Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Latīņu raksts un Turku valoda

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Latīņu raksts un Turku valoda

Latīņu raksts vs. Turku valoda

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība. Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.

Līdzības starp Latīņu raksts un Turku valoda

Latīņu raksts un Turku valoda ir 10 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Anatolija, Ataturka reformas, Azerbaidžāņu valoda, Grieķija, Latīņu valoda, Osmaņu turku valoda, Sīrija, Turcija, Ungāru valoda, Uzbekistāna.

Anatolija

Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Anatolija un Latīņu raksts · Anatolija un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Ataturka reformas

Kanādas politiskā karikatūra sievietes Kvebeka valodā, lasot zīmi, kurā teikts:"Ziņu biļetens: pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietes balsos un būs tiesīgas uz valsts amatu vispārējās vēlēšanās, kas notiks šonedēļ."Sievietēm tika piešķirtas tiesības balsot Turcijā 1930. gadā, bet balsstiesības netika attiecinātas uz sievietēm Kvebekas provinces vēlēšanās līdz 1940. gadam. Ataturka reformas (turku: Atatürk Devrimleri vai Atatürk İnkılapları) bija nozīmīgas reformas, kas notika Mustafa Kemala Ataturka vadībā neilgi pēc Turcijas Republikas dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā, kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā.

Ataturka reformas un Latīņu raksts · Ataturka reformas un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāņu valoda

Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.

Azerbaidžāņu valoda un Latīņu raksts · Azerbaidžāņu valoda un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Grieķija un Latīņu raksts · Grieķija un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Latīņu raksts un Latīņu valoda · Latīņu valoda un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Osmaņu turku valoda

Osmaņu turku valoda (turku valodā: Osmanlıca vai Osmanlı Türkçesi, osmaņu turku valodā: لسان عثمانی - Lisân-ı Osmânî) bija turku valodas paveids, kuru lietoja Osmaņu impērijā kā oficiālo un literāro valodu.

Latīņu raksts un Osmaņu turku valoda · Osmaņu turku valoda un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Sīrija

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.

Latīņu raksts un Sīrija · Sīrija un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Latīņu raksts un Turcija · Turcija un Turku valoda · Redzēt vairāk »

Ungāru valoda

Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.

Latīņu raksts un Ungāru valoda · Turku valoda un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »

Uzbekistāna

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Latīņu raksts un Uzbekistāna · Turku valoda un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Latīņu raksts un Turku valoda

Latīņu raksts ir 216 attiecības, bet Turku valoda ir 61. Tā kā viņi ir kopīgs 10, Jaccard indekss ir 3.61% = 10 / (216 + 61).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Latīņu raksts un Turku valoda. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »