Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.

Satura rādītājs

403 attiecības: Ainaži, Aizpute, Akmeņčakstīte, Akmeņrags, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, Akmensrags, Apkakles sīga, Apkakles strazds, Apodziņš, Arlekīnpīle, Asari, Ausainais cīrulis, Ausainā pūce, Austrumu ūbele, Avozeta, Švarca ķauķītis, Ģirlicis, Īdeņa, Ūdeņu čipste, Ūdensstrazds, Ūdensvistiņa, Ūpis, Īsknābja zoss, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Ķīšezers, Ķīķis, Ķīvīte, Ķeģis, Ķegums, Ķemeri, Ķerra (putns), Ķesterciems, Ķivulis, Žagata, Žubīte, Čūskērglis, Čuņčiņš, Āzijas tuksneša ķauķis, Babītes ezers, Bafina zoss, Baltacis, Baltais stārķis, Baltā cielava, Baltā pūce, Baltgalvas grifs, Baltgalvas zilknābis, Baltirbe, Baltkakla mušķērājs, ... Izvērst indekss (353 vairāk) » « Shrink indekss
Latvijas fauna

Ainaži

Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ainaži

Aizpute

Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Aizpute

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņčakstīte

Akmeņrags

Akmeņrags var būt.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņrags

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņtārtiņš

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmeņu čipste

Akmensrags

Akmensrags (arī Akmeņrags) ir zemesrags Baltijas jūras piekrastē 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Akmensrags

Apkakles sīga

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Apkakles sīga

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Apkakles strazds

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Apodziņš

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Arlekīnpīle

Asari

Asari var būt.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Asari

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ausainais cīrulis

Ausainā pūce

Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ausainā pūce

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Austrumu ūbele

Avozeta

Avozeta jeb parastais īlenknābis (Recurvirostra avosetta) ir īlenknābju dzimtas bridējputnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Avozeta

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Švarca ķauķītis

Ģirlicis

Ģirlicis (Serinus serinus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ģirlicis

Īdeņa

Īdeņa ir ciems Rēzeknes novada Nagļu pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īdeņa

Ūdeņu čipste

Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta) ir neliels cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūdeņu čipste

Ūdensstrazds

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūdensstrazds

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūdensvistiņa

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ūpis

Īsknābja zoss

Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īsknābja zoss

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Īspirkstu mizložņa

Ķīšezers

Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķīšezers

Ķīķis

Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķīķis

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķīvīte

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķeģis

Ķegums

Ķegums ir pilsēta Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķegums

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķemeri

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķerra (putns)

Ķesterciems

Ķesterciems ir apdzīvota vieta Tukuma novada Engures pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķesterciems

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ķivulis

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Žagata

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Žubīte

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Čūskērglis

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Čuņčiņš

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Āzijas tuksneša ķauķis

Babītes ezers

Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Babītes ezers

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bafina zoss

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltacis

Baltais stārķis

Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltais stārķis

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltā cielava

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltā pūce

Baltgalvas grifs

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltgalvas grifs

Baltgalvas zilknābis

Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltgalvas zilknābis

Baltirbe

Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltirbe

Baltkakla mušķērājs

Baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltkakla mušķērājs

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltmugurdzenis

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltpieres zoss

Baltsvītru krustknābis

Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltsvītru krustknābis

Baltvaigu garkaklis

Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltvaigu garkaklis

Baltvaigu zoss

Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltvaigu zoss

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Baltvēderis

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bārdzīlīte

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bēdrozis

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bezdelīga

Bezdelīgu piekūns

Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bezdelīgu piekūns

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bišu dzenis

Bikšainais apogs

thumb Bikšainais apogs (Aegolius funereus) ir pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bikšainais apogs

Bikšainais klijāns

Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Bikšainais klijāns

Binārā nomenklatūra

Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Binārā nomenklatūra

Birzgales pagasts

Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Birzgales pagasts

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Birztalu stērste

Brūnais ibiss

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnais ibiss

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnā čakste

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnkakla gārgale

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnkaklis

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Brūnspārnu ķauķis

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Burtnieki

Carnikava

Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Carnikava

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cēsis

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekulainais cīrulis

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekuldūkuris

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekulpīle

Cekulzīlīte

Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams tikai Eiropā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Cekulzīlīte

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ceru ķauķis

Ciecere

Ciecere ir Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novados.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ciecere

Ciemupe

Ciemupe ir ciems Ogres novadā, Ogresgala pagastā, 4 km uz dienvidaustrumiem no Ogres.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ciemupe

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Citroncielava

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dadzītis

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daglā čakstīte

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daugavgrīva

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daugavpils

Daurijas čakste

Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daurijas čakste

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Daurijas bezdelīga

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dārza ķauķis

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dārza stērste

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dižknābis

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dižraibais dzenis

Doles sala

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Doles sala

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dumbrcālis

Dviete

Dviete, arī Dvīts, ir ciems Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dviete

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzērve

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeguze

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenā cielava

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenā stērste

Dzeltenknābja gārgale

Dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Arktikā, bet ziemo galvenokārt Klusā okeāna ziemeļu krastos un Atlantijas okeāna austrumu krastā pie Norvēģijas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltenknābja gārgale

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzeltensvītru ķauķītis

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dziedātājstrazds

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Dzilnītis

Egļu krustknābis

Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Egļu krustknābis

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Eirāzijas sloka

Engure

Engure ir ciems Tukuma novada ziemeļaustrumos, Rīgas līča piekrastē, Engures pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Engure

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Engures ezers

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Erickiņš

Ezere

Ezere ir apdzīvota vieta Saldus novada dienvidos, Ezeres pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ezere

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ezeru ķauķis

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Fazāns

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaišais ķauķis

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaišais ķeģis

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaišzilā zīlīte

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gaigala

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garastīte

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garkaklis

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garknābja gaura

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Garstilbis

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Grīšļu ķauķis

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gredzenūbele

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Grieze

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gugatnis

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Gulbene

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Hjūma ķauķītis

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Horvātija

Iļģuciems

Iļģuciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Nordeķi.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Iļģuciems

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Iedzeltenais ķauķis

Ikšķile

Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ikšķile

Inčukalns

Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Inčukalns

Introdukcija (bioloģija)

Introdukcija bioloģijā ir dzīvnieku, augu vai citu dzīvo organismu sugu ievešana noteiktā teritorijā no citas teritorijas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Introdukcija (bioloģija)

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras šņibītis

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras žagata

Jūras ērglis

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras ērglis

Jūras krauklis

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras krauklis

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūras zīriņš

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jūrmala

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Jelgava

Juglas ezers

Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Juglas ezers

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kaņepītis

Kaņieris

Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kaņieris

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kajaks

Kalnu ķeģis

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kalnu ķeģis

Kalnu zoss

Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kalnu zoss

Kaltene

Kaltene ir ciems Kurzemē, Talsu novada Rojas pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kaltene

Kanādas zoss

Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kanādas zoss

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Karaliskais ērglis

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Karošknābis

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kākaulis

Kārklu ķauķis

Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kārklu ķauķis

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Klinšu ērglis

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Klinšu balodis

Klusais ķauķis

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Klusais ķauķis

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Koku čipste

Kolka

Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kolka

Kolkas bāka

Kolkas bāka ir bāka ziemeļos no Kolkas raga uz mākslīgi veidotas salas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kolkas bāka

Kolkasrags

Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kolkasrags

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kovārnis

Krastu čurkste

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krastu čurkste

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krauķis

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krauklis

Krāšņā pūkpīle

Krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krāšņā pūkpīle

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krāslava

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krīklis

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Krūmu ķauķis

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kuitala

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kukaiņu piekūns

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Kurzeme

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lakstīgala

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lapzemes stērste

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Latvija

Laucis

Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Laucis

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Laukirbe

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku balodis

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku cīrulis

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku lija

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku piekūns

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lauku zvirbulis

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lāsainais ķauķis

Līkšņibītis

Līkšņibītis jeb līkšņībītis (Calidris ferruginea) ir mazs bridējputns, kurš ligzdo Arktikas un Sibīrijas tundrā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Līkšņibītis

Lejasciems

Lejasciems ir bijusī pilsēta (1928. — 1939. gads), tagad ciems Vidzemes austrumos, Gulbenes novada Lejasciema pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lejasciems

Lielais alks

Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais alks

Lielais šņibītis

Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais šņibītis

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais ķīris

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais baltais gārnis

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais dumpis

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielais piekūns

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā čakste

Lielā čipste

Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā čipste

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā gaura

Lielā polārkaija

Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā polārkaija

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā sīga

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā stērste

Lielā tilbīte

Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā tilbīte

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielā zīlīte

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielgalvis (putns)

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lielvārde

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Liepāja

Liepājas ezers

Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Liepājas ezers

Lietuvainis

Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lietuvainis

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Limbaži

Lizdēni

Lizdēni ir vidējciems Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Buļļupes.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lizdēni

Lopu gārnis

Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lopu gārnis

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lubāns

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Lukstu čakstīte

Mangaļsala

Mangaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā un pussala.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mangaļsala

Matīši

Matīši ir apdzīvota vieta Valmieras novada Matīšu pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Matīši

Mazais alks

Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais alks

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais ķeģis

Mazais ērglis

Mazais ērglis (Clanga pomarina) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais ērglis

Mazais baltais gārnis

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais baltais gārnis

Mazais dūkuris

Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais dūkuris

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais dumpis

Mazais dzenis

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais dzenis

Mazais gulbis

Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais gulbis

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais mušķērājs

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazais svilpis

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā ausainā pūcīte

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā gaura

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā sīga

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā stērste

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazā zoss

Mazsalaca

Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mazsalaca

Mājas apogs

Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas apogs

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas čurkste

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas strazds

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mājas zvirbulis

Mārupe

Mārupe ir pilsēta un administratīvais centrs Mārupes novadā, kas robežojas ar Rīgas pilsētu dienvidrietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mārupe

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mērkaziņa

Mērsrags

Mērsrags ir ciems Rīgas līča rietumu piekrastē, Talsu novada Mērsraga pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mērsrags

Meža balodis

Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža balodis

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža pūce

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža pīle

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža stērste

Meža zīlīte

Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža zīlīte

Meža zoss

Meža zoss (Anser anser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdens putns, kas dabīgajā izplatības areālā savvaļā ligzdo tikai Eirāzijas ziemeļu daļā, bet ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Meža zoss

Mežaparks (Rīga)

Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mežaparks (Rīga)

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mežirbe

Medību piekūns

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Medību piekūns

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mednis

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais alks

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais erickiņš

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais grifs

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais mežastrazds

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais mušķērājs

Melnais stārķis

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnais stārķis

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā dzilna

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā klija

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā pīle

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā puskuitala

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnā vārna

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melngalvas ķauķis

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melngalvas stērste

Melngalvas zoss

Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melngalvas zoss

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnkakla gārgale

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnpieres čakste

Melnrīkles strazds

Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Melnrīkles strazds

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Mizložņa

Nakts gārnis

Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Nakts gārnis

Nīca

Nīca ir apdzīvota vieta Kurzemē, Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Nīca

Nereta

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Nereta

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Niedru lija

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Niedru stērste

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Niedru strazds

Olaine

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Olaine

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paceplītis

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paipala

Paipu ciems

Paipu ciems ir apdzīvota vieta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā uz dienvidiem no Liepājas un uz austrumiem no Jūrmalciema.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paipu ciems

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Palieņu ķauķis

Pallasa ķauķis

Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pallasa ķauķis

Pantene

Pantene ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pantene

Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pape

Papes ezers

Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Papes ezers

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Parastā ūbele

Parastā pūkpīle

Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Parastā pūkpīle

Paugurknābja gulbis

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Paugurknābja gulbis

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pļavas čipste

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pļavu tilbīte

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Peļkājīte

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Peļu klijāns

Pelči

Pelči ir ciems Kuldīgas novada Pelču pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelči

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkais mušķērājs

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkais strazds

Pelēkā cielava

Pelēkā cielava (Motacilla cinerea) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā cielava

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā dzilna

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā pīle

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā vārna

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pelēkā zīlīte

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Platknābis

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Platknābja pūslītis

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Plīvurpūce

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Plukšķis

Polārā gārgale

Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Polārā gārgale

Praviņas

Praviņas (arī Praviņi) ir apdzīvota vieta Tukuma novada Slampes pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Praviņas

Prīkšķe

Prīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Prīkšķe

Priežu krustknābis

Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Priežu krustknābis

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Priežu stērste

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Priekule

Pundurērglis

Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pundurērglis

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Pupuķis

Purva ķauķis

thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva ķauķis

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva pūce

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva piekūns

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva tilbīte

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Purva zīlīte

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Putni

Ragaciems

Ragaciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, dienvidos no Ragaciema raga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ragaciems

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Raibais zemesstrazds

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rīga

Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rīgas HES

Rīva (ciems)

Rīva ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Rīvas upes un autoceļa V1186 (Labrags - Rīva - Sarkanvalks).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rīva (ciems)

Rembate

Rembate ir ciems Ogres novada Rembates pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rembate

Resnknābja kaira

Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Resnknābja kaira

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Riekstrozis

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rietumu lakstīgala

Roja

Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Roja

Rubenis

Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rubenis

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rudastes čakste

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rudā dižpīle

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rudsānu zilastīte

Rumbula (Stopiņu pagasts)

Rumbula ir Rīgai piegulošs ciems austrumos no galvaspilsētas, Ropažu novada Stopiņu pagastā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Rumbula (Stopiņu pagasts)

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Salaspils

Saraiķi

Saraiķi (vēsturiski arī Saraikas) ir ciems Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā autoceļu V1188 (Liepāja—Šķēde—Ziemupe) un V1229 (Medze—Saraiķi) krustojumā netālu no Baltijas jūras krasta.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Saraiķi

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanā klija

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanā puskuitala

Sarkankakla zoss

Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkankakla zoss

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanrīklīte

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sarkanrīkles čipste

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sāmsalas dižpīle

Sārtais pelikāns

Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sārtais pelikāns

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sārtais strazds

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sārtgalvītis

Sātiņu dīķi

Sātiņu dīķi ir dabas liegums Saldus novadā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sātiņu dīķi

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sīlis

Sējas zoss

Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sējas zoss

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Seivi ķauķis

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sibīrijas rubīnrīklīte

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sila cīrulis

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sila strazds

Slampe

Slampe ir ciems Tukuma novada Slampes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Slampe

Smārde

Smārde ir ciems Tukuma novada Smārdes pagastā un pagasta administratīvais centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Smārde

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Smiltāju čakstīte

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sniedze

Sniega zoss

Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sniega zoss

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Somzīlīte

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stellera pūkpīle

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stepes čipste

Stepes ērglis

Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stepes ērglis

Stepes piekūns

Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Stepes piekūns

Sudrabkaija

Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Sudrabkaija

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Suga

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svīre

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svītrainais ķauķis

Svītrainā pūce

Svītrainā pūce (Surnia ulula) ir vidēja izmēra dienasaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svītrainā pūce

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svilpis

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Svirlītis

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tītiņš

Tievknābja kaira

Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tievknābja kaira

Tievknābja kuitala

Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tievknābja kuitala

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Trīspirkstu dzenis

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tuksneša čakstīte

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tumšais ķauķītis

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tumšā čakstīte

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tumšā pīle

Tundras sējas zoss

Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Tundras sējas zoss

Užava

Užava ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Užava

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes ķauķis

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes tārtiņš

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes tilbīte

Upes zīriņš

Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Upes zīriņš

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Urālpūce

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vakarlēpis

Valdis Klīvers

Voldemārs Luste (dzimis Arhangeļskā, miris Rīgā), Latvijā pazīstams ar pseidonīmu Valdis Klīvers, bija latviešu izcelsmes padomju rakstnieks, prozaiķis un literatūrkritiķis.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Valdis Klīvers

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vālodze

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vītītis

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ventava

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ventspils

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vidējais ērglis

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vidējais dzenis

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vidzeme

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vistilbe

Vistu vanags

thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Vistu vanags

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļais ķauķītis

Zaļā dzilna

Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļā dzilna

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļā vārna

Zaļžubīte

Zaļžubīte (Chloris chloris) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaļžubīte

Zaube

Zaube, līdz 1926.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zaube

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zīdaste

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zeltgalvītis

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemas žubīte

Ziemeļpūce

Ziemeļpūce jeb ziemeļu pūce (Strix nebulosa) ir liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas izplatīta tikai ziemeļu puslodē.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļpūce

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļu gulbis

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Ziemeļu svilpis

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zilrīklīte

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zilzīlīte

Zivjērglis

Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zivjērglis

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zivju dzenītis

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zivju gārnis

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Skatīt Latvijas putnu sugu saraksts un Zvirbuļu vanags

Skatīt arī

Latvijas fauna

Zināms kā Latvijas putni, Latvijas putnu saraksts, Latvijas putnu sugu uzskaitījums.

, Baltmugurdzenis, Baltpieres zoss, Baltsvītru krustknābis, Baltvaigu garkaklis, Baltvaigu zoss, Baltvēderis, Bārdzīlīte, Bēdrozis, Bezdelīga, Bezdelīgu piekūns, Bišu dzenis, Bikšainais apogs, Bikšainais klijāns, Binārā nomenklatūra, Birzgales pagasts, Birztalu stērste, Brūnais ibiss, Brūnā čakste, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Brūnspārnu ķauķis, Burtnieki, Carnikava, Cēsis, Cekulainais cīrulis, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Cekulzīlīte, Ceru ķauķis, Ciecere, Ciemupe, Citroncielava, Dadzītis, Daglā čakstīte, Daugavgrīva, Daugavpils, Daurijas čakste, Daurijas bezdelīga, Dārza ķauķis, Dārza stērste, Dižknābis, Dižraibais dzenis, Doles sala, Dumbrcālis, Dviete, Dzērve, Dzeguze, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Dzeltenā stērste, Dzeltenknābja gārgale, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājstrazds, Dzilnītis, Egļu krustknābis, Eirāzijas sloka, Engure, Engures ezers, Erickiņš, Ezere, Ezeru ķauķis, Fazāns, Gaišais ķauķis, Gaišais ķeģis, Gaišzilā zīlīte, Gaigala, Garastīte, Garkaklis, Garknābja gaura, Garstilbis, Grīšļu ķauķis, Gredzenūbele, Grieze, Gugatnis, Gulbene, Hjūma ķauķītis, Horvātija, Iļģuciems, Iedzeltenais ķauķis, Ikšķile, Inčukalns, Introdukcija (bioloģija), Jūras šņibītis, Jūras žagata, Jūras ērglis, Jūras krauklis, Jūras zīriņš, Jūrmala, Jelgava, Juglas ezers, Kaņepītis, Kaņieris, Kajaks, Kalnu ķeģis, Kalnu zoss, Kaltene, Kanādas zoss, Karaliskais ērglis, Karošknābis, Kākaulis, Kārklu ķauķis, Klinšu ērglis, Klinšu balodis, Klusais ķauķis, Koku čipste, Kolka, Kolkas bāka, Kolkasrags, Kovārnis, Krastu čurkste, Krauķis, Krauklis, Krāšņā pūkpīle, Krāslava, Krīklis, Krūmu ķauķis, Kuitala, Kukaiņu piekūns, Kurzeme, Lakstīgala, Lapzemes stērste, Latvija, Laucis, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Lāsainais ķauķis, Līkšņibītis, Lejasciems, Lielais alks, Lielais šņibītis, Lielais ķīris, Lielais baltais gārnis, Lielais dumpis, Lielais piekūns, Lielā čakste, Lielā čipste, Lielā gaura, Lielā polārkaija, Lielā sīga, Lielā stērste, Lielā tilbīte, Lielā zīlīte, Lielgalvis (putns), Lielvārde, Liepāja, Liepājas ezers, Lietuvainis, Limbaži, Lizdēni, Lopu gārnis, Lubāns, Lukstu čakstīte, Mangaļsala, Matīši, Mazais alks, Mazais ķeģis, Mazais ērglis, Mazais baltais gārnis, Mazais dūkuris, Mazais dumpis, Mazais dzenis, Mazais gulbis, Mazais mušķērājs, Mazais svilpis, Mazā ausainā pūcīte, Mazā gaura, Mazā sīga, Mazā stērste, Mazā zoss, Mazsalaca, Mājas apogs, Mājas čurkste, Mājas strazds, Mājas zvirbulis, Mārupe, Mērkaziņa, Mērsrags, Meža balodis, Meža pūce, Meža pīle, Meža stērste, Meža zīlīte, Meža zoss, Mežaparks (Rīga), Mežirbe, Medību piekūns, Mednis, Melnais alks, Melnais erickiņš, Melnais grifs, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnais stārķis, Melnā dzilna, Melnā klija, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnā vārna, Melngalvas ķauķis, Melngalvas stērste, Melngalvas zoss, Melnkakla gārgale, Melnpieres čakste, Melnrīkles strazds, Mizložņa, Nakts gārnis, Nīca, Nereta, Niedru lija, Niedru stērste, Niedru strazds, Olaine, Paceplītis, Paipala, Paipu ciems, Palieņu ķauķis, Pallasa ķauķis, Pantene, Pape, Papes ezers, Parastā ūbele, Parastā pūkpīle, Paugurknābja gulbis, Pļavas čipste, Pļavu tilbīte, Peļkājīte, Peļu klijāns, Pelči, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais strazds, Pelēkā cielava, Pelēkā dzilna, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Pelēkā zīlīte, Platknābis, Platknābja pūslītis, Plīvurpūce, Plukšķis, Polārā gārgale, Praviņas, Prīkšķe, Priežu krustknābis, Priežu stērste, Priekule, Pundurērglis, Pupuķis, Purva ķauķis, Purva pūce, Purva piekūns, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Putni, Ragaciems, Raibais zemesstrazds, Rīga, Rīgas HES, Rīva (ciems), Rembate, Resnknābja kaira, Riekstrozis, Rietumu lakstīgala, Roja, Rubenis, Rudastes čakste, Rudā dižpīle, Rudsānu zilastīte, Rumbula (Stopiņu pagasts), Salaspils, Saraiķi, Sarkanā klija, Sarkanā puskuitala, Sarkankakla zoss, Sarkanrīklīte, Sarkanrīkles čipste, Sāmsalas dižpīle, Sārtais pelikāns, Sārtais strazds, Sārtgalvītis, Sātiņu dīķi, Sīlis, Sējas zoss, Seivi ķauķis, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sila cīrulis, Sila strazds, Slampe, Smārde, Smiltāju čakstīte, Sniedze, Sniega zoss, Somzīlīte, Stellera pūkpīle, Stepes čipste, Stepes ērglis, Stepes piekūns, Sudrabkaija, Suga, Svīre, Svītrainais ķauķis, Svītrainā pūce, Svilpis, Svirlītis, Tītiņš, Tievknābja kaira, Tievknābja kuitala, Trīspirkstu dzenis, Tuksneša čakstīte, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, Tundras sējas zoss, Užava, Upes ķauķis, Upes tārtiņš, Upes tilbīte, Upes zīriņš, Urālpūce, Vakarlēpis, Valdis Klīvers, Vālodze, Vītītis, Ventava, Ventspils, Vidējais ērglis, Vidējais dzenis, Vidzeme, Vistilbe, Vistu vanags, Zaļais ķauķītis, Zaļā dzilna, Zaļā vārna, Zaļžubīte, Zaube, Zīdaste, Zeltgalvītis, Ziemas žubīte, Ziemeļpūce, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu gulbis, Ziemeļu svilpis, Zilrīklīte, Zilzīlīte, Zivjērglis, Zivju dzenītis, Zivju gārnis, Zvirbuļu vanags.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Latvijas putnu sugu saraksts

Satura rādītājs