Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija
Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija ir 21 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ļubļinas ūnija, Žemaitija, Cēsis, Grodņas ūnija (1566), Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Maskavija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas Karaliste (1385—1569), Prūsijas hercogiste, Stefans Batorijs, Vācu ordenis, Vidzeme.
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Livonija un Ļubļinas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Ļubļinas ūnija ·
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Livonija un Žemaitija · Polijas—Lietuvas ūnija un Žemaitija ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Livonija · Cēsis un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Livonija · Grodņas ūnija (1566) un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonija · Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonija · Ivans IV un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Livonija · Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latgale un Livonija · Latgale un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvija un Livonija · Latvija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonija · Lietuvas lielkņaziste un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonija un Livonijas karš · Livonijas karš un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Livonija un Maskavija · Maskavija un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonija un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Livonija un Polijas Karaliste (1385—1569) · Polijas Karaliste (1385—1569) un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonija un Prūsijas hercogiste · Polijas—Lietuvas ūnija un Prūsijas hercogiste ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonija un Stefans Batorijs · Polijas—Lietuvas ūnija un Stefans Batorijs ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonija un Vācu ordenis · Polijas—Lietuvas ūnija un Vācu ordenis ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija
Salīdzinājums starp Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija
Livonija ir 253 attiecības, bet Polijas—Lietuvas ūnija ir 141. Tā kā viņi ir kopīgs 21, Jaccard indekss ir 5.33% = 21 / (253 + 141).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
