Komunikācija

406 attiecības: Aļģirds, Abava, Ainažu jūrskola, Aisti, Aiviekste, Aizkraukle, Alūksnes viduslaiku pils, Alberts fon Bukshēvdens, Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs III Romanovs, Alsungas draudzes novads, Alsungas viduslaiku pils, Altmarkas pamiers, Andreass Knopke, Andreass no Felves, Andris Bērziņš (Latvijas prezidents), Anglosakši, Anna I, Ape, Asotes pilskalns, Atzele, Augusta pučs, Autine, Autoceļš A13 (Latvija), Autoceļš A2 (Latvija), Azovas jūra, Ķēstutis, Ļubļinas ūnija, Žemaitija, Čatokvas konference Jūrmalā, Ērģemes kauja, Balti, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltinavas pagasts, Baltkrievija, Balvu novads, Barbari, Bīskaps, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bernds fon der Borhs, Bertolds (Livonijas bīskaps), Betigola, Beverīna, Bille, Bračislavs Izjaslavičs, Brandenburgas Vilhelms, Brāļu draudze, Brēmenes arhibīskapi, ..., Brēmenes Ādams, Brovallas kauja, Cēsis, Cēsu komturi un fogti, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Celestīns III, Cesvaine, Cise fon Rūtenbergs, Dainas, Daugava, Daugavas kauja, Daugavas līvi, Daugavpils cietoksnis, Daugmales pilskalns, Dāņi, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Džons Kenedijs, Džordžs Brauns, Dievs, svētī Latviju, Dinaburgas pils, Diriģēšana, Dorno, Draudzes novads, Drohičinas līgums, Dubīsa, Durbes kauja, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Rīga—Orla, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Edgars Dunsdorfs, Egila sāgas, Egils Levits, Egils Skallagrimsons, Eimunda sāga, Eiro, Eiropas čempionāts futbolā, Eiropas Savienība, Ekonomiskā krīze, Elblonga, Ermanariks, Ernests Johans Bīnemanis, Ernsts fon Rasburgs, Ernsts Johans Bīrons, Etjēns Gaspārs Robērs, Eugenijs III, Ford-Vairogs, Francijas valdnieku uzskaitījums, Francisks, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Frederiks II, Frodi, Gambija, Gardarīke, Gerdenis, Gosvins fon Hērike, Gothards Ketlers, Goti, Gotlande, Gregora kalendārs, Grieķija, Grobiņa, Grodņas ūnija (1566), Gulags, Gulbenes viduslaiku pils, Gustavs II Ādolfs, Hadings, Heimskringla, Helsinki-86, Hipatija hronika, Iecavas kauja, Igauņi, Igaunija, Igaunijas bruņniecība, Ikšķile, Inflantijas vaivadija, Ingvara sāga, Inocents III, Iskolats, Ivans III, Ivans IV, Ivars Vidfamne, Jagailis, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Pīnups, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas pils, Jersika (valsts), Jezuīti, Johans fon Mengede, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans Reinholds fon Patkuls, Jordāns, Jurijs Gagarins, Kalendāra nemieri Rīgā, Kasiodors, Katehisms, Katoļticība, Katrīna II Lielā, Kauguru nemieri, Kauja pie Rīgas kalna, Kauja pie Smoļinas, Kārlis IX, Klements III, Klosteris, Koknese (valsts), Kokneses kauja (1601), Kolkasrags, Konrāds Ketelhods, Konstantinopole, Kontrreformācija, Krasnogorodska, Krāslava, Krīvs, Krišjānis Valdemārs, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kristīne Bakmane, Kristietība, Kurši, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Landtāgs, Latīņu raksts, Latgale, Latgales atbrīvošana, Lats, Latviešu Avīzes, Latviešu ārste, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Centrālā padome, Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010), Latvijas futbola izlase, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Tautas fronte, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas—Krievijas miera līgums, Lībeka, Lībieši, Līvu zemes, Lēnis, Ledus kauja, Leitnera velosipēdu fabrika, Lepene, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lielā ģilde (Rīga), Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Liepāja, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas—Maskavijas kari, Lokers, Lotigola, Ludza, Luijs XVIII, Magnuss (Livonijas karalis), Magnuss Gustavs fon Esens, Marija Naumova, Maskavija, Mazais ledus laikmets, Mazā ģilde (Rīga), Mežabrāļi, Mežaparka Lielā estrāde, Mežotnes pilskalns, Meinards, Melnas līgums, Melnā jūra, Melnā nāve, Mervalas rūnu akmens, Mindaugs, Molotova—Ribentropa pakts, Nacionālkomunisti, Nalsene, Narva, NATO, Naujene, Nīštates miera līgums, Nikolajs Mollīns, Nikolajs Ramms, Norvēģija, Norvēģijas valdnieku uzskaitījums, Novgorodas kņazi, Olafs (I), Olivas miera līgums, Otrais Ziemeļu karš, Otrā Krievijas olimpiāde, Pabaiskas kauja, Padomju Savienība, Pagānisms, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēriens, Pērnava, Pēteris Bīrons, Pēteris I, Piltene, Piltenes mantojuma karš, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pitalova, Pjotrs Skarga, Pleskava, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polocka, Polockas kņazi, Polockas vaivadija, Polockas vēsture, Prūsijas hercogiste, Priekules Ikars, Ptolemajs, Radiotehnika, Ragana, Ragnvalds, Raimonds Vējonis, Ravenna, Rīga, Rīgas 1. pilsētas teātris, Rīgas aplenkums (1621), Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas autobusu fabrika, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas domkapituls, Rīgas Doms, Rīgas guberņa, Rīgas licejs, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rūsiņš, Ribinska, Rihards Vāgners, Roņu sala, Rogvolods Vseslavičs, Ropažu novads, Rozeni, Rusi, Saksija, Saksijas Morics, Salaspils, Salaspils kauja, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Sarmati, Satekle, Saules kauja, Sāgas, Sāmsala, Sēļi, Sēlija (zeme), Senā Grieķija, Sibīrija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Silvestrs Stodevešers, Silvestrs Tegetmeijers, Skola, Spānija, Starptautisko tālsarunu kodu saraksts, Stefans Batorijs, Strabons, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Tacits, Tallina, Tautvils, Tālava, Tālivaldis, Tērvete (zeme), Tērvetes pilskalns, Templiešu ordenis, Teoderihs no Turaidas, Teodoriks Lielais, Tjumeņas apgabals, Tobāgo, Torvalds Kodransons, Traidens, Ukraina, Ulmaņa apvērsums, Upsāla, Valdis Zatlers, Valka, Valodu politika Latvijā, Valters fon Pletenbergs, Varšava, Varidotis, Vasalis, Vācbaltieši, Vācija, Vītenis, Veļikijnovgoroda, Vecrīga, VEF, Vekholmas rūnu akmens, Vennemars fon Brigenejs, Ventava, Ventspils, Vetseke, Viļakas novads, Viļņas ūnija, Vides aizsardzības klubs, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes skolotāju seminārs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vikingi, Vilhelms fon Frimersheims, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Visvaldis, Vitebskas guberņa, Vladimirs (Polockas kņazs), Vulfstans no Hedebijas, Zemgaļi, Zemgale, Zemgale (valsts), Ziemeļeiropa, Zobenbrāļu ordenis, Zviedri, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 10. Saeima, 1208. gada Sēlpils aplenkums, 17 latviešu komunistu vēstule, 1812. gada karš, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1941. gada jūnija notikumi Litenē, 1949. gada marta deportācijas, 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, 8. armija (Vācijas Impērija). Izvērst indekss (356 vairāk) » « Shrink indekss

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Abava

Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Abava · Redzēt vairāk »

Ainažu jūrskola

Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ainažu jūrskola · Redzēt vairāk »

Aisti

1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Aisti · Redzēt vairāk »

Aiviekste

Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Aiviekste · Redzēt vairāk »

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Alūksnes viduslaiku pils

Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Alsungas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Alsungas viduslaiku pils

Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Alsungas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Altmarkas pamiers

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »

Andreass Knopke

Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Andreass Knopke · Redzēt vairāk »

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »

Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)

Andris Bērziņš (dzimis Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Andris Bērziņš (Latvijas prezidents) · Redzēt vairāk »

Anglosakši

Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Anglosakši · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Anna I · Redzēt vairāk »

Ape

Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ape · Redzēt vairāk »

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Atzele · Redzēt vairāk »

Augusta pučs

Augusta pučs Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Augusta pučs · Redzēt vairāk »

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Autine · Redzēt vairāk »

Autoceļš A13 (Latvija)

| | A13 autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Krievijas robežu pie Grebņovas caur Rēzekni un Daugavpili ar Lietuvas robežu pie Medumiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Autoceļš A13 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A2 (Latvija)

; uz Alderiem; uz Launkalni; uz Vecpiebalgu; uz Smilteni; uz Palsmani; uz Ūdrupi; uz Virešiem; uz Virešiem; uz Lejasciemu; uz Valku; uz Gaujienu; uz Trapeni, Zeltiņiem; uz Api; uz Api; uz Api, Alūksni; uz Alūksni; uz Alūksni | | A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Autoceļš A2 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Azovas jūra · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ļubļinas ūnija

Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Čatokvas konference Jūrmalā

Čatokvas konference Jūrmalā bija ASV—PSRS sabiedrības pārstāvju tikšanās konference, kas norisinājās Jūrmalā 1986.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Čatokvas konference Jūrmalā · Redzēt vairāk »

Ērģemes kauja

Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas ceļš

bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltinavas pagasts

Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Baltinavas pagasts · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Balvu novads

Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Balvu novads · Redzēt vairāk »

Barbari

Ģermāņu karotāji" Filipa Klūvera ''Germania Antiqua (1616. gads). Barbari (no (bárbaros), daudzsk. bárbaroi) ir apzīmējums Antīkajā Grieķijā, kas tika attiecināts uz cilvēkiem, kas slikti runāja grieķiski.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Barbari · Redzēt vairāk »

Bīskaps

Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Bīskaps · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Betigola

Betigola, agrāk Betigala, ir miests Lietuvas Žemaitijas novadā 16 km uz austrumiem no Raseiņiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Betigola · Redzēt vairāk »

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Beverīna · Redzēt vairāk »

Bille

Bille (agrāk Billes manufaktūra) ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Bille · Redzēt vairāk »

Bračislavs Izjaslavičs

Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Brāļu draudze

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Brēmenes Ādams

Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »

Brovallas kauja

Dāņu ķēniņš Haralds Brovallas kaujā (19. gs. zīmējums). Brovallas kauja ir vikingu sāgās aprakstīta teiksmaina 8.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Brovallas kauja · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »

Celestīns III

Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Celestīns III · Redzēt vairāk »

Cesvaine

Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Cesvaine · Redzēt vairāk »

Cise fon Rūtenbergs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Cise fon Rūtenbergs jeb Cīse Rutenbergs (latīņu: Cysus a Rutenberch; miris 1433. gada oktobrī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1424.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Cise fon Rūtenbergs · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dainas · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavas kauja

Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Džons Kenedijs

Džons Ficdžeralds Kenedijs (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no līdz.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Džons Kenedijs · Redzēt vairāk »

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Diriģēšana

Diriģēšana ir lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu iestudēšana un tā atskaņojuma vadīšana.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Diriģēšana · Redzēt vairāk »

Dorno

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dorno · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Drohičinas līgums

Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »

Dubīsa

Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dubīsa · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Rīga—Orla

Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904). Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900). Vitebskas dzelzceļa stacija. Smoļenskas dzelzceļa stacija. Orlas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Orla bija 1858.-1868.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Rīga—Orla · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Egila sāgas

Egila Skallagrímssona 17. gadsimta Egīla sāgas manuskripts. Sāga par Egilu Skalagrimsonu (īslandiešu valodā: Egils saga) ir senīslandiešu mutvārdu historiogrāfijas avots, kas satur 87 nodaļas un pieder pie vēsturiskajām Īslandiešu sāgām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Egila sāgas · Redzēt vairāk »

Egils Levits

Egils Levits (dzimis) ir latviešu politologs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Egils Levits · Redzēt vairāk »

Egils Skallagrimsons

17. gadsimta noraksts). Egils Skallagrimsons (pirms 910 — pirms 990) bija Islandes vikingu virsaitis un dziesminieks (skalds), kura dzīve aprakstīta Egila sāgās.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Egils Skallagrimsons · Redzēt vairāk »

Eimunda sāga

Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »

Eiro

Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Eiro · Redzēt vairāk »

Eiropas čempionāts futbolā

Eiropas čempionāts futbolā (pazīstams arī kā UEFA Eiropas čempionāts) ir UEFA valstu galvenais futbola turnīrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Ekonomiskā krīze

Ekonomiskā krīze ((krisis) — 'izšķirošs pagrieziens, risinājums') ir nozīmīga saimniecības attīstības cikla fāze.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ekonomiskā krīze · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Elblonga · Redzēt vairāk »

Ermanariks

Teiksmainais gotu ķēniņš Gizurs izaicina huņņus (P.N. Arbo glezna, 1886). Ermanariks (miris 376. gadā) jeb Ermenrihs (senangļu: Eormenric, senskandināvu: Jörmunrek(kr)) bija pirmais vēsturiski pierādāmais ostgotu ķēniņš mūsdienu Ukrainas teritorijā, kurš gāja bojā huņņu un alānu iebrukuma laikā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ermanariks · Redzēt vairāk »

Ernests Johans Bīnemanis

Gaisa balona palaišana Ernests Johans Bīnemanis (1753—1806) bija latviešu cilmes izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis (1778—1788), skolotājs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ernests Johans Bīnemanis · Redzēt vairāk »

Ernsts fon Rasburgs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Ernsts fon Rasburgs vai Raceburgas Ernests (latīņu: Ernestus von Rassburch) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1274.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ernsts fon Rasburgs · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Etjēns Gaspārs Robērs

Fajansa šķīvis Robertsona gaisa balona lidojuma piemiņai. Etjēns Gaspārs Robērs (1763–1837), pseidonīms Robertsons, bija beļģu izcelsmes fiziķis, iluzionists un gaisa balonu konstruktors, kas 1804.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Etjēns Gaspārs Robērs · Redzēt vairāk »

Eugenijs III

Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Eugenijs III · Redzēt vairāk »

Ford-Vairogs

''Ford-Vairogs'' izgatavotie automobiļi. Ford-Vairogs bija automobiļu fabrika Rīgā, kas no 1937.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ford-Vairogs · Redzēt vairāk »

Francijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Francisks

Francisks (dzimis; pilsoniskais vārds — Horhe Mario Bergoljo (Jorge Mario Bergoglio)) ir 266.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Francisks · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Frederiks II

Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Frederiks II · Redzēt vairāk »

Frodi

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Frodi vai Frodo (vikingu: Fróði) bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Frodi · Redzēt vairāk »

Gambija

Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gambija · Redzēt vairāk »

Gardarīke

Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gardarīke · Redzēt vairāk »

Gerdenis

Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gerdenis · Redzēt vairāk »

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Goti · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gotlande · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Grieķija · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grodņas ūnija (1566)

Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »

Gulags

Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gulags · Redzēt vairāk »

Gulbenes viduslaiku pils

Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Hadings

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Hadings · Redzēt vairāk »

Heimskringla

Heimskringlas lappuse. Heimskringla (no islandiešu valodas — 'Pasaules loks') ir Snorri Sturlusona sarakstītās sāgas par Norvēģijas un tās karaļu vēsturi.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Heimskringla · Redzēt vairāk »

Helsinki-86

Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Helsinki-86 · Redzēt vairāk »

Hipatija hronika

Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »

Iecavas kauja

Iecavas kauja bija Krievijas Impērijas armijas aizstāvēšanās operācija 1812. gada kara laikā pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusa uzbrukumu Rīgas virzienā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Iecavas kauja · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Ingvara sāga

14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Inocents III · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Iskolats · Redzēt vairāk »

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ivans III · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Ivars Vidfamne

Ķēniņa Ivara Vidfamnes valsts un teritorijas, kas viņam maksāja meslus (655. - 695.). Ivars Vidfamne (Ivars Plašie Apkampieni, Ívarr inn víðfaðmi, †ap 700.) sākotnēji bija Skones ķēniņš tagadējās Zviedrijas dienviddaļā, bet pēc īslandiešu vēsturnieka Snorri Sturlusona (1178 - 1241) hronikas ziņām viņa vadībā 655.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ivars Vidfamne · Redzēt vairāk »

Jagailis

Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jagailis · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jānis Pīnups

Jānis Pīnups (dzimis, miris) bija cilvēks, kuru Sarkanās armijas iebrukuma laikā Latvijā 1944.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jānis Pīnups · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Johans fon Mengede

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Jordāns

Jordāns (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 551. gada) bija 6.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jordāns · Redzēt vairāk »

Jurijs Gagarins

Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Jurijs Gagarins · Redzēt vairāk »

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »

Kasiodors

Flāvijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors Senators (dzimis apmēram 485. gadā, miris apmēram 585. gadā) bija valsts darbinieks un rakstnieks Romas impērijas sabrukuma laikā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kasiodors · Redzēt vairāk »

Katehisms

Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Katehisms · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kauguru nemieri

Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kauguru nemieri · Redzēt vairāk »

Kauja pie Rīgas kalna

Kauja pie Rīgas kalna bija pirmā kauja Livonijas krusta karos, starp vācu krustnešiem no Saksijas Ikšķiles bīskapa Bertolda vadībā un Daugavas līviem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kauja pie Rīgas kalna · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Klements III

Pāvests Klements III, īstajā vārdā Paolo Skolari (dzimis aptuveni 1130. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1187.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Klements III · Redzēt vairāk »

Klosteris

Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Klosteris · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »

Kolkasrags

Kolkasrags ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kolkasrags · Redzēt vairāk »

Konrāds Ketelhods

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds Ketelhods (Konrad Ketelhoed, Kesselhat) bija Teitoņu ordeņa Livonijas ordeņa vicemestrs no 1322.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Konrāds Ketelhods · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Kontrreformācija

Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »

Krasnogorodska

Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krasnogorodska · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krāslava · Redzēt vairāk »

Krīvs

Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krīvs · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kristīne Bakmane

Kristīne Bakmane Kristīne Bakmane (1897—1925) bija latviešu uzņēmēja, kompānijas "Kr.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kristīne Bakmane · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Lats

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lats · Redzēt vairāk »

Latviešu Avīzes

"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Latviešu ārste

"Latviešu Ārste" (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb "Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot" bija pirmais (1768—1769) medicīnas periodiskais izglītojošais izdevums latviešu valodā, ko iespieda Peltsamā (tolaik — Oberpālene, Rīgas guberņa).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latviešu ārste · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālā padome

Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »

Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)

13. janvārī). 2008.-2010.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010) · Redzēt vairāk »

Latvijas futbola izlase

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku tādās starptautiskās futbola sacensībās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas futbola izlase · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lēnis

Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam par iestāšanos bīskapa karapulkā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lēnis · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Leitnera velosipēdu fabrika

A. Leitnera fabrikas reklāmas plakāts Leitnera velosipēdu fabrika (1. Baltische Velociped-Fabrik, A.Leutner & Co, Фабрика велосипедов А. Лейтнера, Fahrrad-werke „Russia”) bija velosipēdu ražotne Rīgā, ko dibinājis un vadījis vācbaltiešu uzņēmējs Aleksandrs Leitners.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Leitnera velosipēdu fabrika · Redzēt vairāk »

Lepene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lepene · Redzēt vairāk »

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā ģilde (Rīga)

Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika apmēram plkst.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »

Lokers

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lokers · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Lotigola · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ludza · Redzēt vairāk »

Luijs XVIII

Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Magnuss Gustavs fon Esens

Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »

Marija Naumova

Marija Naumova-Bullīta (dzimusi un plašāk pazīstama kā Marija Naumova Rīgā) ir Latvijas dziedātāja, kas pazīstama arī ar skatuves vārdu Marie N. Vislielākais Naumovas panākums ir uzvara 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu "I Wanna".

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Marija Naumova · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Maskavija · Redzēt vairāk »

Mazais ledus laikmets

Mazais ledus laikmets ir vēsāka klimata periods pēc viduslaiku siltā perioda.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mazais ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde (Rīga)

Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mežabrāļi

Ādolfs Ramanausks, zināms ar segvārdu Vanags, viens no Lietuvas partizānu kustības vadītājiem Mežabrāļi bija Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālie partizāni, kuri izvērsa partizānu karu pret Padomju Savienību, kad tā Otrā pasaules kara laikā okupēja Baltijas valstis.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mežabrāļi · Redzēt vairāk »

Mežaparka Lielā estrāde

Mežaparka Lielā estrāde 2022. gadā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerts Mežaparka Lielā estrāde (arī Dziesmu svētku estrāde) ir kultūrvēsturiska būve Rīgas Mežaparkā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mežaparka Lielā estrāde · Redzēt vairāk »

Mežotnes pilskalns

Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Meinards · Redzēt vairāk »

Melnas līgums

Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Melnas līgums · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Melnā nāve

Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Melnā nāve · Redzēt vairāk »

Mervalas rūnu akmens

rūnu teksta daļā, kas caurvij gredzenu labajā pusē, Kolkas vārds (''Tumisnis'') apgāzti uzrakstīts augšējā kreisajā malā. Mervalas rūnu akmens ir Selaēnas salas Mēlarena ezerā Sēdermanlandes lēnē Zviedrijas vidienē esošs rūnu akmens.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mervalas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Nacionālkomunisti

Pretstāve: nacionālkomunists Eduards Berklavs (pa kreisi) un ortodoksais komunists Arvīds Pelše (pa labi) Nacionālkomunisti bija latviešu komunistu kustība Latvijas PSR valdošajām aprindām pietuvinātu darbinieku vidū no 1956.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Nacionālkomunisti · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Nalsene · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Narva · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un NATO · Redzēt vairāk »

Naujene

Naujene (arī Naujine) ir ciems Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Naujene · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Ramms

Nikolajs Ramms (dzimšanas datums nav zināms, miris) bija dzejnieks, tulkotājs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Nikolajs Ramms · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Norvēģijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Norvēģijas valdnieki jeb karaļi, sākot ar 872.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Norvēģijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Olafs (I)

Olafs bija Brēmenes bīskapa Rimberta hronikā "Svētā Oskara dzīve" (Vita Anskarii) ap 854.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Olafs (I) · Redzēt vairāk »

Olivas miera līgums

Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Otrā Krievijas olimpiāde

Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts (1914) Otrās Krievijas olimpiādes organizācijas komitejas goda locekļi Rīgā (1914). Baltijas Olimpiskās komitejas priekšsēdis Arnolds Kārlis Lindemūts Otrās Krievijas olimpiādes piespraude Otrā Krievijas olimpiāde bija otrā Krievijas Impērijas olimpiāde, kas notika Rīgā un bija plānota no 1914.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Otrā Krievijas olimpiāde · Redzēt vairāk »

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēriens

Martins van Mēle ''Nopērtā grāfiene'', 1906. gads Pēriens ir miesas sods, kuru izpilda izdarot vairākus pliķus vai sitienus pa dibenu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pēriens · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Piltene · Redzēt vairāk »

Piltenes mantojuma karš

Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pitalova · Redzēt vairāk »

Pjotrs Skarga

Pjotrs Skarga (dzimis, miris) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pjotrs Skarga · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas vaivadija

Polockas ģerbonisPolockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Polockas vaivadija · Redzēt vairāk »

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Priekules Ikars

Priekules novada ģerbonī. Priekules Ikars ir iesauka teiksmainajam kalējam, kas 17.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Priekules Ikars · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

Radiotehnika

Radiotehnikas logo Radiotehnika (RRR) ir Rīgā bāzēts Latvijas elektronikas un akustisko sistēmu zīmols.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Radiotehnika · Redzēt vairāk »

Ragana

Lietuvā Ragana, dažkārt arī spīgana, latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir parasti sieviešu kārtas būtne ar burvju spējām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ragana · Redzēt vairāk »

Ragnvalds

Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ragnvalds · Redzēt vairāk »

Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2015—2019), aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts, bijis Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Raimonds Vējonis · Redzēt vairāk »

Ravenna

Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ravenna · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas 1. pilsētas teātris

Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū. Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā Rīgas 1.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas 1. pilsētas teātris · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1621)

Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi (1255—1562)

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas autobusu fabrika

RAF logotips (iespējams, no RAF-251) Rīgas autobusu fabrika (RAF) bija Latvijas PSR mikroautobusu rūpnīca, viena no lielākajām Padomju Savienībā, kuras produkciju eksportēja uz daudzām jaunattīstības valstīm.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas autobusu fabrika · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »

Rīgas licejs

J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »

Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rūsiņš · Redzēt vairāk »

Ribinska

Ribinska ir pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ribinska · Redzēt vairāk »

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Roņu sala

Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Roņu sala · Redzēt vairāk »

Rogvolods Vseslavičs

Rogvolods Vseslavičs ar savu karadraudzi ierodas valdīt Polockā (zīmējums no Radzivilu hronikas). Rogvolods (Ragnvaldis) Vseslavičs vai Rogvolods-Boriss Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, dzimis pirms 1054., miris 1128. gadā) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rogvolods Vseslavičs · Redzēt vairāk »

Ropažu novads

Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ropažu novads · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rozeni · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Rusi · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Saksija · Redzēt vairāk »

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Salaspils · Redzēt vairāk »

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sarmati · Redzēt vairāk »

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Satekle · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sāgas

rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sāgas · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no  — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Silvestrs Tegetmeijers

Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »

Skola

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Skola · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Spānija · Redzēt vairāk »

Starptautisko tālsarunu kodu saraksts

Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Starptautisko tālsarunu kodu saraksts · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Strabons

Strabons (dzimis 64. vai 63. gadā p.m.ē., miris apmēram 24. gadā) bija grieķu vēsturnieks, ģeogrāfs, filozofs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Strabons · Redzēt vairāk »

Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tacits · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tallina · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tautvils · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Teoderihs no Turaidas

Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »

Teodoriks Lielais

Teodoriks Lielais (gotu: Þiudareiks,,; dzimis 454. gadā, miris) bija ostgotu valdnieks.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Teodoriks Lielais · Redzēt vairāk »

Tjumeņas apgabals

Tjumeņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tjumeņas apgabals · Redzēt vairāk »

Tobāgo

Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Tobāgo · Redzēt vairāk »

Torvalds Kodransons

Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Torvalds Kodransons · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Traidens · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ulmaņa apvērsums

Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »

Upsāla

Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Upsāla · Redzēt vairāk »

Valdis Zatlers

Valdis Zatlers (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Valdis Zatlers · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Valka · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Varšava · Redzēt vairāk »

Varidotis

Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Varidotis · Redzēt vairāk »

Vasalis

Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vasalis · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vītenis · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vecrīga · Redzēt vairāk »

VEF

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un VEF · Redzēt vairāk »

Vekholmas rūnu akmens

rūnu teksta augšējā labajā līkuma daļā. Vekholmas rūnu akmens ir rūnu akmens, kas atrodas Vekholmā (Veckholm) Upsālas lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vekholmas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Vennemars fon Brigenejs

Vennemara fon Brigeneja laikā Tallinā kaltais artigs. Vennemars fon Brigenejs jeb Valdemārs Brigenējs (latīņu: Woldimarus a Bruggeney) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1389.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vennemars fon Brigenejs · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ventava · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ventspils · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vetseke · Redzēt vairāk »

Viļakas novads

Viļakas novads bija 2009.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Viļakas novads · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vides aizsardzības klubs

Vides aizsardzības klubs, saīsināti VAK, ir vecākā dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vides aizsardzības klubs · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes skolotāju seminārs

Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Frimersheims

Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vilhelms fon Frimersheims · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Lielajā estrādē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

Vulfstans no Hedebijas

Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Vulfstans no Hedebijas · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedri · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

10. Saeima

10.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 10. Saeima · Redzēt vairāk »

1208. gada Sēlpils aplenkums

Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 1208. gada Sēlpils aplenkums · Redzēt vairāk »

17 latviešu komunistu vēstule

"17 latviešu komunistu vēstule" ir Eduarda Berklava un viņa domubiedru 1971.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 17 latviešu komunistu vēstule · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

1941. gada jūnija notikumi Litenē

Memoriāls Litenes kapos 1941.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 1941. gada jūnija notikumi Litenē · Redzēt vairāk »

1949. gada marta deportācijas

1949.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 1949. gada marta deportācijas · Redzēt vairāk »

2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

47.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu

Referenduma ierosinātājs Valdis Zatlers, izmantojot sev Satversmē dotās tiesības, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu · Redzēt vairāk »

2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

90,0%—100,0% Col-end 2012.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

Jaunums!!: Latvijas vēstures hronoloģija un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas hronoloģija.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā