Satura rādītājs
232 attiecības: Aļģirds, Aizkraukles kauja (1229), Aizkraukles kauja (1279), Alīta, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Albrehts III Hābsburgs, Aleksandrs IV, Anglijas Karaliste, Arnolds fon Fītinghofs, Austrijas hercogiste, Austrumprūsija, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Švitrigailis, Ģedimins, Ķēstutis, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas valdnieku uzskaitījums, Žigimants, Čehija, Ēvalds Mugurēvičs, Balduīns no Alnas, Baltijas valstis, Bernhards no Lipes, Bohēmijas Karaliste, Brjanska, Bruno (mestrs), Cēsu kauja (1245), Celestīns III, Daugava, Daugavgrīvas klosteris, Daugavpils, Dubīsa, Durbes kauja, Embūtes kauja (1244), Galīcijas-Volīnijas kņazi, Garozas kauja, Grodņa, Grunvaldes kauja, Gvardejska, Hanzas savienība, Henrijs IV Lankasters, Honorijs III, Husīti, Inocents IV, Jagailis, Jans Luksemburgs, Jātvingi, Jelgavas pils, ... Izvērst indekss (182 vairāk) »
- Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Aļģirds
Aizkraukles kauja (1229)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - ''Ascheraden''). 1229.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Aizkraukles kauja (1229)
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Aizkraukles kauja (1279)
Alīta
Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Alīta
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Alberts fon Bukshēvdens
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Alberts II (Rīga)
Albrehts III Hābsburgs
Albrehts III (saukts Albtrehts ar Bizi; dzimis, miris) bija Austrijas hercogs no 1364.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Albrehts III Hābsburgs
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Aleksandrs IV
Anglijas Karaliste
Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Anglijas Karaliste
Arnolds fon Fītinghofs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Arnolds fon Fītinghofs
Austrijas hercogiste
Austrijas (sarkanā) un Štīrijas hercogistes ap 1250. Austrijas hercogiste Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1156.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Austrijas hercogiste
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Austrumprūsija
Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Austrumu Pareizticīgā baznīca
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Švitrigailis
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ģedimins
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ķēstutis
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Žemaiši
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Žemaitija
Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žemaitijas valdnieku ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti Žemaitijas valdnieki, kas bija Žemaitijas kunigaitijas valsts valdnieki.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Žemaitijas valdnieku uzskaitījums
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Žigimants
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Čehija
Ēvalds Mugurēvičs
Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ēvalds Mugurēvičs
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Balduīns no Alnas
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Baltijas valstis
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Bernhards no Lipes
Bohēmijas Karaliste
Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Bohēmijas Karaliste
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Brjanska
Bruno (mestrs)
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Bruno (miris 1298. gada 1. jūnijā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1296.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Bruno (mestrs)
Cēsu kauja (1245)
1245.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Cēsu kauja (1245)
Celestīns III
Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Celestīns III
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Daugava
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Daugavgrīvas klosteris
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Daugavpils
Dubīsa
Dubīsa (žemaišu: Dobīsa), arī Dubisa, ir upe, kas tek caur Žemaitijas augstieni Lietuvas centrālajā daļā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Dubīsa
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Durbes kauja
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Embūtes kauja (1244)
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Galīcijas-Volīnijas kņazi
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Garozas kauja
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Grodņa
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Grunvaldes kauja
Gvardejska
Gvardejska (līdz 1946. gadam - Tapiava) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Kaļiņingradas, vietā, kur no Pregoļas upes atdalās Deimas upe.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Gvardejska
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Hanzas savienība
Henrijs IV Lankasters
Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Henrijs IV Lankasters
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Honorijs III
Husīti
Husītu karogs ar kausu. Husīti (pašnosaukums, Kališníci) bija 15.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Husīti
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Inocents IV
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Jagailis
Jans Luksemburgs
Jans Luksemburgs (saukt arī Aklais; dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Luksemburgas grāfs no 1309.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Jans Luksemburgs
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Jātvingi
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Jelgavas pils
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Jersika (valsts)
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karaļauči
Karagājiens pret žemaišiem (1252)
1252.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens pret žemaišiem (1252)
Karagājiens pret žemaišiem (1255)
1255.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens pret žemaišiem (1255)
Karagājiens uz Kernavi (1279)
Kernavi. 1279.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens uz Kernavi (1279)
Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas (kartē - ''Goldingen'') devās uz Kurzemes bīskapa teritorijā esošajām Dzintares un Aizputes pilīm. 1261.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)
Karagājiens uz Lietuvu (1208)
1208.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens uz Lietuvu (1208)
Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni notika 1235.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni (1245)
1245.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens uz Nalseni (1245)
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karšuva
Karksi-Nuija
Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karksi-Nuija
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Karuzes kauja
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauņa
Kauja pie Daugavgrīvas (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks devās sirot uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijai pakļautajām igauņu zemēm 1263.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Daugavgrīvas (1263)
Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Kauja pie Dobes (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Dobes pils atradās Zemgales rietumu daļā. 1260.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Dobes (1260)
Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Latgali. 1273.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Kauja pie Jurbarkas (1260)
1260.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Jurbarkas (1260)
Kauja pie Klaipēdas (1256)
Teitoņu ordeņa iekarojumi Prūsijā, Žemaitijā un Livonijā, 1260 1256.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Klaipēdas (1256)
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Lielvārdes (1262)
Kauja pie Saules
Kauja pie Saules var būt.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Saules
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Skodas (1259)
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kauja pie Turaidas (1298)
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kaupo
Kazimirs III Lielais
Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kazimirs III Lielais
Kārlis IV Luksemburgs
Kārlis IV (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis, Svētās Romas impērijas ķeizars no 1355.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kārlis IV Luksemburgs
Kentšina
Kentšina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Gižicko.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kentšina
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Koknese (valsts)
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Konstantinopole
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Krakova
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Krēvas ūnija
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kriviči
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Krusta kari
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kulma (zeme)
Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krētenes un Impiltes kuršu karaspēks uzbruka savrupi uzceltajam Livonijas ordeņa cietoksnim Klaipēdā (''Memel'') Kuršu uzbrukumi Klaipēdai 1263.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Kursa
Kursa var būt.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kursa
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Kurzeme
Lajošs I Lielais
Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1342—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lajošs I Lielais
Latīņu impērija
Impērijas ģerbonis Latīņu impērija (sārtā) pēc vairāku teritoriju zaudēšanas Mazāzijā un Grieķijā, 1230 Latīņu impērija vai precīzāk Romānijas impērija pastāvēja no 1204.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Latīņu impērija
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Latgaļi
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Latgale
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Latvija
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lībieši
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietava (zeme)
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuvieši
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
1245.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
1204.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Livonija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Livonijas ordenis
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Livonijas pilsoņu karš
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Lucka
Mažeikas karagājiens uz Talsiem
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuviešu karagājiens notika uz Talsiem, kauja notika uz ceļa, kas caur Zemgali veda uz Lietuvu. Talsu pilskalns mūsdienās Mažeikas karagājiens uz Talsiem notika pēc 1291.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Mažeikas karagājiens uz Talsiem
Marģers
Marģera un viņa ģimenes pašnāvība Pilenes pilskalnā (Vladislava Majeranovska glezna, 19. gs.). Dzūkijā. Marģers vai Marģiris (dzimis pēc 1275. gada, miris 1336. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis (pēc 1290-1336), iespējams, Lietuvas dižkunigaišu Vīteņa un Ģedimina jaunākais brālis.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Marģers
Martins V
Martins V (dzimis 1369. gada janvārī/februārī; pilsoniskais vārds — Otone Kolonna (Ottone Colonna), miris) bija Romas pāvests no 1417.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Martins V
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Mežotne
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Meinards
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Melnas līgums
Milāna
Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Milāna
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Mindaugs
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Mongoļu impērija
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Nalsene
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Navahrudaka
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Nemuna
Nevēža
Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Nevēža
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Novgorodas kņazi
Novgorodas-Severskas kņazi
Kņaza Kaributa ģerbonis (14. gadsimts). Severijas zemju (''Seweia'') ģerbonis 17. gadsimtā. Novgorodas-Severskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Novgorodas-Severskas valdnieki tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācija teritorijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Novgorodas-Severskas kņazi
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Pleskava
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Podolija
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Polija
Polijas karaliste
Polijas Karaliste bija nosaukums vairākām monarhijām, kas secīgi pastāvēja no aptuveni 1000.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Polijas karaliste
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Polocka
Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Prūši
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Prūsija
Prēgele
Prēgele vai Pregoļa ir upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Prēgele
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Rūsiņš
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Romas Katoļu baznīca
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Romas pāvests
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Sakala
Saliņas miera līgums
Melnas līguma 1426. gadā Žemaitijai pievienotās teritorijas iezīmētas ar svītrojumu. Saliņas miera līgums bija miera līgums starp Lietuvas dižkunigaitiju un Vācu ordeni, kas formāli pārtrauca Lietuvas krusta karus.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Saliņas miera līgums
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Saules kauja
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Saules zeme
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Sēļi
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Sēlija
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Sēlijas bīskapi
