Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latvijas valsts atzīšana de facto un Zigfrīds Anna Meierovics
Latvijas valsts atzīšana de facto un Zigfrīds Anna Meierovics ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Antante, Apvienotā Karaliste, Artūrs Balfūrs, Balfūra nota, Beļģija, Bermontiāde, Francija, Igaunija, Japāna, Jānis Goldmanis, Jānis Seskis, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts atzīšana de iure, Londona, Miķelis Valters, Polija, Rīga, Somija, Stokholma, Svētais Krēsls, Tautas padome, Vācija, 1919. gada Parīzes miera konference.
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Antante un Latvijas valsts atzīšana de facto · Antante un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Apvienotā Karaliste un Latvijas valsts atzīšana de facto · Apvienotā Karaliste un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Artūrs Balfūrs
Artūrs Džeimss Balfūrs, Pirmais grāfs Balfūrs (dzimis, miris) - britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Artūrs Balfūrs un Latvijas valsts atzīšana de facto · Artūrs Balfūrs un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Balfūra nota
1918.
Balfūra nota un Latvijas valsts atzīšana de facto · Balfūra nota un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Beļģija un Latvijas valsts atzīšana de facto · Beļģija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Bermontiāde un Latvijas valsts atzīšana de facto · Bermontiāde un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Francija un Latvijas valsts atzīšana de facto · Francija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Igaunija un Latvijas valsts atzīšana de facto · Igaunija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Japāna un Latvijas valsts atzīšana de facto · Japāna un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jānis Goldmanis un Latvijas valsts atzīšana de facto · Jānis Goldmanis un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Jānis Seskis un Latvijas valsts atzīšana de facto · Jānis Seskis un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Kārlis Ulmanis un Latvijas valsts atzīšana de facto · Kārlis Ulmanis un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Latvijas valsts atzīšana de facto · Krievijas Impērija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Latviešu pagaidu nacionālā padome un Latvijas valsts atzīšana de facto · Latviešu pagaidu nacionālā padome un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvija un Latvijas valsts atzīšana de facto · Latvija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts atzīšana de facto · Latvijas brīvības cīņas un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valsts atzīšana de facto · Latvijas Pagaidu valdība un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Latvijas valsts atzīšana de iure · Latvijas valsts atzīšana de iure un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Londona · Londona un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Miķelis Valters · Miķelis Valters un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Polija · Polija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Rīga · Rīga un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Somija · Somija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Stokholma · Stokholma un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Svētais Krēsls
Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Svētais Krēsls · Svētais Krēsls un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Latvijas valsts atzīšana de facto un Tautas padome · Tautas padome un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Latvijas valsts atzīšana de facto un Vācija · Vācija un Zigfrīds Anna Meierovics ·
1919. gada Parīzes miera konference
"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.
1919. gada Parīzes miera konference un Latvijas valsts atzīšana de facto · 1919. gada Parīzes miera konference un Zigfrīds Anna Meierovics ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvijas valsts atzīšana de facto un Zigfrīds Anna Meierovics ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvijas valsts atzīšana de facto un Zigfrīds Anna Meierovics
Salīdzinājums starp Latvijas valsts atzīšana de facto un Zigfrīds Anna Meierovics
Latvijas valsts atzīšana de facto ir 47 attiecības, bet Zigfrīds Anna Meierovics ir 213. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 10.77% = 28 / (47 + 213).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvijas valsts atzīšana de facto un Zigfrīds Anna Meierovics. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
