Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Alsene (zeme), Anīkšči, Anīkšču rajona pašvaldība, Aukštaitija, Širvintu rajona pašvaldība, Žemaitija, Živinbuds, Bračislavs Izjaslavičs, Braslava, Daugava, Dausprungs, Deltuva (zeme), Dzūkija, Indriķa hronika, Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Kernave, Kijivas Krievzeme, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas nosaukums, Lietuvieši, Mindaugs, Nalsene, Nere, Nere (zeme), Polockas kņazi, Sēļi, Sēlija, Tautvils, Ukmerģes rajona pašvaldība, Upīte, Vecākā atskaņu hronika, Vilhelms no Modenas, Volīnijas kņazi, Voruta, Zemgales bīskapija.
Alsene (zeme)
Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Alsene (zeme) · Redzēt vairāk »
Anīkšči
Anīkšči ir pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos, 33 kilometrus uz rietumiem no Utenas.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Anīkšči · Redzēt vairāk »
Anīkšču rajona pašvaldība
Anīkšču rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Anīkšču rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Širvintu rajona pašvaldība
Širvintu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Širvintu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Živinbuds
Živinbuds (lietuviešu: Živinbudas, Żywibund vai Rimgaudas, Ryngold, senkrievu: Живинъбоудъ) bija viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Živinbuds · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Braslava · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Daugava · Redzēt vairāk »
Dausprungs
Dausprungs (senkrievu: Довъспроункъ) bija vēlākā Lietuvas dižkunigaiša Mindauga vecākais brālis, viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Dausprungs · Redzēt vairāk »
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) · Redzēt vairāk »
Kernave
Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Kernave · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas nosaukums
Ieraksts annālēs Lietuvas nosaukums pirmo reizi rakstiski minēts 1009.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Lietuvas nosaukums · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Nere · Redzēt vairāk »
Nere (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Nere (zeme) · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Sēlija · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Tautvils · Redzēt vairāk »
Ukmerģes rajona pašvaldība
Ukmerģes rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Ukmerģes rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Upīte · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Voruta
Mindauga piemineklis Šeiminiškēļu pilskalnā. Voruta vai Varuta bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga rezidence.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Voruta · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Lietava (zeme) un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