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītā kauja notika Sēlijā uz dienvidiem no Aizkraukles un Kokneses. Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas sākumā (1282-1285), kad pēc Lietuvas dižkunigaiša Traidena nāves lietuviešu kunigaitis Skarjots nolēma doties sirojumā pāri Daugavai uz Rīgas arhibīskapijas teritoriju.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Smoļenskas kņazi
Strevas kauja
Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Strevas kauja
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Svētā Romas impērija
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Tatāri
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Tālava
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Tālivaldis
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Tērvete (Tērvetes pagasts)
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Templiešu ordenis
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Teoderihs no Turaidas
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Traķi
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Tveras kņazi
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ugaunieši
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ungārijas Karaliste
Urbāns IV
Pāvests Urbāns IV, īstajā vārdā Žaks Pantaleons (dzimis: 1195. vai 1200. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1261.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Urbāns IV
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Varidotis
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Vācu ordenis
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Vītauts Dižais
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Vītenis
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Veļikijnovgoroda
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Viļņa
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Vikints
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Lietuvas krusta kari un Vilhelms no Modenas
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Viljandi
Vladislavs I Elkonītis
Vladislavs I Elkonītis (dzimis 1260. vai 1261. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1306.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Vladislavs I Elkonītis
Voldemārs Vimba
Voldemārs Vimba (1904—1985) bija latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Voldemārs Vimba
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Zelta Orda
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Zemgale
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Zemgales bīskapija
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ziemeļeiropa
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Ziemeļu krusta kari
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis
1193. gads
1193.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1193. gads
1203. gads
1203.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1203. gads
1204. gads
1204.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1204. gads
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1205. gada Ropažu kauja
1205. gads
1205.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1205. gads
1208. gads
1208.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1208. gads
1213. gads
1213.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1213. gads
1221. gads
1221.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1221. gads
1229. gads
1229.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1229. gads
1235. gads
1235.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1235. gads
1236. gads
1236.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1236. gads
1244. gads
1244.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1244. gads
1245. gads
1245.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1245. gads
1250. gads
1250.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1250. gads
1252. gads
1252.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1252. gads
1255. gads
1255.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1255. gads
1256. gads
1256.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1256. gads
1259. gads
1259.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1259. gads
1260. gads
1260.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1260. gads
1261. gads
1261.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1261. gads
1262. gads
1262.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1262. gads
1263. gads
1263.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1263. gads
1270. gads
1206.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1270. gads
1273. gads
1273.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1273. gads
1276. gads
1276.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1276. gads
1278. gads
1278.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1278. gads
1279. gads
1279.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1279. gads
1282. gads
1282.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1282. gads
1290. gads
1290.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1290. gads
1291. gads
1291.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1291. gads
1298. gads
1298.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1298. gads
13. gadsimts
13.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 13. gadsimts
1311. gads
1311.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1311. gads
1312. gads
1312.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1312. gads
1322. gads
1322.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1322. gads
1324. gads
1324.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1324. gads
1325. gads
1325.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1325. gads
1330. gads
1330.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1330. gads
1331. gads
1331.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1331. gads
1334. gads
1334.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1334. gads
1336. gads
1336.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1336. gads
1341. gads
1341.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1341. gads
1346. gads
1346.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1346. gads
1348. gads
1348.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1348. gads
1362. gads
1362.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1362. gads
1370. gads
1370.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1370. gads
1372. gads
1372.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1372. gads
1387. gads
1387.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1387. gads
1398. gads
1398.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1398. gads
14. gadsimts
14.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 14. gadsimts
1400. gads
1400.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1400. gads
1410. gads
1410.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1410. gads
1422. gads
1422.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 1422. gads
22. septembris
22.
Skatīt Lietuvas krusta kari un 22. septembris
Skatīt arī
Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju
- Lielā prūšu sacelšanās
- Lietuvas krusta kari
- Lietuvas—Maskavijas kari
- Livonijas karš
- Ziemeļu septiņgadu karš