Līdzības starp Lietuva un Viļņas konference (1917)
Lietuva un Viļņas konference (1917) ir 11 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Antans Smetona, Brestļitovskas miera līgums, Ietekmes zona, Jons Basanavičs, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas Padome, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Vācija, Viļņa.
Antans Smetona
Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.
Antans Smetona un Lietuva · Antans Smetona un Viļņas konference (1917) ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Lietuva · Brestļitovskas miera līgums un Viļņas konference (1917) ·
Ietekmes zona
Britu un Krievijas ietekmes Irānā norobežošana Ietekmes zona jeb ietekmes sfēra ir teritorija ārpus valsts robežām, kurā valsts īsteno kultūras, ekonomiskā, militārā vai politiskā ietekmi.
Ietekmes zona un Lietuva · Ietekmes zona un Viļņas konference (1917) ·
Jons Basanavičs
Jons Basanavičs (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, folklorists, aktīvists, nozīmīgs Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieks un publicists (pirmās avīzes lietuviešu valodā Aušra dibinātājs).
Jons Basanavičs un Lietuva · Jons Basanavičs un Viļņas konference (1917) ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Lietuva · Krievijas Impērija un Viļņas konference (1917) ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuva · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas konference (1917) ·
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun. Vladas Mironas, Mykolas Biržiška, kun. Alfonsas Petrulis, Saliamonas Banaitis, Petras Klimas, Aleksandrs Stulginskis, Jokūbas Šernas, Pranas Dovydaitis. Lietuvas Padomes delegācija Berlīnē 1918. gada martā. No kreisās: Jurģis Šaulis, Antans Smetona, Justīns Staugaitis, Jons Vileišis. Lietuvas Padome bija 1917.
Lietuva un Lietuvas Padome · Lietuvas Padome un Viļņas konference (1917) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Lietuva un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Viļņas konference (1917) ·
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Lietuva un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Viļņas konference (1917) ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Lietuva un Vācija · Viļņas konference (1917) un Vācija ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Lietuva un Viļņas konference (1917) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Lietuva un Viļņas konference (1917)
Salīdzinājums starp Lietuva un Viļņas konference (1917)
Lietuva ir 277 attiecības, bet Viļņas konference (1917) ir 18. Tā kā viņi ir kopīgs 11, Jaccard indekss ir 3.73% = 11 / (277 + 18).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Lietuva un Viļņas konference (1917). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: