgas līča piekrastē, Engures pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Engure
Engures ezers
Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Engures ezers
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Erickiņš
Ezere
Ezere ir apdzīvota vieta Saldus novada dienvidos, Ezeres pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ezere
Ezeru ķauķis
thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ezeru ķauķis
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Fazāns
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaišais ķauķis
Gaišais ķeģis
Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaišais ķeģis
Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaišzilā zīlīte
Gaigala
Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaigala
Garastīte
thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garastīte
Garkaklis
Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garkaklis
Garknābja gaura
Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garknābja gaura
Garstilbis
Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garstilbis
Grīšļu ķauķis
Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Grīšļu ķauķis
Gredzenūbele
Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gredzenūbele
Grieze
Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Grieze
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gugatnis
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gulbene
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Hjūma ķauķītis
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Horvātija
Iļģuciems
Iļģuciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Nordeķi.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Iļģuciems
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Iedzeltenais ķauķis
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ikšķile
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Inčukalns
Introdukcija (bioloģija)
Introdukcija bioloģijā ir dzīvnieku, augu vai citu dzīvo organismu sugu ievešana noteiktā teritorijā no citas teritorijas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Introdukcija (bioloģija)
Jūras šņibītis
Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras šņibītis
Jūras žagata
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras žagata
Jūras ērglis
Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras ērglis
Jūras krauklis
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras krauklis
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras zīriņš
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūrmala
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jelgava
Juglas ezers
Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Juglas ezers
Kaņepītis
Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kaņepītis
Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kaņieris
Kajaks
Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kajaks
Kalnu ķeģis
Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kalnu ķeģis
Kalnu zoss
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kalnu zoss
Kaltene
Kaltene ir ciems Kurzemē, Talsu novada Rojas pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kaltene
Kanādas zoss
Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kanādas zoss
Karaliskais ērglis
Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Karaliskais ērglis
Karošknābis
Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Karošknābis
Kākaulis
Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kākaulis
Kārklu ķauķis
Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kārklu ķauķis
Klinšu ērglis
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Klinšu ērglis
Klinšu balodis
Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Klinšu balodis
Klusais ķauķis
Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Klusais ķauķis
Koku čipste
thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Koku čipste
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kolka
Kolkas bāka
Kolkas bāka ir bāka ziemeļos no Kolkas raga uz mākslīgi veidotas salas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kolkas bāka
Kolkasrags
Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kolkasrags
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kovārnis
Krastu čurkste
Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krastu čurkste
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krauķis
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krauklis
Krāšņā pūkpīle
Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krāšņā pūkpīle
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krāslava
Krīklis
Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krīklis
Krūmu ķauķis
thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krūmu ķauķis
Kuitala
Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kuitala
Kukaiņu piekūns
Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kukaiņu piekūns
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kurzeme
Lakstīgala
Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lakstīgala
Lapzemes stērste
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lapzemes stērste
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Latvija
Laucis
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Laucis
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Laukirbe
Lauku balodis
Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku balodis
Lauku cīrulis
thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku cīrulis
Lauku lija
Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku lija
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku piekūns
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku zvirbulis
Lāsainais ķauķis
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lāsainais ķauķis
Līkšņibītis
Līkšņibītis jeb līkšņībītis (Calidris ferruginea) ir mazs bridējputns, kurš ligzdo Arktikas un Sibīrijas tundrā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Līkšņibītis
Lejasciems
Lejasciems ir bijusī pilsēta (1928. — 1939. gads), tagad ciems Vidzemes austrumos, Gulbenes novada Lejasciema pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lejasciems
Lielais alks
Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais alks
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais šņibītis
Lielais ķīris
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais ķīris
Lielais baltais gārnis
Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais baltais gārnis
Lielais dumpis
Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais dumpis
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais piekūns
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā čakste
Lielā čipste
Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā čipste
Lielā gaura
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā gaura
Lielā polārkaija
Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā polārkaija
Lielā sīga
Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā sīga
Lielā stērste
Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā stērste
Lielā tilbīte
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā tilbīte
Lielā zīlīte
Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā zīlīte
Lielgalvis (putns)
Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielgalvis (putns)
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielvārde
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Liepāja
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Liepājas ezers
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lietuvainis
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Limbaži
Lizdēni
Lizdēni ir vidējciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Buļļupes.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lizdēni
Lopu gārnis
Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lopu gārnis
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lubāns
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lukstu čakstīte
Mangaļsala
Mangaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā un pussala.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mangaļsala
Matīši
Matīši ir apdzīvota vieta Valmieras novada Matīšu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Matīši
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais alks
Mazais ķeģis
thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais ķeģis
Mazais ērglis
Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais ērglis
Mazais baltais gārnis
Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais baltais gārnis
Mazais dūkuris
Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais dūkuris
Mazais dumpis
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais dumpis
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais dzenis
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais gulbis
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais mušķērājs
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais svilpis
Mazā ausainā pūcīte
Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā ausainā pūcīte
Mazā gaura
Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā gaura
Mazā sīga
Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā sīga
Mazā stērste
Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā stērste
Mazā zoss
Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā zoss
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazsalaca
Mājas apogs
Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas apogs
Mājas čurkste
Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas čurkste
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas strazds
Mājas zvirbulis
Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas zvirbulis
Mārupe
Mārupe ir pilsēta un administratīvais centrs Mārupes novadā, kas robežojas ar Rīgas pilsētu dienvidrietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mārupe
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mērkaziņa
Mērsrags
Mērsrags ir ciems Rīgas līča rietumu piekrastē, Talsu novada Mērsraga pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mērsrags
Meža balodis
Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža balodis
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža pūce
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža pīle
Meža stērste
Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža stērste
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža zīlīte
Meža zoss
Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža zoss
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mežaparks (Rīga)
Mežirbe
Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mežirbe
Medību piekūns
Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Medību piekūns
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mednis
Melnais alks
Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais alks
Melnais erickiņš
Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais erickiņš
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais grifs
Melnais mežastrazds
Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais mežastrazds
Melnais mušķērājs
Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais mušķērājs
Melnais stārķis
Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais stārķis
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā dzilna
Melnā klija
Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā klija
Melnā pīle
Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā pīle
Melnā puskuitala
Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā puskuitala
Melnā vārna
Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā vārna
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melngalvas ķauķis
Melngalvas stērste
Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melngalvas stērste
Melngalvas zoss
Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melngalvas zoss
Melnkakla gārgale
Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnkakla gārgale
Melnpieres čakste
Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnpieres čakste
Melnrīkles strazds
Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnrīkles strazds
Mizložņa
Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mizložņa
Nakts gārnis
Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Nakts gārnis
Nīca
Nīca ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Nīca
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Nereta
Niedru lija
Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Niedru lija
Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Niedru stērste
Niedru strazds
thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Niedru strazds
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Olaine
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paceplītis
Paipala
Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paipala
Paipu ciems
Paipu ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas un uz austrumiem no Jūrmalciema.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paipu ciems
Palieņu ķauķis
Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Palieņu ķauķis
Pallasa ķauķis
Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pallasa ķauķis
Pantene
Pantene ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pantene
Pape
Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pape
Papes ezers
Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Papes ezers
Parastā ūbele
Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Parastā ūbele
Parastā pūkpīle
Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Parastā pūkpīle
Paugurknābja gulbis
Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paugurknābja gulbis
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pļavas čipste
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pļavu tilbīte
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Peļkājīte
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Peļu klijāns
Pelči
Pelči ir ciems Kuldīgas novada Pelču pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelči
Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkais mušķērājs
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkais strazds
Pelēkā cielava
Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā cielava
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā dzilna
Pelēkā pīle
Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā pīle
Pelēkā vārna
Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā vārna
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā zīlīte
Platknābis
Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Platknābis
Platknābja pūslītis
Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Platknābja pūslītis
Plīvurpūce
Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Plīvurpūce
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Plukšķis
Polārā gārgale
Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Polārā gārgale
Praviņas
Praviņas (arī Praviņi) ir apdzīvota vieta Tukuma novada Slampes pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Praviņas
Prīkšķe
Prīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Prīkšķe
Priežu krustknābis
Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Priežu krustknābis
Priežu stērste
Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Priežu stērste
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Priekule
Pundurērglis
Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pundurērglis
Pupuķis
Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pupuķis
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva ķauķis
Purva pūce
Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva pūce
Purva piekūns
Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva piekūns
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva tilbīte
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva zīlīte
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Putni
Ragaciems
Ragaciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, dienvidos no Ragaciema raga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ragaciems
Raibais zemesstrazds
Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Raibais zemesstrazds
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rīga
Rīgas HES
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rīgas HES
Rīva (ciems)
Rīva ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Rīvas upes un autoceļa V1186 (Labrags - Rīva - Sarkanvalks).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rīva (ciems)
Rembate
Rembate ir ciems Ogres novada Rembates pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rembate
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Resnknābja kaira
Riekstrozis
Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Riekstrozis
Rietumu lakstīgala
Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rietumu lakstīgala
Roja
Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Roja
Rubenis
Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rubenis
Rudastes čakste
Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rudastes čakste
Rudā dižpīle
Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rudā dižpīle
Rudsānu zilastīte
Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rudsānu zilastīte
Rumbula (Stopiņu pagasts)
Rumbula ir Rīgai piegulošs ciems austrumos no galvaspilsētas, Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rumbula (Stopiņu pagasts)
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Salaspils
Saraiķi
Saraiķi (vēsturiski arī Saraikas) ir ciems Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā autoceļu V1188 (Liepāja—Šķēde—Ziemupe) un V1229 (Medze—Saraiķi) krustojumā netālu no Baltijas jūras krasta.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Saraiķi
Sarkanā klija
Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanā klija
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanā puskuitala
Sarkankakla zoss
Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkankakla zoss
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanrīklīte
Sarkanrīkles čipste
Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanrīkles čipste
Sāmsalas dižpīle
Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sāmsalas dižpīle
Sārtais pelikāns
Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sārtais pelikāns
Sārtais strazds
Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sārtais strazds
Sārtgalvītis
Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sārtgalvītis
Sātiņu dīķi
Sātiņu dīķi ir dabas liegums Saldus novadā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sātiņu dīķi
Sīlis
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sīlis
Sējas zoss
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sējas zoss
Seivi ķauķis
Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Seivi ķauķis
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas rubīnrīklīte
Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sibīrijas rubīnrīklīte
Sila cīrulis
Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sila cīrulis
Sila strazds
Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sila strazds
Slampe
Slampe ir ciems Tukuma novada Slampes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Slampe
Smārde
Smārde ir ciems Tukuma novada Smārdes pagastā un pagasta administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Smārde
Smiltāju čakstīte
Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Smiltāju čakstīte
Sniedze
Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sniedze
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sniega zoss
Somzīlīte
Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Somzīlīte
Stellera pūkpīle
Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stellera pūkpīle
Stepes čipste
Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stepes čipste
Stepes ērglis
Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stepes ērglis
Stepes piekūns
Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stepes piekūns
Sudrabkaija
Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sudrabkaija
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Suga
Svīre
Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svīre
Svītrainais ķauķis
Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svītrainais ķauķis
Svītrainā pūce
Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svītrainā pūce
Svilpis
Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svilpis
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svirlītis
Tītiņš
Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tītiņš
Tievknābja kaira
Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tievknābja kaira
Tievknābja kuitala
Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tievknābja kuitala
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Trīspirkstu dzenis
Tuksneša čakstīte
Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tuksneša čakstīte
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tumšais ķauķītis
Tumšā čakstīte
Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tumšā čakstīte
Tumšā pīle
Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tumšā pīle
Tundras sējas zoss
Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tundras sējas zoss
Užava
Užava ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Užava
Upes ķauķis
Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes ķauķis
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes tārtiņš
Upes tilbīte
thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes tilbīte
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes zīriņš
Urālpūce
Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Urālpūce
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vakarlēpis
Valdis Klīvers
Voldemārs Luste (dzimis Arhangeļskā, miris Rīgā), Latvijā pazīstams ar pseidonīmu Valdis Klīvers, bija latviešu izcelsmes padomju rakstnieks, prozaiķis un literatūrkritiķis.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Valdis Klīvers
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vālodze
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vītītis
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ventava
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ventspils
Vidējais ērglis
Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vidējais ērglis
Vidējais dzenis
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vidējais dzenis
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vidzeme
Vistilbe
Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vistilbe
Vistu vanags
thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vistu vanags
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļais ķauķītis
Zaļā dzilna
Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļā dzilna
Zaļā vārna
Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļā vārna
Zaļžubīte
Zaļžubīte (Chloris chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļžubīte
Zaube
Zaube, līdz 1926.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaube
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zīdaste
Zeltgalvītis
Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zeltgalvītis
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemas žubīte
Ziemeļpūce
Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļpūce
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu gulbis
Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļu gulbis
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļu svilpis
Zilrīklīte
Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zilrīklīte
Zilzīlīte
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zilzīlīte
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zivjērglis
Zivju dzenītis
Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zivju dzenītis
Zivju gārnis
Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zivju gārnis
Zvirbuļu vanags
thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).
Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zvirbuļu vanags
Skatīt arī
Latvijas fauna
- Latvijas brūnā
- Latvijas putnu sugu saraksts
- Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums
Zināms kā Latvijas putni, Latvijas putnu saraksts, Latvijas putnu sugu uzskaitījums.
, Baltmugurdzenis, Baltpieres zoss, Baltsvītru krustknābis, Baltvaigu garkaklis, Baltvaigu zoss, Baltvēderis, Bārdzīlīte, Bēdrozis, Bezdelīga, Bezdelīgu piekūns, Bišu dzenis, Bikšainais apogs, Bikšainais klijāns, Binārā nomenklatūra, Birzgales pagasts, Birztalu stērste, Brūnais ibiss, Brūnā čakste, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Brūnspārnu ķauķis, Burtnieki, Carnikava, Cēsis, Cekulainais cīrulis, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Cekulzīlīte, Ceru ķauķis, Ciecere, Ciemupe, Citroncielava, Dadzītis, Daglā čakstīte, Daugavgrīva, Daugavpils, Daurijas čakste, Daurijas bezdelīga, Dārza ķauķis, Dārza stērste, Dižknābis, Dižraibais dzenis, Doles sala, Dumbrcālis, Dviete, Dzērve, Dzeguze, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Dzeltenā stērste, Dzeltenknābja gārgale, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājstrazds, Dzilnītis, Egļu krustknābis, Eirāzijas sloka, Engure, Engures ezers, Erickiņš, Ezere, Ezeru ķauķis, Fazāns, Gaišais ķauķis, Gaišais ķeģis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Garastīte, Garkaklis, Garknābja gaura, Garstilbis, Grīšļu ķauķis, Gredzenūbele, Grieze, Gugatnis, Gulbene, Hjūma ķauķītis, Horvātija, Iļģuciems, Iedzeltenais ķauķis, Ikšķile, Inčukalns, Introdukcija (bioloģija), Jūras šņibītis, Jūras žagata, Jūras ērglis, Jūras krauklis, Jūras zīriņš, Jūrmala, Jelgava, Juglas ezers, Kaņepītis, Kaņieris, Kajaks, Kalnu ķeģis, Kalnu zoss, Kaltene, Kanādas zoss, Karaliskais ērglis, Karošknābis, Kākaulis, Kārklu ķauķis, Klinšu ērglis, Klinšu balodis, Klusais ķauķis, Koku čipste, Kolka, Kolkas bāka, Kolkasrags, Kovārnis, Krastu čurkste, Krauķis, Krauklis, Krāšņā pūkpīle, Krāslava, Krīklis, Krūmu ķauķis, Kuitala, Kukaiņu piekūns, Kurzeme, Lakstīgala, Lapzemes stērste, Latvija, Laucis, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Lāsainais ķauķis, Līkšņibītis, Lejasciems, Lielais alks, Lielais šņibītis, Lielais ķīris, Lielais baltais gārnis, Lielais dumpis, Lielais piekūns, Lielā čakste, Lielā čipste, Lielā gaura, Lielā polārkaija, Lielā sīga, Lielā stērste, Lielā tilbīte, Lielā zīlīte, Lielgalvis (putns), Lielvārde, Liepāja, Liepājas ezers, Lietuvainis, Limbaži, Lizdēni, Lopu gārnis, Lubāns, Lukstu čakstīte, Mangaļsala, Matīši, Mazais alks, Mazais ķeģis, Mazais ērglis, Mazais baltais gārnis, Mazais dūkuris, Mazais dumpis, Mazais dzenis, Mazais gulbis, Mazais mušķērājs, Mazais svilpis, Mazā ausainā pūcīte, Mazā gaura, Mazā sīga, Mazā stērste, Mazā zoss, Mazsalaca, Mājas apogs, Mājas čurkste, Mājas strazds, Mājas zvirbulis, Mārupe, Mērkaziņa, Mērsrags, Meža balodis, Meža pūce, Meža pīle, Meža stērste, Meža zīlīte, Meža zoss, Mežaparks (Rīga), Mežirbe, Medību piekūns, Mednis, Melnais alks, Melnais erickiņš, Melnais grifs, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnais stārķis, Melnā dzilna, Melnā klija, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnā vārna, Melngalvas ķauķis, Melngalvas stērste, Melngalvas zoss, Melnkakla gārgale, Melnpieres čakste, Melnrīkles strazds, Mizložņa, Nakts gārnis, Nīca, Nereta, Niedru lija, Niedru stērste, Niedru strazds, Olaine, Paceplītis, Paipala, Paipu ciems, Palieņu ķauķis, Pallasa ķauķis, Pantene, Pape, Papes ezers, Parastā ūbele, Parastā pūkpīle, Paugurknābja gulbis, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Peļkājīte, Peļu klijāns, Pelči, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais strazds, Pelēkā cielava, Pelēkā dzilna, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā zīlīte, Platknābis, Platknābja pūslītis, Plīvurpūce, Plukšķis, Polārā gārgale, Praviņas, Prīkšķe, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Priekule, Pundurērglis, Pupuķis, Purva ķauķis, Purva pūce, Purva piekūns, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Putni, Ragaciems, Raibais zemesstrazds, Rīga, Rīgas HES, Rīva (ciems), Rembate, Resnknābja kaira, Riekstrozis, Rietumu lakstīgala, Roja, Rubenis, Rudastes čakste, Rudā dižpīle, Rudsānu zilastīte, Rumbula (Stopiņu pagasts), Salaspils, Saraiķi, Sarkanā klija, Sarkanā puskuitala, Sarkankakla zoss, Sarkanrīklīte, Sarkanrīkles čipste, Sāmsalas dižpīle, Sārtais pelikāns, Sārtais strazds, Sārtgalvītis, Sātiņu dīķi, Sīlis, Sējas zoss, Seivi ķauķis, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sila cīrulis, Sila strazds, Slampe, Smārde, Smiltāju čakstīte, Sniedze, Sniega zoss, Somzīlīte, Stellera pūkpīle, Stepes čipste, Stepes ērglis, Stepes piekūns, Sudrabkaija, Suga, Svīre, Svītrainais ķauķis, Svītrainā pūce, Svilpis, Svirlītis, Tītiņš, Tievknābja kaira, Tievknābja kuitala, Trīspirkstu dzenis, Tuksneša čakstīte, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Tundras sējas zoss, Užava, Upes ķauķis, Upes tārtiņš, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Urālpūce, Vakarlēpis, Valdis Klīvers, Vālodze, Vītītis, Ventava, Ventspils, Vidējais ērglis, Vidējais dzenis, Vidzeme, Vistilbe, Vistu vanags, Zaļais ķauķītis, Zaļā dzilna, Zaļā vārna, Zaļžubīte, Zaube, Zīdaste, Zeltgalvītis, Ziemas žubīte, Ziemeļpūce, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu svilpis, Zilrīklīte, Zilzīlīte, Zivjērglis, Zivju dzenītis, Zivju gārnis, Zvirbuļu vanags.