47 attiecības: Albāņi, Austrumromas impērija, Avāri, Avāri (senie), Āzija, Balkānu pussala, Barbari, Barbaru karalistes, Bulgārija, Dākija, Ebreji, Eiropa, Galli, Gallija, Goti, Grieķija, Hazāri, Horvāti, Huņņi, Iedzīvotāju migrācija, Illirija, Islāms, Itālija, Lielbritānija (sala), Maķedonieši, Mauri, Mongoļi, Peloponēsa, Pikti, Pireneju pussala, Protobulgāri, Reliģija, Romas impērija, Senā Grieķija, Serbi, Skotija, Slāvi, Spānija, Trāķieši, Trāķija, Turcija, Ungāri, Vācija, Vestgoti, Viduslaiki, Vikingi, Ziemeļāfrika.
Albāņi
Albāņi (Shqiptarët no jēdziena — runāt saprotami) ir tauta Balkānu pussalas rietumos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Albāņi · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Avāri
Avāri (pašnosaukums: аварал, магIарулал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, lielākais no Dagestānas etnosiem.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Avāri · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Āzija · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Barbari
Ģermāņu karotāji" Filipa Klūvera ''Germania Antiqua (1616. gads). Barbari (no (bárbaros), daudzsk. bárbaroi) ir apzīmējums Antīkajā Grieķijā, kas tika attiecināts uz cilvēkiem, kas slikti runāja grieķiski.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Barbari · Redzēt vairāk »
Barbaru karalistes
Barbaru karalistes bija Rietumromas impērijas teritorijā izveidotās ģermāņu (barbaru) cilšu karalistes, kas pastāvēja vēlīnajā antīkajā laikmetā un agrīno viduslaiku posmā no 5.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Barbaru karalistes · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Dākija
Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.). Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.). Romas impērijas Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām. Dākija jeb Dāķija bija indoeiropiešu tautu dāku un gētu apdzīvota ķēniņvalsts (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās Rumānijas un Moldovas teritorijā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Dākija · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Ebreji · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Eiropa · Redzēt vairāk »
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Galli · Redzēt vairāk »
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Gallija · Redzēt vairāk »
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Goti · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Grieķija · Redzēt vairāk »
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Hazāri · Redzēt vairāk »
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Horvāti · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Huņņi · Redzēt vairāk »
Iedzīvotāju migrācija
Migrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Iedzīvotāju migrācija · Redzēt vairāk »
Illirija
Illirija jeb Ilīrija bija valsts Eiropā 4.—2.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Illirija · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Islāms · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Itālija · Redzēt vairāk »
Lielbritānija (sala)
Eiropā. Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Lielbritānija (sala) · Redzēt vairāk »
Maķedonieši
Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Maķedonieši · Redzēt vairāk »
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Mauri · Redzēt vairāk »
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Mongoļi · Redzēt vairāk »
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Peloponēsa · Redzēt vairāk »
Pikti
Piktu karavīrs, gravīra (1588) Pikti (angļu: Picts) bija ķeltu valodās runājošu tautu savienība, kas dzīvoja tagadējās Skotijas ziemeļaustrumos dzelzs laikmeta beigās un agrajos viduslaikos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Pikti · Redzēt vairāk »
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »
Protobulgāri
Protobulgāri, Volgas-Kamas bulgāri jeb senie bulgāri bija tjurku tauta, daļēji klejotāju un karotāju ciltis, kuras ziedu laiki bija 7.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Protobulgāri · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Reliģija · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Serbi · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Skotija · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Slāvi · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Spānija · Redzēt vairāk »
Trāķieši
Trāķiešu peltasts, 5. līdz 4. gadsimts p.m.ē. Trāķieši (sengrieķu: Θρᾷκες) bija sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes - Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Trāķieši · Redzēt vairāk »
Trāķija
Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Trāķija · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Turcija · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Ungāri · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Vācija · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Vikingi · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Lielā tautu staigāšana un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »