Atvērt Google MapsSatura rādītājs
277 attiecības: Aļģirds, Aļģirds Brazausks, Alīta, Amerikas Savienotās Valstis, Antans Smetona, Apvienotā Karaliste, Apvienoto Nāciju Organizācija, Argentīna, Armēņi, Arvīds Sabonis, Aukštaitija, Aukštojs, Austrālija, Austrumeiropa, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Azerbaidžāņi, Šarūns Jasikēvičs, Šarūns Marčuļonis, Šauļi, Šešupe, Šengenas līgums, Ģedimina vēstules, Ģedimins, Īrija, Ķīna, Ļubļinas ūnija, Žīdrūns Ilgausks, Žečpospolita, Žemaitija, Bajārs, Balti, Baltijas Antante, Baltijas jūra, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltkrievija, Baltu valodas, Basketbols, Bērzi, Bermontiāde, Blūzs, Boļševiki, Bokss, Brazīlija, Brestļitovskas miera līgums, Ceklis, Centrālās lielvalstis, Cepelīns (ēdiens), Daļa Grībauskaite, ... Izvērst indekss (227 vairāk) »
- Eiropas Savienības dalībvalstis
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Lietuva un Aļģirds
Aļģirds Brazausks
Aļģirds Brazausks ( —) bija pirmais Lietuvas prezidents (1993—1998) pēc Lietuvas valstiskuma atjaunošanas un Lietuvas premjerministrs no 2001.
Skatīt Lietuva un Aļģirds Brazausks
Alīta
Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Lietuva un Alīta
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Lietuva un Amerikas Savienotās Valstis
Antans Smetona
Antans Smetona ( —) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.
Skatīt Lietuva un Antans Smetona
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Lietuva un Apvienotā Karaliste
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Skatīt Lietuva un Apvienoto Nāciju Organizācija
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Lietuva un Argentīna
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Skatīt Lietuva un Armēņi
Arvīds Sabonis
Arvīds Roms Sabonis (dzimis Kauņā, Lietuvā) ir bijušais lietuviešu basketbolists, spēlēja centra pozīcijā.
Skatīt Lietuva un Arvīds Sabonis
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Skatīt Lietuva un Aukštaitija
Aukštojs
Akmens kalna virsotnē ar noapaļotu tā augstumu - 294 m Aukštojs (jeb Aukštàsis kálnas) ir Lietuvas augstākais punkts virs jūras līmeņa.
Skatīt Lietuva un Aukštojs
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Lietuva un Austrālija
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Lietuva un Austrumeiropa
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Lietuva un Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Skatīt Lietuva un Austrumeiropas vasaras laiks
Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.
Skatīt Lietuva un Azerbaidžāņi
Šarūns Jasikēvičs
Šarūns Jasikēvičs (dzimis Kauņā, PSRS) ir bijušais profesionāls lietuviešu basketbolists, spēlēja saspēles vadītāja pozīcijā, bijušais Lietuvas basketbola izlases dalībnieks.
Skatīt Lietuva un Šarūns Jasikēvičs
Šarūns Marčuļonis
Raimonds Šarūns Marčuļonis (dzimis Kauņā, Lietuvā) ir bijušais lietuviešu basketbolists, spēlēja uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, PSRS un Lietuvas basketbola izlašu dalībnieks.
Skatīt Lietuva un Šarūns Marčuļonis
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Skatīt Lietuva un Šauļi
Šešupe
Šešupe ir upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals.
Skatīt Lietuva un Šešupe
Šengenas līgums
Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, izveidojot Šengenas zonu.
Skatīt Lietuva un Šengenas līgums
Ģedimina vēstules
Ģedimins, Lietuvas dižkunigaitis Lietuvas pasta 2008. gadā Ģedimina vēstulēm veltīta pastmarka Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti.
Skatīt Lietuva un Ģedimina vēstules
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Lietuva un Ģedimins
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Lietuva un Īrija
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Lietuva un Ķīna
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Skatīt Lietuva un Ļubļinas ūnija
Žīdrūns Ilgausks
Žīdrūns Ilgausks (dzimis Kauņā, Lietuvā) ir bijušais lietuviešu basketbolists, spēlējis centra pozīcijā, bijis Lietuvas basketbola izlases dalībnieks.
Skatīt Lietuva un Žīdrūns Ilgausks
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Skatīt Lietuva un Žečpospolita
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Lietuva un Žemaitija
Bajārs
Krievijas caristes bajāri 16.—17. gadsimtā Bajārs jeb bojārs bija tituls Bulgārijā un Serbijā (бољари), vēlāk Kijevas Krievzemē, Lietuvas dižkunigaitijā (баяры, бояри, bajorai), Maskavijā (боярин), Moldovā un Valahijā (boier).
Skatīt Lietuva un Bajārs
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Lietuva un Balti
Baltijas Antante
Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923.
Skatīt Lietuva un Baltijas Antante
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Lietuva un Baltijas jūra
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Lietuva un Baltijas valstis
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Lietuva un Baltkrievi
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Lietuva un Baltkrievija
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Lietuva un Baltu valodas
Basketbols
Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.
Skatīt Lietuva un Basketbols
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Lietuva un Bērzi
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Lietuva un Bermontiāde
Blūzs
Blūzs (no blue devils — 'melanholija, skumjas') ir mūzikas žanrs, kas sākotnēji 19. gadsimta otrajā pusē bija afroamerikāņu liriska solodziesma, bet vēlāk attīstījās par patstāvīgu mūzikas virzienu.
Skatīt Lietuva un Blūzs
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Lietuva un Boļševiki
Bokss
Bokss (izcelsme no box — ‘kārba, kaste, nodalījums, slēgta telpa’) jeb dūru cīņa ir sporta veids, kurā notiek divcīņa starp diviem bokseriem.
Skatīt Lietuva un Bokss
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Lietuva un Brazīlija
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Lietuva un Brestļitovskas miera līgums
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Skatīt Lietuva un Ceklis
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Skatīt Lietuva un Centrālās lielvalstis
Cepelīns (ēdiens)
šķiņķa gabaliņiem Cepelīni (vai didžkukuliai — ‘lielklimpas’) ir Lietuvas nacionālais ēdiens, kas ir ļoti populārs arī Polijas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Lietuva un Cepelīns (ēdiens)
Daļa Grībauskaite
Daļa Grībauskaite (dzimusi Viļņā, Lietuvā) ir lietuviešu politiķe, bijusī Lietuvas Republikas prezidente (2009—2019).
Skatīt Lietuva un Daļa Grībauskaite
Daiļslidošana
Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā.
Skatīt Lietuva un Daiļslidošana
Darba partija (Lietuva)
Darba partija (Darbo partija, DP) ir liberāla politiska partija Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Darba partija (Lietuva)
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Lietuva un Dānija
Dīsnu ezers
Dīsnu ezers ir otrs lielākais ezers Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Dīsnu ezers
Džezs
Džeza stili Džezs ir mūzikas žanrs, kas 20.
Skatīt Lietuva un Džezs
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Lietuva un Deltuva (zeme)
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt Lietuva un Dievs
Drūkšu ezers
Drūkšu ezers vai Drisvjatu ezers ir ezers uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas.
Skatīt Lietuva un Drūkšu ezers
Druskininki
Druskininki ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Baltkrievijas un Polijas robežas.
Skatīt Lietuva un Druskininki
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Lietuva un Durbes kauja
Dusas ezers
Dusas ezers ir ezers Lietuvas dienvidu daļā, Lazdiju rajonā.
Skatīt Lietuva un Dusas ezers
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Skatīt Lietuva un Dzūkija
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Skatīt Lietuva un Dzelzs laikmets
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Lietuva un Dzimtbūšana
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Lietuva un Ebreji
Edgars Jankausks
Edgars Jankausks (dzimis) ir bijušais lietuviešu futbolists, pašlaik — futbola treneris.
Skatīt Lietuva un Edgars Jankausks
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Skatīt Lietuva un Egles
Eimunts Ņekrošus
Eimunts Ņekrošus (dzimis, miris) bija lietuviešu teātra režisors.
Skatīt Lietuva un Eimunts Ņekrošus
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Lietuva un Eiro
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Lietuva un Eiropa
Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.
Skatīt Lietuva un Eiropas kultūras galvaspilsēta
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Lietuva un Eiropas Savienība
Eirozona
Eirozona ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.
Skatīt Lietuva un Eirozona
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Skatīt Lietuva un Ekonomika
Ekonomiskā krīze
Ekonomiskā krīze ((krisis) — 'izšķirošs pagrieziens, risinājums') ir nozīmīga saimniecības attīstības cikla fāze.
Skatīt Lietuva un Ekonomiskā krīze
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Skatīt Lietuva un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Skatīt Lietuva un Ekvators
Endrū Loids Vebers
Endrū Loids Vebers (dzimis Londonā, Anglijā) ir britu komponists un mūziklu autors.
Skatīt Lietuva un Endrū Loids Vebers
Esi sveicināta, Marija
Esi sveicināta, Marija ir katoļu lūgšana, kas veltīta Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei.
Skatīt Lietuva un Esi sveicināta, Marija
Foje
FOJE bija viena no visveiksmīgākajām un labāk zināmajām Lietuvas rokgrupām.
Skatīt Lietuva un Foje
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Lietuva un Francija
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Lietuva un Futbols
Gadalaiki (dzejolis)
„Gadalaiki” ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765.
Skatīt Lietuva un Gadalaiki (dzejolis)
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Skatīt Lietuva un Galvaspilsēta
Gitans Nausēda
Gitans Nausēda (dzimis Klaipēdā) ir lietuviešu finansists un politiķis, pašreizējais Lietuvas prezidents.
Skatīt Lietuva un Gitans Nausēda
Gruzīni
Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Lietuva un Gruzīni
Hans
Hans, arī Kagans (no tjurk. Hagan, Hakan, Kagan, Kaan — valdnieks, monarhs) — Eirāzijas stepju tautās augstākais tituls, suverēns monarhs.
Skatīt Lietuva un Hans
Hābsburgu monarhija
Hābsburgu impērija dažādos laika posmos Hābsburgu monarhija ir neoficiāls nosaukums visām zemēm, kas attiecīgajā laika posmā piederēja Austrijas Hābsburgiem.
Skatīt Lietuva un Hābsburgu monarhija
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Lietuva un Iekšzemes kopprodukts
Ietekmes zona
Britu un Krievijas ietekmes Irānā norobežošana Ietekmes zona jeb ietekmes sfēra ir teritorija ārpus valsts robežām, kurā valsts īsteno kultūras, ekonomiskā, militārā vai politiskā ietekmi.
Skatīt Lietuva un Ietekmes zona
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Lietuva un Igauņi
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Lietuva un Igaunija
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Lietuva un Indoeiropiešu valodas
Inflācija
Inflācija 2019. gadā dead-url.
Skatīt Lietuva un Inflācija
Ingrīda Šimonīte
Ingrīda Šimonīte (dzimusi) ir lietuviešu ekonomiste, politiķe un augstskolas pasniedzēja.
Skatīt Lietuva un Ingrīda Šimonīte
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Lietuva un Islande
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Lietuva un Itālija
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Skatīt Lietuva un Jagailis
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Skatīt Lietuva un Janvāra sacelšanās
Jaunievedums
Jaunievedums, jauninājums, inovācija (— 'jauninājums, pārmaiņa') ir jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas izstrādnes un tehnoloģijas, ko īsteno tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Skatīt Lietuva un Jaunievedums
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Lietuva un Jātvingi
Jons Basanavičs
Jons Basanavičs (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, folklorists, aktīvists, nozīmīgs Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieks un publicists (pirmās avīzes lietuviešu valodā Aušra dibinātājs).
Skatīt Lietuva un Jons Basanavičs
Jozapines kalns
Jozapines kalns Medininku augstienes kartē Jozapines kalns ir kalns Lietuvā aptuveni 23,5 km uz dienvidaustrumiem no Viļņas pie Baltkrievijas robežas (~4 km), aptuveni 1 km uz dienvidrietumiem no Medininku pils.
Skatīt Lietuva un Jozapines kalns
Jurga Ivanauskaite
Jurga Ivanauskaite (1961. gada 14. novembris — 2007. gada 17. februāris) bija lietuviešu proziste, esejiste, dramaturģe un māksliniece.
Skatīt Lietuva un Jurga Ivanauskaite
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Lietuva un Kaļiņingradas apgabals
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Lietuva un Kanāda
Kapitālieguldījumi
Kapitālieguldījumi jeb vienkārši ieguldījumi vai investīcijas ir naudas vai citu aktīvu ieguldīšana komerciālā pasākumā ar mērķi gūt peļņu vai kādu citu labumu.
Skatīt Lietuva un Kapitālieguldījumi
Karaīmi
Karaīmi ir tjurku cilmes valodā runājoša tauta, kas praktizē specifisku jūdaisma paveidu — karaīmismu.
Skatīt Lietuva un Karaīmi
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Skatīt Lietuva un Karšuva
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Skatīt Lietuva un Kartupelis
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Lietuva un Kauņa
Kauņas "Žalgiris" (basketbols)
Kauņas "Žalgiris" ir Lietuvas basketbola klubs, kas ir bāzēts Kauņā.
Skatīt Lietuva un Kauņas "Žalgiris" (basketbols)
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Skatīt Lietuva un Kauņas guberņa
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Lietuva un Kijivas Krievzeme
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Lietuva un Klaipēda
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Lietuva un Klimats
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Skatīt Lietuva un Konstitūcija
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Lietuva un Krūms
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Skatīt Lietuva un Krēvas ūnija
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Lietuva un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Lietuva un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Lietuva un Krievijas Impērija
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Lietuva un Kristietība
Kristijons Donelaitis
Kristijons Donelaitis (dzimis, miris) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.
Skatīt Lietuva un Kristijons Donelaitis
Kropīne
250px Kropīne ir viens no augstākajiem Lietuvas kalniem (293,4 m), tas atrodas Viļņas rajona dienvidaustrumu daļā, 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rakonu ciemata.
Skatīt Lietuva un Kropīne
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Lietuva un Kurši
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lietuva un Kurzeme
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Skatīt Lietuva un Kurzemes ofensīva
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Lietuva un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Laikmetīgās mākslas centrs
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir nevalstiska organizācija, kas organizē laikmetīgās mākslas projektus Latvijā un ārvalstīs.
Skatīt Lietuva un Laikmetīgās mākslas centrs
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Lietuva un Latīņu valoda
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Lietuva un Latgaļi
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Lietuva un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Lietuva un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Lietuva un Latvija
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Skatīt Lietuva un Latvijas Avīze
Lietuvas brīvības cīņas
Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.
Skatīt Lietuva un Lietuvas brīvības cīņas
Lietuvas Bruņotie spēki
Lietuvas Bruņotie spēki ir Lietuvas Republikas bruņotie spēki.
Skatīt Lietuva un Lietuvas Bruņotie spēki
Lietuvas ezeri
Lietuvā ir vairāk kā 2830 ezeru, kuru platība pārsniedz 0,5 hektārus.
Skatīt Lietuva un Lietuvas ezeri
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Skatīt Lietuva un Lietuvas guberņa
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Lietuva un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas Nacionālais muzejs
Lietuvas Nacionālais muzejs ir valsts muzejs Viļņā, Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Lietuvas Nacionālais muzejs
Lietuvas Neatkarības akts
Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.
Skatīt Lietuva un Lietuvas Neatkarības akts
Lietuvas nosaukums
Ieraksts annālēs Lietuvas nosaukums pirmo reizi rakstiski minēts 1009.
Skatīt Lietuva un Lietuvas nosaukums
Lietuvas okupācija (1940)
Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Lietuvas okupācijai tika mobilizēta PSRS 3. un 11. armijas. 1940.
Skatīt Lietuva un Lietuvas okupācija (1940)
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun.
Skatīt Lietuva un Lietuvas Padome
Lietuvas poļu vēlēšanu akcija
Lietuvas poļu vēlēšanu akcija — etniska politiska partija Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Lietuvas poļu vēlēšanu akcija
Lietuvas politisko partiju uzskaitījums
trekninātas - pozīcijas partijas * Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi.
Skatīt Lietuva un Lietuvas politisko partiju uzskaitījums
Lietuvas premjerministrs
Lietuvas premjerministrs ir Lietuvas Republikas valdības galva.
Skatīt Lietuva un Lietuvas premjerministrs
Lietuvas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Lietuvas premjerministri, kopš 1918.
Skatīt Lietuva un Lietuvas premjerministru uzskaitījums
Lietuvas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Lietuvas prezidenti no 1919.
Skatīt Lietuva un Lietuvas prezidentu uzskaitījums
Lietuvas rokmūzika
Lietuvas rokmūzikas skatuve izveidojās 1960.
Skatīt Lietuva un Lietuvas rokmūzika
Lietuvas sociāldemokrātu partija
Lietuvas sociāldemokrātu partija (Lietuvos socialdemokratų partija, LSDP) ir sociāldemokrātiska politiska partija Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Lietuvas sociāldemokrātu partija
Lietuvas upju uzskaitījums
Šeit uzskaitītas visas Lietuvas upes ar garumu virs 100 km.
Skatīt Lietuva un Lietuvas upju uzskaitījums
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Lietuva un Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Skatīt Lietuva un Lietuvas vēsture
Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība
Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība (LVŽS; iepriekš Lietuvas zemnieku tautinieku savienība,, LVLS) ir agrāra politiska partija Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Lietuvieši
Lietuviešu alfabēts
Lietuviešu valodas alfabēts sastāv no 32 burtiem.
Skatīt Lietuva un Lietuviešu alfabēts
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Lietuva un Lietuviešu valoda
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Lietuva un Livonijas karš
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Lietuva un Livonijas ordenis
Lodis
Lodis ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumu daļā, Zarasu rajonā.
Skatīt Lietuva un Lodis
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Skatīt Lietuva un Mazā Lietuva
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Skatīt Lietuva un Mūsa
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Lietuva un Mežs
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Skatīt Lietuva un Medenike (zeme)
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Skatīt Lietuva un Megava
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Lietuva un Melnā jūra
Merlins
Burvis Merlins diktē savus pareģojumus (13. gs. franču miniatūra). Merlins (domājams no) ir teiksmains burvis no karaļa Artura leģendām.
Skatīt Lietuva un Merlins
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Skatīt Lietuva un Mezolīts
Mikalojs Konstantīns Čurļonis
Mikalojs Konstantīns Čurļonis vai Mikalojus Konstantins Čurļonis (dzimis, miris) bija 19.
Skatīt Lietuva un Mikalojs Konstantīns Čurļonis
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Lietuva un Mindaugs
Moldāvi
Moldāvi, arī moldāvieši (moldāvu un), ir romāņu tauta Austrumeiropā.
Skatīt Lietuva un Moldāvi
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Lietuva un Molotova—Ribentropa pakts
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Skatīt Lietuva un Nalsene
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Lietuva un NATO
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Skatīt Lietuva un Nemuna
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Skatīt Lietuva un Nere
Novembra sacelšanās
Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Novembra sacelšanās
Orlen
Plockā Orlen Spółka Akcyjna (līdz 2023. gadam Polski Koncern Naftowy Orlen Spółka Akcyjna jeb PKN Orlen) ir Polijas enerģētikas uzņēmums.
Skatīt Lietuva un Orlen
ORLEN Lietuva
Rūpnīca 2006. gadā AB ORLEN Lietuva (agrākais nosaukums Mažeikių Nafta) ir Lietuvas enerģētikas uzņēmums.
Skatīt Lietuva un ORLEN Lietuva
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Lietuva un Ostlande
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Lietuva un Otrais pasaules karš
Pabrade
Pabrade ir pilsēta Lietuvā, uz ziemeļaustrumiem no Viļņas pie Žeimenas upes.
Skatīt Lietuva un Pabrade
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Lietuva un Padomju Savienība
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Skatīt Lietuva un Paleolīts
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Skatīt Lietuva un Panevēža
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Skatīt Lietuva un Parastais osis
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Skatīt Lietuva un Parastais ozols
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Skatīt Lietuva un Parastā apse
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Lietuva un Pareizticība
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Lietuva un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Skatīt Lietuva un Pilsāts
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Lietuva un Pirmais pasaules karš
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Lietuva un Poļi
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Lietuva un Poļu valoda
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Lietuva un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Lietuva un Polijas kampaņa
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Skatīt Lietuva un Polijas kroņa zemes
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Lietuva un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Lietuva un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Lietuva un Prūsijas Karaliste
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Lietuva un Priedes
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Skatīt Lietuva un Princis
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Lietuva un Protestantisms
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Lietuva un Purvs
Pusprezidentālisms
Pusprezidentālisms ir valdīšanas forma, kurā apvienojas gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi.
Skatīt Lietuva un Pusprezidentālisms
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Skatīt Lietuva un Rūpniecība
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919.
Skatīt Lietuva un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Riteņbraukšana
Protestētāji uz divriteņiem 2003. gadā Francijas pilsētā Šamonī Riteņbraukšana ir pārvietošanās ar velosipēdu.
Skatīt Lietuva un Riteņbraukšana
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Lietuva un Romas Katoļu baznīca
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Lietuva un Romas pāvests
Rudzu maize
Rupjmaizes šķēles Rudzu veidņu maize jeb tā sauktais „ķieģelītis” Rudzu maize ir Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un citur Rietumeiropā un Ziemeļeiropā izplatīts maizes veids, ko cep no dažāda rupjuma rudzu miltiem.
Skatīt Lietuva un Rudzu maize
Sajūdis
Lietuvas pastmarka "Sajūža" 20. gadadienai V. Landsberģis, "Sajūža" līderis 1988.—1990. gados Sajūdis ( — 'kustība'), sākotnēji pazīstams kā Lietuvas Pārbūves kustība, vēlāk Lietuvas kustība, ir politiskā organizācija, kas vadīja cīņu par Lietuvas neatkarību 1980.
Skatīt Lietuva un Sajūdis
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Lietuva un Sarkanā armija
Sartu ezers
Sartu ezers ir ezers Lietuvas ziemeļaustrumos, Utenas un Panevēžas apriņķos.
Skatīt Lietuva un Sartu ezers
Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS
Karikatūra par bāzu līguma parakstīšanu (''Japan Times'', 1939. gada oktobrī). Lietuvas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts (lietuviski: Lietuvos-Sovietų Sąjungos savitarpio pagalbos sutartis), padomju militārā spiediena rezultātā 1939.
Skatīt Lietuva un Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Lietuva un Sēļi
Seņūnija
Lietuvas administratīvais iedalījums Seņūnija jeb stārastija ir mazākā Lietuvas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
Skatīt Lietuva un Seņūnija
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Skatīt Lietuva un Skalvji
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Lietuva un Somija
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Lietuva un Spānija
Sporta dejas
Amatieru sporta deju sacensības Sporta dejas definē deju kā sportisku aktivitāti.
Skatīt Lietuva un Sporta dejas
Summārais dzimstības koeficients
Pasaules karte pēc kopējā dzimstības koeficienta 2020. gadā Summārais dzimstības koeficients ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.
Skatīt Lietuva un Summārais dzimstības koeficients
Suvalkija
Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.
Skatīt Lietuva un Suvalkija
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Skatīt Lietuva un Suvalku guberņa
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Lietuva un Tatāri
Tautiskā dziesma
„Tautiskā dziesma” ir Lietuvas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Vincs Kudirka (1835—1905).
Skatīt Lietuva un Tautiskā dziesma
Tēvreize
Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Tēvs Mūsu (atbilstoši) vai Jēzus lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.
Skatīt Lietuva un Tēvreize
Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti
Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti ir konservatīva politiska partija Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti
Teniss
Teniss (no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stīgotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tīklam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.
Skatīt Lietuva un Teniss
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Lietuva un Trešais reihs
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Lietuva un Ukraiņi
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Lietuva un Ukraina
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Skatīt Lietuva un Upīte
Urbanizācija
Amerikas Savienotajās Valstīs.Urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.
Skatīt Lietuva un Urbanizācija
Valsts drošības komiteja
Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra.
Skatīt Lietuva un Valsts drošības komiteja
Varēna
Varēna ir pilsēta pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos netālu no robežas ar Baltkrieviju.
Skatīt Lietuva un Varēna
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Lietuva un Vācieši
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Lietuva un Vācija
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Lietuva un Vācijas Impērija
Vītauts Ķernaģis
Vītauts Ķernaģis (dzimis 1951. gada 19. maijā, miris 2008. gada 15. martā) bija lietuviešu mūzikas, dziedamās dzejas izpildītājs un autors, dažādu izklaides sarīkojumu režisors, televīzijas pārraižu vadītājs.
Skatīt Lietuva un Vītauts Ķernaģis
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Lietuva un Vītauts Dižais
Vītauts Landsberģis
Vītauts Landsberģis (dzimis) ir Lietuvas konservatīvs politiķis.
Skatīt Lietuva un Vītauts Landsberģis
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Skatīt Lietuva un Vītenis
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Venta
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Lietuva un Viļņa
Viļņas "Rytas"
Viļņas "Rytas" ir Lietuvas basketbola klubs, kas ir bāzēts Viļņā.
Skatīt Lietuva un Viļņas "Rytas"
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Skatīt Lietuva un Viļņas apgabals
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Skatīt Lietuva un Viļņas guberņa
Viļņas pils komplekss
Karaļa pils; 10. Pils dārzs; 11. Jaunais arsenāls (mūsdienās muzejs); 12. Vecā arsenāla ziemeļaustrumu tornis un vārti; 13. Vecā arsenāla pagalms Viļņas pils komplekss (vai) ir kultūrvēsturisku ēku grupa Neres upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Viļņas upē, Viļņā, Lietuvā.
Skatīt Lietuva un Viļņas pils komplekss
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Skatīt Lietuva un Viļņas Universitāte
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lietuva un Vidzeme
Vieglatlētika
Vieglatlētikas stadiona shēma Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas.
Skatīt Lietuva un Vieglatlētika
Vilhelms fon Urahs
Vilhelms fon Urahs (dzimis, miris) bija vācu firsts, Urahas hercogs un Virtenbergas grāfs, kuru 1918.
Skatīt Lietuva un Vilhelms fon Urahs
Vincs Kudirka
Vincs Kudirka (dzimis, miris) bija lietuviešu literāts, publicists, komponists un ārsts.
Skatīt Lietuva un Vincs Kudirka
Virgīlijs Alekna
Virgīlijs Alekna (dzimis) ir bijušais lietuviešu vieglatlēts, startējis diska mešanas sacensībās.
Skatīt Lietuva un Virgīlijs Alekna
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Lietuva un Zelta Orda
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Lietuva un Zemgaļi
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Skatīt Lietuva un Ziemeļpols
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Lietuva un Zobenbrāļu ordenis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Lietuva un Zviedrija
.eu
.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Lietuva un .eu
.lt
.lt ir Lietuvas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Lietuva un .lt
1. maijs
1.
Skatīt Lietuva un 1. maijs
17. septembris
17.
Skatīt Lietuva un 17. septembris
1795. gads
1795.
Skatīt Lietuva un 1795. gads
1812. gada karš
1812.
Skatīt Lietuva un 1812. gada karš
1918. gads
1918.
Skatīt Lietuva un 1918. gads
1940. gads
1940.
Skatīt Lietuva un 1940. gads
1941. gada jūnija deportācijas
Hildas Vīkas glezna "Aizvestie". 1941.
Skatīt Lietuva un 1941. gada jūnija deportācijas
1944. gads
1944.
Skatīt Lietuva un 1944. gads
2003. gads
2003.
Skatīt Lietuva un 2003. gads
2004. gads
2004.
Skatīt Lietuva un 2004. gads
2005. gads
2005.
Skatīt Lietuva un 2005. gads
2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā
2011.
Skatīt Lietuva un 2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā
Skatīt arī
Eiropas Savienības dalībvalstis
- Austrija
- Beļģija
- Bulgārija
- Dānija
- Eiropas Savienības dalībvalsts
- Francija
- Grieķija
- Horvātija
- Igaunija
- Itālija
- Kipra
- Latvija
- Lietuva
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Nīderlandes Karaliste
- Polija
- Portugāle
- Rumānija
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
- Čehija
- Īrija
Zināms kā LTU, Lietava, Lietuvas Republika, Lithuania.
, Daiļslidošana, Darba partija (Lietuva), Dānija, Dīsnu ezers, Džezs, Deltuva (zeme), Dievs, Drūkšu ezers, Druskininki, Durbes kauja, Dusas ezers, Dzūkija, Dzelzs laikmets, Dzimtbūšana, Ebreji, Edgars Jankausks, Egles, Eimunts Ņekrošus, Eiro, Eiropa, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Eiropas Savienība, Eirozona, Ekonomika, Ekonomiskā krīze, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ekvators, Endrū Loids Vebers, Esi sveicināta, Marija, Foje, Francija, Futbols, Gadalaiki (dzejolis), Galvaspilsēta, Gitans Nausēda, Gruzīni, Hans, Hābsburgu monarhija, Iekšzemes kopprodukts, Ietekmes zona, Igauņi, Igaunija, Indoeiropiešu valodas, Inflācija, Ingrīda Šimonīte, Islande, Itālija, Jagailis, Janvāra sacelšanās, Jaunievedums, Jātvingi, Jons Basanavičs, Jozapines kalns, Jurga Ivanauskaite, Kaļiņingradas apgabals, Kanāda, Kapitālieguldījumi, Karaīmi, Karšuva, Kartupelis, Kauņa, Kauņas "Žalgiris" (basketbols), Kauņas guberņa, Kijivas Krievzeme, Klaipēda, Klimats, Konstitūcija, Krūms, Krēvas ūnija, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Kristietība, Kristijons Donelaitis, Kropīne, Kurši, Kurzeme, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laikmetīgās mākslas centrs, Latīņu valoda, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Avīze, Lietuvas brīvības cīņas, Lietuvas Bruņotie spēki, Lietuvas ezeri, Lietuvas guberņa, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Nacionālais muzejs, Lietuvas Neatkarības akts, Lietuvas nosaukums, Lietuvas okupācija (1940), Lietuvas Padome, Lietuvas poļu vēlēšanu akcija, Lietuvas politisko partiju uzskaitījums, Lietuvas premjerministrs, Lietuvas premjerministru uzskaitījums, Lietuvas prezidentu uzskaitījums, Lietuvas rokmūzika, Lietuvas sociāldemokrātu partija, Lietuvas upju uzskaitījums, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvas vēsture, Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība, Lietuvieši, Lietuviešu alfabēts, Lietuviešu valoda, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Lodis, Mazā Lietuva, Mūsa, Mežs, Medenike (zeme), Megava, Melnā jūra, Merlins, Mezolīts, Mikalojs Konstantīns Čurļonis, Mindaugs, Moldāvi, Molotova—Ribentropa pakts, Nalsene, NATO, Nemuna, Nere, Novembra sacelšanās, Orlen, ORLEN Lietuva, Ostlande, Otrais pasaules karš, Pabrade, Padomju Savienība, Paleolīts, Panevēža, Parastais osis, Parastais ozols, Parastā apse, Pareizticība, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilsāts, Pirmais pasaules karš, Poļi, Poļu valoda, Polija, Polijas kampaņa, Polijas kroņa zemes, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsijas Karaliste, Priedes, Princis, Protestantisms, Purvs, Pusprezidentālisms, Rūpniecība, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Riteņbraukšana, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Rudzu maize, Sajūdis, Sarkanā armija, Sartu ezers, Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS, Sēļi, Seņūnija, Skalvji, Somija, Spānija, Sporta dejas, Summārais dzimstības koeficients, Suvalkija, Suvalku guberņa, Tatāri, Tautiskā dziesma, Tēvreize, Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti, Teniss, Trešais reihs, Ukraiņi, Ukraina, Upīte, Urbanizācija, Valsts drošības komiteja, Varēna, Vācieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vītauts Ķernaģis, Vītauts Dižais, Vītauts Landsberģis, Vītenis, Venta, Viļņa, Viļņas "Rytas", Viļņas apgabals, Viļņas guberņa, Viļņas pils komplekss, Viļņas Universitāte, Vidzeme, Vieglatlētika, Vilhelms fon Urahs, Vincs Kudirka, Virgīlijs Alekna, Zelta Orda, Zemgaļi, Ziemeļpols, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, .eu, .lt, 1. maijs, 17. septembris, 1795. gads, 1812. gada karš, 1918. gads, 1940. gads, 1941. gada jūnija deportācijas, 1944. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā.