Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 48 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aiviekste, Aizkraukle, Altmarkas pamiers, Ļubļinas ūnija, Ērģemes kauja, Brandenburgas Vilhelms, Dānija, Drohičinas līgums, Frederiks II, Gothards Ketlers, Gregora kalendārs, Grodņas ūnija (1566), Gustavs II Ādolfs, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jezuīti, Kalendāra nemieri Rīgā, Katehisms, Kontrreformācija, Krievijas cariste, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lēnis, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas—Maskavijas kari, Ludza, ..., Magnuss (Livonijas karalis), Olivas miera līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Piltene, Polocka, Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Salaspils kauja, Sēlija (zeme), Sigismunds III Vāsa, Stefans Batorijs, Viļņas ūnija, Zemgale, Zviedrija, Zviedru Igaunija. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Aiviekste
Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.
Aiviekste un Latvijas vēstures hronoloģija · Aiviekste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Aizkraukle un Latvijas vēstures hronoloģija · Aizkraukle un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Altmarkas pamiers un Latvijas vēstures hronoloģija · Altmarkas pamiers un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Latvijas vēstures hronoloģija un Ļubļinas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ļubļinas ūnija ·
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Latvijas vēstures hronoloģija un Ērģemes kauja · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ērģemes kauja ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Latvijas vēstures hronoloģija · Brandenburgas Vilhelms un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Latvijas vēstures hronoloģija · Dānija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Drohičinas līgums un Latvijas vēstures hronoloģija · Drohičinas līgums un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Frederiks II un Latvijas vēstures hronoloģija · Frederiks II un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Latvijas vēstures hronoloģija · Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Gregora kalendārs un Latvijas vēstures hronoloģija · Gregora kalendārs un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Latvijas vēstures hronoloģija · Grodņas ūnija (1566) un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Gustavs II Ādolfs un Latvijas vēstures hronoloģija · Gustavs II Ādolfs un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Latvijas vēstures hronoloģija · Inflantijas vaivadija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Latvijas vēstures hronoloģija · Ivans IV un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Latvijas vēstures hronoloģija · Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jezuīti un Latvijas vēstures hronoloģija · Jezuīti un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Kalendāra nemieri Rīgā un Latvijas vēstures hronoloģija · Kalendāra nemieri Rīgā un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Katehisms un Latvijas vēstures hronoloģija · Katehisms un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Kontrreformācija un Latvijas vēstures hronoloģija · Kontrreformācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Latvijas vēstures hronoloģija · Krievijas cariste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Latvijas vēstures hronoloģija · Kurzemes bīskapija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vēstures hronoloģija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Lēnis
Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam par iestāšanos bīskapa karapulkā.
Latvijas vēstures hronoloģija un Lēnis · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Lēnis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Latvijas vēstures hronoloģija un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Latvijas vēstures hronoloģija un Lietuvas valsts vadītāji · Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas karš · Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ·
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas—Maskavijas kari · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas—Maskavijas kari ·
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Latvijas vēstures hronoloģija un Ludza · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ludza ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Latvijas vēstures hronoloģija un Magnuss (Livonijas karalis) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Magnuss (Livonijas karalis) ·
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Latvijas vēstures hronoloģija un Olivas miera līgums · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Olivas miera līgums ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Latvijas vēstures hronoloģija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Latvijas vēstures hronoloģija un Pērnava · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pērnava ·
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Latvijas vēstures hronoloģija un Piltene · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Piltene ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Latvijas vēstures hronoloģija un Polocka · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polocka ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Latvijas vēstures hronoloģija un Prūsijas hercogiste · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas brīvpilsēta ·
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ·
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Latvijas vēstures hronoloģija un Salaspils kauja · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Salaspils kauja ·
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Latvijas vēstures hronoloģija un Sēlija (zeme) · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sēlija (zeme) ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Latvijas vēstures hronoloģija un Sigismunds III Vāsa · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sigismunds III Vāsa ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Latvijas vēstures hronoloģija un Stefans Batorijs · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Latvijas vēstures hronoloģija un Viļņas ūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas ūnija ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Latvijas vēstures hronoloģija un Zemgale · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zemgale ·
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedrija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zviedrija ·
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedru Igaunija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Zviedru Igaunija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Salīdzinājums starp Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Latvijas vēstures hronoloģija ir 406 attiecības, bet Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 135. Tā kā viņi ir kopīgs 48, Jaccard indekss ir 8.87% = 48 / (406 + 135).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
